Par Amerikas atbalstu mūsu valdībai

ASV ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Braiens Karlsons:

Ar ko izskaidrojams, ka Kristovskim nav dota cerība pat uz vienu amerikāņu bataljonu Latvijā no Vācijas pārdislocējamā ASV kontingenta?

Aukstā kara laikā Vācijā un Itālijā bija izvietotas lielas ASV karaspēka daļas un tā bruņojums. Tās bija gatavas atsist uzbrukumu Rietumiem no Padomju Savienības. Šodien šīs briesmas vairs nepastāv. Ir jāpārskata Vācijā izvietotās militārās bāzes lietderīgums un jāpārdomā izmaksas. Pašlaik šis process ir domāšanas stadijā un manā rīcībā nav informācijas par jelkāda veida sarunām par iespējamu ASV spēku izvietošanu Latvijā vai citās Baltijas valstīs. Jautājums nav darbakārtībā. Nav tā, ka mēs Kristovskim nevēlamies dot cerības, taču tas nav reāli, nav pienācis laiks.

Ja nevarat dot divus bataljonus, dodiet kaut vai divas vienības.

Vai domājat, ka Latvijai tās ir nepieciešamas?

Tad mēs varētu no amerikāņu kareivjiem daudz ko mācīties.

Varam cits no cita mācīties arī bez militārās bāzes klātbūtnes, rīkojot Latvijā, Amerikā, Čehijā vai Vācijā mācības. Varam sasniegt tos pašus rezultātus bez lieliem izdevumiem un neliekot amerikāņu kareivjiem dzīvot tik tālu no savām mājām.

Vai ģenerāļi pie mums brauks?

Šeit būs ļoti daudz viesu, notiks militārās mācības un cita veida sadarbība.

Nesen, uzrunājot Latvijas biznesmeņus, jūs izteicāt vēlēšanos korumpantus redzēt aiz restēm. Vai jums ir pārliecība, ka tā notiks?

Uzskatu, ka valdībai ir jāstrādā pie tīras pārvaldes, jāmēģina ieviest attiecīgās likuma normas, jāsakārto tieslietu sistēma un jālūkojas nākotnē. Viena no lietām, kas pārliecinās lielāko daļu latviešu, ir tas, ka Latvijā notiek pārmaiņas, ka tiek apsūdzēti korumpanti, viņu lietas izmeklētas un šie cilvēki pēc tam tiek notiesāti. Esmu pārliecināts, ka Latvijā ir cilvēki, kuriem būtu jāatrodas cietumā un uz pasauli jāraugās caur restēm. Tā būtu zīme ļaudīm Latvijā, ka daudz kas mainās.

Un ka no Vašingtonas esot atsūtīts melnais saraksts?

Nē, tāda mums nav. Ļoti priecājamies redzēt tās aktivitātes, kuras Latvijas valdība uzsākusi pagājušajā ziemā. Tagad ir svarīgi tās turpināt un pārliecināties, ka ir cilvēki, kas var šo tīro pārvaldi turpināt vadīt. Svarīgs ir pārvaldes caurspīdīgums un tas, lai ļaudis nošķirtu savu privāto uzņēmējdarbību no valsts lietām. Cilvēkiem, kuri ir valdības amatos, nevajadzētu nodarboties ar biznesu un otrādi.

Šajā sakarā bieži dzirdams, ko nedrīkst darīt ministri, taču mazāka uzmanība pievērsta pašvaldību vadītājiem.

Amerikā vienmēr bijuši biznesmeņi, kas iesaistās politikā, taču tiklīdz viņi ir ievēlēti attiecīgos amatos nacionālajā vai pašvaldību līmenī, no privātā biznesa ir jāatsakās.

Tad jau politika nav biznesa forma, kā dažs te uzskata un rīkojas.

Nē, tai arī nevajadzētu būt. Politikai ir jāpalīdz darboties nācijai. Gan uzņēmējdarbībai, gan politikai ir sava vieta, un šīs divas lietas nevajadzētu jaukt.

Kā no amerikāņu politisko tradīciju viedokļa vērtējat E. Repšes centienus nostiprināt izpildvaras iespējas un atbrīvoties no kaut mazliet sakompromitētiem ierēdņiem?

Uzskatām, ka tas, ko dara premjers Repše, ir tieši tas, kas ir nepieciešams. Esmu to premjeram arī teicis personīgi un atbalstītu jebkurus Repšes centienus. Atklāti runājot, es atbalstītu jebkuru valdību, kura darītu to, ko dara pašreizējais Ministru kabinets. Varu paskaidrot, kāpēc tā. Šajā sakarā ASV ir trīs svarīgi iemesli. Pirmkārt, vēlamies, lai Latvija ir stipra un demokrātiska valsts. Uzskatām, ka valsts nevar būt stipra un demokrātiska, ja tās iedzīvotāji neuzticas vadībai. Ir būtiski, ka ievēlētās amatpersonas strādā iedzīvotāju labā, nevis tāpēc, lai bāztu naudu savās kabatās. Otrkārt, lai Latvija būtu labs sabiedrotais Amerikai un otrādi, ir jāspēj savstarpēji uzticēties. Kā lai mēs uzticamies amatpersonām, kuras ir iesaistītas dažādās nelegālās darbībās – korupcijā, kontrabandā utt.? Ja kādu var uzpirkt, lai valstī nelegāli ievestu preces, viņš var pārdot arī valsts noslēpumus. Treškārt, mēs vēlamies, lai amerikāņu biznesmeņiem ir vienlīdzīgas iespējas Latvijā attīstīt savu uzņēmējdarbību. Korumpētā vidē pienācējiem no malas parasti nav vienlīdzīgas iespējas.

Ko jūs kā “Lauku Avīzes” žurnālists jautātu Amerikas Savienoto Valstu vēstniekam?

Es prasītu, kā Latvijas dalība ES un NATO izmainīs Latvijas un Amerikas attiecības?

Ko jūs atbildētu kā vēstnieks?

Kā jūs zināt, kopš 1998. gada Latvijas un Amerikas attiecības ir definējusi Baltijas harta. Tā bijusi par pamatu daudzām tikšanās reizēm un diskusijām. Kad Latvija iestāsies NATO, mūsu divpusējās attiecības būs daudzšķautņainākas. Būs daudz veidu, kā Latvija varēs kontaktēties ar ASV, piemēram, caur NATO vai ES. Jūs jautājāt, vai Latvijā ieradīsies amerikāņu ģenerāļi. Būs ģenerāļi, pulkveži, leitnanti un civilas amatpersonas, kas brauks uz Latviju runāt par daudzajiem NATO aspektiem, jo alianse ir kas vairāk nekā tikai militāra aizsardzības organizācija. Tāpat ar Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti runāsim par daudziem tirdzniecības jautājumiem. Esam domājuši, kā nākotnē sadarboties gan ar Latviju, gan citām šā reģiona valstīm. Pirmkārt, mums ir svarīga drošība un dažādi tās aspekti. Runa ir par nacionālo drošību, kā arī cīņu pret terorismu un organizēto noziedzību. Otrkārt, būtiska ir veselīga sabiedrība gan Latvijā, gan tās kaimiņvalstīs. Šie jautājumi saistīti ar tuberkulozes un AIDS apkarošanu, kā arī apkārtējās vides aizsardzību. Treškārt, ekonomiskās attiecības. Mēs labprāt redzētu paplašinātas tirdznieciskās attiecības. Reģionā ir daudzas amerikāņu kompānijas, kas darbojas Skandināvijā, bet mēs vēlētos, lai tās raudzītos arī uz Baltijas valstīm un varbūt uz Krievijas ziemeļrietumiem. Šajā attīstībā ir ieinteresēts ASV prezidents un to atbalsta arī Amerikas Kongress.

“LAUKU AVĪZE”; pēc R. Būra un V. Krustiņa intervijas “Jāstrādā pie tīras pārvaldes”