Analizējot guvumus un riskus

Eiropas nedēļā, 8. maijā, šādu problēmu risināt pulcējās Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce

LZA prezidenta profesora Jāņa Stradiņa ievadvārdos, kā arī uzklausot Latvijas Valsts prezidentes LZA īstenās locekles Vairas Vīķes- Freibergas sveicienu pilnsapulces dalībniekiem un vēlējumu rosinošai diskusijai, izskanēja galvenā vēlme – bez emocijām šīs problēmas apspriešanai vajadzīga ekonomiskā un politiskā analīze. Latvija gatavojas 20. septembra referendumam. Prezidents dalījās savā pieredzē un apsvērumos par aktuālo ES referenduma kampaņas sabiedriski konsultatīvās padomes sastāvā. Šo padomi vada Ministru prezidents Einars Repše, un tajā darbojas gandrīz 30 dažādu profesiju pārstāvji, Latvijā pazīstami cilvēki.

Zinātniekiem bija iespēja uzklausīt ievērojamus speciālistus. Andris Ķesteris, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, iestāšanās ES sarunu vadītājs, referēja par tēmu “Iestāšanās sarunu rezultāti Latvijas attīstībai”.

Referents atklāja iestāšanās sarunu gaisotni, to sarežģītību, diplomātiskos panākumus. Pozitīvi vērtējot Latvijas rezultātus, runātājs uzsvēra, ka “mēs būsim kļuvuši par nāciju, kuru uzklausa”.

“Latvija ES: jaunas iespējas” – tā bija Dr.h.c. Eduarda Bruno Dekšņa, EK vecākā administratora tēma. Visi speciālisti centās problēmas aplūkot vispusīgi, no visiem, tostarp arī negatīvajiem, viedokļiem un rezultātiem un argumentēt savas nostādnes pozitīvā un negatīvā risinājuma gadījumā. Georgs Andrejevs, Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē, LZA īstenais loceklis, iepazīstināja pilnsapulces dalībniekus ar Eiropas Padomes lomu valstu sagatavošanā dalībai ES.

Integrāciju ES no uzņēmēja viedokļa aplūkoja Raita Karnīte, LZA Ekonomikas institūta direktore, LZA korespondētājlocekle.

8. Saeimas deputāts Rihards Pīks, pamatojoties uz savu pieredzi, referēja par tēmu “Jaunā Eiropa ES Konventa skatījumā”.

Ekspertu ziņojumi izraisīja ļoti dzīvu domu apmaiņu. Tāpēc jautājumi, kurus referentiem un ekspertiem uzdeva akadēmiķi Jānis Freimanis, Andrejs Siliņš, Aleksandrs Jemeļjanovs, Pēteris Zvidriņš, Jānis Lielpēters, Dr.h.c. Romāns Apsītis, LZA korespondētājlocekļi Andrejs Cālītis, Pēteris Guļāns, Dr. phys.Arnolds Ūbelis, skāra visplašāko problēmu loku – no ES attieksmes formulējuma pret “jaunajām” valstīm, Eiropas Padomes darbības izglītības kvalitātes unificēšanā un uzlabošanā, investīciju vērtējumam t.s. augstajās tehnoloģijās līdz “skatam uz Latviju cilvēktiesību jomā”, protams, raugoties no ES viedokļa. Vairākkārt izskanēja jautājums, pārdomas – ko zinātnieki var un ir darījuši, lai “ietu pie tautas, pie zemniekiem” un izskaidrotu savus uzskatus un pozīciju. Uz to atbildēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektors profesors Pēteris Bušmanis – par lauku attīstības programmu 2004.–2006. gadam – un papildināja prezidents Jānis Stradiņš, atzinīgi izsakoties par LLU un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas pasākumiem un darbu ar lauku uzņēmējiem.

Debatēs savus apsvērumus izteica Jānis Lielpēters, visos jautājumos par Latvijas iestāšanos ES vēloties argumentētu “plus” un “mīnus” izsvērumu, tā, lai klausītāji tiktu pārliecināti ar faktu materiālu, nevis runātāju retorikas mākslas aizrauti. LZA korespondētājlocekle Tatjana Koķe runāja par tēmu “Skolotājs savā profesijā: Latvijā un ES”, aicinot aptvert laika diktētās pārmaiņas izglītības saturā un apguves metodēs. Pagaidām Latvija atrodas pastāvīgās “reformu svārstībās”. Andrejs Siliņš, Latvijas izglītības sistēmu labi zinādams no LU profesora ikdienas un kuplas ģimenes galvas pieredzes, savos secinājumos bija skarbs – pašlaik Latvijā gatavo mazizglītotus cilvēkus – pamatskolā zināšanas nevērtē ar atzīmēm, skolnieki viegli pāriet no klases uz klasi. Mēs neprotam runāt dialogā, arī runājot par ES, iznāk it kā saruna “starp divām pasaulēm”. Nacionālais kopprodukts, ko saražo jaunie, nosaka sociālos pabalstus, pensijas. Ja jaunie, tajā skaitā jaunie zinātnieki, izbrauks no valsts, nebūs šī kopprodukta pieauguma. Bet jaunieši ir ieinteresēti izglītības kvalitātē! LZA korespondētājloceklis Pēteris Guļāns skaidroja radušos skepses pret ES cēloņus – kaut vai tāpēc, ka ES salīdzinājumā ar ASV atpaliek ekonomiskās attīstības dinamikā, arī tie 50% subsīdiju, kuras izlieto lauksaimniecībai, neveicina saimniecības efektivitāti. Dr.phys. Arnolds Ūbelis, ES Sestā ietvara programmas Nacionālā kontaktpunkta koordinators, aicināja zinātnieku sabiedrību prasmīgi un operatīvi izmantot dotās iespējas. Pozitīva pieredze jau ir.

LZA goda loceklis režisors Jānis Streičs dalījās pārdomās par dzīvē novēroto, un tas tika emocionāli un iedarbīgi pateikts. Runa par to pašu saprašanās problēmu – ES referenduma kampaņas dalībnieki un klausītāji. Kā sekmīgi veikt šo kampaņu? Visbūtiskākā pretruna ir vērtību, materiālo un ētisko vērtību skala. Tā ir saglabājusies no sociālisma laikiem. “Lauku tantiņa vaicā: bet vai drīkstēs turēt kaziņu? Jo viņai tā kaziņa ir bezgala svarīga. Un Hruščova laikos to neatļāva! Un viņai neviens neizskaidro – ka drīkst! Drīkst turēt kaut ziloni vai krokodilu!” Režisors izteica nopietnas bažas, ka neprasmīgas rīcības rezultātā nepatika pret valdību var vienādoties ar nepatiku pret ES.

Dr. habil. philol. profesore Zaiga Ikere, Daugavpils Universitātes rektore, ES izskaidrošanas darbā un kampaņā aicināja iesaistīt studentus. Ne tikai tāpēc, ka Eiropas Integrācijas biroja izdotie materiāli ne vienmēr ir iedarbīgi un nonāk līdz lasītājiem, bet galvenokārt tāpēc, ka jauniešiem ir jāizjūt līdzatbildība par mūsu dzīvi un it īpaši par nākotni.

Šādā līdzatbildības un ieinteresētības gaisotnē Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulces dalībnieki nolēma diskusiju turpināt jūnijā un nākt klajā ar savu nostādni. Tās būtību var ietvert samērā īsā formulējumā: Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļi pilnībā apzinās un novērtē jauno “laikmetu griežu” nozīmi Latvijas vēsturē. Latvijas, Latvijas kultūras un zinātnes nākotnei. Mūsu nākotnei.

Dr. hist. Ilga Tālberga