Gaidot Eiropas Savienībā

Endrū Rasbašs, Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs, — “LV”

Foto: A.F.I.

— Ko, jūsuprāt, Eiropas diena Latvijai un citām nākamajām ES dalībvalstīm nozīmē šogad, jau pēc ES Pievienošanās līguma parakstīšanas?

— Vispirms es gribu paust cerību un pārliecību, ka šī ir pēdējā Eiropas diena, ko Latvija atzīmē, vēl nebūdama pilntiesīga ES dalībvalsts. Šī diena Latvijai iezīmē arī pārejas laika un sagatavošanās procesa beigas. Jau nākamgad Latvija šajā laikā būs pilntiesīga ES dalībvalsts. Protams, tam nepieciešams pozitīvs latviešu nobalsojums 20. septembra referendumā.

— Kuri pašlaik ir Latvijas aktuālākie uzdevumi ceļā uz pilntiesīgas ES dalībvalsts statusu?

— Manuprāt, jāpievēršas virknei tehnisku jautājumu, kuros Latvijai vēl ir diezgan daudz darāmā, lai tā būtu tiešām gatava nākamā gada 1. maijā pievienoties ES. Es varētu minēt piemēru muitas jomā. Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas muitas sistēma būtu pilnībā sasaistīta ar citu ES valstu muitas institūcijām un spētu kalpot ES tirdzniecības politikai. Es minētu arī sagatavošanos dalībai strukturālajos un kohēzijas fondos. Šo fondu ietvaros pieejama liela nauda, taču Latvijai vēl jāiegulda krietns darbs, lai iegūtu šādu kapacitāti.

Ļoti būtisks jautājums ir ES ārējā robeža, par kādu jau pēc gada kļūs Latvijas austrumu robeža. Tas pats sakāms arī par Latvijas jūras ostām un lidostām. Šeit nepieciešama ļoti cieša attiecīgo ministriju sadarbība. Jo robežsardze ir pakļauta Iekšlietu ministrijai, muita — Finanšu ministrijai, bet Sanitārā robežinspekcija — Zemkopības ministrijai. Šo resoru darbam jābūt koordinētam, un, lai to nodrošinātu, vēl jāiegulda daudz darba. Ir arī citas jomas, kurās Latvija turpina sagatavošanos pilnīgai dalībai ES, taču mēs jūtam, ka Latvija šo sagatavošanos veic pienācīgā apjomā.

— Kā vērtējat referenduma rezultātus Slovēnijā, Ungārijā?

— Esmu patīkami pārsteigts par ļoti lielo “jā” skaitu salīdzinājumā ar “nē”. Atklāti sakot, mēs arī sagaidījām pozitīvu rezultātu, taču nebijām domājuši, ka pozitīvo balsojumu pārsvars būs tik liels. Protams, tas ir patīkams pārsteigums, taču tas slēpj arī riska elementu. Šāds pārliecinošs balsojums var citās kandidātvalstīs radīt iespaidu, ka vairs nekas nav jādara. Ka nav jāgatavojas referendumam, jo pozitīvs balsojums jau tāpat ir nodrošināts. Es domāju, ļoti svarīga šajā kontekstā ir Latvijas valdības pirmdien sāktā referenduma sagatavošanas kampaņa. Ir ārkārtīgi svarīgi nostiprināt relatīvi nelielo pozitīvās attieksmes pārsvaru, lai referendumā par ES tiešām tiktu nobalsots ar pārliecinošu “jā”. Ir arī svarīgi nodrošināt, lai referendumā piedalītos pietiekami liels balsotāju skaits. Protams, ļoti nozīmīgi būs arī Latvijas likumdošanas galīgie lēmumi par referendumu. Taču domāju, ka visu jūsu iecerēto pasākumu rezultātā 20. septembra referendumā piedalīsies pietiekami daudz dalībnieku un pozitīvs balsojums būs visnotaļ pārliecinošs.

— Nākamo jautājumu es atļaušos uzdot daudzu Latvijas pilsoņu tradicionālajā formulējumā: kādas ir mūsu valsts perspektīvas pēc iestāšanās ES?

— ES ir klubs neatkarīgi no tā, vai jūs esat vai neesat tā dalībnieki. Vadīsimies no pārliecības, ka Latvija nākamā gada 1. maijā kļūs šā kluba dalībniece un pilnībā sāks piedalīties ES darbā. Jau tagad, sagatavošanās periodā, mēs redzam, ka Latvijas ministri piedalās ES ministru apspriedēs, ka Latvijas eksperti piedalās ES institūciju darbā. Šis process aizsākās līdz ar ES Pievienošanās līguma parakstīšanu 16. aprīlī Atēnās. Taču ar nākamā gada 1. janvāri Latvija piedalīsies absolūti visās ES institūciju darba jomās. Eiropas Komisijā būs Latvijas komisārs, ES Ministru padomē būs Latvijas ministri, Eiropas tiesā būs arī Latvijas tiesnesis, ES Audita tiesā būs Latvijas grāmatvedis un tā tālāk. Vārdu sakot, Latvija piedalīsies pilnīgi visās ES institūcijās. Taču, atklāti runājot, nebūs jau tā, ka nākamā gada 1. maijā jūs atmodīsities un ieraudzīsit pasauli pavisam citās krāsās. Pastāv procesu kontinuitāte, un daudzas no nepieciešamajām pārmaiņām, lai Latvija iestātos ES, jau notiek. Atcerēsimies, ka arī visas lielās pārmaiņas Latvijā aizvadītajā gadu desmitā jūs vedušas ES virzienā. Nākamā gada 1. maijs iezīmēs šā dinamiskā procesa kontinuitāti, nevis pēkšņas, negaidītas pārmaiņas. Runājot plašākā perspektīvā, varu teikt, ka Latviju gaida lieli ekonomiski ieguvumi, jo ES atbalstīs Latvijas ekonomisko attīstību. Latvija būs arī daudz pievilcīgāka ārvalstu investoriem. Latviešu investētāji savukārt pēc iestāšanās ES būs stabilākā situācijā ar daudz plašākām biznesa iespējām. Es domāju, ļoti būtisks ieguvums būs arī tas, ka latviešu valoda kļūs par oficiālu ES valodu līdz ar visu citu ES dalībvalstu valodām. Visi ES likumdošanas akti tiks pārtulkoti arī latviešu valodā. Ikviens Latvijas pilsonis vai jebkurš cits cilvēks, kas dzīvo Latvijā un vēlēsies vērsties kādā ES institūcijā, to varēs darīt latviski un arī atbildi saņems latviešu valodā. Patiesībā mēs to cenšamies darīt jau tagad, kaut latviešu valoda vēl nav oficiālā ES valoda.

— ES institūcijām tas prasīs papildu laiku atbilžu sagatavošanai.

— Jā, bet tā nebūs problēma. Jau tagad Briselē ES institūcijās strādā vairāki latviešu valodas tulki. Diemžēl viņi uz Briseli pārcēlās no mūsu delegācijas Rīgā.

— Acīmredzot, jums tas radīja zināmas problēmas, jo labus darbiniekus nemaz nav tik viegli atrast.

— Tā ir. Dažkārt man tiešām liekas, ka komisijas delegācija šeit Rīgā ir speciālistu apmācības vieta Briseles institūcijām. Bet, ja latviešu kolēģi, strādājot šeit, iegūst labu pieredzi un pēc tam viņiem rodas iespēja uz dažiem gadiem pārcelties darbā uz Briseli, Luksemburgu vai kur citur ES institūcijās — kāpēc lai viņi to nedarītu?! Tāda ir dzīve.

— Reiz jau esam sākuši runāt par ES varas gaiteņiem: kā ES institūcijas gatavojas darbam pēc paplašināšanas? ES vēsturē taču vēl nav bijis tik plaša paplašināšanās precedenta, un līdz ar to nav arī šādas pieredzes.

— Runājot par jauno dalībvalstu skaitu — jā, nav bijis precedenta. To gan nevarētu attiecināt uz jauno dalībvalstu iedzīvotāju skaitu, jo šajā paplašināšanā tiks uzņemtas nelielas un vidēji lielas valstis. Es gan gribu uzsvērt, ka Latvija nebūt nav mazākā no šīm desmit valstīm.

— Protams, jau Igaunija tepat mums kaimiņos ir mazāka.

— Malta ir vēl mazāka. Arī Kipra un Slovēnija.

— Vārdu sakot, starp desmit nākamajām ES dalībvalstīm Latvija ir vidēji liela. Par lielu acīmredzot var uzskatīt tikai Poliju.

— Jā, jums taisnība. Bet ES institūcijām šis ir liels izaicinājums. Arī mums ES priekšā stāv ļoti nopietns sagatavošanās gads. Vispirms jau mums jādomā par personāla rekrutēšanu no desmit nākamajām dalībvalstīm, lai pietiekami daudz cilvēku būtu gatavi ierasties Briselē un strādāt ES institūcijās. No otras puses, mums arī nāksies pārkārtot ES institūciju struktūru. Nāksies pārveidot dažas nodaļas, lai iekļautu jaunās ES dalībvalstis pilnvērtīgā darbā. Būs nepieciešamas pārmaiņas arī ES institūcijās līdzšinējās kandidātvalstīs. Piemēram, Rīgā pārstās darboties šī mūsu Eiropas Komisijas delegācija. To aizstās ES pārstāvniecība. Juridiski tas notiks brīdī, kad Latvija oficiāli kļūs ES dalībvalsts, taču praktiski šī nomaiņa notiks nākamā gada augustā.

— Vai ES pārstāvniecībā būs vairāk darbinieku nekā pašreizējā Eiropas Komisijas delegācijā?

— Darbinieku skaits būs apmēram tāds pats. Varbūt nedaudz atšķirsies vietējo darbinieku un ekspertu proporcija. Šeit būs arī Eiropas Parlamenta pārstāvniecība. Mūsu mērķis ir apvienot šo divu pārstāvniecību birojus kopīgam darbam Eiropas namā, ko domājam atklāt 2005. gadā.

— Šī nav mana pirmā Eiropas dienas intervija ar Eiropas Komisijas delegācijas vadītāju — esmu jau intervējis gan jūs, gan ne reizi vien jūsu priekšgājēju Ginteru Veisu, kurš šajās dienās arī viesojas Rīgā. Taču šī tātad ir pēdējā Eiropas dienas intervija ar Eiropas Komisijas delegācijas vadītāju Latvijā. Vai izjūtat šā mirkļa vēsturiskumu?

— Jā, un es gribu vērsties pie Latvijas tautas ar pavisam vienkāršiem atvadu vārdiem: uz tikšanos pēc gada Eiropas Savienībā! Bet jūs jau paši saprotat — lai tas notiktu, jums jāpieņem pozitīvs lēmums 20. septembra referendumā. Es ļoti ceru, ka Latvijas pilsoņu lēmums tāds arī būs.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors