Ko gaidām no budžeta grozījumiem

Šodien valdības ārkārtas sēdē tiek izskatīti 2003.gada budžeta grozījumi

Šodien valdības ārkārtas sēdē tiks izskatīti 2003.gada valsts budžeta grozījumi. Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, kā papildu finansējumu būs iespējams sadalīt aptuveni 30 miljonus latu – tik lielus papildu ieņēmumus līdztekus jau plānotajiem ļauj prognozēt ministrijas rīcībā esoša informācija. Savukārt Ministru kabineta iepriekš noteiktajām prioritātēm, kam cieši tika solīta nauda, veicot šā gada budžeta grozījumus, nepieciešami vismaz 70 miljoni latu, neskaitot valsts budžeta pieņemšanas laikā veselības aprūpei papildus plānotos 102 miljonus latu. Finanšu ministrija jau otrdien, 6.maijā, izplatīja informāciju, kurā norādīts iespējamais līdzekļu sadalījums. Pagaidām piedāvātais risinājums paredz palielināt finansējumu pedagogu darba samaksas palielināšanai (3,5 miljonus latu), naudu subsīdijām lauksaimniecības ražotājiem (3,33 miljonus latu), veselības aprūpes budžetam (13 miljonus latu), mērķdotācijām pašvaldībām (5 miljonus latu), Iekšlietu ministrijai (1,4 miljonus latu), sociālās apdrošināšanas budžetam (4,7 miljonus latu), Autoceļu fondam (3,8 miljonus latu).Vienlaikus finanšu ministrs Valdis Dombrovskis skaidrojis, ka piedāvātais līdzekļu sadalījums ir tikai projekts un ka pēc valdības lēmuma naudas sadalījums var būt ievērojami citāds.

Skolotājiem gandrīz pietiks

Lai turpinātu iesākto pedagogu darba samaksas reformu un atbilstoši tās grafikam no šā gada 1.septembra palielinātu skolotāju algas par 15 latiem par vienu pedagoģisko likmi, bet skolu direktoru algas par 29 latiem, šā gada budžetā papildus ir vajadzīgi 4,6 miljoni latu. Finanšu ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija ir vienojušās, ka valsts budžeta grozījumos šim mērķim tiks piešķirti 3,5 miljoni latu, ziņo LETA. Vēl 900 000 latu Izglītības un zinātnes ministrija plāno ietaupīt no dotācijām izglītībai un līdzekļiem piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošanai skolai. Ietaupīto naudu paredzēts novirzīt pedagogu darba samaksas reformas turpināšanai.

Tomēr pedagogi ir uztraukti, ka darba samaksas palielināšanai paredzētā nauda tomēr netiks piešķirta, tāpēc 16.maijā tiek rīkota skolotāju konference “Par ko nobažījušies izglītībā un zinātnē nodarbinātie”, kurā galvenokārt tiks spriests par pedagogu darba samaksas palielināšanu un grafika pildīšanu.

Veselības miljoni rūk

Tas, ka veselības aprūpe nesaņems iepriekš tik daudz solīto papildu finansējumu 102 miljonu latu apmērā, kļuva skaidrs jau līdz ar iepriekšējā veselības ministra Āra Audera atstādināšanu no amata. Pašreizējā veselības ministre Ingrīda Circene vairākkārt uzsvērusi, ka par vienu no sava darba prioritātēm uzskata veselības aprūpes darbinieku algu palielināšanu. Viņa neatkāpjas arī no iepriekš veselības reformas ietvaros paredzētā mediķu vidējās algas palielinājuma līdz 200 latiem. Lai tas notiktu jau šogad, budžeta grozījumos veselības aprūpei būtu jāiedod papildus vairāk nekā 20 miljoni latu. Zemākā algu robeža ārstiem plānota 215 latu, vidējam medicīniskajam personālam – 125 lati, jaunākajam medicīniskajam personālam – 90 latu. Kā iepriekš atzinusi veselības ministre, algas tiks palielinātas arī tādā gadījumā, ja uzreiz neizdosies veselības aprūpei atvēlēt šos vairāk nekā 20 miljonus latu. Otrdien Finanšu ministrijas izplatītajā informācijā par valsts budžeta grozījumiem veselības aprūpei tika paredzēti papildus 13 miljoni latu.

Tas nozīmē, ka acīmredzot Veselības ministrijai nāksies īstenot kādu no mediķu algu palielinājuma variantiem, par ko izteikusies arī veselības ministre. Gadījumā, ja budžeta grozījumos netiks piešķirta visa algu palielinājumam nepieciešamā summa, Veselības ministrija pieļauj iespēju otrā pusgada pirmajos trīs mēnešos – daļu algas pielikuma, piemēram, 50 procentus no plānotā, bet gada pēdējos trīs mēnešos – atlikušo pielikumu.

Ņemot vērā Finanšu ministrijas prognozēto 13 miljonu latu pielikumu veselības aprūpei, ir skaidrs, ka pilnīgi noteikti naudas nepietiks kompensējamo medikamentu apjoma palielināšanai un papildu finansējumam neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kas bija noteiktas kā nākamās svarīgākās prioritātes pēc veselības aprūpes darbinieku algu paaugstināšanas. Naudas nebūs arī amortizācijas un attīstības izdevumiem un pakalpojumu apjoma palielinājumam ārstniecības pakalpojumu cenā.

Lielas nav arī pensionāru izredzes

Lai arī Labklājības ministrija pēdējās dienās izplatītajā informācijā ir paudusi apņēmību aizstāvēt mazturīgo pensionāru intereses un panākt papildu 6,1 miljona latu piešķiršanu speciālām piemaksām pie mazajām pensijām jau no šā gada 1.oktobra, Finanšu ministrija sociālās apdrošināšanas budžetam valsts budžeta grozījumos prognozē tikai 4,7 miljonus latu lielu pieaugumu.

Tas nozīmē, ka Labklājības ministrijas parlamentārās sekretāres Ilzes Stobovas presei paustajām bažām, ka nauda pensiju palielināšanai tomēr piešķirta netiks, ir savs pamats. Labklājības ministrija, pieprasot līdzekļus pensiju palielināšanai, galvenokārt iecerējusi palielināt minimālo pensiju apjomu un panākt, lai pašreizējie pensionāri ar 30 un vairāk gadu darba stāžu saņemtu 60 latu pensiju līdzšinējo 45 latu vietā. Pensiju palielinājums pavisam skartu 317 tūkstošus pensionāru, no kuriem 37 tūkstoši pensionāru saņem valsts noteiktās minimālās pensijas – pensionāri ar 10 gadu darba stāžu – 33 latus mēnesī, pensionāri ar 20 līdz 30 gadu darba stāžu – 39 latus mēnesī.

Labklājības ministrija arī atgādina, ka Ministru prezidents Einars Repše šā gada 10.aprīlī, tiekoties ar pensionāru pārstāvjiem, arī paudis atbalstu minimālo pensiju palielināšanai. 1.oktobris kā pensiju palielināšanas sākums izvēlēts tāpēc, ka tas ir arī apkures sezonas sākums un piemaksas atvieglotu mazturīgo pensionāru stāvokli ziemas periodā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore