Ar zelta graudiem no latviešu kora dziesmu pūra

Latvijas Universitātes Lielajā aulā ar kora “Ave Sol” koncertu tika laists tautā garīgās mūzikas albums “Dvēseles ceļi”, kas vainago kordziesmas antoloģiju 12 sējumos

Kormāksla nošu sējumos, kompaktdiskos un audiokasetēs

Latviešu kordziesmas antoloģija 12 sējumos, kas aptver laika posmu no pirmajiem Vispārējiem dziedāšanas svētkiem līdz mūsdienām, ir Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgs un pasaules kontekstā unikāls projekts. Tie ir cietos vākos iesieti nošu sējumi A4 formātā, katrs ap 200 lappušu biezumā. Notīm pievienoti komponistu fotoattēli, radošās biogrāfijas un nošu rokraksta faksimili. Visi teksti, arī dziesmu vārdi, ir latviešu un angļu valodā. Latviešu valodas nepratējiem paredzēta izrunas paraugvārdnīca. Katru sējumu ilustrē dziesmu ieraksti kompakdiskos un audiokasetēs.

Katrā sējumā pārstāvēti sava laika nozīmīgākie autori un viņu vērtīgākais devums kormūzikā. Sējuma nosaukumā likta raksturīga sava laika dziesma, ierakstu albumu vāciņiem izmantoti pazīstamu mākslinieku darbi, kas sasaucas ar attiecīgā sējuma tematiku. Piemēram, oriģināldziesmu pirmajam sējumam, kas aptver laiku līdz Latvijas valsts dzimšanai, izraudzīts nosaukums “Gaismas pils” un albuma vāciņam izmantots Jaņa Rozentāla veidotais priekškara mets Rīgas Latviešu biedrībai. Tā ir sasauce ar leģendāro Jāzepa Vītola dziesmu un reizē ar Latviešu biedrības namu Māmuļu, kur tika izauklēta Dziesmu svētku ideja. Otram sējumam, kas aptver Latvijas brīvvalsts laiku, nosaukumu devusi Pētera Barisona dziesma “Pa zvaigžņu ceļu” un ilustrācijai izmantots Kārļa Zāles Brīvības pieminekļa skulpturālā kompleksa attēls.

Pirmajos piecos sējumos autoru hronoloģijas secībā apkopotas laicīgās oriģināldziesmas. Nākamajos piecos – tautas melodiju apdares un plašākas folklorā sakņotas kompozīcijas. Šo sēriju ievada “Pūt, vējiņi!” (1873–1918) ar Jāņa Cimzes, Ernesta Vīgnera, Andreja Jurjāna, Jāņa Straumes, Jāzepa Vītola, Marijas Gubenes un Emiļa Melngaiļa apdarēm un kompozīcijām un ilustrācijai izmantoto Ģirta Vilka darbu “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”. Seko “Dziedot dzimu” (1918–1940) ar pirmo latviešu Dziesmu svētku karoga attēlu un Alfrēda Kalniņa, Ādolfa Ābeles, Jāņa Kalniņa, Volfganga Dārziņa un citu skaņražu kompozīcijām. “Ai, manā zemītē” (1940–1965) ar Induļa Rankas Dainu kalna attēlu un Jēkaba Graubiņa, Lūcijas Garūtas, Bruno Skultes, Marģera Zariņa, Alberta Jēruma, Valtera Kaminska un daudzu citu komponistu darbiem. “Sidrabiņa lietiņš lija” (1966–1990) ar Leontīnes Pīgoznes gobelēna “Jāņu nakts” attēlu un atkal jauniem vārdiem: Aldonis Kalniņš, Pauls Dambis, Pēteris Plakidis, Selga Mence, Anita Kuprisa... “Saule pina vainadziņu” (1991–2000) ar XXII Dziesmu svētku simboliku un tādiem komponistiem kā Romualds Jermaks, Ilona Rupaine, Juris Vaivods. Antoloģiju vainago divi garīgas tematikas kordziesmu sējumi: “Lūgšana” ar latviešu garīgās a cappella kora mūzikas zelta fondu no pirmajiem Dziesmu svētkiem līdz 1940. gadam (Oskars Šepsks, Andrejs Jurjāns, Jāzeps Vītols, Emilis Melngailis, Alfrēds Kalniņš, Jānis Zālītis, Ādolfs Ābele, Helmers Pavasars, Arnolds Kalnājs) un “Dvēsele ceļi” ar reliģiska satura dziesmām, kas pēc 1940. gada tapušas latviešu trimdas zemēs un par spīti aizliegumiem – arī Latvijā padomju okupācijas apstākļos, un garīgo kora skaņdarbu renesansi pēc neatkarības atjaunošanas. Te ir tādi vārdi kā Tālivaldis Ķeniņš, Romualds Jermaks, Pauls Dambis, Imants Ramiņš, Pēteris Vasks un Rihards Dubra.

Gadsimtu dziesmu pērles “Ave Sol” skaņās un krāsās

Visus 12 antoloģijas kompaktdiskus (un audiokasetes) ierakstījis Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, maestro Imanta Kokara lolojums, daudzu prestižu konkursu laureāts, populārā starptautiskā kamerkoru festivāla “Rīga dimd” iedibinātājs un tā vadošais koris.

“Ave Sol” savas gaitas sāka 1969. gadā. Profesors Imants Kokars to veidoja kā augsti profesionālu kori, lai rosinātu latviešu komponistus radīt laikmetīgus kormūzikas darbus, sniegtu padziļinātu ieskatu dažādos latviešu mūzikas laikmetos un popularizētu Latvijas koru kultūru pasaulē. “Ave Sol” bija viens no retajiem kolektīviem, kas jau padomju varas gados apliecināja latviešu kormākslas augsto līmeni, piedaloties neskaitāmos festivālos, koncertturnejās un konkursos Austrijā, Itālijā un daudzās citās Eiropas valstīs, kā arī ASV, Kanādā un Dienvidamerikā, Japānā, Filipīnās un Singapūrā.

“Ave Sol” ir arī pirmais koris, kas dziesmas ne tikai izdzied savās skaistajās balsīs, bet arī dzīvo mūzikā – ar kustību, mīmiku, žestu un tērpu vairojot savu mākslinieciskās izteiksmes spēku.

Vairāk nekā trijos gadu desmitos korī mainījušās dziedātāju paaudzes, taču tā spilgto koptēlu vienmēr un joprojām raksturojusi un raksturo augsta vokālā kvalitāte, balsu tembrālā bagātība, daudzveidīgs repertuārs un latviska pašlepnuma gars. Kordziedātāju rindās izaudzis arī diriģents Uldis Kokars, kas tagad “Ave Sol” priekšgalā stāv līdzās tēvam maestro Imantam Kokaram.

Darba cēliens pabeigts, dziesmas ceļš turpinās

Latviešu kordziesmas antoloģija ir daudzu gadu darbs, daudzu cilvēku pašaizliedzīga darba auglis. Kā uzsver Imants Kokars, lielais darbs sācies tālajā 19. gadsimtā ar pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kuru repertuārā iezīmējušies visi trīs varenie a cappella kordziesmas zari – tautasdziesma, garīgā mūzika un komponistu sacerētās oriģināldziesmas.

Visgrūtākais uzdevums bijis izvēlēties pašu labāko un vērtīgāko milzīgajā dziesmu okeānā. Antoloģiju sastādījis muzikologs Dr. art. Arnolds Klotiņš. Redakcijas kolēģijā ir arī Latvijas Mūzikas informācijas centra vadītājs Arvīds Bomiks, komponists Pēteris Plakidis, mūzikas vēsturnieks Dr. art. Oļģerts Grāvītis un, protams, pats projekta iecerētājs un vadītājs maestro Imants Kokars. Ar savu radošo skatienu antoloģijas veidošanā piedalījušies arī citi muzikologi, Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas katedras vadītājs Jānis Lindenbergs un komponists Juris Vaivods.

Ar divpadsmitā kompaktdiska laišanu tautā antoloģijas skaniskā puse ir pabeigta. Pēdējos divus nošu sējumus, kas top Ulža Kokara vadībā, paredzēts izdot nākamajā gadā.

Latviešu kordziesmas antoloģijas nošu sējumi un ilustrējošie kompaktdiski tiek izplatīti lielākajās pasaules mūzikas bibliotēkās, mūzikas mācību iestādēs un kultūras centros. Liela interese par šo unikālo izdevumu ir arī Japānā, ASV, Austrijā, Anglijā un Vācijā.

Antoloģija iet pasaulē, bet latviešu a cappella kordziesmas ceļš turpinās. Pēc maestro Imanta Kokara pārliecības, šīsvasaras Dziesmu svētkos tā skanēs ar nepieredzētu spožumu: “Esmu apbraukājis visu Latviju. Visur kori dzied, jaunieši ir visā iekšā. Kas par uzņēmību, kas par balsīm! Mūsu kopkoris skanēs tā, kā vēl nekad. Ar pavadījumu dzied daudzi kori pasaulē, bet mums būs a cappella no sākuma līdz beigām. To vis katrs nevar! Lai nāk un klausās!”

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore