• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar marmora ķieģeli kā ilgmūžības un cildenuma zīmi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2003., Nr. 69 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74689

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar zelta graudiem no latviešu kora dziesmu pūra

Vēl šajā numurā

09.05.2003., Nr. 69

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar marmora ķieģeli kā ilgmūžības un cildenuma zīmi

Pirmo reizi pasniegtas Gada balvas un naudas prēmijas kultūras mantojuma nozarē

Sabiedrība, kas 30.aprīļa pēcpusdienā bija sapulcināta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas mītnes – Trīs Brāļu – pagalmā, bija visai raiba, taču savos mērķos un centienos vienota. Arhitektus, restauratorus, izdevējus, žurnālistus, draudžu darbiniekus, entuziastus, novadpētniekus, muzejniekus, pētniekus, zinātniekus, pašvaldību darbiniekus, pieminekļu sargus vienoja unikāls notikums – pirmo reizi Latvijā piešķirta Gada balva kultūras mantojuma nozarē. To finansiāli nodrošināja Kultūrkapitāla fonda piešķīrums, organizatoriski – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Desmit nominācijās piešķīra galveno balvu – marmora ķieģeli, kura proporcijas un izmērus, izvērtējot daudzus paraugus, bija izvēlējies inspekcijas vadītājs arhitekts Juris Dambis. Šajā priekšmetā, ko var glabāt kā piemiņas zīmi, izmantot papīra preses vietā vai iemūrēt ēkas sienā, iegravēts balvas nosaukums, gads un saņēmēja vārds vai organizācijas nosaukums. Pirmie desmit ķieģeļi līdz ar 500 līdz 800 latu naudas prēmiju tagad izgājuši pasaulē.

Demokrātiskā balvas pretendentu izvirzīšanas kārtība deva plašas iespējas vērtēšanas procesā iesaistīties visai ieinteresētajai sabiedrībai, novērtējot savu kaimiņu, kolēģu un sāncenšu darbību. Balvas pretendentus varēja izvirzīt jebkurš, bet piedalīties ekspertu komisijas darbā bija aicināti Saeimas deputāts Jānis Strazdiņš, Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis, Latvijas vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš, Arheologu biedrības priekšsēdētāja Viktorija Bebre, Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības priekšsēdētājs Ojārs Spārītis, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Juris Poga un šo rindu autore, Latvijas Restauratoru biedrības priekšsēdētāja Dace Čoldere.

Komisijas uzdevums nebija paredzams ne viegls, ne vienkāršs, bet to atviegloja samērā nelielais pieteikumu skaits - kopā 107. Ne mirkli nešauboties par to, ka visi tie, kuri balvas saņēma, tās ir godam pelnījuši, jāatzīst, ka būtu gribējies tās piešķirt gandrīz katram pretendentam.

Plašo spektru, kādā komisijai vajadzēja salīdzināt un izvērtēt pretendentus, raksturo kaut vai kultūras mantojuma izpētes jomā iesniegtie pieteikumi. Uz otro kārtu izvirzītie 5 pretendenti katrs savā īpašā veidā, ar saviem specifiskiem paņēmieniem un līdzekļiem sasniedz mērķi, kurš arī ir atšķirīgs: vienā gadījumā izpēte kalpo par pamatu ļoti konkrēta pieminekļa restaurācijai, citā – novadpētniecība plašā šīs tēmas izpratnē (iespējams, ka turpmāk būtu jānodala izpēte no novadpētniecības). Balvu saņēma arhitektoniskās izpētes grupa AIG. Jāatzīst, ka šī bija viena no nominācijām, kur komisijas vērtējumu ietekmēja ne tikai 2002.gadā paveiktais, bet arī AIG pētnieku līdzšinējais ieguldījums Latvijas arhitektūras un mākslas vēstures izzināšanā.

Savukārt nominācijā zinātniskā publikācija kultūras mantojuma jomā no sešiem iesniegtajiem pieteikumiem četros bija nosaukta Elitas Grosmanes grāmata “Kurzemes baroka tēlniecība 1660-1740”. Tai tad arī komisija nolēma piešķirt balvu.

Nominācijā Kultūras mantojuma popularizēšana tika saņemti 18 pieteikumi. Uz balvu te konkurēja preses un TV korespondenti,muzeju darbinieki, sabiedriskās organizācijas un novadpētniecības entuziasti. Komisijai balvu nācās sadalīt, ar veicināšanas prēmiju apbalvojot Liepājas foto vēstures pētnieku un popularizētāju Jāni Lādīti, bet marmora ķieģeli piešķirot Dienas korespondentei Elīnai Starostniecei par sabiedriski nozīmīgu un augsti profesionālu ieguldījumu kultūras mantojuma popularizēšanā un problēmu atspoguļošanā.

Par starptautisko sakaru veicināšanu starp valstīm ar kopīgu kultūras atmiņu nominācijā Latvijas kultūras mantojuma starptautiskā popularizēšana balvu ieguva Imants Lancmanis – Rundāles pils muzeja direktors.

Nominācijā pašvaldību atbalsts no 9 pieteiktajiem kandidātiem, starp kuriem bija Ventspils dome, Tukuma rajona padome, Gārsenes un Lažas pagasta pašvaldības, balvu ieguva “Allažu pagasta pašvaldība par nacionālās arhitektūras šedevra “Allažu baznīcas” atjaunošanu.

Nominācijā valsts un sabiedrisko organizāciju ieguldījums izvirzīti bija gan Liepājas novadā pazīstamais “Optimistu pulks”, gan Latvijas Mākslinieku savienība pa Zvārtavas pils restaurāciju, gan Latvijas Restauratoru biedrība par brīvprātīgo nometņu organizēšanu Iģenes luterāņu baznīcas interjera restaurācijai, gan Latvijas Piļu un muižu asociācija. Balva tika piešķirta Daugavpils evaņģēliski luteriskai draudzei par Daugavpils evaņģēliski luteriskās baznīcas atjaunošanu.

Daudzveidīgi pasākumi un akcijas bija pieteikti nominācijā nozīmīgākā izstāde vai akcija, kurā balva tika piešķirta Latvijas Piļu un muižu asociācijai par Latvijā populārāko akciju “Apceļosim Latvijas pilis”.

Viena no kultūras pieminekļa nepieciešamībām ir labs un kārtīgs saimnieks. Kā pierādījums tam, ka labu pieminekļu saimnieku Latvijā ir diezgan daudz, nominācijā Labākais kultūras pieminekļa saimnieks bija izvirzīti 20 pretendenti. Komisijai arī šajā reizē likās pareizāk piešķirt veicināšanas balvu Ģedertam Melderim par tēlnieka Emīla Meldera dzimto māju “Speļģi” kopšanu un restaurāciju un galveno balvu Aldai Smilgziedei par ieguldījumu Nurmes luterāņu baznīcas restaurācijā un apsaimniekošanā.

Neviendabīgs bija piedāvājums nominācijā kultūras mantojuma restaurācija, kur komisijai vajadzēja izvērtēt 15 pieteikumus — gan fasāžu remontus, gan atsevišķu mākslas objektu restaurāciju, gan interjeru un viduslaiku piļu restaurāciju. Balvu šajā nominācijā ieguva Bauskas pils muzejs par Bauskas pils konservācijas projektu un tā realizācijas pirmo posmu.

Nominācijā individuālais devums kultūras mantojuma saglabāšanā bija saņemti tikai 11 pieteikumi, kaut tādu būtu varējis būt simtiem – bezgala daudz Latvijā ir cilvēku, kuru individuālais devums šajā nozarē nav novērtēts un būtu pelnījis visaugstāko atzinību. Veicināšanas balva tika piešķirta vēstures pētniekam Voldemāram Birzeniekam par ilgstošu un mērķtiecīgu darbību Ziemassvētku kauju piemiņas vietu izpētē, izveidošanā un aktualizācijā. Marmora ķieģeli un galveno balvu saņēma restauratore Maija Baņķiere, kuras darbība kristāla un stikla mākslas pieminekļu restaurācijā un rekonstrukcijā ir unikāla.

Pirmās Gada balvas kultūras mantojuma nozarē ir pasniegtas. Tagad atkal laiks darbam.

Dace Čoldere  – “Latvijas Vēstnesim”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!