Kā Viļņā uzrunā Latviju

Par starptautisko izstādi “AgroBalt 2003”

“AgroBalt” dalībniekus uzrunā Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze; “Pūres ceha” direktors Aivars Žimants ar “AgroBalt” diplomu un zelta medaļu Foto: Juris Logins

Ar Lietuvas vēstniecības Latvijā gādību grupa plašsaziņas līdzekļu pārstāvju 7. maijā devās uz kaimiņvalsts galvaspilsētu Viļņu, kur jau divpadsmito reizi notiek gadskārtējā starptautiskā lauksaimniecības izstāde “AgroBalt”. Šogad tajā piedalās vairāk nekā četrsimt dalībnieku no divdesmit divām valstīm. Izstādes apmeklētāji var aplūkot teju visus ķēdes “no lauka (fermas) līdz galdam” posmus – šķirnes mājlopus un putnus, tehniku, pārstrādes tehnoloģijas, iepakojuma materiālus un gatavo produkciju. Savukārt dalībniekiem izstādē ir iespēja veidot jaunus kontaktus ar potenciālajiem sadarbības partneriem un uzturēt jau esošos.

Mūsu valsts pārstāvji izstādē piedalās vienpadsmito reizi, un šogad otrā tās norises diena bija rīkota kā Latvijas diena “AgroBalt”. Uzrunājot klātesošos, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze atzina: ik pavasari, piedaloties šajā izstādē, ir iespējams parādīt, ko katrs gada laikā ir sasniedzis un gatavs piedāvāt otram. Tas, ko ražotāji un pārstrādātāji var parādīt šajā izstādē, ir viens no garantiem, ka mūsu zemnieki un uzņēmēji spēs veiksmīgi darboties Eiropas Savienībā (ES). Sveicot lietuviešus tautas nobalsošanas par pievienošanos ES priekšvakarā, ministrs uzsvēra: šī ir vēsturiska iespēja atgriezties Eiropas valstu saimē, no kurienes Baltijas valstis bija izstumtas gadu desmitus.

Šogad Latvija savā ekspozīcijā turpina izvērst pērn aizsākto tēmu – videi draudzīga, “zaļā” saimniekošana. Izstādes apmeklētājus priecēja ekspozīcijas pavasarīgi zaļais vizuālais noformējums un mūsu valstī ražoto ekoproduktu stends priekšplānā. Tālab pelnīti šķita izstādes rīkotāju atzinīgie vārdi: “Jūsu valsts stends ir ”AgroBalt” rota.”

Ekspozīcijā Latviju pārstāv seši pārtikas pārstrādes uzņēmumi: AS “Rīgas piensaimnieks”, AS “Rīgas piena kombināts”, SIA “Pūres cehs”, SIA “Margota”, SIA “Matss” un SIA “Saldus gaļas kombināts”.

Kopš 1995. gada izstādes “AgroBalt” ietvaros notiek eksponātu konkurss. Šogad ar zelta medaļām tika godalgoti divpadsmit Baltijas valstu ražotāju izstrādājumi, tostarp “Pūres ceha” ražotais mazkaloriju meža ogu ievārījums. Kā pastāstīja uzņēmuma direktors Aivars Žimants, produkta ražošanā tiek izmantots nevis cukurs, bet gan fruktozes sīrups, tālab to uzturā var lietot visi cilvēki neatkarīgi no veselības stāvokļa. Uzņēmums izstādē piedalās jau sesto gadu, un izņēmums ir tas gads, kad mājās netiek pārvesta medaļa. Šā gada izstādi A. Žimants vērtēja kā ļoti veiksmīgu, piebilstot, ka tajā valdošā rosība “ir kaut kas fantastisks”. Apmēram 26 % no saražotās produkcijas “Pūres cehs” jau pārdod Lietuvā, ceturto gadu šajā valstī darbojas tā meitas uzņēmums. Klientu loku pēdējā laikā nav izdevies paplašināt, bet ar katru gadu pieaug uz kaimiņvalsti eksportētās produkcijas apjoms, atzina “Pūres ceha” vadītājs.

Par bioloģiskās lauksaimniecības attīstību mūsu valstī vairāk varēja uzzināt Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotajā seminārā. Kā pastāstīja ZM vecākā referente Līga Drozdovska, pēdējo piecu gadu laikā bioloģisko saimniecību skaits Latvijā ir ievērojami pieaudzis – no trīsdesmit deviņām saimniecībām 1998. gadā līdz trīssimt piecdesmit divām pērn. Šobrīd ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm tiek apstrādāti tikai 16,9 tūkstoši hektāru jeb 0,91 % lauksaimnieciski izmantojamo zemju, taču speciāliste lēsa, ka gada laikā bioloģiski apsaimniekotās platību apjoms varētu palielināties par 0,5 %, sasniedzot 26 tūkstošus hektāru.

Kopš 2001. gada bioloģisko saimniecību īpašniekiem ir pieejams valsts atbalsts. Subsīdijas izmaksā par bioloģiski apsaimniekotām platībām un par bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem. 2001. gadā valsts atbalsts tika sniegts arī bioloģiskās lauksaimniecības sēklkopības sistēmas attīstībai, bet šogad atvēlēti līdzekļi bioloģiskās lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanai.

SAPARD līdzekļi bioloģiskās lauksaimniecības attīstīšanai Latvijā nebūs pieejami, taču pēc iestājas ES saskaņā ar Lauku attīstības plānu videi draudzīgo saimniekošanas metožu izmantošana tiks atbalstīta programmas “Bioloģiskā lauksaimniecība” ietvaros.

Latvijā patlaban darbojas četri bioloģiskās lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi: SIA “Zelta kliņģeris”, z/s “Ķelmēni”, SIA “Aloja – Starkelsen” un SIA “Elbi”.

Izmantojot pērn veiktās aptaujas datus, bioloģiskās lauksaimniecības attīstības tendences un problēmas seminārā izvērtēja Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzēja, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības pārstāve Irēna Baraškina. Analizējot tirgus situāciju, kā vienu no problēmām viņa minēja bioloģisko produktu vērtībai un vērtīgumam neatbilstošo cenu līmeni – pagaidām lielākā daļa bioloģiskās produkcijas Latvijā vēl tiek pārdota par tādām pašām cenām kā tradicionāli ražotie produkti.

Informatīvi bagāta saruna par kaimiņvalsts lauksaimniecības politiku Latvijas žurnālistiem izvērtās ar Lietuvas ZM Ekonomikas un finanšu departamenta direktoru Vīgantu Katkeviču un lauku uzņēmējdarbības attīstības organizācijas direktoru, veterinārmedicīnas doktoru Arunu Svitoju. Par to – kādā no nākamajiem laikraksta “LV” laidieniem.

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze 7. maijā Viļņā tikās ar Lietuvas lauksaimniecības ministru Jeronīmu Kraujeli un Igaunijas Lauksaimniecības ministrijas ģenerālsekretāru Antsu Notu. Pārrunāti jautājumi par Baltijas valstu sagatavošanos Eiropas kopējam tirgum, kā arī Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu un tās ietekmi uz Baltijas valstu lauksaimniecības un lauku attīstību.

Baltijas valstu vadošās lauksaimniecības personas uz Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu reformēt raugās piesardzīgi un sarunās uzsvēra, ka visām Baltijas valstīm šajos jautājumos ir jābūt vienotai nostājai. Ļoti svarīga ir koordinācija un informācijas apmaiņa valstu starpā, lai veidotu kopīgu viedokli šajos jautājumos. Baltijas valstīs jau šomēnes ekspertu darba grupa sāks analizēt, kā EK piedāvātā reforma ietekmēs Baltijas valstu lauksaimniecības attīstību.

Otra svarīgākā sarunu tēma bija valstu savstarpējās tirdzniecības jautājumi. Lietuvas puse ierosināja, ka eksportu starp Baltijas valstīm varēs veikt tikai ES atzītie uzņēmumi. Savukārt M.Roze uzsvēra, ka jāizvērtē šī ierosinājuma juridiskā puse un tas jānodod izvērtēšanai veterinārajiem dienestiem un citām ieinteresētajām institūcijām.

Maijā paredzēta augsta līmeņa darba grupas apspriede Briselē, kur Baltijas valstīm būs jāpauž sava nostāja KLP reformas jautājumos. M. Roze uzskata, ka svarīga ir visu triju Baltijas valstu kopēja lauksaimniecības politika. “Būtiski ir atrast konstruktīvus risinājumus, jo nereti nav sakritības ar citiem viedokļiem. Tas norāda, ka esam stingri savās pozīcijās un nostājā. Šo gadu pirms iestāšanās ES vērtēju kā mācību gadu, kad apgūstam to, kādā veidā veiksmīgi sadarboties un kā piedalīties kopīgu lēmumu pieņemšanā.”

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore, ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa