Turpinās pašvaldību sadarbības un apvienošanās laiks

Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs:

Zīmīgi, ka šodien tiekamies Zinātņu akadēmijas telpās. Dažādās auditorijās man ir ticis jautāts: "Cik lielā mērā mēs esam ņēmuši vērā zinātnieku ieteikumus?" Gribu uzsvērt, ka Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Lauksaimniecības universitāti, manuprāt, ir devis vislielāko ieguldījumu reģionālās reformas teorētiskajā sagatavošanā.

Valsts pārvaldes aktuālās problēmas saistībā ar valdības mērķiem šo reformu īstenošanā ir precīzi formulētas un fiksētas valdības deklarācijā. Kā pirmo minēšu Valdības deklarācijā izvirzīto mērķi sakārtot un izveidot konkurētspējīgu izglītības sistēmu. Ļoti būtisks jautājums ir integrācija Eiropas Savienībā, tas mums uzliek noteiktus pienākumus, un mūs arī kritizē, vērtē, mums iesaka. Jāpiemin arī jautājumi, kas saistīti ar korupcijas novēršanu, pilsoniskas sabiedrības veidošanu. Šie Valdības deklarācijā iezīmētie mērķi paralēli var palīdzēt risināt jautājumu par taupīgas un efektīvas valsts pārvaldes izveidošanu. Valsts pārvalde jāsaprot kā pārvalde visos līmeņos — gan reformas centrālajā, gan reģionālajā, gan vietējo pašvaldību līmenī.

Valdības deklarācijā noteikti būtiskākie uzdevumi, par kuriem arī es esmu atbildīgs un kas attiecas uz veicamajām reformām gan valdības, gan pašvaldību līmenī. Viens no tiem ir valsts pārvaldes iekārtas institucionālā sakārtošana. Valdība šajā gadā ir pieņēmusi koncepciju, kur iezīmētas galvenās robežas institucionālās iekārtas sakārtošanā. Koncepcijā ir stingri novilkta robežsvītra starp uzņēmējsabiedrībām un to uzņēmējdarbību, ko valsts vārdā veic dažādi valsts veidoti komercuzņēmumi, un valsts pārvaldes iestādēm. Pašlaik Latvijā ir vairāk nekā 170 dažādu bezpeļņas organizāciju, akciju sabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas veic kādu no valsts pārvaldes funkcijām. Nepieciešams stingri nošķirt valsts pārvaldes lietas no komercdarbības vai privātas uzņēmējdarbības jautājumiem. Tas ir viens no uzdevumiem, ko paredz risināt šī koncepcija. Un viens no grūtiem uzdevumiem, kas varētu ietekmēt minētās bezpeļņas organizācijas, akciju sabiedrības, ir jautājums par valsts vai valdības aģentūru izveidošanu. Pašlaik ir sagatavota koncepcija par šo aģentūru izveidošanu, un nākamajā mēnesī varētu tikt izstrādāts likumprojekts.

Saistībā ar valsts pārvaldes institucionālo sakārtošanu ir parādījušās bažas, vai vesela virkne Latvijā izveidoto iestāžu un dažādu institūciju atbilst Satversmei. Tiek apšaubīts gan Latvijas Bankas pašreizējais statuss, gan dažādu padomju, tai skaitā Augstākās izglītības padomes, statuss. Jo Satversmes 58. pants noteic, ka visas iestādes, kas veic valsts pārvaldes funkcijas, ir padotas Ministru kabinetam.

Pašlaik strādājam, esmu konsultējies ar Juristu biedrību, lai sakārtotu šo jautājumu.

Valdība ir iesniegusi Saeimas izskatīšanai jaunu Civildienesta likuma redakciju, jo pieredze rāda, ka pašreizējā civildienesta sistēma daudzos jautājumos būtu pilnveidojama.

Konferencē apspriežamais temats ir saistīts ar administratīvi teritoriālo reformu, taču jāuzsver arī tie jautājumi, kas ir svarīgi reformas kontekstā un saistīti ar valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu darba sakārtošanu. Koncepcijā iezīmētas divas lietas. Pirmkārt, koncepcija parāda, ka, īstenojot reģionālo reformu, būtu iespējams unificēt, vienkāršot un padarīt saprotamāku reģionālo iestāžu izvietojumu. Jo nav noslēpums, ka dažādas valsts iestādes — Valsts ieņēmumu dienests, Uzņēmumu reģistrs, atrodas dažādās pilsētās un apkalpo dažādas teritorijas, tas rada problēmas un pārpratumus.

Vēl ļoti būtisks uzdevums ir informācijas un pakalpojumu izveidošana. Šajos centros iedzīvotāji varētu saņemt informāciju un arī pakalpojumus, kas saistīti ar valsts pārvaldes un pašvaldību iestādēm.

Viens no aktuāliem risināmiem jautājumiem ir valdības reformu programmu pēctecība. Tas vienlaikus ir saistīts ar politiskā atbalsta nodrošināšanu uzsāktajām reformām un reformu konsekventu īstenošanu. Arī mans uzdevums ir sagatavot valsts pārvaldes reformu programmu, kas būtu paredzēta ilgam laika posmam. Pirmo šādas programmas projektu esam sagatavojuši; un pirms apstiprināšanas Ministru kabinetā plānojam to nodot sabiedrības apspriešanai. Arī Eiropas Savienība izvirza prasību, ka nepieciešama ilglaicīga un stabila reformu programma.

Pievēršoties šīs konferences tematam, gribu uzsvērt, ka reģionālās pašvaldības Latvijā jau ir, saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" pašreizējie 26 rajoni un 7 republikas pilsētas kā administratīvas vienības pilda šo reģionālo funkciju. Turklāt pašvaldību reformu process mūsu valstī tiek regulēts saskaņā ar likumu, ko Saeima pieņēmusi 1998. gada 21. oktobrī. Likums paredz, ka vietējo pašvaldību reformu jomā līdz 2000. gada beigām jāpabeidz visu pašvaldību izpēte, ka līdz 2002. gada beigām ir brīvprātīgas apvienošanās un sadarbības periods un ka koriģēta pieeja reformu procesam vietējā līmenī varētu tikt īstenota, sākot ar 2004. gadu. Reģionālo pašvaldību jomā šis likums paredz, ka valdībai jāsagatavo koncepcija par reģionālo pašvaldību izveidošanu, un reģionālo pašvaldību darbība ir uzsākama 2001. gadā.

Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas laikā no 1997. līdz 2000. gadam valsts ir ieguldījusi 1,7 miljonus latu. Domāju, ka tas ir ļoti pieticīgs skaitlis. Pagājušajā gadā esam pabeiguši 16 rajonu teritoriju izpēti, kas aptvēra 333 pašvaldības. Izpētes rezultātā ir piedāvāts, ka laika gaitā 333 pašvaldību vietā varētu veidoties 95 pašvaldības. Šis izpētes process nav tikai tehniska vai ekonomiski sociāla rakstura priekšlikumu sagatavošana, tas kalpo reizē arī pašvaldību darbinieku iesaistīšanai reformu procesā, iedzīvotāju informēšanai. Pagājušā gada beigās visās 586 pašvaldībās notika aptauja par nepieciešamajām reformām reģionālajā līmenī. Aptaujā no 586 pašvaldībām piedalījās 429 jeb 73 procenti pašvaldību. 27 procenti pašvaldību aptaujā nepiedalījās, bet 60 procenti pašvaldību ir izteikušas atbalstu reformu veikšanai. (Aptaujas rezultātus skat. atsevišķi.)

Pēc ieraksta "LV" diktofonā