Par mūsu brāļu zemes draugiem

Lietuvas Ministru prezidents Aļģirds Brazausks:

Foto: A.F.I.

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pieminēta jaunas atomelektrostacijas būvēšanas iespēja Lietuvā šobrīd slēdzamās Ignalinas AES vietā. Prezidents R. Pakss nupat uzaicināja iesaistīties šajā projektā arī Latviju un Igauniju. Cik reāla šī ideja šķiet jums - vai Lietuva viena pati ir spējīga īstenot šāda mēroga projektu, un vai Lietuvai vienai vispār ir vajadzīga jauna AES?

Šo jautājumu vajadzētu saistīt ar atomenerģētikas situāciju visā ES. Lietuvā nav pieņemts strikts lēmums atteikties no atomenerģētikas. Ignalinā jau ir visa infrastruktūra jaunu enerģētisko bloku celtniecībai - energotīkli, jaudīgas augstsprieguma līnijas un citi nepieciešamie apstākļi, un, ja runā par Baltijas reģiona valstu enerģētikas vajadzību apmierināšanu, tad labākas un ideālākas vietas par Ignalinu nav. Taču būvēt jaunu atomelektrostaciju tikai uz mūsu triju Baltijas valstu investīciju rēķina - tā ir pilnīga utopija. Tas var būt komercobjekts, kuru daļēji varētu atbalstīt ES, ja, veicot atbilstošus pētījumus, tiks secināts, ka vajag radīt jaunu papildu enerģētikas jaudīgumu Baltijas reģionā, ietverot arī zināmu Polijas teritorijas daļu vai pat vēl tālāk. Tikai tad šis projekts un iespēja kļūst reāla. Es esmu par atomenerģētikas attīstību.

Kā jūs vērtējat Lietuvas un Latvijas ekonomisko sadarbību patlaban? Vai redzat kādus šķēršļus lietuviešu biznesam Latvijā?

Ziniet, detaļās es negribētu iedziļināties un domāju, ka tādām detaļām vispār nevajadzētu būt - dempinga lietām, neuzticībai no vienas vai otras puses. Vajag atcerēties, ka pēc pāris gadiem viss būs atklāts - robeža būs atvērta, preču, cilvēku un darbaspēka kustība būs brīva. Tādēļ tagadējie centienu no Latvijas vai mūsu puses kaut kā to ierobežot vai ienest konkurences elementus mūsu attiecībās ir absolūti nevajadzīgi. Es ierosinu un esmu gatavs apspriest jautājumu par robežas pilnīgu atvēršanu pēc iespējas drīzāk. Lai nu kam, bet mums - lietuviešiem un latviešiem - pirmajiem vajadzētu īstenot šo Eiropas Savienības principu. Man ir kauns, ka, atbraucot uz robežu, stāv rindas gan no vienas puses, gan no otras.

Gan pie jums ir tādi, kas negrib to darīt, gan pie mums tādu cilvēku ir daudz. Patiešām, kāpēc gan neuztaisīt tās divas plūsmas - sarkano un zaļo, taču līdz pat šai dienai nevaram vienoties. Mēs esam nosūtījuši visus papīrus uz Latviju un jau pirms vairākiem mēnešiem bijām pilnvarojuši mūsu muitas dienesta priekšnieku parakstīt tādu vienošanos, lai vieglās mašīnas, kuras nevajag pārbaudīt, varētu brīvi braukt pāri robežai. Taču Latvijas puse līdz pat šai dienai neko nav izdarījusi. Mainījās jūsu dienesta priekšnieks, un tā lieta tā arī palikusi nepabeigta.

Kā vērtējat pašreizējo uzņēmējdarbības vidi Lietuvā, vai ir kādi šķēršļi, kurus vēl vajadzētu novērst?

Šķēršļi vienmēr kaut kādi atrodas, bet par visu var spriest pēc darbības rezultātiem. Ja pie mums iekšzemes kopprodukts pērn auga tāpat kā Latvijā par 6,7%, bet šī gada sākumā pieaugums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir pat vairāk nekā 9 procenti, tad šī dinamika daudz ko saka. Mums ir viena tāda vispārēja iekšēja problēma - jautājums par brīvu rīkošanos ar zemi, gan valsts fonda, gan privātās zemes brīvas pirkšanas un pārdošanas lietas. Pie mums ir ļoti sarežģīti likumi, īpaši saistībā ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi, pirkšanas un pārdošanas līgumiem ir izvirzītas daudz dažādas stingras prasības. Arī uzņēmēji pilsētās, vēloties uzsākt celtniecību, saskaras ar organizatoriskām un juridiskām problēmām. Taču mēs daudz strādājam, lai šos jautājumus ievērojami vienkāršotu.

Vai Lietuvas straujo ekonomikas kāpumu gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā jūs uzskatāt par savas valdības darba panākumu? Kā vērtējat vairāku ekonomistu izteikumus, ka tā ir tikai noteiktu apstākļu sakritība un valdības nopelni ir minimāli?

Nu, to īpaši uzsver mūsu opozīcija, kura saka, ka Lietuvā vispār var nebūt valdības. Bet nezin kāpēc tad, kad viņi strādāja, tad viss gāja uz leju. Kad mēs nonācām pie varas, ekonomika sāka augt. Līdz tam bija tāda mīņāšanās uz vietas - milzīgi parādi sociālās apdrošināšanas fondam, slimokasei, veselības aizsardzībai, pašvaldībai un citur. Mēs tagad beidzam šos parādus likvidēt. Pēc manām domām, galvenais, kāpēc aug valsts ekonomika, ir tas, ka mūsu valdība strādā ļoti stabili un mēs nepieņemam visādus šokējošus lēmumus. Gada laikā esam ierosinājuši vairāk nekā divus tūkstošos dažādu labojumu likumos vai valdības lēmumos, un praktiski visu šo grozījumu mērķis ir atvieglot kaut kādus nosacījumus un samazināt birokrātiju, atņemt kaut kam piešķirtās tiesības bremzēt privatizācijas procesu vai kādu citu uzņēmējdarbības jomu. Tāpat ļoti daudz pūļu mēs esam ieguldījuši, lai beidzot tiktu īstenota budžeta ieņēmumu daļa. Es pats kontrolēju šo lietu, man ir speciāli izveidota cilvēku grupa valdības aparātā, kura tikai ar to vien nodarbojas un izsaka priekšlikumus, lai uzlabotos budžeta ieņēmumu ievākšana. Varbūt ir kaut kādas kopīgas vispārējas tendences, bet nav arī nekādu šaubu, ka ir arī noteikts valdības ieguldījums. Man izraisa smaidu, kad konservatīvie saka, ka, neskatoties uz visiem valdības centieniem, ekonomika tomēr iet uz augšu.

Ko jūs domājat par arvien palielinošos Krievijas uzņēmēju ietekmi Baltijas valstīs un it īpaši enerģētikas sektorā?

Es gan varu vairāk runāt tikai par Lietuvu - piemēram, “Mažeiķu naftas” epopeja beidzās mūsu labā, un mēs ļoti priecājamies, ka atnāca krievu kompānija. Pavisam nopietni to saku. Šī gada pirmajā ceturksnī “Mažeiķu naftai” bija 115 milj. litu peļņa, lai gan pagājušajā gadā mums bija ap 100 milj. litu zaudējumi. Es esmu arī pārliecināts, ka tie valsts kredīti ap 280 milj. USD apjomā, kurus mēs sniedzām šai kompānijai, tiks atmaksāti, mums tas ir apsolīts, un mēs esam apmierināti. Vispār tās krievu kompānijas, kuras ir atnākušas uz Lietuvu, neviena nav izdarījusi mums nekādu cūcību, un uzņēmumi strādā labi. Krievu kapitāls Lietuvā ir tikai 6. vai 7. vietā un ir daudz mazāks nekā, piemēram, dāņu un zviedru. Tagad tas Lietuvā pagaidām nespēlē kaut kādu blakus lomu, izņemot tīru komerciju, un pašlaik mums nav nekādu pretenziju. Man šķiet, ka nav pamata aizdomām, ka Krievija varētu kaut kā ietekmēt mūsu valsts iekšējo vai ārpolitiku.

“DIENAS BIZNESS”; pēc I. Agintas intervijas “Brazausks bez plāna “B””

Pēc “LV” redakcijas apkopotā