Par federālisma tendencēm Eiropā

Latvijas pārstāvis Eiropas Konventā Guntars Krasts:

Par ko patlaban diskutē Eiropas Konventā? Daudz dzirdēts, ka tas vēloties ES izveidot kā federāciju.

1999. gadā Humbolta universitātē Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers nāca klajā ar pirmo paziņojumu, kur parādījās vārds federāls, aizsākot diskusiju. Tas patiesībā ir mēģinājums noformulēt attiecības - to formu, drīzāk virzību, kā sadarbosies ES valstis. Pastāvošā nacionālo valstu sadarbība radījusi daudzas institūcijas, kurām ir ļoti maza vara. Bet birokrātija ir pieaugusi, lai apstrādātu milzīgo pretrunīgas informācijas apjomu, kas viņiem pienāk, saskaņojot atšķirīgos viedokļus. Tas ir kompromisa rezultāts starp valstīm, kuras vēlas būt pārstāvētas visās institūcijās, lai nodrošinātu savu klātbūtni un lobēšanas iespējas. Arī Latvija kā maza valsts ir ieinteresēta šādā kārtībā, jo mūsu mērķis ir visur bloķēt tos jautājumus, kas mūs neinteresē, virzīt cauri šīm institūcijām tos, kas ir izdevīgi.

ES strādā smagnēji. Jo nav nevienas institūcijas, kas varētu ģenerēt kopējo virzienu. Nav nevienas Eiropas valsts, kas varētu pateikt: darīsim tā! Tiklīdz Vācija to pasaka, bieži vien Lielbritānijai ir cits viedoklis, Skandināvijas valstis arī kļūst piesardzīgas. Ja Francija un Vācija vēl apvienojas, jau liela daļa ES domā: tur kaut kas nav kārtībā! Īpaši mazās savienības valstis ir ieinteresētas saglabāt to status quo (latīņu val. - nemainīgu stāvokli - “LA”), kas ir patlaban.

Ir doma Eiropas Komisiju veidot kā efektīvāku institūciju, jo tā ir neitrāla un tiešām ārpus valstu valdībām stāvoša. EK lēmumi tiek pieņemti no racionālā viedokļa. Tā ir neitrāla institūcija, kas darbojas sabalansēti visu valstu interesēs, tāpēc tās efektivitātē un spēkā ir ieinteresētas visas valstis, jo EK panāk to, ka ES mērķi tiešām materializējas. Toties ES Padomē, kuru veido valstu vadītāji, bieži valda valstu pašu intereses, nevis ES kopējā politika.

Bet federālisms formulēts tā: saglabājot nacionālo identitāti, koordinēt politiku dažādās jomās, balstoties uz federāla pamata - nevis federālā līmenī, kā tas pašlaik skan latviešu tulkojumā.

Kas īsti ir federālisms?

Federālisma jēdziens jau ir formulēts pirms 100 tūkstošiem gadu, tas bija vēl klanu kooperācijas stadijā: “Ne kopējais, ne atsevišķais nav primārs pār citiem.” Tas nozīmē - Brisele nevar norādīt katram atsevišķam subjektam, ko viņam darīt. Bet atsevišķais nevar diktēt visiem pārējiem. Tas ir jautājums, ko tieši federācija cenšas risināt.

Cik liela varbūtība pastāv, ka centralizācija pastiprināsies?

1999. gadā tika aizsākta diskusija, kā ES padarīt par spēku, kurš spētu attīstīt savu ekonomisko potenciālu. (ES pēc iedzīvotāju skaita šobrīd ir lielāka nekā ASV, bet tās kopprodukts ir par 20% mazāks.) ES arī nav būtiska militāra spēka. It kā tas tiek realizēts caur NATO, bet ar lejupejošu tendenci.

Ir izpratne, ka ES varētu darboties daudz efektīvāk, ja tajā būtu centralizētāka sadarbības forma, ja lēmumi tiktu pieņemti ātrāk, optimālāk. Vārdam federāls, kas šobrīd parādās konstitucionālajā līgumā, tagad nekādas būtiskas nozīmes nav - tas parādās ar domu nākotnē savienību pakāpeniski virzīt federālisma virzienā, kas dotu iespēju aizvien vairāk būtiskus, vienojošus lēmumus atbilstoši ES interesēm pieņemt pietiekoši strikti un pārliecinoši, lai kādas valsts premjers, kuram ir kaut kādas blakus intereses, to nevarētu nobloķēt.

No kopējo interešu viedokļa tas neizbēgami nozīmētu lielāka spēka piešķiršanu ES centrālajām institūcijām. Bet tas nākotnē neizbēgami nozīmē lielāku varas koncentrēšanos Eiropas centrālajās institūcijās. Pretējā gadījumā Eiropa funkcionē ar pusdūšu.

Kāpēc tik nozīmīgas izmaiņas - par tādu uzskatu federālisma idejas stiprināšanu - tiek pieņemtas pirms savienības paplašināšanās? Mēs taču runājām par citādāku ES?

Nevienā valstī nav tādas organizācijas formas kā ES. Tāpēc visi pārvaldes instrumenti ir diezgan specifiski. Bija 15 valstis, tagad vēl 10, runā līdzi arī Turcija, Rumānija un Bulgārija... Tas ir ļoti sarežģīts uzdevums - iekļaut visu valstu intereses. Tāpēc neceru sagaidīt kādu ļoti vienkāršu risinājumu un galīgu struktūru izveidi. Tiks izveidota kāda struktūra, kura pēc tam pārveidosies vienā vai otrā virzienā: federālāku institūciju izveidošanas virzienā vai varbūt tieši pretēji. Jo var gadīties, ka procesi, kas attīstīsies jaunajā savienībā, būs pretēji šādam federālismam. Bet šobrīd realitāte prasa, lai attīstība notiku šajā virzienā.

Kā tas atbilst Latvijas interesēm?

Latvija jau arī ilgtermiņā būtu ieinteresēta efektīvāk funkcionējošā ES. Bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka mums ir vajadzīgs iepazīšanās, ieskriešanās laiks, Eiropas maksimāla veidošana Latvijas interesēs. Pēc tam varam skatīties, kas būvējams tālāk. Mums līdz šim nav bijusi izdevība braukt šajā ES pajūgā, kur gandrīz katrs zirgs vilcis savā virzienā. Nav bijusi iespēja piedalīties interešu saskaņošanas mehānismā. Mums gadu divus vajadzētu pabraukt esošajā pajūgā (sistēmā) un tad skatīties. Varbūt šī sistēma sāks brakšķēt un krakšķēt, kad nāks tie 10 jaunie braucēji? Mūsu uzdevums ir ļoti grūts.

Konvents turpinās darbu, kamēr šis dokuments tiks pieņemts, bet ja tas nenotiks noteiktajā termiņā jūnijā?

Konventa uzdevums ir šo darbu pabeigt. Ja tas nenotiks, tā būs katastrofa. Konventa beigu produkts, konstitucionālais līgums, ir jādod visu valstu sabiedrību apspriešanai. Tam ir vajadzīgs laiks. Neraugoties uz visu, pamatlīgums noteikti jāakceptē starpvaldību konferencē, kurai jānotiek 2003. gada beigās. Pretējā gadījumā ES paplašināšanās 2004. gada 1. maijā nevar notikt.

Vai arī Latvijā apspriedīsim konstitucionālo līgumu?

Jā! Turklāt Latvijas pārstāvju prasība ir - arī mums tāpat kā Konventā ir jādod iespēja ar visām tiesībām piedalīties starpvaldību konferencē, kaut gan neesam ES dalībvalsts. Mūs atbalsta arī dalībvalstu pārstāvji, jo lēmumi jau skars arī mūs - runa ir par periodu pēc 2004. gada 1. maija. ES Padome (valstu vadītāji) pieņems lēmumu par šo dokumentu. Ceru, ka mums būs lemšanas tiesības arī gala lēmuma pieņemšanā.

“LAUKU AVĪZE”; pēc A. Cālītes intervijas “Krasts: “Latvijas uzdevums - pielāgot ES  savām interesēm””