Veselības ministrijas rīkojums Nr.96

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī

Par recepšu veidlapām, receptes veidlapas aizpildīšanas kārtību un parastās receptes derīguma termiņu ilgstošas ārstēšanās gadījumā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumu Nr.250 “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas un recepšu izrakstīšanas noteikumi” 6., 9., 26. un 35.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumu Nr.20 “Veselības ministrijas nolikums” 1.punktu un 5.1.apakšpunktu un Ministru kabineta 2003.gada rīkojuma Nr.7 “Par Labklājības ministrijas reorganizāciju un Veselības ministrijas izveidošanu” 4.punktu

1. Apstiprināt:

1.1. parastās receptes veidlapas paraugu “Recepte par pilnu samaksu”;

1.2. īpašās receptes veidlapas paraugu “Narkotisko zāļu un tām pielīdzināto psihotropo zāļu recepte”;

1.3. receptes par diferencētu samaksu veidlapas paraugu “Recepte par diferencētu samaksu”;

1.4. veterinārās receptes veidlapas paraugu “Veterinārā recepte”;

1.5. Instrukciju par receptes veidlapas aizpildīšanas kārtību;

1.6. Diagnožu sarakstu, kuru gadījumā parastajām receptēm tiek noteikts derīguma termiņš uz laiku līdz vienam gadam.

2. Noteikt, ka:

2.1. uz parastās receptes, kuras derīguma termiņš ir viens gads, drīkst izrakstīt zāles ārstēšanas kursam līdz vienam gadam;

2.2. ārstēšanas kursam līdz vienam gadam nedrīkst izrakstīt zāles, kuru sastāvā ir III sarakstā iekļautās psihotropās vielas;

2.3. izrakstot recepti ārstēšanas kursam līdz vienam gadam, ārsts uz receptes norāda diagnozes kodu, kā arī atzīmi “ārstēšanas kursam” un zāļu izsniegšanas periodiskumu, norādījumu apstiprinot ar parakstu un personīgo zīmogu (spiedogu);

2.4. izsniedzot zāles, kas paredzētas ārstēšanas kursam līdz vienam gadam, farmaceits vai farmaceita asistents receptes otrā pusē izdara atzīmi par izsniegto zāļu daudzumu, atzīmi apstiprinot ar parakstu un personīgo spiedogu;

2.5. recepte, kas izrakstīta ārstēšanas kursam līdz vienam gadam, glabājas pie pacienta līdz visa izrakstītā zāļu daudzuma izsniegšanai. Pēc visa izrakstītā zāļu daudzuma izsniegšanas recepte paturama aptiekā.

3. Atzīt par spēku zaudējušiem;

3.1. Labklājības ministrijas 1999.gada 5.maija rīkojumu Nr.141 “Par recepšu veidlapām”;

3.2. Labklājības ministrijas 2001.gada 8.marta rīkojumu Nr.62 “Par parasto recepšu veidlapām, kas paredzētas konkrētai ārstniecības iestādei vai konkrētam ārstam”;

3.3. Labklājības ministrijas 2001.gada 15.maija rīkojumu Nr.124 “Par parastās receptes derīguma termiņu ilgstošas ārstēšanas gadījumā”;

3.4. Labklājības ministrijas 2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr.221 “Par receptes veidlapas aizpildīšanas kārtību”;

3.5. Labklājības ministrijas 2001.gada 30.novembra rīkojuma Nr.297 “Par Labklājības ministrijas 1999.gadā izdoto rīkojumu spēkā esamību” 1.17.apakšpunktu.

Veselības ministre I.Circene

Farmācijas departamenta direktors J.Bundulis

Instrukcija par receptes veidlapas aizpildīšanas kārtību

1. Šī instrukcija nosaka receptes veidlapas aizpildīšanas (turpmāk — receptes izrakstīšana) kārtību.

2. Recepte tiek izrakstīta uz receptes veidlapas, kuras paraugs apstiprināts ar Veselības ministrijas rīkojumu.

3. Tiesības izrakstīt parasto recepti ir ārstam un ārsta palīgam (feldšerim) (turpmāk — ārstniecības persona). Ārsts, kas nestrādā ārstniecības iestādē, drīkst izrakstīt parasto recepti personīgai lietošanai.

4. Tiesības izrakstīt īpašo recepti ir tikai sertificētam ārstam.

5. Tiesības izrakstīt receptes ambulatorai ārstniecībai par diferencētu samaksu ir šādiem sertificētiem ārstiem, kas ir līgumattiecībās ar slimokasi:

5.1. primārās veselības aprūpes ārstam (internistam, pediatram, ģimenes ārstam);

5.2. psihiatram, endokrinologam, dermatovenerologam, ftiziopneimologam un narkologam zāļu iegādes kompensācijas sistēmā ietverto specialitātei atbilstošo diagnožu ietvaros, ievērojot kompensācijas sistēmai paredzēto budžetu;

5.3. speciālistam, pie kura pacientu ir nosūtījis (konsultācija, dinamiska novērošana) primārās veselības aprūpes ārsts, ja primārās veselības aprūpes ārsta nosūtījumā ir norāde par medikamenta par diferencētu samaksu izrakstīšanas iespējām zāļu iegādes kompensācijai paredzētā budžeta ietvaros.

6. Ārstniecības persona pacienta ambulatorai ārstniecībai nepieciešamo zāļu iegādei izraksta recepti, ja zāles pieder recepšu zāļu grupai.

7. Uz receptes aizliegts izrakstīt narkozes līdzekļus.

8. Ārstniecības persona, kura ir izrakstījusi recepti, ir atbildīga par konkrētam pacientam izrakstīto zāļu nepieciešamību, kā arī par izrakstīto zāļu devu, zāļu formu un lietošanas veidu.

9. Izrakstot recepti, atļauts lietot tikai šīs instrukcijas pielikumā “Vispārpieņemtie receptūras saīsinājumi” minētos receptūras saīsinājumus latīņu valodā.

10. Receptē nav pieļaujami nekādi svītrojumi un labojumi. Obligāti aizpildāmas visas receptes sadaļas.

11. Aizliegts izsniegt neaizpildītu vai daļēji aizpildītu receptes veidlapu pacientam.

12. Ārstniecības personai aizliegts saņemt un uzglabāt recepšu veidlapas ar tipogrāfiski vai kādā citā veidā aizpildītu 17.punktā minēto receptes parakstīšanas daļu.

13. Receptes augšējā kreisajā stūrī norādāms ārstniecības iestādes kods, nosaukums, adrese un tālruņa numurs vai ārstniecības personas, kas izraksta recepti, adrese un tālruņa numurs.

14. Ārstniecības persona, kas normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izraksta recepti zāļu, kas nav iekļautas Latvijas zāļu reģistrā, iegādei, sniedz informāciju pacientam par šo zāļu iegādes kārtību.

15. Receptes ievaddaļā (Inscriptio) raksta:

15.1. receptes izrakstīšanas datumu, mēnesi, gadu;

15.2. pacienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, adresi. Gadījumā, ja recepte paredzēta personīgai lietošanai, pacienta datu vietā ārsts raksta norādījumu “pro me” (man) vai “ad usum proprium” (personīgai lietošanai);

15.3. ārstniecības personas, kura izraksta recepti, vārdu, uzvārdu, specialitāti un personas kodu;

15.4. receptēs bērniem obligāti norāda bērna vecumu (gadi, mēneši, bērnam līdz viena mēneša vecumam — dienas).

16. Receptes uzrunas daļā (Invocatio) raksta “Rp.:” (Recipe — ņem).

17. Receptes parakstīšanas daļā (Praescriptio s. Designatio materiarum) pēc “Rp.:” raksta zāļu nosaukumu ar lielo burtu latīņu valodā ģenitīvā.

18. Pēc individuālām receptēm pagatavojamām zālēm ar saliktu sastāvu:

18.1. katru zāļu līdzekļa nosaukumu raksta savā rindiņā, vispirms rakstot iedarbīgāko zāļu līdzekļu nosaukumu, tad pārējos. Gadījumā, ja zāļu līdzekļa nosaukums ir garš, to drīkst turpināt arī nākamajā rindā;

18.2. narkotiskos un tiem pielīdzinātos psihotropos, psihotropos un stingrai uzskaitei pakļautos zāļu līdzekļus raksta pirmos;

18.3. ārstniecības augu nosaukumos pirmais vārds jāraksta ar lielo burtu arī tad, ja tas neatrodas rindas sākumā, bet auga daļas apzīmējums šajā gadījumā rakstāms ar mazo burtu;

18.4. ja zālēm to organoleptisko īpašību dēļ pievienotas kādas koriģējošas vielas, tās tiek rakstītas pēc aktīvām vielām;

18.5. papildvielas, kas zālēm nodrošina vajadzīgo konsistenci, formu un daudzumu, receptē raksta pēdējās.

19. Receptes labajā pusē pretī attiecīgajam zāļu sastāvdaļas nosaukumam raksta daudzumu masas, tilpuma vai darbības vienībās:

19.1. cietas vai mīkstas konsistences zāļu līdzekļiem — gramos vai grama daļās, rakstot tos kā nenosauktus skaitļus;

19.2. šķidrumiem — mililitros, rakstot aiz skaitļa saīsinājumu “ml”;

19.3. spirta daudzumu ārīgai lietošanai izraksta gramos, spirta šķīdumam norāda koncentrāciju;

19.4. pilienu skaitu apzīmē ar romiešu cipariem, rakstot to aiz pilienu saīsinājuma “gtt.”;

19.5. zāļu līdzekļa aktīvām darbības vienībām norāda darbības vienību skaitu, aiz kura raksta saīsinājumu “DV”.

20. Ja divas vai vairākas zāļu sastāvdaļas ņemamas vienādā daudzumā, to var norādīt tikai aiz pēdējās no šīm sastāvdaļām, pirms daudzuma rakstot “āā”.

21. Norādot pēdējo zāļu sastāvdaļu, kas pievienojama, lai iegūtu nepieciešamo zāļu kopējo masu vai tilpumu, pirms skaitliskā daudzuma apzīmējuma lieto saīsinājumu “ad”.

22. Ja ārstniecības persona, izrakstot zāles, pārsniedz maksimālo vienreizējo, diennakts vai kursa devu, tad ārstniecības persona to norāda rakstiski, liekot izsaukuma zīmi uz receptes aiz devas skaitļa un atkārtojot pārsniegtās devas lielumu ar vārdiem.

23. Norādījumus aptiekai (Subscriptio) par zāļu pagatavošanu, zāļu formu, zāļu daudzumu, norādot svara tilpuma vai darbības vienības un iesaiņojuma veidu, raksta latīņu valodā, lietojot zāļu receptūrā vispārpieņemtos saīsinājumus.

24. Norādījumus slimniekam (Signatura) par zāļu lietošanu receptē raksta latviešu valodā aiz saīsinājuma “D.S.”, norādot kādās devās, kad un kā zāles lietojamas.

25. Receptes apstiprināšana:

25.1. recepti ārstniecības persona apstiprina ar parakstu (ārsta paraksts - Nomen medici) un personīgo zīmogu (spiedogu);

25.2. uz īpašām receptēm un receptēm par diferencētu samaksu nepieciešams ārsta paraksts, personīgais zīmogs (spiedogs) un ārstniecības iestādes zīmogs. Prakses ārsti var izmantot personīgo zīmogu (spiedogu), kurā iekļauti ārsta prakses rekvizīti.

26. Receptē obligāti norāda:

26.1. receptes derīguma termiņu;

26.2. īpašās receptēs un receptēs par diferencētu samaksu norāda slimības diagnozes kodu (Dg).

27. Receptē par diferencētu samaksu sertificēts ārsts norāda atlaides procentu (kompensācijas apmēru) un zāļu kodu (atbilst zāļu identifikācijas numuram Kompensējamo zāļu sarakstā), savukārt farmaceits vai farmaceita asistents, kurš izsniedz zāles, norāda zāļu cenu (Ls), summu, ko apmaksā pacients (Ls) un summu, ko apmaksā slimokase (Ls).

28. Ja ārsts, izrakstot recepti par diferencētu samaksu, lietojis zāļu vispārīgo nosaukumu, zāļu kodu receptē norāda farmaceits, izsniedzot zāļu vispārīgajam nosaukumam atbilstošās lētākās kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles.

29. Izrakstot narkotiskās un tām pielīdzinātās psihotropās zāles, kuras paredzētas izsniegšanai par diferencētu samaksu, sertificēts ārsts izraksta recepti uz īpašās receptes veidlapas, papildus izrakstot recepti par diferencētu samaksu.

30. Ja receptē izrakstītās zāles izgatavojamas un izsniedzamas steidzami, ārstniecības persona raksta atzīmi “Cito!”, gadījumos, kad zāles izsniedzamas nekavējoties — “Statim!”. Vēlams atzīmi norādīt citā krāsā.

31. Aptiekā farmaceits vai farmaceita asistents, kas pieņem recepti, aprēķina zāļu cenu, ko raksta receptes kreisajā pusē pretī zāļu nosaukumam.

32. Receptē izrakstīto zāļu vietā izsniegt cita nosaukuma (sinonīma) zāles atļauts tikai gadījumā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

32.1. ja izrakstītās un izsniegtās zāles pieder vienai farmakoterapeitiskai grupai un

32.2. ja izrakstīto zāļu aktīvā viela ir identiska ar izsniegto zāļu aktīvo vielu. Gadījumā, ja zālēm ir salikts sastāvs — ja izrakstīto un izsniegto zāļu sastāvā nav vielu, kas var ietekmēt zāļu iedarbības ilgumu, stiprumu un efektivitāti, un

32.3. ja izrakstīto zāļu kopējā deva ir vienāda ar izsniegto zāļu kopējo devu un izsniegto zāļu reizes deva ir atbilstoša vai ir dalāma atbilstoši izrakstīto zāļu reizes devai, un

32.4. pēc saskaņojuma ar ārstniecības personu, kas recepti izrakstījusi, un

32.5. ar pacienta piekrišanu.

33. Ja ārstniecības persona, izrakstot zāles, lietojusi zāļu vispārīgo nosaukumu, farmaceits ir tiesīgs izsniegt jebkura zāļu ražotāja zāles, kuras atbilst šim nosaukumam.

34. Ja ārstniecības persona receptē izrakstījusi vairākas analogas zāles, atdalot tās ar saīsinājumu “s.” (sive — jeb), farmaceits ir tiesīgs izsniegt jebkuras no izrakstītajām zālēm.

35. Uz īpašām receptēm un receptēm par diferencētu samaksu farmaceits vai farmaceita asistents norāda izsniegto zāļu nosaukumu, daudzumu un parakstās par zāļu izsniegšanu, parakstu apstiprinot ar personīgo zīmogu.

Farmācijas departamenta direktors J.Bundulis

Pielikums

Instrukcijai par receptes veidlapas aizpildīšanas kārtību, kas apstiprināta ar Veselības ministrijas 2003.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.96

Farmācijas departamenta direktors J.Bundulis