Ministru kabineta rīkojums Nr.281

Rīgā 2003.gada 9.maijā (prot. Nr.25, 2.§)

Par Latvijas Republikas Nacionālo ziņojumu par ANO rīcības programmas “Vieglo un strēlnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršana, apkarošana un izskaušana” izpildi Latvijas Republikā

1. Akceptēt Latvijas Republikas Nacionālo ziņojumu par ANO rīcības programmas “Vieglo un strēlnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršana, apkarošana un izskaušana” izpildi Latvijas Republikā.

2. Ārlietu ministrijai nodrošināt šī rīkojuma 1.punktā minētā ziņojuma tulkojumu angļu valodā un iesniegt to Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Ministru prezidents E.Repše

Ārlietu ministra vietā — tieslietu ministrs A.Aksenoks

 

Akceptēts

ar Ministru kabineta

2003.gada 9.maija rīkojumu Nr.281

Latvijas Republikas Nacionālais ziņojums par ANO rīcības programmas
“Vieglo un strēlnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršana, apkarošana un izskaušana” izpildi Latvijas Republikā

Ievads

1. Pēdējā desmitgadē kļuvušas aktīvākas diskusijas par vieglo un strēlnieku ieroču¹ izplatību pasaulē un to nelegālo tirdzniecību, kas ir novedusi pie humānām krīzēm dažādos pasaules reģionos (Rietumāfrikā, Balkānos, Latīņamerikā). Šie ieroči ir salīdzinoši lēti un viegli pieejami, to pielietošanā nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, līdz ar to tie var tikt un tiek pielietoti bruņotos konfliktos (gan iekšējos, gan ārējos). Tiek atzīts, ka šo ieroču pārmērīgie un nekontrolējamie uzkrājumi ir kļuvuši par globālu problēmu, tādējādi apdraudot mieru un stabilitāti dažādās pasaules valstīs. Pēc ANO aplēsēm, gandrīz 50 konfliktos, kas ir norisinājušies kopš 1990.gada, galvenokārt ir izmantoti vieglie un strēlnieku ieroči.

Svarīgi atzīmēt, ka attiecībā uz bioloģiskajiem, ķīmiskajiem un kodolieročiem pastāv starptautiskas normas, bet attiecībā uz vieglajiem un strēlnieku ieročiem nepastāv starptautiskas normas vai standarti, kas šos ieročus kontrolētu.

2. Vieglo un strēlnieku ieroču problēmai ir nepieciešams globāls risinājums, lai efektīvi cīnītos ar nelegālo ieroču tirdzniecību. 2001.gada 9.–20.jūlija ANO rīkotās konferences “UN Conference on the Illicit Trade in Small Arms and Light Weapons in All its Aspects” laikā tika sagatavots dokumenta projekts, kas paredz turpmākās darbības programmu. Šī ANO Rīcības programma tika pieņemta konferences laikā un noteica turpmākās ANO darbības vadlīnijas cīņā ar nelegālo vieglo un strēlnieku ieroču tirdzniecību.

Latvijai kā ANO dalībvalstij ir saistošas ANO Rīcības programmas vadlīnijas cīņai ar nelegālo vieglo un strēlnieku ieroču tirdzniecību. Apzinoties šī jautājuma nozīmīgumu, Latvijas Republika ir gatava sniegt nacionālo ziņojumu par šīs ANO Rīcības programmas “Vieglo un strēlnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu” izpildi Latvijas Republikā.

 

I daļa

1. pants. Koordinējošā izpildinstitūcija

ANO Rīcības programmas darbības vadlīniju īstenošanai cīņā ar nelegālo vieglo un strēlnieku ieroču tirdzniecību atbildīgā institūcija Latvijas Republikā ir Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta Reģionālās sadarbības un bruņojuma kontroles nodaļa.

1995.gadā Latvijas Republikas valdība, pildot starptautiskās saistības attiecībā uz ieroču apriti, pieņēma lēmumu izveidot stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta kontroles sistēmu, kur kontroles politikas noteicošā institūcija ir Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja. Šī komiteja sastāv no MK nozīmētiem Ārlietu ministrijas Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Galvenās muitas pārvaldes, Valsts policijas, Drošības policijas un Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvjiem. Komitejas priekšsēdētājs ir Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.

2. pants. Nacionālā kontaktinstitūcija (National Point of Contact)

ANO Rīcības programmas “Vieglo un strēlnieku ieroču nelikumīgas tirdzniecības novēršanu, apkarošanu un izskaušanu” izpildi Latvijas Republikā vadlīniju īstenošanas un informācijas apmaiņas funkcijas veic Ārlietu ministrijas, Drošības politikas departamenta Reģionālās sadarbības un bruņojuma kontroles nodaļa.

3. pants. Latvijas Republikas juridiskā bāze, kas regulē vieglo un strēlnieku ieroču jautājumus

1.punkts. Latvijas Republikā nav ieroču, munīcijas vai citu militāru preču ražotnes un nav arī lieku ieroču vai munīcijas uzkrājumu. Tādēļ galvenā uzmanība tiek veltīta ieroču, munīcijas re-eksporta un tranzīta jautājumiem.

2.punkts. Lai Latvijas Republikā regulētu ieroču jautājumus saskaņā ar starptautiskajām prasībām, kā arī, lai sakārtotu nacionālo likumdošanu šajā jautājumā, nosakot fizisko un juridisko personu tiesības un pienākumus attiecībā uz ieroču, to sastāvdaļu, munīcijas, sprāgstvielu, spridzināšanas ietaišu, speciālo līdzekļu vai pirotehnisko izstrādājumu apriti Latvijas Republikā, kā arī nosakot šo priekšmetu klasifikāciju nolūkā garantēt personu un sabiedrības drošību, ir izstrādāts un 2002.gada 6.jūnijā pieņemts “Ieroču aprites likums “, kas spēkā stājās 2003.gada 1.janvārī.

3.punkts. “Ieroču aprites likums” galvenokārt nosaka:

* šaujamieroču tehnisko klasifikāciju saskaņā ar ES noteikumu kategorijām;

* šaujamieroču klasifikāciju pēc lietotājiem;

* aizliegtos ieročus, ieskaitot automātiskos un visus starptautiski aizliegtos;

* ieroču iegādi, glabāšanu, nēsāšanu un lietošanu;

* ieroču un munīcijas kolekcijas;

* šaušanas mācības un sacensības;

* Policijas un Bruņoto spēku ieroču civilo kontroli;

* ārvalstu pilsoņu, diplomātu un ārvalstu drošības dienestu tiesības nēsāt ieročus;

* ieroču un munīcijas pārvietošanu pār valsts robežu;

* ieroču ražotāju un brokeru licencēšanu;

* ieroču sertifikāciju un marķēšanu;

* ložu ballistiskās kolekcijas;

* ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnisko izstrādājumu komerciālo apriti;

* ierobežojumus ieroču iegādei, glabāšanai un nēsāšanai;

* ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un pirotehnisko izstrādājumu ražošanu (remontu).

Pirms šī likuma stāšanās spēkā, jautājumus, kas saistīti ar ieroču apriti, tai skaitā eksportu, importu un tranzītu, regulēja uz Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punkta pamata izdotie Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra noteikumi Nr.421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi”.

3.1. punkts. Latvijas Republikas juridiskā bāze, kas nosaka vieglo un strēlnieku ieroču eksporta, importa un tranzīta darbības veikšanu.

3.1.1.punkts. Veicot vieglo un strēlnieku ieroču eksportu, importa un tranzīta darījumus Latvijas Republikā ir jāņem vērā 2002.gada 6.jūnijā pieņemtais “Ieroču aprites likums”, kas stājās spēkā 2003.gada 1.janvārī. Tas nosaka, ka katram eksporta, importa vai tranzīta darījumam ar viegliem un strēlnieku ieročiem ir nepieciešama stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta licence. Šīs licences izsniedz Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja.

3.1.2.punkts. Gala lietotāja apliecinājuma pielietošana — ir viens no priekšnosacījumiem, lai varētu veikt eksportu un tranzītu caur Latvijas Republikas teritoriju. Šī gala lietotāja apliecinājuma prasības un nosacījumi ir izstrādāti vadoties pēc Eiropas Savienības uzvedības kodeksa noteiktajām prasībām un tiks pieprasīti, balstoties uz izstrādāto “Stratēģisku nozīmes preču aprites likumu”. Šobrīd šīs likumprojekts ir izstrādāts un tiks saskaņots ar ieinteresētām institūcijām.

3.1.3. punkts. Riska pakāpes noteikšanu eksporta un tranzīta veikšanai ar viegliem un strēlnieku ieročiem, kas var pāraugt nelegālā tirdzniecībā, regulēs Ministru kabineta noteikumi. Šo noteikumu projekts patreiz ir izstrādāts, pamatojoties uz “Ieroču aprites likumu”, un tajā ņemti vērā EDSO Dokumenta par vieglajiem un strēlnieku ieročiem ieteikumi.

3.2. punkts. Latvijas Republikas juridiskā bāze, kas nosaka administratīvas un kriminālatbildības iestāšanos veicot nelikumīgas darbības ar šaujamieroču apriti.

3.2.1. punkts. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir paredzēta atbildība:

3.2.1.1.punkts. “181.pants. Šaujamieroču, munīcijas un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, lietošanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšana, ko izdarījušas fiziskās personas, kurām ir attiecīgas atļaujas.

Par šaujamieroču un munīcijas iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, lietošanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšanu, ko izdarījušas fiziskās personas, kurām ir attiecīgas atļaujas, uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroču glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. (1995.gada 19.jūlija likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2001.gada 14.jūnija likumu — Ziņotājs, 1995, nr.18)”

3.2.1.2. punkts. “183.pants. Šaujamieroču un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšana, kā arī šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošana neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju darbinieki, kurām ir attiecīgas atļaujas.

Par šaujamieroču un speciālo līdzekļu iegādes, reģistrācijas, glabāšanas, pārvadāšanas, pārnēsāšanas, nēsāšanas, ievešanas Latvijas Republikā un izvešanas no Latvijas Republikas noteikumu pārkāpšanu, kā arī par šaujamieroču un speciālo līdzekļu izmantošanu neparedzētiem mērķiem, ko izdarījuši to uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), iestāžu un organizāciju darbinieki, kurām ir attiecīgas atļaujas, — uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem vai atņem šaujamieroču vai speciālo līdzekļu glabāšanas un nēsāšanas tiesības uz laiku no viena gada līdz trim gadiem. (2001.gada 14.jūnija likuma redakcijā)”

3.2.2. punkts. Latvijas Krimināllikumā ir paredzēta atbildība par:

3.2.2.1.punkts. Ieroču, munīcijas un sprāgstošu vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu, Krimināllikuma 233.pantā ir noteikts, ka par šaujamieroča vai munīcijas realizēšanas noteikumu pārkāpšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā. Par šaujamieroča, munīcijas, sprāgstošas vielas vai spridzināmās ietaises izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, nēsāšanu, pārsūtīšanu vai realizēšanu bez attiecīgas atļaujas soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem vai ar arestu, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

3.2.2.2.punkts. Par šaujamieroču vai munīcijas nevērīgu glabāšanu, nēsāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu, pārkāpjot noteikumus, ja ar to citai personai radīta iespēja iegūt šo ieroci vai munīciju, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu līdz piecdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku līdz trim gadiem. Par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību uz laiku līdz pieciem gadiem.” (Krimināllikuma 236.pants)

3.2.2.3.punkts. Par šaujamieroču pielietošanas nosacījumu vai kārtības pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kam atļauts iegādāties, glabāt vai nēsāt šaujamieročus, un, ja pārkāpšana izraisījusi smagas sekas, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām. (Krimināllikuma 237. pants)

3.2.2.4.punkts. Bez tam vairākos krimināllikuma pantos par dažādu noziegumu izdarīšanu ieroča pielietošana, tiek uzskatīta, kā vainu pastiprinošs apstāklis.

3.2.2.5.punkts. Krimināllikuma 190. panta 3. daļā ir paredzēta atbildība par sprāgstvielu, ieroču, munīcijas, gāzes pistoļu (revolveru), to patronu kontrabandu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu. (2002.gada 17.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 21.11.2002).

4.pants. Statistiskie dati par Latvijā reģistrētiem nelikumīgiem vieglo un strēlnieku ieroču darījumiem

2002.gadā Latvijā ir reģistrēti 439 neatļautas šaujamieroču izgatavošanas, iegādes, glabāšanas un realizācijas gadījumi. Salīdzinot ar 2001.gadu, kad tika reģistrēti 565 šādi gadījumi, to skaits ir samazinājies par 72.

2003. gada janvārī reģistrēti 39 neatļautas šaujamieroču izgatavošanas, iegādes, glabāšanas un realizācijas gadījumi. Salīdzinot ar 2002.gada janvāra mēnesi, kad tika reģistrēts 31 šāds gadījums, to skaits ir palielinājies par 8.

2002.gadā reģistrēti — 155 noziedzīgi nodarījumi pielietojot šaujamieročus. Tas ir par 1 mazāk nekā 2001.gadā.

 

2002.g. Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas birojs (ONAB), strādājot pie noziedzīgu nodarījumu atklāšanas, ir atsavinājis:

pistoles	15
gāzes pistoles	1
raķešpistoles	6
paštaisītas pistoles	4
automāti	10
mazkalibra šautene	1
šautenes	3
karabīnes	10
medību bises	18
patronas	11259

2002.gadā LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijā kopumā ir:

— anulētas 589 šaujamieroču atļaujas,

— atsavināti 862 vītņstobru šaujamieroči,

— 281 vītņstobra šaujamierocis atrasts un nodots policijai,

— atsavināti 1608 gludstobra šaujamieroči,

— 829 gludstobra šaujamieroči atrasti un nodoti policijai.

5.pants. Latvijas institūciju pārbaužu veikšana ieroču glabātuvēs un ieroču tirdzniecības uzņēmumos

1.punkts. Latvijā pastāv nacionālie standarti un procedūras vieglo strēlnieku ieroču glabātuvju pārvaldei un drošībai. Tie ir noteikti ar 2002. gada 6. jūnija “Ieroču aprites likumu” un virkni LR Ministru kabineta noteikumiem.

 2.punkts. Pārbaudes ieroču glabātuvēs un ieroču tirdzniecības uzņēmumos veic Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policija:

Ieroču tirdzniecības uzņēmumos ne retāk, kā 1 reizi mēnesī;

Citās ieroču glabātuvēs, kas nav saistītas ar ieroču komerciālo apriti ne retāk kā 1 reizi 3 mēnešos.

 3.punkts. Latvijas Nacionālo Bruņoto spēku glabātuvēs, kur glabājas militārie ieroči, pārbaudes tiek veiktas 1 reizi ceturksnī. Tāpat tiek veiktas Nacionālo Bruņoto Spēku ikgadējās inventarizācijas. Papildus pārbaudes un atsevišķas inventarizācijas šajās glabātuvēs var tikt veiktas arī pēc Nacionālo Bruņoto spēku komandiera pavēles.

 4.punkts. Lai pārvaldītu varbūtējus ieroču uzkrājumus un pārpalikumus saskaņā ar Latvijas Nacionālo Bruņoto Spēku komandiera 2003.gada 20.februāra pavēli Nr.165 tika noteikts, ka Nodrošinājuma centra bilancē tiek pārņemtas NBS spēku veidu atbalsta bāzes, kā rezultātā tiks apvienotas bruņojuma noliktavas un uzlabota bruņojuma pārpalikuma, uzkrājuma pārvaldīšana ar jaunieviestās CONCORD datorizētās uzskaites sistēmas palīdzību.

6.pants. Vieglo un strēlnieku ieroču un munīcijas kolekcijas un konfiscēto ieroču padarīšana par nekaitīgiem

1.punkts. Vieglo un strēlnieku ieroču kolekcijas veidošanu un tās kārtību regulē 2002.gada 6.jūnijā pieņemtais “Ieroču aprites likums”, kas spēkā stājās 2003.gada 1.janvārī.

 2.punkts. Veidot vieglo un strēlnieku ieroču un munīcijas kolekcijas, izņemot Latvijas Republikas aizliegtos ieročus, ir tiesīgas valsts institūcijas, pašvaldību muzeji vai Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrēti privātie muzeji, kā arī Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 21.gada vecumu, ja uz minētajiem pilsoņiem, juridisko personu vadītājiem un darbiniekiem, kas tieši saistīti ar ieroču un munīcijas glabāšanu vai apsardzi, neattiecas noteiktie ierobežojumi.

Kolekcijai izmanto lietošanai derīgus ieročus, ieroču kopijas, kā arī ieročus, kas padarīti neatgriezeniski nederīgi lietošanai vai nav remontējami. Lietošanai derīgos kolekcijas ieročus fiziskās un juridiskās personas reģistrē Valsts policijā, kas izdod fizisko un juridisko personu ieroču kolekcijas glabāšanas atļauju.

 3.punkts. Latvijas Republikā ieročus, kas ir konfiscēti fiziskām un juridiskām personām pārkausē. Izņēmuma gadījumos tiek piemērota šaujamieroča padarīšana par nekaitīgu izurbjot caurumu stobrā.

7.pants. Vieglo un strēlnieku ieroču eksporta, importa un tranzīta kontrole Latvijas Republikā

7.1.punkts. Vieglo un strēlnieku ieroču eksporta, importa un tranzīta kontroles regulējošie normatīvie un tiesību akti.

Vieglo un strēlnieku ieroču eksporta, importa un tranzīta kontroles juridisko bāzi veido sekojoši normatīvie akti:

* Vieglo un strēlnieku ieroču vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības eksporta, importa un tranzīta kārtību nosaka 2002.gada 6.jūnijā pieņemtais “Ieroču aprites likums”, kas spēkā stājās 2003.gada 1.janvārī.;

* Ministru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumi Nr.429 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas nolikums”;

* Ministru kabineta 1997.gada 16.decembra noteikumi Nr.421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi”;

* Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas 2002.gada 26.februāra lēmums “Par stratēģiskas nozīmes preču sarakstiem”;

* Šobrīd tiek izstrādāts likumprojekts “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums”, kas noteiks stratēģiskas nozīmes preču apriti, tai skaitā arī vieglo un strēlnieku ieroču, un aprites kontroli atbilstoši Latvijas Republikas nacionālajām un starptautiskās drošības interesēm, starptautiskiem eksporta kontroles režīmiem un tiks vērsts pret ķīmisko, bioloģisko, kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu.

 7.2.punkts. Vieglo un strēlnieku ieroču eksporta, importa un tranzīta darījumu licencēšana.

7.2.1.punkts. Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja ir atbildīgā institūcija, kas kontrolē stratēģiskas nozīmes preču, tai skaitā vieglo un strēlnieku ieroču apriti Latvijas Republikas teritorijā, pilnveidojot Latvijas stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas, lietošanas, eksporta, importa un tranzīta kontroles sistēmu, kā arī izsniedzot stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa vai tranzīta darījuma licences.

 7.2.2.punkts. Licencēšanas institūcija, kas veic eksporta, importa un tranzīta licenču sagatavošanu, ir Latvijas Attīstības Aģentūras Eksporta un Importa kontroles un uzskaites departaments. Departamenta pienākumos ietilpst eksporta, importa un tranzīta licenču pieprasījuma deklarāciju un citu MK noteikumos Nr. 421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi” paredzēto dokumentu pieņemšana no juridiskām personām; pirmslicencēšanas pārbaužu veikšana; licenču sagatavošana apstiprināšanai Komitejā; licenču saskaņošana ar ministrijām; preču tehnisko ekspertīžu veikšana; Komitejas apstiprinātās licenču un importa sertifikātu un galīgā izlietojuma apliecinājuma izsniegšana juridiskajām personām; izziņu izsniegšana par eksportējamās, importējamās vai tranzīta preces atbilstību stratēģiskas nozīmes preču sarakstiem; stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas, lietošanas un komerciālās aprites kontroles veikšana; datu bāzes par stratēģiskas nozīmes preču un ar to apriti saistīto dokumentu veidošana un uzturēšana, kā arī nepieciešamās informācijas sniegšana komersantiem un valsts iestādēm.

 7.2.3.punkts. Licenču veidus un to saņemšanas procedūru nosaka Ministru kabineta 1997.gada 16. decembra noteikumi Nr. 421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi”, kā arī jaunais izstrādātais likumprojekts “Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums”. Šajos noteikumos un papildinātā likumprojektā ir ietvertas sekojošas būtiskas formas:

 7.2.3.1. punkts. Licences izsniedz Latvijas Komercreģistrā reģistrētiem komersantiem vai valsts iestādēm katram atsevišķam stratēģiskas nozīmes preču, tai skaitā arī ieroču, eksporta, importa vai tranzīta darījumam, un to derīguma termiņš ir 6 mēneši. Licencēšanas procedūra ir vienāda kā dubultā pielietojuma precēm, tā arī ieročiem, bruņojumam un munīcijai. Nepastāv daudzuma vai vērtības ierobežojumi.

 7.2.3.2. punkts. Lai saņemtu licenci, komersantam vai valsts iestādei jāiesniedz Latvijas Attīstības Aģentūras Eksporta un Importa kontroles un uzskaites departamentā Komitejai adresēta licences pieprasījuma deklarācija uz noteiktas formas veidlapas, kurai jāpievieno:

7.2.3.2.1. Komercdarbības reģistrācijas apliecība;

7.2.3.2.2.Speciālā atļauja(licence) atsevišķiem komercdarbības veidiem (ja tāda nepieciešama saskaņā ar Ministru kabineta 1997.gada 16. decembra noteikumiem Nr. 421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi”);

7.2.3.2.3. līgums vai rēķins (vai to kopijas);

7.2.3.2.4. importējošās valsts starptautiskais importa sertifikāts un/vai galīgā izlietojuma apliecinājums, atļauja vai cits pielīdzināms dokuments — tikai eksportam un tranzītam.

 7.2.3.3. punkts. Ārvalstu starptautiskais importa sertifikāts (vai tam pielīdzināmais dokuments) var būt jebkurā valodā. Ja tas nav angļu, vācu, vai krievu valodā, tam jāpievieno notariāli apstiprināts tulkojums.

 7.2.3.4. punkts. Ja stratēģiskas nozīmes preču, tai skaitā ieroču tranzītam ir izsniegta eksportētājas valsts eksporta licence un importētājas valsts importa sertifikāts, licence vai galīgā izlietojuma apliecinājums, un tranzīta operācijā nepiedalās Latvijas komersants, Latvijas tranzīta licence netiek prasīta, bet, ja Latvijas komersants pārvieto preces tranzītā ārpus Latvijas muitas robežām, licence ir nepieciešama.

 7.2.3.5. punkts. Stratēģiskas nozīmes preču, tai skaitā ieroču, re-eksportu drīkst veikt tikai ar Komitejas atļauju atbilstoši preču izcelsmes valsts eksporta kontroles likumiem.

 7.2.3.6. punkts. Latvijas Attīstības Aģentūras Eksporta un Importa kontroles un uzskaites departaments ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc licences pieprasījuma deklarācijas saņemšanas izsniedz komersantam Komitejas apstiprināto licenci vai paziņo par Komitejas lēmumu noraidīt licences izsniegšanu. Dokumentu sagatavošanas gaitā Latvijas Attīstības Aģentūras Eksporta un Importa kontroles un uzskaites departaments saskaņo licences ar to ministriju, kura izdevusi komersantam speciālo komercdarbības atļauju. Attiecīgajai ministrijai jāsaskaņo licences izsniegšana vai jādod pamatots atteikums 7 dienu laikā.

 7.2.3.7. punkts. Latvijas Attīstības Aģentūras Eksporta un Importa kontroles un uzskaites departaments ir tiesīgs pieprasīt no komersantiem papildus informāciju par preču izcelsmi, tehniskajiem raksturojumiem un galīgā izlietojuma apliecinājumu. Papildus tam, departaments var ierakstīt licencēs, importa sertifikātos vai galīgā izlietojuma apliecinājumos noteikumus, kuru izpilde komersantam ir obligāta.

 7.2.3.8. punkts. Parakstot licences pieprasījuma deklarāciju, komersants ar savu parakstu apliecina, ka pēc viņa rīcībā esošās informācijas preces netiks izmantotas saistībā ar masveida iznīcināšanas ieročiem vai to nogādes līdzekļiem, kā arī to, ka viņam ir zināmi Latvijas Republikas Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi un atbildība par šo noteikumu pārkāpumiem vai nepatiesu ziņu sniegšanu.

8.pants. Brokeru darbība

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.421 “Stratēģiskas nozīmes preču kontroles noteikumi” licence ir nepieciešama katrai stratēģiskas nozīmes preču partijas, tai skaitā vieglo un strēlnieku ieroču, eksporta, importa un tranzīta veikšanai. Šo noteikumu 14.punkts nosaka, ka komersantam jābūt tranzīta licencei arī tad, ja vieglo un strēlnieku ieroču partijas tiek pārvietotas ārpus Latvijas muitas robežām.

9.pants. Vieglo un strēlnieku ieroču pārvadāšana

1.punkts. Vieglo un strēlnieku ieroču pārvadāšanu pāri Latvijas Republikas robežai regulē 2002.gada 6.jūnijā pieņemtais “Ieroču aprites likums”, kas stājies spēkā 2003.gada 1.janvārī.

2.punkts. Vieglo un strēlnieku ieroču pārvadāšanai pāri Latvijas Republikas robežai ir nepieciešama Valsts policijas izsniegta ieroču vai munīcijas ievešanas, izvešanas vai tranzīta atļauja, vai stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta vai tranzīta licence.

3.punkts. Muitas iestāde par katru gadījumu, kad viegli un strēlnieku ieroči vai munīcija tiek ievesta Latvijas Republikā vai izvesta no tās, pārvadā tranzītā ziņo Valsts policijai.

II daļa

1.pants. Reģionālais un globālais sadarbības līmenis

1.punkts. Virkne valstu un starptautisko organizāciju ir iesaistījušās starptautiskā terorisma apkarošanas un ierobežošanas pasākumos. Viens no darba virzieniem ir arī stratēģiski svarīgu preču kontrole, tai skaitā vieglo un strēlnieku ieroču kontrole.

2.punkts. Nekavējoties pēc 2001.gada 11.septembra notikumiem Baltijas valstis konsultējās par sadarbību terorisma apkarošanā, saskaņojot galvenās darbības jomas. Latvijas Republikas Ministru kabinets jau 2001.gada septembra beigās izveidoja valdības līmeņa darba grupu terorisma plāna izstrādāšanai un jau 2001.gada 16.oktobrī tika apstiprināts Latvijas Republikas Rīcības plāns terorisma apkarošanai.

3.punkts. Viens no Latvijas eksporta kontroles mērķiem ir mazināt draudus starptautiskajai drošībai, ko var radīt arī pārmērīgi vieglo un strēlnieku ieroču uzkrājumi. Latvija, kā ANO un EDSO locekle, vienlaikus arī NATO un ES kandidātvalsts, mērķtiecīgi īsteno atbilstošu politiku, ko apstiprina arī tas, ka Latvija ir parakstījusi un pievienojusies virknei konvenciju.

Latvija atbalsta ANO, ES, NATO un EDSO iniciatīvas vieglo un strēlnieku ieroču nekontrolētas ražošanas, uzkrāšanas un izplatīšanas ierobežošanā.

4.punkts. 2002.gada 26.jūnijā pieņemtais “Ieroču aprites likums”, kas spēkā stājās 2003.gada 1.janvārī, ietver Eiropas Savienības dokumentu EU Joint Action 1999/43/CFSP On EU Contribution to Combating the Destabilising Accumulation and Spread of Small Arms and Light Weapons, EU Code of Conduct on Small Arms Exports, Council Directive 91/477/EEC On Control of the Acquisition and Possession of Weapons, EU Programme for preventing and Combating Illicit Traficking in Conventional Arms, kā arī EDSO dokumentu — OSCE Document on Small Arms and Light Weapons un OSCE Document on Principles Governing the Conventional Arms Transfers principus un normas.

2.pants. Vieglo un strēlnieku ieroču izplatīšanas ierobežošanas programmas

Vieglo un strēlnieku ieroču eksportu uz valstīm, kuras atbalsta terorismu, tolerē genocīdu vai neievēro cilvēktiesības, kā arī atrodas kara vai pilsoņu kara stāvoklī, Latvija veic tikai pēc rūpīgas situācijas analīzes, konsultācijām ar ekspertiem un ticamu preču gala lietotāja garantiju saņemšanas. Šāda licencēšanas kārtība attiecināma arī uz tām valstīm, kurās nav efektīvas eksporta kontroles sistēmas vai kuru stratēģiskas nozīmes preču saraksti neatbilst Starptautisko eksporta kontroles režīmu rekomendācijām. Licences pieprasījums militāro preču eksportam, tai skaitā vieglo un strēlnieku ieroču, uz šādām valstīm tiek atteikts.

Latvijā nepastāv tā sauktais “melnais saraksts” un katrs eksporta un tranzīta licences pieprasījums tiek izvērtēts atsevišķi.

Saskaņā ar likumu “Par starptautisko organizāciju noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”, licences stratēģiskas nozīmes preču, tai skaitā vieglo un strēlnieku ieroču, eksportam netiek izsniegtas uz valstīm, pret kurām ir noteiktas ANO, EDSO vai ES ekonomiskās sankcijas vai embargo.

3.pants. Reģionālā un globālā līmeņa iniciatīvas, kuras atbalsta Latvijas Republika

ANO Ģenerālsekretāra ziņojums par viegliem ieročiem, 1999; Ad Hoc Komiteja, kas izveidota, lai apkarotu Starptautisko kriminālos noziegumus - nelikumīgu šaujamieroču un to munīcijas, kā arī citu materiālu ražošanas un pārvietošanas protokols; Nelikumīgas vieglo un strēlnieku ieroču tirdzniecības ANO konference, 2001.gada jūnijs - jūlijs; Āfrikas apvienības organizācijas un Dienvidāfrikas attīstības apvienības iniciatīvas vieglo un strēlnieku ieroču izplatīšanā; EDSO Stambulas ziņojums par viegliem ieročiem/ EDSO nosacījumi Konvencionālo ieroču transportēšanā; Briseles Rīcības programma no starptautiskās konferences “Atbalsts atbruņošanās attīstībai”, 1998, Vieglo un strēlnieku ieroču starptautiskā dienas kārtība: Vienas definīcijas elementu apspriešana, vieglo ieroču sanāksmē, Oslo, 1998, Eiropas Savienības vieglo ieroču eksporta Uzvedības kodekss un pirmais vispārējais ieroču eksporta ziņojums; Eiropas Savienības vieglo un strēlnieku ieroču vienots rīcības plāns; Eiropas Savienības Kopīgais paziņojums un Rīcības programma, kas saistīta ar viegliem un strēlnieku ieročiem, 1999; Eiropas Savienības un Kanādas kopīgs paziņojums un Rīcības programma saistībā ar viegliem un strēlnieku ieročiem, 1999.

4.pants. Datorizēta licencēšanas un informācijas apmaiņas sistēma Latvijas Republikā

1.punkts. Visus vieglo un strēlnieku ieroču eksporta, importa un tranzīta kontroles dokumentus (licences, sertifikātus, galīgā izlietojuma apliecinājumus un izziņas) Latvijas Attīstības Aģentūras Eksporta un Importa kontroles un uzskaites departaments sagatavo datorizēti, un visa ar tiem saistītā informācija tiek ievadīta datu bāzē, kas ļauj to sameklēt pēc viena vai vairākiem meklēšanas nosacījumiem — komersantu nosaukumiem, konkrētām precēm vai to grupām, valstīm, laika periodiem. Šī datu bāze ļauj veikt arī statistikas analīzes par stratēģiskas nozīmes preču, tai skaitā arī vieglo un strēlnieku ieroču eksporta, importa un tranzīta attīstības tendencēm.

2.punkts. Atsevišķa datu bāze — vārdnīca paskaidro un sniedz papildus informāciju par ieroču un munīcijas, tai skaitā vieglo un strēlnieku ieroču apzīmējumiem un saīsinājumiem ar paskaidrojošu attēlu.

Kontrolei pakļauto preču — arī vieglo un strēlnieku ieroču, datu bāzes izmanto arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, kā arī citu ministriju pārstāvji, kas ir Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komitejas locekļi, muitas, robežsardzes un eksporta kontroles uzraudzības iestādes, lietojot speciāli piešķirtu piekļūšanas paroli.

3.punkts. Sadarbībā ar ASV Valsts Departamentu, Latvijas eksporta kontroles sistēmas pilnveidošanai ir piešķirta speciāla programmatūra, lai varētu ieviest datorizētu licencēšanas un eksporta kontroles informācijas apmaiņas sistēmu “TRACKER”, kas līdzīgi jau pastāvošajai sistēmai ļautu veikt datorizētu licencēšanu un licenču saskaņošanu. Šī “TRACKER” sistēma tiek ieviesta un jau darbojas Latvijas Republikas kaimiņvalstīs — Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Ukrainā un citās valstīs, lai nākotnē nodrošinātu starptautisku eksporta kontroles informācijas apmaiņu, kā arī paaugstinātu šīs kontroles, tai skaitā vieglo un strēlnieku ieroču kontroles, efektivitāti.

4.punkts. Informācijas apmaiņa ar citām valstīm, jautājumos, kas skar ieroču pārvietošanu notiek pamatojoties uz noslēgtajiem starpvalstu līgumiem par sadarbību iekšlietu jomā, tai skaitā organizētās noziedzības un terorisma apkarošanas jomā, kā arī līgumiem par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos.

^{_______________
1} Saskaņā ar ANO pieņemto definīciju vieglie un strēlnieku ieroči ir ieroči, kurus var pārnēsāt cilvēks, un tie ir veidoti vai pārveidoti saskaņā ar militāro specifiku. Vieglie ieroči ir revolveri un pusautomātiskās pistoles; vītņstobru šautenes un karabīnes; mašīnpistoles; triecienšautenes; vieglie ložmetēji. Strēlnieku ieroči ir: smagie ložmetēji; rokas zemstobra un uzmontētie granātmetēji; pārnēsājamie prettanku lielgabali; bezatsitiena lielgabali; pārnēsājamās prettanku raķešu palaišanas sistēmas; pārnēsājamās pretgaisa raķešu palaišanas sistēmas; mazāki kā 100 mm kalibra mīnmetēji utt.