Ministru kabineta noteikumi Nr.243

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23, 67.§)

Tieslietu ministrijas nolikums

Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Tieslietu ministrija (turpmāk — ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tieslietu (tiesību politikas un tiesu administrēšanas) nozarēs, kā arī citās šajos noteikumos minētajās valsts politikas jomās.

2. Ministrija ir tieši pakļauta tieslietu ministram (turpmāk — ministrs).

3. Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm.

 

II. Ministrijas funkcijas, uzdevumi un kompetence

4. Ministrijas funkcijas:

4.1. izstrādāt tiesību politiku un tiesu administrēšanas politiku, kā arī politiku šādās jomās:

4.1.1. pilsonība;

4.1.2. valsts valodas politika;

4.1.3. personas datu aizsardzība;

4.1.4. informācijas atklātība un elektronisko dokumentu uzraudzība;

4.1.5. publiskie reģistri;

4.1.6. reliģiskās lietas;

4.1.7. zemes politika;

4.1.8. bēgļu jautājumi;

4.1.9. uzņēmējsabiedrību (komersantu) maksātnespēja;

4.2. organizēt un koordinēt šo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikto politikas jomu īstenošanu;

4.3. veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

5. Lai nodrošinātu funkciju izpildi, ministrija:

5.1. tiesību sistēmas jomā:

5.1.1. izstrādā un īsteno valsts politiku valsts tiesību, administratīvo tiesību, civiltiesību, komerctiesību, krimināltiesību un reliģisko tiesību jomā, kā arī procesuālo tiesību jomā;

5.1.2. sniedz citām valsts pārvaldes iestādēm metodoloģisku palīdzību normatīvo aktu projektu izstrādē;

5.1.3. sistematizē un kodificē normatīvos aktus, apkopo normatīvos aktus datorizētajā informatīvajā sistēmā, kā arī informāciju par normatīvajiem aktiem un normatīvajos aktos noteikto informāciju iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”;

5.2. tiesu sistēmas jomā:

5.2.1. organizatoriski vada apgabaltiesas, rajonu (pilsētu) tiesas un zemesgrāmatu nodaļas:

5.2.1.1. izraugās tiesnešu kandidātus, nosaka tiesas piesēdētāju skaitu un izvirza priekšlikumus par tiesas piesēdētāju vēlēšanām;

5.2.1.2. organizē tiesnešu un tiesu darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu;

5.2.1.3. finansiāli un materiāltehniski nodrošina tiesu darbu, kā arī nodrošina tiesu namu uzturēšanu un celtniecību;

5.2.1.4. organizē tiesu darba statistisko uzskaiti un apkopo informāciju par tiesu praksi, nodrošina tiesu vienotās informatīvās sistēmas izveidi, tās organizatorisko un tehnisko uzturēšanu;

5.2.1.5. nodrošina zvērinātu tiesu izpildītāju un zvērinātu notāru darbību likumā noteiktajā kārtībā;

5.2.1.6. nodrošina valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu;

5.2.1.7. organizē valsts garantētās juridiskās palīdzības sniegšanu maznodrošinātām un nepilngadīgām personām likumos noteiktajos gadījumos;

5.2.2. apstiprina tiesu ekspertu sertifikācijas kārtību;

5.2.3. metodiski vada bāriņtiesu (pagasttiesu) darbu notariālo funkciju izpildē;

5.3. sodu sistēmas un kriminālsodu izpildes jomā:

5.3.1. izstrādā un īsteno valsts politiku kriminālsodu un administratīvo sodu sistēmas jomā un sodu izpildes jomā;

5.3.2. organizē kriminālsodu izpildi un probācijas sistēmas darbību;

5.4. metodiski vada dzimtsarakstu nodaļu darbu un uzrauga normatīvo aktu ievērošanu civilstāvokļa aktu reģistrācijā;

5.5. pārbauda citu valsts pārvaldes iestāžu vadītāju instrukciju un ieteikumu projektu tiesiskumu;

5.6. likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” noteiktajā kārtībā atlīdzina fiziskajām personām nodarītos zaudējumus;

5.7. Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā apkopo paziņojumus par šķīrējtiesu izveidošanu;

5.8. izsniedz politiski represēto personu apliecības ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem, sniedz pašvaldībām atzinumus par politiski represēto personu iesniegto kompensācijas saņemšanai nepieciešamo dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī sniedz palīdzību represētajām personām, izskaidrojot viņu tiesības;

5.9. legalizē juridiskos dokumentus.

6. Ministrija:

6.1. izstrādā nozari reglamentējošo tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

6.2. sniedz atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;

6.3. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus;

6.4. nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts uzņēmējsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;

6.5. sagatavo un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sniedz priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos politikas plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu realizācijai un ministrijas uzdevumu veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;

6.6. savas kompetences ietvaros pārstāv valsts intereses starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienības institūcijās;

6.7. valsts vārdā veic privāttiesiskus darījumus, kas nepieciešami ministrijas darbības nodrošināšanai;

6.8. veic funkciju izpildes, kā arī citas pārbaudes ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

6.9. nodrošina valsts pasūtīto pētījumu pieteikumu izstrādi un veicina pētījumu rezultātu efektīvu izmantošanu nozares politikas izstrādē;

6.10. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sadarbojas ar citām valsts pārvaldes iestādēm vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;

6.11. informē sabiedrību par nozares politiku un ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību, konsultējas ar nevalstiskajām organizācijām lēmuma pieņemšanas procesā, veicina sociālo dialogu jautājumos, kas saistīti ar politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī iesaista sabiedrības pārstāvjus valsts pārvaldē.

7. Ministrijas tiesības:

7.1. ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;

7.2. iesaistīt nozares politikas jautājumu risināšanā ministriju, citu valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību un citu institūciju pārstāvjus;

7.3. piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;

7.4. veikt finanšu revīziju ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs;

7.5. īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

 

III. Ministrijas struktūra un amatpersonu kompetence

8. Ministrijas darbu vada ministrs.

9. Ministrs:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

9.2. dod rīkojumus valsts sekretāram un ministrijas politiskajām amatpersonām;

9.3. dod rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem, kuri par to informē augstāku amatpersonu;

9.4. dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.5. ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, uzņēmējsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu;

9.6. var atcelt parlamentārā sekretāra, valsts sekretāra un citu ministrijas pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus;

9.7. var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.8. ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;

9.9. nosaka iekšējā audita sistēmu ministrijā;

9.10. ārējos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz starptautiskos līgumus;

9.11. veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

10. Parlamentārais sekretārs veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

11. Valsts sekretārs:

11.1. organizē nozares politikas un stratēģijas izstrādi un nozares politikas īstenošanu;

11.2. vada iestādes administratīvo darbu un organizē ministrijas funkciju izpildi;

11.3. nodrošina ministra un parlamentārā sekretāra rīkojumu izpildi;

11.4. izveido racionālu struktūru ministrijas funkciju izpildei;

11.5. plāno finanšu resursus ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm;

11.6. pieņem pārvaldes lēmumus un izdod iekšējos normatīvos aktus;

11.7. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv ministriju;

11.8. dod tiešus rīkojumus ministrijas pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem;

11.9. nodrošina ministrijas darbības nepārtrauktību, ja notikusi ministrijas politiskās vadības maiņa;

11.10. veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

12. Valsts sekretāram ir vietnieki. Valsts sekretāra vietnieka kompetenci, kā arī attiecīgajam valsts sekretāra vietniekam tieši pakļautās ministrijas struktūrvienības nosaka valsts sekretārs.

13. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas. Departamentus, to nodaļas un patstāvīgās nodaļas izveido, reorganizē un likvidē valsts sekretārs. Departamentu, to nodaļu un patstāvīgo nodaļu reglamentus pēc saskaņošanas ar valsts sekretāru izdod attiecīgās struktūrvienības vadītājs.

14. Departamenti un patstāvīgās nodaļas ir pakļautas valsts sekretāram vai viņa vietniekam saskaņā ar valsts sekretāra noteikto funkciju sadalījumu.

15. Departamentu vada departamenta direktors. Departamenta direktoram var būt vietnieki. Departamenta direktora un viņa vietnieku kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

16. Patstāvīgo nodaļu vada nodaļas vadītājs. Patstāvīgās nodaļas vadītājam var būt vietnieks. Nodaļas vadītāja un viņa vietnieka kompetenci nosaka ierēdņa amata aprakstā vai darba līgumā.

17. Ministrs un valsts sekretārs ministrijā var izveidot padomes, darba grupas un komisijas. Minētajās institūcijās var iesaistīt citu institūciju pilnvarotos pārstāvjus, kā arī privātpersonas. Institūciju nolikumus apstiprina attiecīgi ministrs vai valsts sekretārs.

 

IV. Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms un pārskati par ministrijas darbību

18. Ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

19. Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas pārvaldes amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.

20. Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

21. Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.

22. Ministrija ne retāk kā reizi gadā sniedz ministram pārskatu par nozares politikas īstenošanu, ministrijas funkciju izpildi un budžeta līdzekļu izlietojumu, kā arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo gada publisko pārskatu par nozares politikas īstenošanu.

23. Ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par nozares vai atsevišķas jomas politikas īstenošanu, kā arī par ministrijas padotībā esošas valsts pārvaldes iestādes darbību.

 

V. Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un uzņēmējsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja

24. Ministrijas padotībā ir:

24.1. Bēgļu lietu apelācijas padome;

24.2. Naturalizācijas pārvalde;

24.3. Uzņēmumu reģistrs;

24.4. Ieslodzījuma vietu pārvalde;

24.5. Datu valsts inspekcija;

24.6. Reliģisko lietu pārvalde;

24.7. valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”;

24.8. Valsts valodas centrs;

24.9. Valsts tiesu ekspertīžu birojs;

24.10. Patentu valde;

24.11. Valsts zemes dienests;

24.12. Kriminoloģisko pētījumu centrs;

24.13. Patentu tehniskā bibliotēka.

25. Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās uzņēmējsabiedrībās:

25.1. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Tiesu namu aģentūra”;

25.2. bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vēstnesis”.

 

Noslēguma jautājums

26. Noteikumu 5.5.apakšpunkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Tieslietu ministrs A.Aksenoks

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 14.maiju.