Cienot savas tautas vēsturi, lai godinām savus karavīrus

8.maijā, atzīmējot Otrā pasaules kara beigu 58.gadskārtu un pieminot kritušos karavīrus, Lestenes brāļu kapos pulcējās simtiem cilvēku no tuvienes un tālienes. Ziedus un vainagus pie sērojošās mātes tēla nolika kultūras ministre Inguna Rībena, brigādes ģenerālis Raimonds Graube, pulkvedis Juris Vectirāns, Saeimas deputāti, vietējās pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvji, skolu jaunatne, kritušo karavīru piederīgie un cīņu biedri.

Lestenes pagasta padomes priekšsēdētāja Dzintra Mihailova, atklājot atceres brīdi, sacīja: “Vairāk nekā pusgadsimtu pasaules tautu atmiņā katru pavasari 8.maijā atblāzmo Otrā pasaules kara pēdējo kauju liesmas. Pieminot cilvēces vēsturē vispostošākā kara upurus, Latvija kopā ar visu Rietumu demokrātisko pasauli sēro par kritušajiem karavīriem. Karš aiznesa sev līdzi miljoniem izpostītu ģimeņu, neizsapņotu bērnības sapņu, nepiepildītu jaunības cerību. Tukšas palika daudzas ģimeņu ligzdas. Upuru piemiņas brīdī mēs atkal pulcējamies Brāļu kapos, jo tie mums atgādina par mūsu tautas ciešanām. Paskatieties uz karavīru piemiņas zīmēm – šeit guļ tikai jauni latviešu vīri. Lielākajai daļai no viņiem nebija vairāk kā trīsdesmit, bet daudziem pat nebija divdesmit gadu. Mājās viņiem palika mātes, tēvi, sievas un pavisam mazi bērni. Viņi bija tik tikko sākuši dzīvot. Viņi visi mīlēja, un viņus mīlēja. Bet latviešu vīriem lika doties cīņā par savu zemi un savu tautu. Viņi aizgāja aizstāvēt savus tuvākos un visus mūs. Mājās palikušie raudāja un lūdza Dievu par savējiem un visiem karavīriem frontē. Šī mīlestība un lūgšanas daudziem palīdzēja tad, kad zemes virsa pārvērtās par elli. Mātes un sievas mīlestība dažkārt bija stiprākas par nāvi un iznīcību. Tiem no kara pārnākušajiem, likteņa pasaudzētajiem. Nevar būt nekā briesmīgāka, kā mātei saņemt ziņu par sava dēla nāvi. Tas ir nedabiski, un tā nedrīkstētu būt, bet karš prasīja savu daļu. Svētdien būs Mātes diena, un šodien, noliekot ziedus kritušajiem karavīriem, es lūdzu jūs katru nolikt vienu ziedu arī karavīra mātei.

Šodien, nacisma sagrāves un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienā, mēs pieminam arī visus dzīvos karavīrus. Arī jūs esat kara upuri. Mēs zemu noliecam galvas jūsu priekšā un arī to priekšā, kas savas slimības un nespēka dēļ nevar šeit būt. Jūs esat mūsu tautas vēstures dzīvā daļa. Jūsu liecības, jūsu dzīves stāsti nekad neļaus mums aizmirst patiesību par mūsu vēsturi. Mums, kas neesam pieredzējuši kara šausmas, un mūsu bērniem ir jāatceras, ka tikai tā tauta un valsts saglabā savu brīvību un neatkarību, kas ciena savu vēsturi, savus varoņus.”

Lestenes Brāļu kapos 8.maijā: brigādes ģenerālis Raimonds Graube, deputāts Juris Dalbiņš, Tukuma rajona Lestenes draudzes mācītājs Jānis Saulīte; Kurzemes Brāļu kapu fonda priekšsēdētājs Nikolajs Romanovskis, Lestenes pagasta domes priekšsēdētāja Dzintra Mihailova, Daugavas Vanagu pārstāvniecības Latvijā vadītājs Valdis Kursietis, Kurzemes Brāļu kapu fonda priekšsēdētāja vietnieks Edgars Skreija; zemessargi, vecie karavīri un pagasta ļaudis Foto: Andris Kļaviņš

Lestenes brāļu kapos guldīti vairāk nekā 900 dažādās kauju vietās kritušie karavīri, un viņiem turpina pievienoties nākamais tūkstotis vārdu, kuri iegravēti granīta plāksnēs. Piemiņas un karavīra cildināšanas ansamblis Lestenes baznīcas piekājē joprojām veidojas, jo nežēlīgās kaujas pirms 58 gadiem un agrāk paņēma tūkstošiem dzīvību. Totalitārisma režīms nepazina un neatzina karavīra cienīgus ētikas likumus, vispārpieņemtas civilizētas pasaules uzvedības un rīcības atziņas, tāpēc kritušo karavīru atdusas vietas padomju laikos tika apgānītas un iznīcinātas. Vēstures pētnieki, kauju dalībnieki, meklēšanas grupas veic lielu darbu, un laiku pa laikam radinieki uzzina par saviem kritušajiem tuviniekiem. Lestenes brāļu kapu iesvētīšana paredzēta šā gada septembrī. Tā šoreiz “latviešu raudu mūrī” sava kritušā radinieka, līdz šim par pazudušu uzskatītā vārdu atrada no Amerikas atbraukušais atvaļinātais ASV armijas seržants majors Zigurds Lieljuris. Jautāts par kritušo karavīru piemiņas saglabāšanas tradīcijām ASV, Otrā pasaules kara, Korejas un Vjetnamas karu veterāns pastāstīja:

“Karavīrs pret karavīru vienmēr izturas ar cieņu. Kauju dalībnieki nekad neņirgāsies vai kā citādi neizrādīs necieņu pret gūstekni vai kritušu pretinieku. Protams, cīņu karstumā var būt dusmu izvirdums pret pretinieku, par drauga — cīņu biedra nogalināšanu. Vjetnamas cīņās džungļos vienmēr tomēr centās evakuēt kritušos ar helikopteriem, tāpat apbedīt pretinieku karavīrus. Parasti to dara aizmugures vienības.

ASV Nacionālajos karavīru kapos Ārlingtonā kara laikā apglabā visus kritušos, pat kareivjus. Miera laikā tiesības tikt apbedītam Ārlingtonas kapos ir tiem kara veterāniem, kuri saņēmuši apbalvojumus par varonību, drošsirdību vai ievainojumiem. Daudzi tomēr izvēlas dusēt savu štatu kapos kopā ar piederīgajiem. Ir štatu kara veterānu kapi, ir dažādu karaspēka vienību memoriāli, bet visos Amerikas kapos valda liela sakoptība, organizētība, tajos ikviens izturas ar cieņu pret valsts vēsturi un tās karavīru.”

Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”