Lietuvas tauta, atbildīgi izsakot savu atbalstu iestājai Eiropas Savienībā

10. un 11.maijā Lietuvas Republikas iedzīvotāji piedalījās referendumā par Lietuvas pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā

Lietuvas prezidents Rolands Pakss ar dzīvesbiedri Laimu, izsakot savu viedokli referendumā par Lietuvas dalību Eiropas Savienībā Foto: A.F.I.

Latvijas Valsts prezidente Lietuvas prezidentam

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 12.maijā, pa tālruni sazinājās ar Lietuvas prezidentu Rolandu Paksu, lai sveiktu savu kolēģi ar sekmīgo referenduma rezultātu par viņa valsts dalību Eiropas Savienībā, kā arī uzsvērtu Lietuvas pilsoņu lielo atbildību savas valsts nākotnes priekšā. V.Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka “tā ir laba zīme, ka starp referendumā balsojušajiem ir tik liela vienprātība, atbildot ar “jā” referenduma jautājumā, jo tas apliecina, ka Lietuvas valsts vadītājiem ir liels savas tautas atbalsts valsts attīstībai paplašinātajā Eiropā”.

Valsts prezidenta preses dienests

Par referenduma norisi Lietuvā

Pārliecinošs vairākums Lietuvas iedzīvotāju pagājušās nedēļas nogalē notikušajā referendumā atbalstījuši valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES).

Kā liecina referenduma provizoriskie rezultāti, par Lietuvas dalību ES savas balsis atdevuši vairāk nekā 91% no visiem balsojušajiem. Pret balsojuši tikai nepilni 9% vēlētāju.

Par balsojuma rezultātiem

Šāds tik pozitīvs balsojums pārsniedz sabiedriskās domas aptauju visoptimistiskākās prognozes pirms referenduma. Lietuvas referenduma iznākums ir arī vispozitīvākais no visiem kandidātvalstīs līdz šim notikušajiem referendumiem (tie jau bijuši Maltā, Slovēnijā un Ungārijā).

Pārliecinošs atbalsts Lietuvas dalībai ES vērojams visā valsts teritorijā. Lielā daļā vēlēšanu reģionu pievienošanos ES atbalstījuši virs 90% vēlētāju, un tikai pāris vēlēšanu apgabalos pievienošanās atbalstītāju skaits bijis mazāks par 80% atzīmi. Visaugstākais atbalsts Lietuvas dalībai ES reģistrēts Alītas pilsētā (95,24%), bet salīdzinoši negatīvākais balsojums (~ 80% balsojuši par Lietuvas pievienošanos ES) vērojams Lietuvas dienvidaustrumos, reģionos, kas robežojas ar Baltkrieviju.

Iedzīvotāju izdarīto izvēli ļoti pozitīvi novērtējuši Lietuvas politiķi un valsts augstākās amatpersonas. Arī Latvijas Valsts prezidente paudusi gandarījumu par kaimiņvalsts pilsoņu izdarīto izvēli un izteikusi cerību, ka Lietuvas balsojums kalpos par pozitīvu piemēru arī Latvijas iedzīvotājiem šā gada septembrī. Apsveikumus saviem Lietuvas kolēģiem nosūtījuši arī Latvijas Ministru prezidents Einars Repše un Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Vēlētāju aktivitāte pirmajā dienā zema

Vēl neilgi pirms plānotās tautas nobalsošanas Lietuvas politiķu un žurnālistu aprindās bija visai liela pārliecība, ka lielākā daļā Lietuvas iedzīvotāju referendumā balsos par valsts pievienošanos ES, tomēr bija visai lielas bažas par to, vai pilsoņu aktivitāte būs pietiekama, lai referendumu varētu uzskatīt par notikušu. Lietuvas likumdošana paredz, ka referenduma rezultāti ir uzskatāmi par saistošiem tikai tad, ja savu gribu balsojot izteikusi vairāk nekā puse no visiem balsstiesīgajiem valsts iedzīvotājiem. Lai panāktu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju aktivitāti referendumā, pēdējās dienās un nedēļās pirms balsojuma noritēja ļoti aktīva kampaņa. Politiķi, populāri aktieri un sportisti, kā arī garīdznieki aicināja ikvienu Lietuvas iedzīvotāju doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izdarītu savu izvēli par valsts nākotni.

Lai panāktu iespējami vairāku balsstiesīgo iedzīvotāju piedalīšanos referendumā, balsošana tika organizēta divas dienas, sestdien un svētdien.

Provizoriskie referenduma rezultāti liecina, ka uz vēlēšanu iecirkņiem nedēļas nogalē devušies aptuveni 1,666 miljoni iedzīvotāju jeb 63,3% no visiem balsstiesīgajiem. Līdz ar to referendums uzskatāms par notikušu un tā rezultāti — par saistošiem. Tomēr vēl sestdienas vakarā pastāvēja visai pamatotas bažas, ka netiks savākti nepieciešamie 50% vēlētāju balsu, jo pirmajā dienā uz vēlēšanu iecirkņiem bija devušies tikai 27,4% no balsstiesīgajiem.

Kā iespējamais iemesls iedzīvotāju zemajai aktivitātei referenduma pirmajā dienā jāmin fakts, ka šī bija pirmā reize, kad balsošana Lietuvā noritēja divas dienas, nevis, kā ierasts, tikai svētdienā. Vēlētāju mazā aktivitāte pirmajā dienā skaidrojama arī ar lieliskajiem laika apstākļiem, kas Lietuvā valdīja visu nedēļas nogali.

Politiķi satraukti par vēlētāju kūtrumu

Šāda vēlētāju pasivitāte radīja bažas Lietuvas politiskajās aprindās, tālab sestdienas vakarā Lietuvas televīzijā uzstājās valsts prezidents Rolands Pakss, premjerministrs Aļģirds Brazausks, Seima spīkers Artūrs Paulausks un liels skaits citu politisko līderu. Lietuvas politiķi kopīgi ar citiem sabiedrībā populāriem cilvēkiem aicināja iedzīvotājus svētdien doties uz vēlēšanu iecirkņiem un izdarīt pareizo izvēli. Lai gan Lietuvas likumdošana noteic, ka balsošanas dienā, kā arī 30 stundas pirms balsošanas sākuma nav pieļaujama nekāda reklāma un aģitācija, tomēr politiķu runās, uzstājoties televīzijā, vairākkārt izskanēja nepārprotams aicinājums balsot par valsts pievienošanos ES.

Aicinājumu iedzīvotājiem būt politiski aktīviem un doties uz vēlēšanu iecirkņiem svētdienas rīta dievkalpojumu laikā pauda arī liela daļa garīdznieku.

Kā “LV” pastāstīja Lietuvas Vīžoņu pašvaldības priekšsēdētājs Vītauts Vanags, vairākās Lietuvas pašvaldībās pie vēlēšanu iecirkņiem svētdien norisinājās dažādi svētku pasākumi, kuros priekšnesumus sniedza vietējie pašdarbības kolektīvi. Rīkot svētku pasākumu, kas varētu piesaistīt vēlētāju uzmanību, pašvaldībām ieteikusi valdība, atzina V. Vanags.

Aktīvie aicinājumi iedzīvotājiem būt politiski aktīviem un doties balsot deva rezultātus, un svētdienas pēcpusdienā referendumā piedalījušos iedzīvotāju skaits pārsniedza liktenīgo 50% atzīmi.

Eiroskeptiķi iesniedz protestu

Ļoti asi pret aģitāciju referenduma laikā reaģēja Lietuvas eiroskeptiķu organizācijas, kas vakar iesniegušas protestu, pieprasot referenduma rezultātus atzīt par nelikumīgiem. Eiroskeptiķi savā protestā iebilst galvenokārt pret diviem pārkāpumiem. Viens – politiķu aktīvā aģitācija referenduma norises laikā. Otrs – uzņēmuma “VP Market” rīcība, svētdienas pēcpusdienā izplatot paziņojumu, ka katrs, kurš pēc pulksten 19 ieradīsies viņu lielveikalā un uzrādīs uzlīmi par piedalīšanos referendumā, par vienu Lietuvas centu varēs iegādāties pudeli alus vai limonādes, veļas pulvera paku vai šokolādi.

Drīz nāks nākamie referendumi

Nākamā kandidātvalsts, kur notiks referendums par pievienošanos ES, ir Slovākija. Tās iedzīvotāji balsot dosies jau šajā nedēļas nogalē, 16. un 17. maijā. Tuvākajos mēnešos referendums par dalību ES būs arī Polijā, Čehijā. Visbeidzot septembrī savu izvēli par valsts pievienošanos ES izdarīs vispirms Igaunijas un tad arī Latvijas balsstiesīgie iedzīvotāji.

Ilze Sedliņa,  “LV” speciālkorespondente, Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors