Par grozījumiem 2003.gada valsts budžetā

Vakar, 12. maijā, valdība ārkārtas sēdē turpināja piektdien iesākto valsts budžeta grozījumu projekta izskatīšanu.

Izvērtējot oficiālos valsts kopbudžeta 2003. gada pirmā ceturkšņa izpildes rādītājus, Finanšu ministrija (FM) ir pārskatījusi budžeta ieņēmumu prognozi un palielinājusi to par 31,9 miljoniem latu. Kā 9. maija sēdē informēja finanšu ministrs Valdis Dombrovskis, palielināt valsts budžeta nodokļu ieņēmumu prognozi galvenokārt ļāvis akcīzes nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālās apdrošināšanas iemaksu pieaugums, kā arī pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu kāpums. Ministrs atzina, ka kopējo ieņēmumu prognozi būtu bijis iespējams palielināt vēl vairāk, diemžēl mazāk, nekā plānots, ir saņemti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu. Arī uzņēmumu ienākuma nodokļa prognozi nebija iespējams palielināt, jo ir jāveic visai lielas atmaksas, piemēram, banku sektoram un vairākiem lielajiem uzņēmumiem, kas 2002. gadā guvuši mazāku peļņu nekā 2001. gadā.

Piektdienas sēdē valdība konceptuāli vienojās par teju 32 miljonu latu sadali, novirzot papildu finansējumu dažādu prioritāru pasākumu īstenošanai.

Vakar, 12. maijā, ar Ministru kabineta ārkārtas sēdes lēmumu, valdība atbalstīja Veselības ministrijas prasību un piešķīra veselības aprūpei nepilnus 13 miljonus latu (Ls 12 976 000).

Veselības ministre Ingrīda Circene, komentējot valdības lēmumu, norāda: “Mūsu vienīgā prioritāte ir mediķu algas, ko esam plānojuši palielināt pēc grafika, katru mēnesi palielinot algu tā, lai gada pēdējos mēnešos vidējā alga sasniegtu 200 latus. Tas, protams, nav daudz, bet parāda, ka nozare tomēr pamazām virzās uz priekšu. Es ceru, ka arī turpmāk veselības jautājumi tiks risināti, izprotot šīs nozares īpašo stāvokli Latvijā.”

Veselības ministrija ir sagatavojusi un jau vakar Finanšu ministrijā iesniegusi priekšlikumus piešķirto līdzekļu izlietojumam: mazliet vairāk par 11 miljoniem latu (Ls 11 353 818) tiks izlietoti ārstniecības personu darba samaksas nodrošināšanai. Vidējā darba samaksa ārstniecības personām 2003.gada septembrī un oktobrī sasniegs 175 latus, bet novembrī un decembrī 200 latus.

Ārstniecības personu darba samaksa tiks iekļauta pakalpojumu cenā, līdz ar to ministrija ir izpildījusi daļu no arodbiedrību kolektīvā strīdus prasībām.

Pārējie līdzekļi, izvērtējot veselības aprūpes vajadzību apjomu, sadalīti šādi: 1 215 932 lati tiks izlietoti kompensējamo medikamentu apmaksai, 42 671 lats nodrošinās nedzirdīgiem bērniem dzirdes atjaunošanu (kohelārā implantācija), 25 138 lati atvēlēti Katastrofu medicīnas centram, bērnu reanimācijas izsaukšanas nodrošināšanai, Ls 127 000 latu tiks izlietoti Antidopinga programmu īstenošanai, un 211 441 lats nodrošinās klīniskās apmācības izmaksas un darba samaksu akadēmiskajam personālam.

Tā kā Izglītības un zinātnes ministrijai papildus plānots piešķirt 3,8 miljonus latu, ar solīto algu paaugstinājumu var rēķināties arī pedagogi. Darba samaksas paaugstinājuma nodrošināšanai atvēlēti 3,5 miljoni latu, bet pārējie 300 000 tiks piešķirti nacionālajām sporta federācijām.

Pusi no valdības un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokolā fiksētās summas – 5 miljonus latu – plānots piešķirt mērķdotācijām pašvaldībām.

Februāra beigās valdības un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvju tikšanās laikā tika panākta vienošanās no Lauksaimniecības subsīdiju valsts programmā paredzētajiem līdzekļiem piešķirt 6,6 miljonus latu krīzes situācijas novēršanai cukura, piena un liellopu gaļas ražošanas nozarē. Tolaik puses vienojās, ka subsīdijām paredzētais finansējums tiks atjaunots, veicot budžeta grozījumus. Piektdien FM lauksaimniecības subsīdijām ierosināja piešķirt 3,33 miljonus latu. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze uzsvēra, ka zemniekiem jāsaņem visa solītā summa. “Nepiekrītu, ka no subsīdijām paredzētiem līdzekļiem tiek finansēti krīzes situācijas novēršanas pasākumi,” sacīja ministrs. Ar vienu roku iedodot, ar otru tiek izgrābts vēl lielāks caurums. Lai to kaut nedaudz aizlāpītu, pirmdien valdība nolēma piešķirt Zemkopības ministrijai vēl papildus 600 000 latu. Finansējuma palielinājums iespējams tālab, ka šobrīd jau ir zināmi neoficiālie dati par pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas rezultātiem aprīlī, kas ļauj palielināt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu prognozi par attiecīgo summu.

Papildus 4,7 miljoni latu tiks piešķirti sociālās apdrošināšanas budžetam. Tā kā labi pildās degvielas akcīzes nodokļa ieņēmumi, par 4,6 miljoniem latu plānots palielināt Valsts autoceļu fonda finansējumu. Dažādu investīciju projektu īstenošanai Iekšlietu ministrijai plānots piešķirt 1,4 miljonus latu.

FM bija ierosinājusi 85 000 latu, kas nepieciešami Latvijas vēstniecības atvēršanai Īrijā, ņemt no miljona, kas paredzēts Eiropas Savienības pirmsreferenduma kampaņas rīkošanai, taču pēc diskusijām valdība nolēma līdzekļus rast, par attiecīgo summu samazinot Valsts kontrolei piešķirto 615 000 latu papildu finansējumu.

Vienprātīgi valdība atbalstīja 756 000 latu piešķiršanu pabalstu palielināšanai bērniem invalīdiem.

Neparedzētiem gadījumiem tika nolemts rezervēt 800 000 latu.

Sarunā ar žurnālistiem Ministru prezidents Einars Repše atzina, ka viņš esot cerējis uz lielākiem ieņēmumiem. “Neesmu apmierināts ar valdības veikumu budžeta ieņēmumu daļas papildināšanā. Ir pilnīgi skaidrs, ka vēl arvien lielas naudas summas iet garām Valsts kasei,” sacīja premjerministrs.

Tomēr kā labu ziņu E. Repše uzsvēra to, ka nodokļu iekasēšana sokas labāk nekā jebkad agrāk. FM un Valsts ieņēmumu dienests ir nodrošinājis ieņēmumu pieaugumu, neraugoties uz to, ka ir samazinātas atsevišķu nodokļu likmes un ir jāveic avansā iemaksāto nodokļu atmaksas. Ministru prezidents solīja, ka valdība turpinās strādāt pie budžeta ieņēmumu daļas palielināšanas, nesaudzīgi laužot ilgus gadus veidojušās nodokļu nemaksāšanas tradīcijas.

E. Repše norādīja, ka vēlas panākt, lai beidzot tiktu saprātīgi pārskatīta budžeta izdevumu daļa. “Ja ģimene mēneša beigās nevar savilkt galus kopā, tad vispirms izvērtē, kā samazināt tēriņus. Valstī līdz šim tas nav darīts. Visas jaunās vajadzības mēs cenšamies finansēt uz papildu ieņēmumu rēķina, bet tas nav pareizi. Vispirms vajadzētu meklēt, kur par daudz tiek tērēts esošās budžeta bāzes ietvaros. To nevar izdarīt valdība viena pati, tai nepieciešams ministriju speciālistu atbalsts,” skaidroja Ministru prezidents.

Atbildot uz jautājumu, vai valdība nav pārsteigusies ar solījumiem, ko tagad nevar izpildīt, E. Repše retoriski atjautāja: “Kā var nesolīt pensionāriem cilvēku cienīgu dzīvi? Kā var nesolīt veselības aprūpei absolūti nepieciešamo naudu? Kā var nesolīt zemniekiem atbalstu konkurētspējas nostiprināšanai?” Viņš atzina, ka daļu solījumu gan pagaidām nav iespējams izpildīt, piemēram, pensiju palielinājumam nepieciešamos līdzekļus – 6,1 miljonu latu – atrast nav izdevies, tomēr tas nenozīmē, ka šīs prioritātes būtu zaudējušas aktualitāti.

Tagad ministrijas turpinās detalizētu budžeta pieprasījumu sagatavošanu. FM precizētos likuma par valsts budžetu 2003. gadam grozījumus plāno iesniegt Valsts kancelejā 4. jūnijā, bet 9. jūnijā ir paredzēta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kurā tiks apstiprināts likumprojekts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Baiba Brigmane prognozēja, ka likumprojekts par budžeta grozījumiem varētu tikt izskatīts vai nu 20. jūnija ārkārtas, vai arī 26. jūnija kārtējā Saeimas sēdē. Viņa pauda cerību, ka likums par grozījumiem valsts budžetā 2003. gadam tiks izsludināts līdz 1. jūlijam.

Sarunā ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem V. Dombrovskis pieļāva iespēju, ka grozījumi šā gada budžetā tiks veikti arī rudenī, ja, uzlabojoties valsts budžeta ieņēmumiem, tiks pieņemts politisks lēmums līdzekļus novirzīt nevis budžeta deficīta samazināšanai, bet gan papildu izdevumiem. Ieņēmumu palielinājumu noteiks tas, cik sekmīgi izdosies turpināt “aplokšņu algu” izskaušanu, kontrabandas apkarošanu un krāpšanās, kas saistīta ar pievienotās vērtības nodokļa atmaksām, atmaskošanu.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Veselības ministrijas informācija