Mūsu vieta — cilvēku un sabiedrības drošības sardzē

Par Valsts policijas reformu, citiem vārdiem — optimizāciju

Jānis Zaščirinskis, Latvijas Valsts policijas priekšnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

(..) Jāprecizē, ka reforma nav precīzākais vārds, kuru lietot attiecībā uz veiktajām izmaiņām Valsts policijā, jo pēc būtības tā ir Valsts policijas dienestu un struktūru optimizācija ar mērķi paaugstināt policijas darba efektivitāti, izmantojot pašreizējos no valsts budžeta finansētos cilvēku un materiāltehniskos resursus.

Vērtējot Valsts policijas darbu, izvirzīju vairākas darba prioritātes. Viena no tām —

profilaktiskā darba uzlabošana ar mērķi samazināt izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitu un sekojoši arī noziedzīgu nodarījumu upuru skaitu. Svarīgākais, lai valsts iedzīvotāji un viesi neciestu likumpārkāpēju darbības dēļ — ne fiziski, ne materiāli. Nozīmīgs faktors ir arī noziegumu atklāšanas efektivitātes paaugstināšana. Arī šim darbam ir profilaktiska nozīme — jo ātrāk tiks atklāts noziedzīgs nodarījums, jo mazāka iespēja, ka šis pats cilvēks izdarīs vēl kādu likumpārkāpumu.

Šo apsvērumu dēļ, vēl esot Valsts policijas (VP) Kriminālpolicijas priekšnieka amatā, kopā ar tā laika Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu sākām plānot Valsts policijas optimizācijas shēmu, lai samazinātu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes aparātu, kā arī paaugstinātu darba efektivitāti, apvienojot vienā blokā struktūrvienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības kontrolētajiem un pārraudzītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Vēl viens stimuls optimizācijas veikšanai bija papildu budžeta līdzekļu piešķiršana Valsts policijas darbinieku algām. (..)

(..) Šodien varu teikt, ka no 1. maija, kad sākta Valsts policijas optimizācija, visu policijas darbinieku atalgojums pieaugs par 20 līdz 70 latiem. Turklāt jau no deviņdesmito gadu sākuma Valsts policijas štati pastāvīgi ir nenokomplektēti un bez valsts nodrošināta finansējuma. Ja finansējuma nav un nav iespēju to saņemt, neredzu nepieciešamību arī turpmāk šīs „mirušās dvēseles” saglabāt Valsts policijas štatos. (..)

(..) Visvairāk jautājumu ir radījusi Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izveidošana. Jau minēts, ka vairāku policijas struktūrvienību funkcijas dublējās, tāpēc uz Organizētās noziedzības apkarošanas biroja (ONAB), Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) un Smago noziegumu atklāšanas un koordinācijas pārvaldes (SNAKP) bāzes izveidota Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP), kuras funkcijās iekļauta kompleksa cīņa ar organizētās noziedzības apkarošanu visās tās izpausmēs — narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, nelegālu ieroču tirdzniecība, izspiešana, ķīlnieku sagrābšana u.c. ONAP sastāvā izveidoti arī četri reģionālie biroji — Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes birojs, lai veicinātu kvalificētu organizētās noziedzības apkarošanu visā valsts teritorijā. Teritoriālie ONAP biroji ir pakļauti tieši ONAP vadībai un darbojas neatkarīgi no reģionālās Valsts policijas pārvaldes. Pašreiz jau strādā Latgales un Kurzemes reģionālais ONAP birojs. Ar ONAP sfērā esošo noziegumu apkarošanu Rīgā un tās reģionā nodarbosies ONAP centrālā pārvalde. (..)

(..) Pieaugot tā saukto “balto apkaklīšu” veikto noziedzīgo nodarījumu skaitam, kad moderno tehnoloģiju iespējas tiek izmantotas mahināciju veikšanai, jaunā kvalitātē Ekonomikas policijas pārvaldē strādās kibernoziegumu apkarošanas nodaļa. Ekonomikas policijas pārvalde savā kontrolē pārņem arī Latvijas ostas un tajās notiekošās ekonomiskās darbības kontroli. (..)

Kāpēc nepieciešama reforma?

Jāprecizē, ka reforma nav precīzākais vārds, kuru lietot attiecībā uz veiktajām izmaiņām Valsts policijā, jo pēc būtības tā ir Valsts policijas dienestu un struktūru optimizācija ar mērķi paaugstināt policijas darba efektivitāti, izmantojot pašreizējos no valsts budžeta finansētos cilvēku un materiāltehniskos resursus.

Vērtējot Valsts policijas darbu, izvirzīju vairākas darba prioritātes. Viena no tām —

profilaktiskā darba uzlabošana ar mērķi samazināt izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaitu un sekojoši arī noziedzīgu nodarījumu upuru skaitu. Svarīgākais, lai valsts iedzīvotāji un viesi neciestu likumpārkāpēju darbības dēļ — ne fiziski, ne materiāli. Nozīmīgs faktors ir arī noziegumu atklāšanas efektivitātes paaugstināšana. Arī šim darbam ir profilaktiska nozīme — jo ātrāk tiks atklāts noziedzīgs nodarījums, jo mazāka iespēja, ka šis pats cilvēks izdarīs vēl kādu likumpārkāpumu.

Šo apsvērumu dēļ, vēl esot Valsts policijas (VP) Kriminālpolicijas priekšnieka amatā, kopā ar tā laika Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu sākām plānot Valsts policijas optimizācijas shēmu, lai samazinātu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes aparātu, kā arī paaugstinātu darba efektivitāti, apvienojot vienā blokā struktūrvienības, kas nodarbojas ar organizētās noziedzības kontrolētajiem un pārraudzītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Vēl viens stimuls optimizācijas veikšanai bija papildu budžeta līdzekļu piešķiršana Valsts policijas darbinieku algām. Lai līdzekļu pieaugumu izmantotu maksimāli efektīvi un rastu iespēju policijas darbinieku atalgojumu noteikt atbilstoši viņu padarītajam, bija jāpārskata visi Valsts policijas štati.

Šodien varu teikt, ka no 1. maija, kad sākta Valsts policijas optimizācija, visu policijas darbinieku atalgojums pieaugs par 20 līdz 70 latiem. Turklāt jau no deviņdesmito gadu sākuma Valsts policijas štati pastāvīgi ir nenokomplektēti un bez valsts nodrošināta finansējuma. Ja finansējuma nav un nav iespēju to saņemt, neredzu nepieciešamību arī turpmāk šīs „mirušās dvēseles” saglabāt Valsts policijas štatos.

Reformas mērķi

Valsts policijas (VP) optimizācijas pamatmērķi ir:

1) izslēgt funkciju dublēšanos starp VP iestādēm un struktūrvienībām; 2) sadalīt atbildības līmeni starp VP struktūrvienībām; 3) padarīt VP struktūrvienības vieglāk vadāmas, operatīvāk reaģējošas uz reālo situāciju; 4) VP štatus veidot gan skaitliski, gan pēc funkcijām atbilstošus iedalītajam finansējumam; 5) optimizējot struktūru, atbrīvot štatus, lai izveidotu jaunas, līdz šim nebijušas VP struktūrvienības, kas, ņemot vērā valsts sociālekonomisko attīstību, bija nepieciešams jau pirms vairākiem gadiem; 6) palielināt VP analītisko dienestu, pastiprinot tieši padziļinātu informācijas analīzi — gan par ekonomiskajiem procesiem, gan par organizētās noziedzības aktivitātēm, lai spētu operatīvi reaģēt uz noziedzības iespējamajām izmaiņām, kā arī palielinātu spēju novērst noziedzīgus nodarījumus; 7) ņemot vērā, ka valstī vairākām iestādēm saskaņā ar normatīvajiem aktiem deleģētas analoģiskas funkcijas, pārskatīt un noteikt vadošo institūciju sarakstu atsevišķu likumpārkāpumu profilaksē un apkarošanā; 8) uzlabot policijas sniegto drošības pakalpojumu kvalitāti — uz katru izsaukumu policijas darbiniekiem pilsētās būtu jāierodas 20 minūšu laikā, bet lauku rajonos — 30 minūšu laikā. Lai šo problēmu atrisinātu, jāatrisina arī VP autotransporta jautājums.

Valsts policijas struktūras sakārtošana

Laika gaitā Valsts policijas struktūrā, ņemot vērā veidošanās brīža prioritātes valsts sociālpolitiskajā dzīvē, izveidoti atsevišķi dienesti, kuru funkcijas dublējas, kas ir nelietderīga līdzekļu tērēšana. Palielinoties narkotisko vielu piedāvājumam, Valsts policijā tika izveidots Narkotiku apkarošanas birojs. Smago noziegumu apkarošanai tika radīta Smago noziegumu atklāšanas un koordinācijas pārvalde. Šīs jomas nereti pārklājās ar Organizētās noziedzības apkarošanas biroja darbības sfēru. Bieži vien par nelegālo narkotisko vielu iegādāšanos un glabāšanu realizācijas nolūkā aizturēšanas veic ne tikai Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki, bet arī VP Organizētās noziedzības apkarošanas biroja darbinieki. Tas ir likumsakarīgi, jo nelegālo narkotisko vielu apriti ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē kontrolē organizētā noziedzība. Tas attiecas arī uz noziedzīgiem nodarījumiem par cilvēku tirdzniecību.

Lai paaugstinātu efektivitāti cīņā ar organizēto noziedzību un visām tās izpausmēm, tika izveidota Organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde, kurā ietilpst nodaļa cīņai ar nelegālo narkotisko vielu apriti, nodaļa, kas izmeklē pasūtījumu slepkavības un sekmē to novēršanu, kā arī nodaļa cīņai ar cilvēku tirdzniecību. Gada sākumā vairāk vai mazāk pārklājās visu Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienību funkcijas.

Ilggadējo transformāciju un pārmaiņu rezultātā bija izveidojusies arī likumā “Par policiju” neparedzēta struktūrvienība — Izziņas pārvalde. Saskaņā ar LR Kriminālprocesa likuma 45. pantu izziņas iestāde ir Valsts policija kopumā. Likums „Par policiju” reglamentē tikai Kārtības policijas un Kriminālpolicijas esamību. Līdz ar Izziņas pārvaldes izveidošanos starp pirmstiesas izmeklēšanas veicējiem un operatīvajiem darbiniekiem nosacīti bija izveidojusies plaisa. Neskaidrības bija saistītas arī ar to, ka izziņas darbinieki bija ne vien Kriminālpolicijas un Kārtības policijas sastāvā, bet arī kā atsevišķa struktūrvienība. Reformas rezultātā Izziņas pārvalde tiek iekļauta Kriminālpolicijas sastāvā, kas nodrošinās ne tikai likuma “Par policiju” pildīšanu, bet veicinās arī noziegumu operatīvāku un objektīvāku izmeklēšanu.

Struktūrvienību atbildības līmeņa precizēšana

Saskaņā ar reorganizācijas plānu starp Valsts policijas centrālo aparātu un teritoriālajām iestādēm strikti tiks sadalīts atbildības līmenis. Tā centrālais aparāts – VP Galvenā kriminālpolicijas pārvalde, VP Galvenā Kārtības policijas pārvalde un VP Galvenā administratīvā pārvalde — pildīs VP stratēģiju veidojošo funkciju, kā arī visu struktūrvienību koordinējošo un kontrolējošo darbību. Tāpat centrālais aparāts nodrošinās starptautisko sadarbību. Atsevišķu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, ja to izmeklēšana būs apgrūtināta vai attiecīgā teritoriālā pārvalde objektīvu iemeslu dēļ izmeklēšanu nevarēs veikt, centrālais aparāts nodrošinās palīdzību teritoriālajai policijas pārvaldei pirmstiesas izmeklēšanā. Centrālais aparāts koordinēs arī nepieciešamo teritoriālo policijas pārvalžu darbinieku apmācību un kvalifikācijas celšanu.

Savukārt Valsts policijas teritoriālās iestādes atbildēs par sabiedrisko kārtību, kā arī noziedzības profilaksi un apkarošanu savā apkalpojamajā teritorijā.

Sakārtota būs arī pārvaldes struktūra. Turpmāk Valsts policijas centrālajā aparātā būs tikai pārvaldes, biroji un nodaļas. Samazināts arī amatu skaits — jaunākie inspektori, inspektori, vecākie inspektori un galvenie inspektori.

Jaunas struktūrvienības un funkcijas

Viens no nozīmīgākajiem optimizācijas uzlabojumiem ir jaunu struktūrvienību izveidošana, kas veikta, izmantojot līdzšinējā štata vienības. Pēdējos gados bija nobriedusi nepieciešamība veidot jaunas struktūrvienības ar jaunām funkcijām — to noteica gan loģiskā noziedzības tendenču attīstība, gan, piemēram, nepieciešamība aktivizēt policijas pašattīrīšanos, izveidojot iekšējās drošības dienestu cīņai ar negodīgiem policijas darbiniekiem. Tomēr izveidot jaunus dienestus nebija iespējams, jo trūka štatu. Optimizācijas rezultātā ir izdevies samazināt likumdošanā paredzēto funkciju nodrošināšanā iesaistīto Valsts policijas darbinieku skaitu un radusies iespēja izveidot jaunus dienestus.

Nozīmīgākais no tiem — Iekšējās drošības birojs, kas ir pakļauts tieši Valsts policijas priekšniekam. Iekšējās drošības dienestā tika iekļauta arī līdz šim sekmīgi strādājošā personālsastāva inspekcija. Iekšējā drošības dienesta funkciju sarakstā ir darbinieku izdarīto pārkāpumu izskatīšana, to krimināllietu pirmstiesas izmeklēšana, kurās iesaistīti policijas darbinieki, kā arī operatīvās darbības veikšana, lai noskaidrotu iespējamos negodīgos policijas darbiniekus. Bez tam dienests pārbaudīs visu informāciju par iespējamiem pārkāpumiem policistu darbā. Sarunās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru panākta vienošanās, ka tiks izskatīta iespēja veidot specializētu prokuratūras nodaļu, kas nodarbotos ar Iekšējā drošības biroja, Drošības policijas, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja krimināllietu izmeklēšanu.

Otrs nozīmīgs optimizācijas ieguvums ir Valsts policijas analītisko dienestu kapacitātes palielināšana. Iecerēts, ka, pateicoties policijas struktūrvienību analītiskajiem dienestiem, kas detalizēti sekos ekonomiskajiem faktoriem dažādās jomās, analizējot informāciju par sociālekonomiskajiem notikumiem Latvijā un arī aiz tās robežām, policija ne tikai spēs palīdzēt pirmstiesas izmeklēšanai noskaidrot tos faktorus, kāpēc pastrādāts tas vai cits noziedzīgs nodarījums, bet arī novērst vēl tikai plānotus noziegumus.

Galvenā kriminālpolicijas pārvalde

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes sastāvā tiks izveidotas astoņas pārvaldes ar specifiskām un tikai tām raksturīgām funkcijām. Visās Kriminālpolicijas struktūrvienībās pastiprināta uzmanība tiks veltīta informācijas apkopošanai un analīzei no dažādiem aspektiem. Pilnvērtīga informācijas analīze nodrošina iespēju saprast noziedzīgās pasaules darbības ekonomiskos aspektus un noziedzīgos sakarus, paaugstinot iespēju novērst smagus noziegumus, tostarp pasūtījuma slepkavības.

Visvairāk jautājumu ir radījusi Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes izveidošana. Jau minēts, ka vairāku policijas struktūrvienību funkcijas dublējās, tāpēc uz Organizētās noziedzības apkarošanas biroja (ONAB), Narkotiku apkarošanas biroja (NAB) un Smago noziegumu atklāšanas un koordinācijas pārvaldes (SNAKP) bāzes izveidota Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP), kuras funkcijās iekļauta kompleksa cīņa ar organizētās noziedzības apkarošanu visās tās izpausmēs — narkotiku tirdzniecība, cilvēku tirdzniecība, nelegālu ieroču tirdzniecība, izspiešana, ķīlnieku sagrābšana u.c. ONAP sastāvā izveidoti arī četri reģionālie biroji — Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes birojs, lai veicinātu kvalificētu organizētās noziedzības apkarošanu visā valsts teritorijā. Teritoriālie ONAP biroji ir pakļauti tieši ONAP vadībai un darbojas neatkarīgi no reģionālās Valsts policijas pārvaldes. Pašreiz jau strādā Latgales un Kurzemes reģionālais ONAP birojs. Ar ONAP sfērā esošo noziegumu apkarošanu Rīgā un tās reģionā nodarbosies ONAP centrālā pārvalde.

Ekonomikas policijas pārvalde izveidota uz Ekonomikas policijas biroja bāzes. Tāpēc loģiski, ka pārvaldes pārziņā būs cīņa ar krāpšanām, noziedzīgiem nodarījumiem kredītiestādēs, amatnoziegumiem, naudas viltošanu un nelegālu uzņēmējdarbību. Īpaši vēlos uzsvērt cīņu par intelektuālā īpašuma aizsardzību, valstī nelikumīgi ievestu preču un citu vērtību apriti iekšējā tirgū, ostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Pieaugot tā saukto “balto apkaklīšu” veikto noziedzīgo nodarījumu skaitam, kad moderno tehnoloģiju iespējas tiek izmantotas mahināciju veikšanai, jaunā kvalitātē Ekonomikas policijas pārvaldē strādās kibernoziegumu apkarošanas nodaļa. Ekonomikas policijas pārvalde savā kontrolē pārņem arī Latvijas ostas un tajās notiekošās ekonomiskās darbības kontroli.

Lai nodrošinātu ātru un koordinētu Kriminālpolicijas operatīvo un procesuālo sadarbību, Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē izveidota Starptautiskās sadarbības pārvalde. Tā izveidota, vienā pārvaldē apvienojot Interpola nacionālo biroju un topošo Eiropola nacionālo biroju. Tajā vēl ietverta policijas sakaru virsnieku nodaļa un “SIRENE” (Šengenas valstu informācijas apmaiņas sistēma) Latvijas birojs. Viena no pārvaldes nodaļām — Starptautiskās tiesiskās un operatīvās sadarbības nodaļa — nodarbosies arī ar ārvalstu tiesībsargājošo iestāžu pieprasījumu izpildīšanu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem.

Ekspertīžu pārvalde tika izveidota uz Valsts policijas Ekspertīžu centra bāzes. Analizējot to teritoriālo pārvalžu darbu, kurās inspektori kriminālisti ir pakļauti Kriminālpolicijai, jāsecina, ka šāda pakļautības shēma nodrošina labāku inspektoru kriminālistu darba koordinēšanu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas vietās. Iekļaušana Kriminālpolicijas sastāvā nepieciešama, lai nodrošinātu pastāvīgu saikni starp pirmstiesas izmeklēšanu veicošajiem darbiniekiem un ekspertīžu struktūrvienību, tādējādi uzlabojot lietisko pierādījumu izņemšanu un ekspertīzes rezultātu izmantošanu turpmākajā procesā. Jāpiebilst, ka visi Kriminālpolicijas inspektori kriminālisti pēc jaunā Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanās tiks pakļauti sertifikācijai un kļūs par zvērinātiem ekspertiem.

Ekspertīžu pārvaldē izveidotas arī divas jaunas laboratorijas specifisku ekspertīžu veikšanai — oderoloģisko un kibernētisko ekspertīžu laboratorijas, kas pirmstiesas izmeklēšanas gaitā ļaus nostiprināt jaunus lietisko pierādījumu veidus. Ekspertīžu pārvaldes tālākā attīstība paredz, ka katrā Latvijas reģionā tiks izveidotas reģionālās ekspertīžu laboratorijas. Šobrīd tādas jau ir izveidotas Vidzemē un Latgalē.

Operatīvo pasākumu koordinācijas un informācijas analīzes pārvaldes darbībai jānodrošina koordinēts un maksimāli efektīvs Kriminālpolicijas operatīvais darbs — gan nodrošinot Kriminālpolicijas struktūrvienības ar informāciju, gan tehniskajiem līdzekļiem, tostarp izgatavojot specifiskus tehniskos līdzekļus.

Savukārt Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Administratīvā pārvalde koordinēs Kriminālpolicijas struktūrvienību darbu, kā arī izstrādās vienotu attīstības plānu visām Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienībām. Tieši šī dienesta uzdevumos, analizējot informāciju par noziedzību Latvijā un citās pasaules valstīs, ietilpst paredzēt izmaiņas Latvijas kriminālajā pasaulē, lai policija laikus spētu uz tām reaģēt. Tas attiecas gan uz noziegumiem ekonomiskajā jomā, gan uz noziegumiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību un ielu noziedzību. Šīs pārvaldes kompetencē ir visa veida noziedzības analizēšana un izmaiņu prognozēšana.

Pirmstiesas izmeklēšanas pārvalde nodarbosies ar pirmstiesas izmeklēšanas darba koordināciju gan Galvenajā kriminālpolicijas pārvaldē, gan teritoriālajās policijas pārvaldēs. Šajā pārvaldē izveidota arī Starprajonu noziegumu izmeklēšanas nodaļa, kuras kompetencē būs izmeklēt noziedzīgus nodarījumus, kas izdarīti vairākos Latvijas rajonos.

Galvenā kārtības policijas pārvalde

Lai nodrošinātu maksimāli efektīvu un ātru reaģēšanu uz Latvijas iedzīvotāju izsaukumiem (saskaņā ar likumu “Par policiju”), Valsts policijas Kārtības policijas pārvalde savā pārziņā pārņēma Valsts policijas dežūrdaļas, kuras līdz šim atradās Valsts policijas štāba pārziņā. Savukārt Patruļpolicija, kas ir tā policijas vienība, kas pirmā reaģē uz izsaukumiem, bija Kārtības policijas pakļautībā. Tas bija neloģisks risinājums, un, realizējot vienotu šo abu spēku pārvaldīšanu, iespējams sasniegt labākus rezultātus. Jau minēts, ka optimāli būtu, ja policija uz katru izsaukumu pilsētā ierastos ne vēlāk kā 20 minūšu laikā (tas ir maksimāli pieļaujamais laika sprīdis), bet lauku rajonos ne ilgāk kā 30 minūšu laikā. Šī mērķa izpildīšanai nepietiek tikai ar dežūrdaļu strukturālas pakļautības maiņu. Svarīgs ir arī materiāltehniskais nodrošinājums, īpaši policijas nodrošinājums ar autotransportu. Cerams, ka situāciju no sastinguma punkta izkustinās valdības piešķirtie līdzekļi Valsts policijas autotransporta iegādei, kas atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad gadā tika iegādātas mazāk par 30 automašīnām, šogad ļaus papildināt policijas autobāzi ar aptuveni 160 jaunām automašīnām.

Nebijis jaunums ir pārvietojamā dežūrdaļa, kas var nodrošināt visas Valsts policijas dežūrdaļas funkcijas. Pārvietojamā dežūrdaļa pirmo reizi tiks izmantota Eirovīzijas konkursa laikā. Mobilā dežūrdaļa apgādāta ar modernu sakaru tehniku, kā arī ar jaudīgu datortehniku, ar kuras palīdzību varēs pilnvērtīgi pārbaudīt informāciju par aizturētajām personām, kā arī būs iespējams uz laiku izvietot aizturētās personas. Tā būs nozīmīgs palīgs sabiedriskās kārtības nodrošināšanai lielos sabiedriskos pasākumos.

Jau minēts, ka Valsts policija lielu uzmanību veltīs profilaktiskajam darbam noziedzības novēršanā, tāpēc Galvenajā kārtības policijas pārvaldē, palielinot profilakses nodaļas štatus, izveidota Prevencijas pārvalde, kuras viens no uzdevumiem ir darbs ar nepilngadīgajiem. Valstiskā līmenī nedrīkst aizmirst, ka nepilngadīgo noziedzībai pamatā ir sociālekonomiski apstākļi un daudz svarīgāk ir nevis atklāt nepilngadīgo izdarītos noziedzīgos nodarījumus, bet nepieļaut, lai nepilngadīgie izdarītu noziegumus.

Administratīvā pārvalde

Par Administratīvās pārvaldes pamatu kalpo Valsts policijas štābs. Pārvaldes pamatuzdevums ir Valsts policijas darba kompleksa analīze, kā arī ilgtermiņa attīstības stratēģijas izstrādāšana. Administratīvās pārvaldes uzdevumos ietilpst arī personāla komplektēšana un tā kvalifikācijas celšanas nodrošināšana. Kvalifikācijas celšanai ar katru gadu tiks veltīta aizvien lielāka uzmanība. Latvijas Valsts policijas darbiniekiem jau tuvākajā laikā jābūt sagatavotiem atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Atbilstošā līmenī apmācīti policijas darbinieki ir viena no svarīgākajām prioritātēm Valsts policijas darbībā. Pieaugošs darba apjoms ir Eiropas Savienības integrācijas nodaļai un Starptautisko attiecību nodaļai, kas saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Bez tam Administratīvās pārvaldes pārziņā ir lietvedības nodrošināšana, kā policijas materiāltehniskā apgāde.

Reformas attīstības virziens

Optimizācija ir sākusies, un ir pārliecība, ka tās rezultāti nebūs ilgi jāgaida. Valsts policija gatavojas arī teritoriālajai reformai, kas ļaus vēl vairāk centrālā aparāta funkciju nododot reģioniem. Uzdevumu atvieglos arī Ekspertīžu pārvaldes reģionālo nodaļu, kā arī Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes reģionālo biroju izveide.

Reformas rezultātā ir izveidotas jaunas policijas struktūrvienības, kuras palīdzēs novērst vēl tikai plānotus noziedzīgus nodarījumus, kā arī paaugstinās efektivitāti cīņai ar negodīgiem policijas darbiniekiem. Jaunās algas paaugstinās policistu konkurētspēju darba tirgū, līdz ar to būs iespēja ne tikai noturēt policijā profesionālus darbiniekus, bet arī pieņemt darbā labāk sagatavotus jaunos speciālistus. Uzlabojoties materiāltehniskajai bāzei, jo īpaši nodrošinājumam ar autotransportu, policijas darba efektivitāte paaugstināsies un policija spēs operatīvāk reaģēt uz izsaukumiem. Šodien Valsts policijas autobāzē ir 1500 automašīnas, no kurām jānoraksta aptuveni 60 procenti. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 6 “Normas Valsts policijas apgādei ar transporta līdzekļiem” Valsts policijas autobāzē jābūt 3000 automašīnām.

Reformas mērķis ar profesionāli sagatavota, labi izglītota un operatīva Valsts policija. Daudz jau ir izdarīts, un atliek vien turpināt Valsts policijas attīstību atbilstoši sabiedrības interesēm. Tāpēc ceru ne tikai uz Valsts policijas darbinieku atbalstu šīs reformas realizēšanā, bet arī uz visu valsts iedzīvotāju izpratni par nepieciešamajām izmaiņām. Sasniegt reformas izvirzītos mērķus iespējams, vien izturoties pret nepieciešamajām izmaiņām ar izpratni.