Vakar, 13. maijā, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”.

Likumprojekts paredz visā likuma tekstā precizēt atsauces uz Valsts civildienesta likumu un lietot vienotu terminoloģiju, svītrojot terminu “ierēdņa kandidāts” un norādot, ka diplomātisko un konsulāro dienestu veic trīs kategoriju darbinieki – diplomāti, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņi un diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki. Šāds darbinieku sadalījums ir nepieciešams, lai varētu konkretizēt pieņemšanas darbā, atlaišanas no darba, kā arī ieskaitīšanas rīcībā vai pārziņā kārtību.

Likumprojekts paredz konkretizēt diplomātiem, diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņiem un darbiniekiem par dienestu ārvalstīs paredzētās kompensācijas, pabalstus un garantijas.

Akceptēti noteikumi “Telekomunikāciju tīklu infrastruktūras aizsardzības kārtība”.

Noteikumos norādīti aizliegumi darbībām ar telekomunikāciju tīklu infrastruktūru. Precizēti juridisko un fizisko personu (zemes un citu nekustamo īpašumu, kuros ir izvietota telekomunikāciju tīklu infrastruktūra, īpašnieku) pienākumi uzturēt kārtībā telekomunikāciju tīklu aizsargjoslas, kurus saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 61.panta 3.punktu var deleģēt zemes īpašniekam pēc savstarpējas vienošanās.

Noteikumi nosaka telekomunikāciju tīklu aizsardzības prasības papildus Aizsargjoslu likumā un Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra noteikumos Nr.61 “Ekspluatācijas aizsargjoslu gar sakaru līnijām noteikšanas metodika” noteiktajām būvniecības un renovācijas darbu prasībām ekspluatācijas aizsargjoslās gar telekomunikāciju tīklu līnijām un līniju iekārtām, kā arī zemes darbu veikšanas kārtību telekomunikāciju tīklu līniju tiešā tuvumā.

Akceptēts likumprojekts “Meliorācijas likums”, kurā noteikta Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta funkciju sadale zemes meliorācijas jomā. Paredzēta Ministru kabineta noteikta kārtība: meliorācijas kadastra saturam un izveidei; meliorācijas kadastra informācijas apritei starp Lauku atbalsta dienestu un valsts un pašvaldību iestādēm; valsts un koplietošanas meliorācijas sistēmu nozīmes statusa piešķiršanai; meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai; koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas maksas aprēķinam, sadalei un norēķinam; koplietošanas meliorācijas sistēmu būvniecības finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem; ar meliorācijas sistēmu bojāšanu, iznīcināšanu vai izmantošanas tiesību ierobežošanu radušos zaudējumu noteikšanai un atlīdzināšanai.

Lauku atbalsta dienestam ar zemkopības ministra instrukciju noteikta kārtība melioratīvās hidrometrijas darbu izpildei.

Likumprojekta pieņemšana nodrošinātu tiesisko regulējumu ar meliorācijas jautājumiem saistīto problēmu risināšanai.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojektā ietverto grozījumu mērķis ir paredzēt administratīvo sodu zemes īpašniekiem un lietotājiem par likumprojektā “Meliorācijas likums” noteiktās informācijas nesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, kura saistīta ar izmaiņām savas zemes meliorācijas sistēmās, kā arī saskaņot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa redakciju ar Meliorācijas likumā lietotajiem terminiem – meliorācijas sistēmu ekspluatācija un meliorācijas sistēmu uzturēšana.

Akceptēti noteikumi “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

Normatīvais akts paredz Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumu precizēšanu un papildināšanu, lai sasniegtu atbilstību OECD un ES prasībām sēklu aprites jomā.

Papildus spēkā esošajiem noteikumiem paredzēts noteikt: sēklu iedalījumu kategorijās atbilstoši ES un OECD prasībām; sēklu etiķetēšanu OECD shēmu ietvaros; saiņojuma un etiķetēšanas prasības sēklām, kas nav līdz galam sertificētas; etiķetēšanas prasības hibrīdiem; Valsts augu aizsardzības dienesta darbību, īstenojot OECD shēmas šķirņu sertifikācijai; sēklaudzēšanas un sēklu aprites dokumentu saturu.

Noteikumi precizē: labības sugas, uz kurām noteikumi attiecas; mitruma saturu; sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību.

Noteikumi paredz, ka tiek paplašinātas sēklu ražotāju un tirgotāju iespējas, piemēram, rada iespēju hibrīdo šķirņu sēklu, kā arī citā valstī novāktās sēklas sertifikācijai; Valsts augu aizsardzības dienestam izsniegt OECD sertifikātu sēklu apritei starptautiskajā tirgū.

Lai Latvijas sēklaudzētāji, sēklu sagatavotāji, saiņotāji un tirgotāji, nostiprinot materiāli tehnisko bāzi, varētu pakāpeniski pielāgoties ES prasībām, it sevišķi par citu augu sugu sēklu maksimālo piejaukumu un sklerociju piejaukuma daudzumu sēklu paraugā, dīgtspēju, kā arī par rudzu šķirnes sējuma lauka apskati, normatīvā akta projekta noslēguma jautājumos ir paredzēti atviegloti pārējas normatīvi līdz Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā.

Akceptēts likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”.

Likumprojekts paredz noteikt, ka pēc sēklaudzētāju pieteikuma Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda šķirnes sējumu atbilstību sēklu iegūšanai – veic lauku apskati saskaņā ar sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem un zemkopības ministra apstiprināto metodiku.

Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumu par lauku apskates rezultātiem var apstrīdēt triju darbdienu laikā, iesniedzot iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā.

Akceptēts rīkojums “Par A.Lakstīgalu”, saskaņā ar Muzeju likuma 13.panta pirmo daļu Aivars Lakstīgala iecelts Latvijas Lauksaimniecības muzeja direktora amatā.

Akceptēti “Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem karavīriem, kuri pilda dienesta pienākumus ārpus valsts”.

Noteikumi sagatavoti saskaņā ar Militārā dienesta likuma 50.panta otrajā daļā iekļauto deleģējumu, ka atkarībā no ārvalstī esošās dienesta vietas specifiskajiem apstākļiem 50.pantā noteikto pabalstu un kompensāciju apmērus nosaka Ministru kabinets. Kompensāciju un pabalstu apmēriem par pamatu ņemts diplomātiskā un konsulārā dienesta personāla minimālais materiālais nodrošinājums, pildot dienesta pienākumus ārzemēs.

Faktiskais personu loks, kam paredzēti noteiktie pabalsti un kompensācijas, ir karavīri, kuri pildīs dienestu NATO dažāda līmeņa militārajos formējumos (štābos) ārvalstīs. Līdz ar noteikumu ieviešanu karavīriem tiks noteikts attiecīgs materiālais nodrošinājums un viņi nebūs jāpielīdzina diplomātiskā un konsulārā dienesta personālam, kas nav atbilstīgs risinājums, jo karavīriem nav diplomātiskā statusa, pildot šādu dienestu ārpus valsts.

Akceptēts rīkojums “Par akciju sabiedrības “Izstrādājumu bīstamības novērtēšanas aģentūra” inspicēšanas institūcijas “IBNA inspekcija” pilnvarošanu atsevišķu bīstamo iekārtu inspicēšanai”.

Saskaņā ar likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantu un likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 7.pantu, nolemts pilnvarot akciju sabiedrības “Izstrādājumu bīstamības novērtēšanas aģentūra” inspicēšanas institūciju “IBNA inspekcija” inspicēt šādas bīstamās iekārtas: celšanas iekārtas: liftus – veikt daļējo tehnisko, pilno tehnisko, ārpuskārtas tehnisko pārbaudi un pārbaudi lietošanas laika (resursa) pagarināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 19.jūnija noteikumiem Nr.260 “Liftu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”; kravas celtņus – veikt ārkārtas pilno tehnisko pārbaudi un pārbaudi lietošanas ilguma (resursa) pagarināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.85 “Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība”; pacēlājus cilvēku celšanai – veikt ārkārtas pilno tehnisko pārbaudi un pārbaudi lietošanas ilguma (resursa) pagarināšanai saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 7.marta noteikumiem Nr.86 “Cilvēku celšanai paredzēto pacēlāju tehniskās uzraudzības kārtība”; spiedieniekārtas un to kompleksus – veikt iekšējo tehnisko, hidraulisko, pneimatisko, vakuumizolācijas un ārējo tehnisko pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 12.jūnija noteikumiem Nr.240 “Spiedieniekārtu tehniskās uzraudzības kārtība”; tērauda velmēšanas iekārtas – veikt pirmreizējo tehnisko, kārtējo tehnisko un ārkārtas tehnisko pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumiem Nr.377 “Prasības tērauda velmēšanas iekārtām un iekārtu tehniskās uzraudzības kārtība”.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 199 pilsonības pretendenti, t.sk. 16 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti “Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemē”, kuri nosaka ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs. Aizsargjoslu nosaka ap valsts un koplietošanas meliorācijas būvēm un ierīcēm.

Ūdensnotekām (regulētām vai ierīkotām) lauksaimniecībā izmantojamās zemēs aizsargjoslas robežu nosaka ūdensnotekas abās pusēs desmit metru attālumā no ūdensnotekas krotes. Regulētām ūdensnotekām (maģistrālajiem kanāliem) meža zemēs aizsargjoslas robežu nosaka atbērtnes pusē astoņu līdz desmit metru attālumā (atkarībā no atbērtnes platuma) no ūdensnotekas krotes. Ja ūdensnotekas un ūdenstilpes krastu veido aizsargdambis, aizsargjoslas robežu nosaka piecu metru attālumā no aizsargdambja sausās nogāzes pakājes.

Liela diametra (30 cm vai lielāka) kolektora aizsargjoslas robežu nosaka astoņu metru attālumā uz katru pusi no kolektora ass līnijas.

Ap polderu sūkņu stacijām, krājbaseiniem un slūžām aizsargjoslas robežu nosaka 20 metru attālumā, ap hidrometriskajiem posteņiem – piecu metru attālumā no būves ārējās malas.

Aizsargjoslā darbus veic, ievērojot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos, kuri regulē attiecīgo jomu.

Aizsargjoslu uztur zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Aizsargjoslas stāvokli atbilstoši kompetencei kontrolē Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvalde un Valsts meža dienests.

Aizsargjoslā aprobežojumus nosaka saskaņā ar Aizsargjoslu likumā norādītajiem vispārīgajiem aprobežojumiem aizsargjoslās un aprobežojumiem aizsargjoslās ap meliorācijas būvēm un ierīcēm.

Aizsargjoslas robežas nosaka, iezīmē zemesgabalu plānos un ieraksta zemesgrāmatā atbilstoši Aizsargjoslu likuma 33.pantā un šajos noteikumos noteiktajām prasībām. Aizsargjosla dabā netiek apzīmēta.

Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1998.gada 30.jūnija noteikumi Nr.236 “Noteikumi par ekspluatācijas aizsargjoslu ap meliorācijas būvēm un ierīcēm noteikšanas metodiku lauksaimniecībā izmantojamās zemēs un meža zemēs”.

Akceptēti noteikumi “Klasifikācijas, kvalitātes un marķējuma prasības dehidrētajiem piena produktiem”, kuri noteiks dehidrēto piena produktu veidus, kvalitātes rādītājus un marķējuma prasības. Līdz ar to patērētājs tiks nodrošināts ar kvalitatīvu, Eiropas standartiem atbilstošu produkciju. Normatīvā akta stāšanās spēkā neietekmēs dehidrēto piena produktu cenu, kā arī neierobežos importa produkcijas ienākšanu valstī, ja tās kvalitātes un marķējuma prasības būs atbilstošas normatīvajam aktam. Latvijas tirgus tiks pasargāts no ES kvalitātes un marķējuma prasībām neatbilstošas dehidrēto piena produktu ienākšanas vietējā tirgū.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments