• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltiju, Ziemeļvalstīm un Eiropas mūžizglītības telpu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.2003., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74824

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

14.05.2003., Nr. 71

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltiju, Ziemeļvalstīm un Eiropas mūžizglītības telpu

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga apsveikumā mūžizglītības konferencei

“Izglītība šodienas pasaulē ir kļuvusi par vienu no izšķirošajiem faktoriem gan valstu, gan katra indivīda attīstībā un spējā konkurēt. Atslēgvārds dzīves sacensībai ir mūžizglītība, kas ļauj piemēroties mainīgajai ikdienai un dod iespēju katram indivīdam visaptverošāk attīstīt savas spējas. Tas ir vienlīdz ieguvums gan pašam cilvēkam, gan visai sabiedrībai kopumā.

Ar gandarījumu un pateicību varu minēt, ka sadarbība starp Ziemeļvalstīm un Latviju bijusi un ir svarīga. Tā palīdz Latvijai atgriezties Eiropas kopējā izglītības telpā, pārņemot Ziemeļvalstu lielo pieredzi. Taču esmu pārliecināta, ka tā ir auglīga arī Ziemeļvalstīm, sekmējot ne tikai Baltijas un Ziemeļvalstu ciešāku sadarbību, bet arī paverot jaunas iespējas efektīviem reģionālās integrācijas projektiem un iedzīvotāju savstarpējiem kontaktiem. Esmu pārliecinājusies, ka šī sadarbība jau sen vairs nav tikai deklarācija, tā ir ienākusi daudzu cilvēku ikdienas dzīvē, ir palīdzējusi rast jaunu pamatu turpmākajai dzīvei un radījusi daudz auglīgu, lietišķu un gluži sirsnīgu attiecību.”

 

Valsts prezidenta preses dienests

Par mūžizglītības konferenci

Izglītība mūsdienu pasaulē vairs nav tikai uz vienu dzīves jomu – darba tirgu – vērsts pasākums. Tas ir process, sistēma, kas nodrošina cilvēku aktīvu līdzdalību sabiedrības un valsts attīstībā, veicina demokrātijas uzplaukumu, pilnveido katru cilvēku, sagatavo viņu dzīvei strauji mainīgajos mūsdienu apstākļos, sekmē katra cilvēka sociālo integrāciju. Šādai izglītības perspektīvai ārkārtīgi liela nozīme ir tieši Baltijas valstu un citu Austrumeiropas valstu attīstībā, kur valsts izglītību biežāk atbalsta vārdos, bet praktiskai rīcībai naudas pietrūkst.

Šī ir tikai viena no atziņām, kas formulēta kopējā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu konferencē, kas bija veltīta vienai no mūžizglītības pakāpēm – pieaugušo izglītībai. Konference „Cilvēciskais aspekts un dažādība pieaugušo izglītībā” norisinājās no 11. līdz 13.maijam Rīgā un to rīkoja Ziemeļu Ministru padome un Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija, piedaloties arī pieaugušo izglītības nevalstiskajām organizācijām.

Konferences galvenais uzdevums bija izveidot kopēju Ziemeļu un Baltijas valstu mūžizglītības platformu, kā arī uzlabot Eiropas Savienības programmu ieviešanu šajās valstīs.

Jautājumi par to, vai Ziemeļvalstu pieaugušo izglītības politika atšķiras no ES politikas, vai Latvija vairāk ietekmēsies no Ziemeļvalstīm vai ES, vai Latvijai izdosies vienlaikus sadarboties ar kaimiņvalstīm Ziemeļos un arī integrēties ES, bija konferences diskusiju uzmanības lokā un kopīgi tika meklētas atbildes.

Konferences triju dienu darbs koncentrējas desmit rekomendācijās, kas, no vienas puses, ir konkrēti ieteikumi Ziemeļu un Baltijas valstu pieaugušo un mūžizglītības speciālistu un dažādu iesaistīto institūciju darbam. No otras puses, šīs rekomendācijas iezīmē tālākas pieaugušo izglītības attīstības tendences un uzrāda prioritātes.

Viena no svarīgākajām atziņām, kas formulēta arī kā konferences rekomendācija ar pirmo kārtas numuru, ir – izveidot atsevišķu Ziemeļu izglītības telpu kopējā Eiropas mūžizglītībā. Nepieciešamību veidot šādu īpašu Ziemeļu un Baltijas valstu apvienību izglītības un zinātnes attīstībai jau konferences atklāšanas uzrunā atzīmēja Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretārs Pērs Unkels (Per Unckel). P. Unkels atzina, ka Baltijas valstis Eiropā ir valstis ar visstraujāko attīstību un šajā ziņā Ziemeļvalstis no mums var daudz ko mācīties. Ņemot vērā šo abpusējo mācīšanās un iegūšanas efektu, kā arī kopīgās vēsturiskās un kulturālās saiknes, arī politisko situāciju Eiropā, šodien arvien vairāk tiek runāts nevis par Baltijas un Ziemeļvalstu atsevišķām sadarbības iespējām, bet par kopējas Ziemeļeiropas iespējām un par šā reģiona kopējo nākotni, uzsvēra P. Unkels. P. Unkels uzsvēra arī to, ka Eiropas Savienības mērķis ir kļūt par vienu no spēcīgākajiem reģioniem pasaulē, savukārt šajā kontekstā Ziemeļu reģionam, ieskaitot arī Baltijas valstis, šis mērķis nav zemāks, proti, – būt spēcīgākajam reģionam Eiropā. Savukārt to var panākt ar augsti izglītotiem cilvēkiem un ciešu šo valstu sadarbību.

Jau šā gada beigās Ziemeļu Ministru padome plāno nosūtīt akceptēšanai Ziemeļu reģiona valstu atbildīgajām izglītības institūcijām darbības plānu 2004. līdz 2006.gadam par kopēju reģionu veidošanu mūžizglītības un pētniecības attīstībai. Vispirms iecerēts izveidot jau minēto kopīgo Ziemeļu un Baltijas valstu izglītības telpu, bet tālākā nākotnē plānots integrēt arī Ziemeļrietumu Krievijas reģionu.

Bez jau minētās rekomendācijas par kopējas Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mūžizglītības telpas veidošanu konference pieņēma vēl deviņus ieteikumus, kas iezīmē arī jaunveidojamā izglītības reģiona aprises un tajā valdošos principus.

Otrajā rekomendācijā norādīts uz nepieciešamību ievērot un respektēt katras valsts nacionālās un kultūras atšķirības. Trešā rekomendācija aicina nojaukt pastāvošās barjeras un palielināt mobilitātes iespējas Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā. Ceturtajā rekomendācijā norādīta nepieciešamība turpināt stiprināt sadarbību starp valsts un nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Piektā rekomendācija paredz tālāku mūžizglītības attīstību, integrējot visas izglītības pakāpes, tostarp arī pieaugušo izglītību. Sestā rekomendācija aicina pievērst uzmanību tam, ka izglītība ir vienlīdz orientēta uz darba tirgu, aktīvu pilsonisko līdzdalību, personas pilnveidošanos un sociālo iekļaušanos. Septītā rekomendācija paredz sekmēt izglītības atvērtību un pieejamību, integrējot gan formālās, gan neformālās izglītības metodes. Astotā rekomendācija norāda uz nepieciešamību attīstīt izglītības pētniecību, ieviest izglītībā arvien jaunas, inovatīvas metodes, lai padarītu to pievilcīgu pieaugušajiem. Devītā rekomendācija vērš uzmanību uz to, ka mūžizglītība ir svarīgs ilgtspējīgas attīstības elements. Savukārt desmitā rekomendācija aicina pievērst uzmanību pieaugušo motivēšanai mācīties un kvalitatīvai konsultēšanai par izglītības jautājumiem.

Vairāk par konferenci – kādā no nākamajiem “LV” laidieniem.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!