• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Savienībai jāpaliek stiprai nacionālo valstu savienībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.2003., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74825

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Baltiju, Ziemeļvalstīm un Eiropas mūžizglītības telpu

Vēl šajā numurā

14.05.2003., Nr. 71

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Savienībai jāpaliek stiprai nacionālo valstu savienībai

Briselē 29.aprīlī notika Eiropas Parlamenta prezidenta un Eiropas Savienības paplašināšanās procesā iesaistīto valstu parlamentu prezidentu 15.tikšanās

Ingrīda Ūdre, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja, darba sesijā “Paplašinātās savienības attiecības ar tās kaimiņiem”:

Augsti godātais Koksa kungs! Cienījamie kolēģi!

Eiropas Parlaments ziņojumā par paplašināšanos savulaik ir atzinis, ka par ES dalībvalsti var kļūt jebkura Eiropas valsts, kas paudusi šādu vēlmi un izpilda politiskos un ekonomiskos kritērijus. Mūsuprāt, vienlīdz svarīgi ir abi kritēriji.

Taču gribu uzsvērt, ka tieši politiskā kritērija izpildē Latvijai bija jāizdara ļoti nozīmīgas izšķiršanās. Tās ir bijušas ļoti smagas, kā reti kurai no ES kandidātvalstīm. Šai ziņā esam paveikuši ārkārtīgi daudz.

Mēs uzskatām par pienākumu dalīties ar savu bagāto, ne vienmēr vienkāršo un politisko kompromisu pilno pieredzi, iedzīvinot demokrātijas, cilvēktiesību prasības. Mēs apzināmies, ka tieši Eiropas Savienības prasības bieži vien bija tas faktors, kas palīdzēja mums izšķirties par labu šodienas risinājumiem. Par to, ka tie sevi pilnībā attaisnojuši, liecina Latvijas sasniegtais — Latvija jau drīz iestāsies ES.

Latvija (kā topošā ES robežvalsts) ir ieinteresēta ciešās, stabilās un abpusēji izdevīgās attiecībās ar paplašinātās Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem, mūsu gadījumā Krieviju un Baltkrieviju. Mūsu pārliecība ir, ka jāiekļauj kaimiņvalstis Eiropas sadarbības procesos. Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē un jaunu kara veidu – terorismu un masu iznīcināšanas līdzekļu lietošanu, organizētās noziedzības izplatību (t.sk. narkotiku transportēšanu) – svarīgi, lai ES kopā ar jaunām robežvalstīm strādātu ES robežu nostiprināšanā. Īstenojot iekļaujošu politiku ar jaunajiem kaimiņiem, mēs veicinām drošību un stabilitāti reģionā.

Ir jāattīsta ES un Krievijas dialogs, kurā Latvija pilnvērtīgi un aktīvi piedalīsies.

Ceram, ka “Jauno kaimiņu iniciatīva” atbalstīs Ukrainas centienus eirointegrācijas virzienā un stabilitātes un drošības garantēšanā reģionā.

Esam ieinteresēti Baltkrievijas ilgtermiņa demokrātiskā attīstībā, kā arī tirgus ekonomikas un pilsoniskas sabiedrības veidošanā, jo tā ir mūsu kaimiņvalsts.

ES robežai pietuvosies arī tādas valstis kā Gruzija, Armēnija u.c. Tieši mūsu pieredze šīm valstīm ir daudz interesantāka, jo tās reāli var novērtēt to, ko esam sasnieguši.

Latvijai ir izveidojusies sadarbība arī ar mums attālākiem jaunajiem kaimiņiem, piemēram, ar Horvātiju, eirointegrācijas jomā.

Kaimiņu politikas pamatā jābūt individuālai pieejai katrai no valstīm, kas balstīta uz kopīgu izpratni par vērtībām.

Ingrīda Ūdre, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja, darba sesijā “Tālākie soļi pievienošanās ceļā”:

Augsti godātais Koksa kungs! Cienījamie kolēģi!

Mēs rūpīgi sekojām līdzi debatēm Eiropas Parlamentā šā gada 9.aprīlī, pēc kurām bija pārliecinošs balsojums ES paplašināšanās atbalstam. Tāpēc, kā virkne runātāju pirms manis, vēlos pateikties Eiropas Parlamentam, tā prezidentam Koksa kungam un Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Broka kungam par darbu, kas ieguldīts, un rezultātu, kas sasniegts.

Ar gandarījumu uzņēmām ziņotājas par Latviju Šroteres kundzes debatēs teikto, ka Latvijas entuziasms, īstenojot nepieciešamās reformas, ir sekošanas cienīgs paraugs. Veicot reformas Eiropas institūcijās, tas kalpos mums par uzmundrinājumu, sperot tālākos soļus pievienošanās ceļā.

Milzīgu darbu ir veikusi Eiropas Komisija. Tas, ko Ferhoigena kungs solīja mūsu iepriekšējā tikšanās reizē pagājušā gada novembrī, ir piepildījies. Latvija ir apmierināta ar iestāšanās sarunās sasniegto. Paldies, Ferhoigena kungs! Domāju, ka gaidāmās Ferhoigena kunga vizītes pirmsreferenduma laikā būs svarīgi tikties ne tikai ar politiķiem, bet arī ar cilvēkiem ārpus politikas – uzņēmējiem, zemniekiem.

Pašreizējā posmā es gribētu izcelt divas prioritātes.

— Gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES 20. septembrī:

(1) sabiedrības informēšana — to koordinē valdības izveidota īpaša vadības grupa, partijas, parlamenta deputāti, sabiedriskās organizācijas. Visas partijas LR Saeimā atbalsta iestāšanos ES. 8. Saeimas vēlēšanās, kas notika 2002. gadā, piedalījās aptuveni 70% Latvijas vēlētāju, un es ceru, ka arī referendumā par iestāšanos ES šis skaits nebūs mazāks;

(2) pieredzes apmaiņa ar valstīm, kurās jau bijis/vēl būs referendums, īpaši sadarbība Baltijas valstu starpā.

Darbība novērotāja statusā visās Eiropas Savienības institūcijās, tai skaitā Eiropas Parlamentā. Tas būs liels izaicinājums ne tikai mūsu valstīm, bet arī Eiropas institūcijām, jo parādīs, kā šī sadarbība reāli veidosies:

(1) Eiropas Parlamentā no maija sākuma darbu sāks 9 Saeimas deputāti. No savas puses esam labi sagatavojušies un ceram, ka darbs veidosies veiksmīgi (svarīgi identificēt problēmas, ja tādas rodas, un tās novērst);

(2) Latvija gūst iespēju piedalīties Padomes darba grupās un paust savu viedokli, kvalitatīvi mainās mūsu attiecības ar ES. Aktīvi izmantosim savu novērotāju statusu, piemēram, ES un Krievijas attiecību jautājumos. Novērotāja statusu attiecībā uz ES un Krievijas attiecībām izmantosim kooperatīvā garā, lai dotu savu ieguldījumu labām un pragmatiskām ES un Krievijas attiecībām.

Nobeigumā vēlos izteikt atbalstu Polijas pārstāvja teiktajam, ka Atēnās parakstītie pievienošanās līgumi jāratificē Eiropas Savienības dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentos un ir svarīgi, lai ratifikācija noritētu raiti, lai nebūtu kavēšanās, Eiropas Parlamenta pārraudzība noteikti to veicinās. Kā jau teica Koksa kungs, cerams, ka aizkavēšanās nebūs.

 

Ingrīda Ūdre, Latvijas Saeimas priekšsēdētāja, darba sesijā “Eiropas nākotnes Konvents”:

Augsti godātais Koksa kungs! Cienījamie kolēģi!

Gan Eiropas Savienības esošo, gan topošo dalībvalstu interesēs ir, lai Konventa darbs būtu veiksmīgs, lai izdotos izveidot tādu Eiropas Savienības struktūru, kas atbilstu Eiropas pilsoņu vajadzībām un Eiropas Savienības darbībai pēc tās lielākās vēsturiskās paplašināšanās. Konvents savā darbā ir sasniedzis izšķirošo fāzi: pēc pusotra mēneša tā darba rezultāti jāiesniedz izvērtēšanai ES Padomei Salonikos. Tā rezultāti tiks rūpīgi analizēti arī Eiropas valstīs. Tomēr vēl ir daudz risināmu jautājumu.

Gribu uzsvērt, ka Latvijā sabiedrība ļoti uzmanīgi seko līdzi debatēm Konventā. Tikko kā notika Latvijas nacionālais konvents, arī jaunieši ir izveidojuši savu īpašu jauniešu konventu, kur ES paplašināšanās process, pievienošanās dokumenti, kā arī ES nākotnes dokumenti tiek izvērtēti. Konventa rezultāti noteiks, kāda tad īsti būs tā Eiropas Savienība, par kuru Latvijas iedzīvotāji balsos referendumā 20. septembrī.

Konventā ir vairāki jautājumi, kuru risinājums būtiski var ietekmēt Latvijas iedzīvotāju viedokli referendumā, piemēram, Latvijas valsts spēja ietekmēt lēmumus ES, suverenitātes jautājums, savas tiešas pārstāvniecības jautājums Eiropas Komisijā.

Latvija uzskata: Eiropas Savienībai jāpaliek stiprai nacionālo valstu savienībai, saglabājot katras valsts identitāti; reformējot Eiropas institūcijas, būtu jāvairās mainīt ES vēsturē jau panākto institucionālo līdzsvaru, kas balstās uz politiskiem kompromisiem. Ir svarīgi saglabāt un stiprināt kopienu metodi, jo tā garantē, ka visas ES valstis tiek uzklausītas un to viedoklis ņemts vērā. Neatbalstām jaunu ES institūciju veidošanu (kā, piemēram, ES prezidents); ļoti būtiski, ka Eiropas Komisijas sastāvā no katras valsts jābūt vienam komisāram, kas simbolizē dalībvalstu vienlīdzību (to nosaka arī Nicas līgums).

Konvents pierādīja, ka veiksmīgi var sadarboties ES pašreizējās un topošās dalībvalstis, izstrādājot kopīgas pozīcijas, meklējot kompromisus (kaut vai mazo/vidējo Eiropas valstu nostāja institucionālajos jautājumos).

Svarīgi, lai laika posms starp Konventa darba nobeigumu un nākamo Starpvaldību konferenci būtu pietiekams Konventa darba rezultātu apspriešanai sabiedrībā. Būtiski ir nodrošināt topošajām Eiropas Savienības dalībvalstīm pilnvērtīgu līdzdalību Starpvaldību konferencē, kurā tiks lemts par nākotnes Eiropas Savienību.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!