Latvijā jauns vēstnieks

Vakar, 13.maijā, Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Spānijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Havjers Garigess Floress (Javier Garriges Florez)

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Havjers Garigess Floress dzimis 1949. gada 10. decembrī Parīzē. 1986. gadā beidzis politoloģijas studijas Parīzē, 1973. gadā aizstāvējis bakalaura grādu Madrides universitātes Juridiskajā fakultātē. 1976. gadā beidzis Spāņu diplomātijas skolu Madridē. Pēc gada sācis strādāt Spānijas Ārlietu ministrijā. Bijis trešais, tad otrais sekretārs Latīņamerikas valstu ģenerāldirekcijā. No 1979. līdz 1984. gadam bijis pirmais sekretārs Spānijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē. 1986. gadā iecelts par Ārlietu ministrijas padomnieku. Trīs gadus bijis Galvenās starptautiskās drošības un atbruņošanās direkcijas starptautiskās atbruņošanās departamenta ģenerāldirektora vietnieks. Pēc tam četrus gadus bijis padomnieks pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. No 1993. līdz 1996. gadam Spānijas ģenerālkonsuls Sidnejā. Pēc tam divus gadus Ārlietu ministrijas ANO un drošības un atbruņošanās departamenta ģenerāldirektors, tad ANO lietu departamenta politiskais direktors un ģenerāldirektors. 2002. gadā iecelts par Spānijas vēstnieku Zviedrijā.

Vakar, 13. maijā, Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai savu akreditācijas vēstuli iesniedza Spānijas vēstnieks Havjers Garigess Floress. Akreditācijas runā vēstnieks pauda gandarījumu par iespēju pārstāvēt savu valsti Latvijā un uzteica mūsu valsts integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Vēstnieks arī optimistiski novērtēja mūsu divpusējo sakaru tālākās attīstības perspektīvas.

Atbildes uzrunā Spānijas vēstniekam Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica:

— Jūsu ekselence! Ar patiesu prieku sveicu jūs kā Spānijas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā!

Latvijas un Spānijas sadarbībai ir gara vēsture. Spānija atzina Latvijas neatkarību 1921. gada 9. aprīlī, no 1931. gada Spānijai bija vēstniecība Rīgā. Savukārt Spānijā bija akreditēti tādi Latvijas diplomātijas vēsturē nozīmīgi vēstnieki kā Miķelis Valters, Fēlikss Cielēns, Oļģerds Grosvalds. Spānija bija viena no tām valstīm, kuras atteicās Latvijas okupāciju atzīt par likumīgu.

Kopš Spānija 1991. gada 27. augustā reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un kopš 1991. gada 9. oktobra, kad tika atjaunotas valstu diplomātiskās attiecības, abu valstu kontakti veidojušies draudzīgas un konstruktīvas sadarbības gaisotnē. Šobrīd Latvijas un Spānijas attiecības var raksturot kā ļoti labas. Pēdējos gados ir aktivizējies politiskais dialogs starp mūsu valstīm, ir notikusi pirmā Spānijas ārlietu ministra oficiālā vizīte Latvijā, bet maijā paredzēta Latvijas ārlietu ministres atbildes vizīte, valstu parlamentārieši sadarbojušies augstākajā līmenī. Esam gandarīti par mūsu valstu tuvināšanos.

Latvijas un Spānijas attiecības definē ne tikai politiskie un ekonomiskie kontakti vien. Latvijā pastāv liela interese par Spānijas kultūras un valodas bagātībām. Latvijas ļaudis pazīst un mīl Servantesa radītos tēlus.

Pagājušā gadsimta 30. gados, pateicoties Konstantīna Raudives aizrautīgajai interesei par Spānijas kultūru, Latvijas kultūras dzīvē uz palikšanu ienāca tādi vārdi kā Hosē Ortega i Gasets un Migels de Unamuno. Arī šodien Latvijā ir arvien vairāk vēlmes iepazīt spāņu kultūru, apgūt spāņu valodu. Tas ir plašs sadarbības lauks, kas savstarpēji bagātina abas tautas.

Jūs uzsākat darbu laikā, kas Latvijai iekšpolitiski un ārpolitiski bagāts ar nozīmīgiem notikumiem. Latvija ir saņēmusi uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un pēc pievienošanās ES līguma parakstīšanas 16. aprīlī Atēnās ir ieguvusi novērotājas statusu. Ceram, ka jau 2004. gadā kļūsim par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Tāpat esam gandarīti par uzaicinājumu iestāties NATO. NATO Prāgas galotņu tikšanās lēmumu vērtējam kā svarīgu robežšķirtni Latvijas valstiskās neatkarības un drošības garantēšanā. Augstu novērtējam Spānijas atbalstu, ko saņēmām ceļā uz iestāju Eiropas Savienībā un NATO. Ar cerībām raugāmies nākotnē, kad turpināsim mūsu sadarbību kā partneri un sabiedrotie.

Jūsu ekselence! Vēlreiz sveicu jūs kā Spānijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā un vēlu sekmes jūsu darbā!

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, savā akreditācijas runā jūs paudāt optimismu par mūsu valstu divpusējo attiecību attīstības perspektīvām. Kā šo attīstību, jūsuprāt, iespaidos pilntiesīgas ES dalībvalsts statuss, ko, domājams, mūsu valsts iegūs jau pēc nepilna gada?

— Es gribu ar jums dalīties savā pieredzē, ka divu valstu atrašanās vienā “klubā” vienmēr dod pozitīvu rezultātu. Šis apstāklis vienmēr pozitīvi iespaido arī atsevišķo dalībvalstu divpusējās attiecības. Minēšu piemēru no Zviedrijas pieredzes, jo, kā zināt, mana rezidence ir Stokholmā. Kad arī Zviedrija iestājās ES, Spānijas un Zviedrijas divpusējās attiecības ļoti strauji kļuva ciešākas. Esmu pārliecināts, ka līdzīgi būs arī ar Spānijas un Latvijas attiecībām. Mūsu attiecībām taču ir ļoti plašas pieauguma potences, jo sāksim gandrīz no nulles. Šobrīd mūsu attiecības vēl ir zemā līmenī, un ir patiešām lielas iespējas paplašināt mūsu ekonomiskās un tirdzniecības attiecības, kā arī kultūras un tūrisma sakarus. Īpaši es gribu uzsvērt divas pēdējās jomas. Rīga kā kultūras centrs piedāvā patiesi fantastiskas iespējas, un tieši šis faktors var būtiski sekmēt tūrismu uz jūsu galvaspilsētu. Es zinu, ka Latvijā ir liela interese par spāņu kultūru un spāņu valodas studijām, bet jābūt arī pretējai kustībai, un cilvēkiem Spānijā jāatklāj Latvija. Kad būsit iestājušies ES, īpaši aktuāla kļūs vēl viena sadarbības joma — apmaiņa ar ES dalībvalsts pieredzi. Spānija, atrodoties ES, ir guvusi ārkārtīgi daudz savai izaugsmei, un mūsu pieredze šajā jomā jums var būt ļoti noderīga. ES piedāvā milzu fondus dalībvalstu attīstībai, taču jāprot šo fondu iespējas izmantot. Tur vajadzīga liela prasme, taču Spānijai tagad ir šī pieredze, un mēs tajā labprāt dalīsimies ar Latviju.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors