• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par alu, alus darīšanu un alus baudīšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.05.2003., Nr. 71 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74830

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvijas Vēstnesis. Dokumenti" - ir iznākusi 6. un 7. burtnīca

Vēl šajā numurā

14.05.2003., Nr. 71

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par alu, alus darīšanu un alus baudīšanu

Jānis Dūklavs, Latvijas Alus darītāju savienības prezidents, Daiga Sināte, Latvijas Alus darītāju savienības biroja vadītāja

Kā ik katru gadu arī šogad, šodien, Latvijas Alus darītāju savienība rīko Alus sezonas atklāšanu. Tādās reizēs īpaši gribas piesēst un apkopot domas: kur esam, kā gājis, kurp ejam?

 

Problēmu uzstādījumi

Tuvojas brīdis, kad Latvija būs pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, līdz ar to ikvienu no uzņēmumiem (arī alus ražotājus) sagaida tas lielais “nezināmais”. Izdzīvošana, konkurētspēja – tas nav tikai pašu uzņēmumu rokās. Domājam, bez valsts atbalsta izdzīvot būs grūti, lai neteiktu – neiespējami. Alus darītavas aizvien iegulda līdzekļus rūpnīcu modernizācijā un personāla izglītošanā, lai atbilstu Eiropas Savienības prasībām un normām, lai produkts būtu kvalitatīvs, lai tā iepakojums būtu acij tīkams, parocīgs un videi draudzīgs. Likumsakarīgi, daudzu uzņēmumu darbību atvieglotu tas, ja reinvestīcijas tiktu apliktas ar 0% uzņēmuma ienākuma nodokli un ja mazas autonomas alus darītavas varētu saņemt 50% atlaidi no akcīzes nodokļa, kā to iesaka ES direktīva 92/83/EEC. Tas ir ik viena, arī alus ražošanas uzņēmuma sapnis, kuram, cerams, reiz būs lemts piepildīties.

Svarīgs nosacījums nozares attīstībai ir likumdošanas bāzes pilnveidošana. Pašreiz valstī nav vienotas alkohola politikas. Tapšanas stadijā ir Labklājības ministrijas izstrādātais projekts “Alkohola patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas programma 2003.–2007. gadam”. Latvijas alus darītāji vienmēr ir uzsvēruši, ka vienota alkohola politika veicinātu sabiedrības lielāku izpratni un izglītošanu par alkohola kaitīgumu, it sevišķi jauniešu vidū. Šeit būtu jāņem vērā arī Pasaules veselības organizācijas ieteikumi un pētījumi, kas pasaka, ka katram cilvēkam ir tiesības uz ģimeni, sabiedrību un vidi, kas pasargātu no nelaimes gadījumiem, vardarbības un citām negatīvām sekām, kas rodas alkohola lietošanas rezultātā. Liela loma šeit ir audzināšanai ģimenēs, jo alus ir produkts, kas domāts nobriedušiem, pieaugušiem cilvēkiem, kuriem ir zināma alus dzeršanas kultūra un tradīcijas.

Latvijas Alus darītāju savienība ir noslēgusi memorandu ar Valsts ieņēmumu dienestu un Galveno muitas pārvaldi, lai kopīgā sadarbībā veiktu ievestā importa alus uzskaiti un kontroli, lai sekotu līdzi tam, ka valstij tiek samaksāti visi nodokļi, kas saistīti ar alus importu. Diemžēl Latvijai alus eksportam nav tik labvēlīgi apstākļi, kā, piemēram, Krievijai. Sakarā ar to, ka Latvija ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, tai ir jāpiemēro 0% likme visam importa alum, kura izcelsmes valsts ir zināma, savukārt Krievija nav PTO dalībvalsts, tāpēc par katru litru alus, ko Latvija ieved Krievijā, tiek maksāts muitas nodoklis 0,60 eiro apmērā. Būtu taču jāsakārto muitas likumdošana tā, lai Latvijas ražotāji nebūtu pabērna lomā attiecībā pret importētājvalstīm.

Ikvienam ir zināms, ka alus ir produkts, kas tiek iepildīts dažādā iepakojumā (stikla un PET pudelēs, skārda u.c. metāla bundžās utt.). Pēc produkta izlietošanas šis iepakojums tiek traktēts kā atkritumi, un diemžēl liela daļa šī iepakojuma nonāk apkārtējā vidē – ceļmalās, zālājos utt. Latvijas alus darītāji vienmēr ir uzsvēruši, ka depozīta sistēmas iepakojumam ieviešana, kā tas ir lielākajā vairumā ES valstu (sākotnēji stikla, bet perspektīvā arī PET), pirmkārt, novestu iepakojumu atpakaļ ražotājam atkārtotai lietošanai; otrkārt, pircējam būtu garantēta fiksēta samaksa par nodoto iepakojumu; treškārt, tirgotājs saņemtu samaksu par depozīta iepakojuma apkalpošanu; ceturtkārt, mūsu vide tiktu kaut nedaudz pasargāta no izlietotā iepakojuma, kas neapsaimniekots mētājas Latvijas pilsētu ielās un laukos. Ministru kabineta Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam tiek izstrādāti un pilnveidoti, lai tie būtu pieņemami ikvienai pusei. Diemžēl šis process ir ieildzis, un MK noteikumu stāšanās spēkā tiek gaidīta no gada uz gadu.

 

Statistika

Neskatoties uz ekonomiska rakstura grūtībām un dabas untumiem, Latvijas alus realizācijas apjomi no gada uz gadu ir ievērojami auguši. Tā 1996. gadā tika realizēti 5335,3 tūkstoši dekalitru alus (1dal = 10 litri), 1997. gadā – 7135,63 tūkstoši dekalitru, 1999. gadā – 9628 tūkstoši dekalitru, 2002. gadā – 13272,67 tūkstoši dekalitru alus. Lai arī joprojām Latvija starp Baltijas valstīm ir pēdējā vietā alus patēriņa ziņā uz vienu iedzīvotāju, statistika liecina, ka patērētāji aizvien vairāk izvēlas dzērienus ar mazāku alkohola saturu: 1993. gadā uz katru iedzīvotāju tika patērēti 18 litri alus, 1996. gadā – 29 litri, 1999. gadā – 39 litri, 2001. gadā – 42 litri, bet 2002. gadā – 57 litri alus uz vienu iedzīvotāju.

Pēdējos desmit gados ir mainījies arī alus iepakojums: klāt pie tradicionālā mucu un stikla pudeļu alus ir nācis PET pudelēs pildītais alus, kura realizācijas apjomiem ik gadu ir tendence pieaugt – no 1998. gada 317,8 tūkstošiem dekalitru līdz 6983,94 tūkstošiem dekalitru 2002. gadā jeb 51,9% no kopējā Latvijā realizētā alus daudzuma 2002. gadā.

Bet šā gada pirmajos četros mēnešos Latvijas Alus darītāju savienības kolektīvie biedri kopumā ir realizējuši 3762,94 tūkstošus dekalitru alus.

 

Vēsture

Aizvien mūsu dzīvē un darbībā zīmīgs ir 1993. gada 21. oktobris Cēsīs. Divpadsmit uzņēmumu pārstāvji ir sanākuši kopā, lai nodibinātu organizāciju, kas vienotu Latvijas alus darītavas. Organizāciju, kuras uzdevums ir alkohola patēriņa struktūras izmainīšana par labu viegli alkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt alum, veicināt visa veida kvalitātes sistēmu ieviešanu un prasību ievērošanu alus ražošanas nozarē, kvalitatīva alus, iesala, alus miežu ražošanu Latvijā. Un 1993. gada 10. decembrī Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēta SO “Latvijas Alus darītāju savienība”.

Ir pagājuši turpat desmit gadi. Latvijas Alus darītāju savienībai ir piepulcējušies jauni biedri, līdz ar to tā tagad apvieno 17 alus darītavas.

Kādi ir bijuši šie gadi? Raibi kā Latvijas vasaras.

Sākoties pārmaiņu laikiem, privatizējamās alus darītavās lielākoties bija morāli un fiziski novecojušas iekārtas. Lai varētu ražot kvalitatīvu alu un konkurēt tirgū, bija jāiegulda milzu līdzekļi uzņēmumu atjaunošanā. Šo desmit gadu laikā nu praktiski visas alus darītavas ir modernizējušas savu tehnisko bāzi, gan ieguldot savus līdzekļus, gan piesaistot investīcijas.

Tā pēdējos gados a/s “Aldaris” tika veikti nozīmīgi darbi, kur 2001. gadā 2,6 miljoni latu tika ieguldīti alus filtrācijā, gatavās produkcijas noliktavas modernizācijā, bet 2002. gadā kopējais investīciju apjoms ražošanas procesa atsevišķu posmu modernizācijā veido 1,09 milj. latu, turklāt tika ieviesta jauna vārīšanas tehnoloģija Merlin, kas patlaban ir viena no modernākām ne tikai Baltijā, bet visā pasaulē. A/s “Cēsu alus” 2001. gadā jaunas alus darītavas būvniecībā ir investējusi 3,1 milj. latu, bet ražošanas modernizācijā 2002. gadā tika investēts 1 milj. eiro. SIA”Griģis un Co” (Līvu alus darītava) līdz 2002. gada maijam ražošanas jaudu palielināšanā ir investējusi 11 milj. USD. Tāpat nozīmīgas investīcijas alus darītavu ražošanas modernizācijā, pilnveidošanā un uzlabošanā ieguldītas SIA “Bauskas alus”, SIA “Piebalgas alus”, a/s “Lāčplēša alus”, SIA “Mamas D” (Latgales alus darītava), SIA “Alus avots”.

Uz pilnīgi jaunu mājvietu – Ādažiem – ir pārcēlies a/s “Kimmels Rīga”. Pašreiz ļoti nozīmīgs darbs rit a/s “Agrofirma Tērvete”, kura paplašina graudu pārstrādes cehu, kas ļaus palielināt miežu pārstrādi, vairāk iegūstot augstvērtīga iesala, līdz ar to, izmantojot pašražotas izejvielas, palielināt alus ražošanas apjomus.

Ir nākušas klāt jaunas alus darītavas, kuras savu darbību sākušas relatīvi nesen: SIA “Griģis un Co” (Līvu alus darītava), SIA “Zaksi” (Užavas alus darītava) un SIA “Alus Tirdzniecības Grupa”. Priecē, ka daļa alus darītavu atrodas lauku reģionos – SIA “Krāslavas avots”, SIA “Gulbenes alus darītava”, SIA “Abula” (Brenguļu alus), a/s “Agrofirma Tērvete”, SIA “Piebalgas alus”, SIA “Zaksi” (Užavas alus darītava). Tādējādi arī alus darītavas ir starp tiem uzņēmumiem, kas nodrošina lauku reģionu iedzīvotājus ar darba vietām un papildina savu pagastu kases ar ienākumu nodokļa ieņēmumiem, bet kopumā alus ražošanas nozarē ir nodarbināti vairāk nekā 1400 darbinieku.

Latvijas alus darītāji ne tikai sūri un grūti strādā, bet arī svin svētkus – gan pašu organizētos, gan atbalstot citu organizētos pasākumus. Latvijas alus darītājiem kā tradīcija ir izveidojusies ikgadējā Alus sezonas atklāšana, Alus svētki, kā arī sporta svētki jeb tā sauktais sportiskais salidojums. Alus svētki jau ir pazīstami visas valsts mērogā. Arī šajā gadā tradīcijas netiek lauztas un, Latvijas Alus svētki notiks 26. jūlijā Cēsīs.

Līdz ar to Latvijas Alus darītāju savienība ikvienam novēl jauku vasaru gan atpūtai, gan darbam, no savas puses apņemoties saražot labu, putojošu veldzi, kas garšotu katram, kuram nav svešas alus baudīšanas tradīcijas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!