Par Latvijas robežšķērsošanu

Ministru prezidentam E.Repšes kungam

Ministru prezidenta biedram A.Šlesera k-gam

Zemkopības ministram M.Rozes k-gam

Finanšu ministram V.Dombrovska k-gam

Iekšlietu ministram M.Gulbja k-gam

Ārlietu ministrei S.Kalnietes k-dzei

Satiksmes ministram R.Zīles k-gam

Tieslietu ministram A.Aksenoka k-gam

Ekonomikas ministram J.Lujāna k-gam

Latvijas Darba devēju konfederācija izskatīja Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”” un neatbalsta tālāku virzību šādu iemeslu dēļ.

Latvijas Darba devēju konfederācija visā savā pastāvēšanas laikā ir iestājusies par sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanu, sadarbību starp valsti un organizēto pilsonisko sabiedrību, tādēļ īpaši neizprotama ir steidzamība, kādā apstiprināšanai tiek virzīts Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas””.

Cenšoties ierobežot kontrabandas kravu ieplūšanu valstī, kārtējo reizi ekonomisku triecienu gan uz robežas patērētā laika dēļ, gan bojāto preču, gan zaudēto pasūtījumu veidā saņem tie uzņēmēji, kuri godprātīgi maksā nodokļus un par savu ieguldījumu būtu pelnījuši civilizētu attieksmi. Analizējot izstrādāto tiesību aktu projektu, kārtējo reizi var secināt, ka nav veikta tajā iekļauto normu ietekmes analīze mikroekonomiskajā – uzņēmuma — līmenī. Mēs nedrīkstam nenovērtēt mikroekonomikas nozīmi, jo tieši šis līmenis ir tas, kas nosaka valsts attīstības tempus un dod iespēju sasniegtos makroekonomiskos panākumus saskatīt katra valsts iedzīvotāja ģimenes budžetā. Pieņemot šos grozījumus, tiktu būtiski apgrūtināta daudzu pārtikas preču ražotāju un pārstrādātāju darbība, kuri nodrošina darba vietas un iztikas līdzekļus lielai daļai Latvijas ģimeņu. Ja stabilas un tehnoloģiski pilnvērtīgas transporta infrastruktūras trūkums spiestu uzņēmumus pārcelt savas ražotnes uz citām valstīm, būtu apdraudēta arī daudzo strādājošo vienīgais iztikas avots – darba alga.

Ievērojot iepriekšteikto, Latvijas Darba devēju konfederācijas vārdā lūdzu rast iespēju Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”” šobrīd nepieņemt, ļaujot tā autoriem, konsultējoties ar organizēto pilsonisko sabiedrību Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un Tautsaimniecības padomes ietvaros, izvērtēt kravu plūsmas apgrozījumu caur visiem robežpunktiem, noteikt robežpunktu aprīkojumu un caurlaides spēju prognozējamām kravas plūsmām, kā arī noteikt visām ieinteresētajām pusēm pieņemamu pārejas periodu, kura laikā Latvijas pārtikas uzņēmumiem stratēģiski svarīgie robežkontroles punkti tiek aprīkoti ar svariem.

Analīzes gaitā nepieciešams ņemt vērā arī to, ka, sākot ar 2004. gada 1. maiju, Latvijas robeža kļūs par Eiropas Savienības ārējo robežu ar visām no tā izrietošajām administratīvajām sekām, tādējādi nepieciešams izvērtēt, vai ieviešamie ierobežojumi, neparedzot problēmas kompleksu risinājumu, nekaitēs Latvijas kā topošās Eiropas Savienības dalībvalsts tēlam un dos mums iespējas pilnībā uzņemties dalībvalsts pienākumus.

Ar cieņu, — Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore I.Jaunzeme

Rīga, 12.05.2003.