Medību likums

Saeimas dok. Nr.689; likumprojekts Nr.243

Zemkopības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta
2003. gada 8. aprīļa sēdē akceptēts (prot. Nr.19, 36.§)
un 29. aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) limitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai tiek noteikts limits;

2) medību atļauja — dokuments, kas ļauj nomedīt vienu limitēto medījamo dzīvnieku atļaujā norādītajā vietā;

3) medību iecirknis — vienlaidu medību platība, kuru apsaimnieko viens medību tiesību lietotājs;

4) medību munīcija — munīcija, kuras šāviņš sastāv no medību lodes, skrotīm vai renkuļiem;

5) medību platība — medījamo dzīvnieku brīvai dzīvošanai derīgā un medībām izmantojamā platība;

6) medību produkcija — medību procesā iegūtās medību trofejas, gaļa un subprodukti;

7) medību resursi — visi Latvijas teritorijā medījamie dzīvnieki;

8) medību rīki — lamatas, slazdi vai citi rīki, kas izmantojami medījamo dzīvnieku medīšanai;

9) medību saimniecība — dabas resursu izmantošanas sistēma, kas vienlaikus ar medību produkcijas ieguvi nodrošina saimnieciski pieļaujamo dzīvnieku skaitu un saglabā medījamiem dzīvniekiem nepieciešamo vidi;

10) medību tiesību īpašnieks — zemes īpašnieks vai lietotājs, kura īpašumā vai lietojumā esošajā zemesgabalā atrodas šajā likumā noteiktajām prasībām atbilstošas medību platības;

11) medību tiesību lietotājs — medību tiesību īpašnieks vai persona, kurai medību tiesību īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā uz līguma pamata nodevis savas medību tiesības;

12) medību trofejas — medījamo dzīvnieku ragi kopā ar galvaskausu (augšžokli vai pieres kaulu), ilkņi, galvaskausi un ādas;

13) medījamie dzīvnieki — savvaļā dzīvojošie zīdītāji un putni, kuru medības ir atļautas saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

14) mednieka sezonas karte — ikgadējs dokuments, kas konkrētajā sezonā dod tiesības piedalīties medībās;

15) mednieks — persona, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi mednieka apliecību;

16) nelimitētie medījamie dzīvnieki — dzīvnieki, kuru medīšanai netiek noteikts limits.

 

2.pants

Likuma mērķis ir noteikt medību saimniecības pamatnoteikumus.

 

3.pants

(1) Medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad tiek vajāti (arī izsekoti vai meklēti, izmantojot medību līdzekļus, metodes, rīkus vai paņēmienus), sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki, medību platībās klaiņojoši suņi un kaķi, kā arī izbēguši nebrīvē turēti dzīvnieki (pēc īpašnieka rakstiska lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 m no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojošie suņi bez uzpurņa un reģistrācijas žetona (izņemot medību šķirņu suņus) un kaķi.

(2) Medījamo dzīvnieku sugas nosaka Ministru kabinets.

(3) Medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets.

(4) Valsts meža dienests atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai ir tiesīgs mainīt Ministru kabineta noteiktos medību termiņus ne vairāk kā par vienu kalendāra mēnesi.

 

4.pants

Medījamie dzīvnieki kļūst par fizisko vai juridisko personu īpašumu tikai pēc tam, kad tie ir nomedīti šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

5.pants

(1) Aizliegts iegūt medību produkciju piesavinoties, kā arī pieņemt to realizācijai, pārstrādei, pārvadāšanai vai glabāšanai bez medību produkcijai atbilstošas medību atļaujas vai tās kopijas.

(2) Ja medījamā dzīvnieka bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē, medījamā dzīvnieka piederību nosaka Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

 

6.pants

Medību resursi izmantojami tā, lai nodrošinātu medījamo dzīvnieku sugu populāciju, genofonda un medījamo dzīvnieku apdzīvotās vides aizsardzību un saglabāšanu.

 

7.pants

Medību sezona ir periods no 1.aprīļa līdz nākamā gada 31.martam.

 

8.pants

Šķirnes medību suņu izmantošanu, kā arī medību vadītāja pienākumus un tiesības nosaka Ministru kabinets.

 

9.pants

Medības piesaka Valsts meža dienestam. Medību pieteikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

10.pants

Medījamos dzīvniekus drīkst medīt vai ķert zinātniskajai pētniecībai, eksponēšanai muzejos, audzēšanai citā vietā vai turēšanai nebrīvē, ka arī turēt nebrīvē, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

 

11.pants

(1) Nemedījamos savvaļas dzīvniekus atļauts iegūt, medīt vai turēt nebrīvē, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes ikreizēja atļauja.

(2) Medījamos dzīvniekus atļauts ievest Latvijā, ja saņemta Valsts meža dienesta ikreizēja atļauja.

 

 

II nodaļa

Mednieka apliecība un tiesības medīt

12.pants

Mednieka apliecība ir dokuments, kas nepieciešams, lai varētu saņemt medību atļauju un medību šaujamieroča iegādes atļauju, kā arī medīt šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

13.pants

(1) Medīt ar medību šaujamieročiem ir atļauts medniekiem, kuriem ir Valsts policijas iestādes izsniegta medību šaujamieroča glabāšanas atļauja.

(2) Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī drošības prasības medībās nosaka Ministru kabinets.

 

14.pants

(1) Mednieka apliecību var saņemt Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Mednieka apliecību izsniedz Valsts meža dienests pēc tam, kad nokārtots eksāmens mednieku eksaminācijas komisijā.

(2) Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības saņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Ja mednieka apliecība nozaudēta, nozagta vai gājusi bojā no īpašnieka neatkarīgu iemeslu dēļ, Valsts meža dienests izsniedz jaunu mednieka apliecību, pamatojoties uz mednieka iesniegumu un paskaidrojumu.

 

15.pants

(1) Mednieku eksaminācijas komisiju pēc Valsts meža dienesta ieteikuma apstiprina rajona padome vai republikas pilsētas dome. Komisijas sastāvā iekļauj Valsts meža dienesta, Vides ministrijas un Valsts policijas pārstāvjus.

(2) Mednieku eksaminācijas komisijas darbību tehniski nodrošina un finansē Valsts meža dienests. Maksu par eksāmena kārtošanu nosaka zemkopības ministrs.

 

16.pants

(1) Ārvalstu pilsoņiem, kuriem nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijas Republikā, atļauts medīt Latvijas teritorijā, ja viņiem ir attiecīgās ārvalsts institūcijas izsniegti dokumenti, kas apliecina tiesības medīt savā valstī, un viņi Valsts meža dienestā ir saņēmuši atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā. Medībās atļauts izmantot medību šaujamieročus, ja minētās personas ir saņēmušas Valsts policijas atļauju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Par mednieka apliecības un mednieka sezonas kartes izsniegšanu, kā arī atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

 

17.pants

Lai medību iecirknī varētu medīt, nepieciešams Valsts meža dienestā reģistrēts medību iecirkņa plāns. Medību iecirkņa plāna saturu nosaka Ministru kabinets.

 

18.pants

Publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslā nelimitētos medījamos dzīvniekus atļauts medīt bez saskaņojuma ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju, kura medību iecirknī ūdenstilpe atrodas.

 

 

III nodaļa

Medību platības, nomedīšanas apjoms un medību atļauja

19.pants

(1) Minimālās medību platības, kurās ir atļauts medīt limitētos medījamos dzīvniekus attiecīgajā medību iecirknī, ir šādas:

1) stirnu medībām — ne mazāk kā 200 hektāri, ieskaitot meža zemi un neiežogoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

2) mežacūku, briežu govju un teļu medībām — ne mazāk kā 1000 hektāri;

3) briežu buļļu medībām — ne mazāk kā 2000 hektāri;

4) aļņu medībām — ne mazāk kā 2500 hektāri.

(2) Aļņu, briežu un mežacūku medību platībās ieskaita meža masīvus vai to daļas un atsevišķus meža gabalus.

(3) Ja medību iecirknis neatbilst šā panta pirmajā vai otrajā daļā noteiktajām prasībām, medību tiesību lietotāji var slēgt savstarpējus līgumus par limitēto medījamo dzīvnieku sugas aprūpes un medīšanas organizēšanu blakus esošajos medību iecirkņos.

 

20.pants

(1) Limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās katru gadu nosaka Valsts meža dienests, pamatojoties uz medījamo dzīvnieku uzskaites datiem.

(2) Medījamo dzīvnieku uzskaiti organizē Valsts meža dienests, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās — attiecīgās administrācijas.

(3) Medījamos dzīvniekus uzskaita un limitēto medījamo dzīvnieku nomedīšanas lielāko pieļaujamo apjomu medību platībās aprēķina atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai, izņemot medību platības dabas rezervātu un nacionālo parku teritorijās, ja to aizsardzības un izmantošanas noteikumos vai dabas aizsardzības plānos noteikts citādi.

 

21.pants

(1) Par medību atļauju izsniegšanu un atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniegšanu maksājama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Kārtību, kādā medījamo dzīvnieku trofejas izvedamas no Latvijas, nosaka Ministru kabinets.

 

22.pants

Limitēto medījamo dzīvnieku medīšanai nepieciešama medību atļauja un mednieka sezonas karte, bet nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanai — mednieka sezonas karte.

 

23.pants

(1) Valsts meža dienests atbilstoši limitam izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(2) Ja medību platības atrodas nacionālā parka vai dabas rezervāta teritorijā, attiecīgās teritorijas administrācija izsniedz medību atļaujas medību tiesību lietotājiem un mednieka sezonas kartes medniekiem.

(3) Nacionālo parku un dabas rezervātu administrācijas limitēto medījamo dzīvnieku medību atļaujas veidlapas un mednieka sezonas kartes saņem no Valsts meža dienesta un divu mēnešu laikā pēc medību sezonas beigām iesniedz Valsts meža dienestā informāciju par nomedīto dzīvnieku skaitu, kā arī nodod Valsts meža dienestā neizlietotās medību atļaujas un anulē medniekiem neizsniegtās mednieka sezonas kartes.

(4) Mednieki informāciju par nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku skaitu, bet medību tiesību lietotāji medību atļaujas mēneša laikā pēc medību sezonas beigām iesniedz attiecīgajās institūcijās, kuras izsniegušas mednieka sezonas kartes vai medību atļaujas.

(5) Ja šā panta ceturtajā daļā minētās prasības nav izpildītas, jaunas medību atļaujas un mednieka sezonas kartes netiek izsniegtas.

 

 

IV nodaļa

Nelikumīgas medības

24.pants

(1) Par nelikumīgām medībām atzīst:

1) medīšanu tādā termiņā, kas neatbilst medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajam;

2) medīšanu bez mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes (neattiecas uz dzinējiem), medību atļaujas vai medību šaujamieroča glabāšanas atļaujas;

3) medīšanu, ja medību atļauja nav aizpildīta vietā, kur limitētais medījamais dzīvnieks nomedīts vai ievainots;

4) medīšanu aizliegtās vietās;

5) nelimitēto medījamo dzīvnieku medīšanu bez medību tiesību īpašnieka vai lietotāja rakstiskas piekrišanas;

6) medīšanu apstākļos, kad dzīvnieki glābjas no dabas katastrofām;

7) šajā likumā un citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos aizliegtu vai vispārbīstamu līdzekļu, medību metožu, rīku vai paņēmienu izmantošanu medībās;

8) medījamo dzīvnieku turēšanu nebrīvē, ja nav saņemta Valsts meža dienesta atļauja.

(2) Aizliegtos un vispārbīstamos medību līdzekļus, metodes, rīkus un paņēmienus nosaka Ministru kabinets.

 

 

V nodaļa

Medību resursu uzraudzība un medību kontrole

25.pants

Atbilstoši kompetencei šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību veic Valsts meža dienests, Vides ministrija un Valsts policija.

 

26.pants

Medību norisi dokumentē. Medību norises dokumentēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

27.pants

(1) Pēc to personu pieprasījuma, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, mednieka pienākums ir:

1) uzrādīt viņa rīcībā esošos šaujamieročus un to glabāšanas atļauju, kā arī munīciju, medību rīkus, medību dokumentus un medību produkciju;

2) sniegt mutisku un rakstisku paskaidrojumu par medībām, kurās viņš piedalās.

(2) Ja notikušas nelikumīgas medības, personas, kuras veic šā likuma un citu medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību un medību kontroli, ir tiesīgas aizturēt medību dokumentus un izņemt šaujamieročus, munīciju, medību rīkus un medību produkciju.

 

28.pants

Ja attiecīgā institūcija medniekam aizturējusi uz laiku vai atņēmusi mednieka apliecību vai izņēmusi medību šaujamieroci, tā triju darbdienu laikā paziņo par to Valsts policijas iestādei, kura izsniegusi medību šaujamieroča glabāšanas atļauju.

 

29.pants

(1) Medījamo dzīvnieku lauksaimniecībai un mežsaimniecībai nodarīto materiālo zaudējumu apjomu nosaka Valsts meža dienesta, bet nacionālo parku un dabas rezervātu teritorijās — attiecīgās administrācijas izveidota komisija. Komisijas darbā pieaicina cietušo, kam nodarīti zaudējumi, medību tiesību lietotāju un, ja nepieciešams, Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta speciālistus. Komisija nosaka zaudējumu apjomu atbilstoši zemkopības ministra apstiprinātai metodikai.

(2) Par medījamo dzīvnieku nodarītajiem zaudējumiem ir atbildīgs medību tiesību lietotājs, ja līgumā par medību tiesību nodošanu nav paredzēts citādi.

 

30.pants

Zaudējumus, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šajā likumā vai citos medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā. Šo atlīdzību ieskaita valsts pamatbudžetā.

 

 

VI nodaļa

Medību saimniecības attīstības fonds

31.pants

(1) Lai attīstītu medību saimniecību, tiek izveidots medību saimniecības attīstības fonds. Fonda turētājs ir Zemkopības ministrija.

(2) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļus veido:

1) dotācija no šādiem valsts pamatbudžeta ieņēmumiem:

a) valsts nodeva par medību atļauju izsniegšanu un par atļauju izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas,

b) valsts nodeva par mednieka apliecību, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijā un mednieka sezonas karšu izsniegšanu;

2) ziedojumi.

(3) Medību saimniecības attīstības fonda līdzekļi izmantojami:

1) medījamo dzīvnieku populāciju monitoringam un, ja nepieciešams, papildu aizsardzības pasākumiem;

2) medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei;

3) līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās.

(4) Medību saimniecības attīstības fonda nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Medību likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 13.nr.; 1997, 14.nr.; 2000, 9.nr.).

2. Līdz 2004.gada 1.janvārim Ministru kabinets izdod šajā likumā minētos noteikumus.

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumi Nr.251 “Medību noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumi Nr.398 “Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomiem”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 13.novembra noteikumi Nr.478 “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”.

4. Līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izsniegtās derīgās mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības ir derīgas arī pēc šā likuma stāšanās spēkā.

Likums stājas spēkā 2003.gada 1.jūnijā.

Zemkopības ministrs M.Roze

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Spēkā esošais “Medību likums” neatbilst juridiskās tehnikas prasībām, kā arī ir mainījušās institūciju funkcijas meža nozares institucionālās reformas rezultātā. Likumā nav ietvertas ES prasības medību jomā. Zemkopības ministrija ir izstrādājusi likumprojektu “Medību likums” jaunā redakcijā.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Likuma mērķis ir noteikt medību saimniecības pamatnoteikumus Latvijas Republikā.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Neietekmē.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Salīdzinājumā ar spēkā esošo Medību likumu likumprojektā administratīvās procedūras tiek vienkāršotas, tās precizējot.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Neietekmē.

4. Ietekme uz vidi.

Likumprojekts paredz medījamo dzīvnieku sugu saglabāšanu un aizsardzību.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

Rādītāji	Kārtējais gads	Nākamie trīs gadi			Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada
		2004	2005	2006
1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos		139	139	139	139
2. Izmaiņas budžeta izdevumos		103	103	103	103
3. Finansiālā ietekme		36	36	36	36
4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
5. Detalizēts finansiālā pamatojuma aprēķins:
5.1. Trīs nākamo gadu laikā, kā arī vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada tiek paredzēti šādi ieņēmumi budžetā no ieņēmumu avotiem:
5.1.1. valsts nodeva par mednieka apliecību, kuras apjoms Ls 1 x paredzēts izsniegt 938 apliecības, kas veido Ls;		1	1	1	1
5.1.2. valsts nodeva par Valsts meža dienesta izsniegto atļauju ārvalstu medniekiem medīt Latvijas Republikā, kuras apjoms tiek diferencēts atkarībā no atļaujas derīguma termiņa, paredzētie ieņēmumi Ls;		6	6	6	6
5.1.3. valsts nodeva par mednieka sezonas karti, kuras apjoms Ls 3 x aktīvo mednieku skaits 25000, kas veido Ls;		75	75	75	75
5.1.4. valsts nodeva par medību atļaujām, kuras apjoms Ls 1 x paredzētais limitēto pārnadžu nomedīšanas lielākais pieļaujamais apjoms 19905 dzīvnieki, veido Ls;		20	20	20	20
5.1.5. valsts nodeva par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas Republikas, kuras apjoms Ls 10 x paredzēts izsniegt 100 atļaujas, kas veido Ls;		1	1	1	1
5.1.6. zaudējumu atlīdzības, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot šā likuma vai citu medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzības summas, kas piedzītas, paredzētie ieņēmumi Ls.		36	36	36	36
Aprēķini tiks precizēti pēc attiecīgo MK noteikumu pieņemšanas, kas nosaka valsts nodevu apjomu. Trīs nākamo gadu laikā minētie ieņēmumi budžetā pieaugs, palielinoties aktīvo mednieku skaitam un pieaugot ārvalstu mednieku interesei medīt Latvijā.
5.2. Trīs nākamo gadu laikā, kā arī vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada izdevumi no budžeta Medību saimniecības attīstības fondā, likumā paredzētajiem šādiem līdzekļu izmantojuma mērķiem:
5.2.1. medījamo dzīvnieku populāciju monitoringam un no tā izrietošajiem nepieciešamajiem papildu aizsardzības pasākumiem Ls;		66	66	66	66
5.2.2. medījamo dzīvnieku un to populāciju zinātniskai izpētei Ls;		25	25	25	25
5.2.3. līdzdalībai starptautiskajās medību organizācijās Ls.		12	12	12	12

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus jāizdod Ministru kabineta noteikumi “Medību noteikumi”, kuru projekts ir daļēji sagatavots.

Zemkopības ministrijai jāsagatavo šādi Ministru kabineta noteikumu projekti:

1) “Medību saimniecības attīstības fonda nolikums”, kas nosaka Medību saimniecības attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību;

2) “Noteikumi par medību saimniecībai nodarīto zaudējumu un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtību un apjomu”, kas nosaka medību saimniecībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas apjomus;

3) “Noteikumi par valsts nodevu par medību atļauju, atļauju medību trofejas izvešanai ārpus Latvijas Republikas, mednieka apliecību, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas Republikā un mednieka sezonas karti”, kas nosaka minēto valsts nodevu likmes un maksāšanas kārtību;

4) “Mednieku un medību vadītāju apmācības kārtība, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programma un apliecību saņemšanas kārtība”, kas nosaka mednieku un medību vadītāju eksaminācijas un apliecību saņemšanas kārtību, kā arī mednieku eksaminācijas komisijas darbību.

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi šādus likumprojektus:

1) “Grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, “Grozījumi likumā “Krimināllikums””, paredzot atbildību par “Medību likuma” un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumiem.

2) “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas paredz “Medību likumā” minētos valsts nodevu objektus.

Zemkopības ministrijai jāsagatavo un zemkopības ministram jāapstiprina “Limitēto medījamo dzīvnieku uzskaites un nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma medību platībās aprēķina metodiku” un “Materiālo zaudējumu apjoma, ko medījamie dzīvnieki nodarījuši lauksaimniecībai un mežsaimniecībai aprēķina metodiku”.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Eiropas Padomes direktīva 92/43/EEC “Par dabisko biotopu, savvaļas faunas un floras aizsardzību”. Eiropas Padomes direktīva 79/409/EEC “Par savvaļas putnu aizsardzību”. Eiropas Padomes regula 3254/91, kas aizliedz Kopienā lietot ķepu spīļu slazdus un ievest Kopienā noteiktu savvaļas dzīvnieku sugu ādas un apstrādātu produkciju no valstīm, kurās tos ķer ar spīļu slazdiem vai slazdošanas metodēm, kuras neatbilst starptautiskajiem humānajiem slazdošanas standartiem.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

—

3. Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija.

3.panta 2; 3.daļa	92/43EEC V pielikums, 79/409/EEC 6.panta 2; 3.punkts, 7; 8.panti	Atbilst.	ES tiesību aktu prasības likumprojektā paredzētais deleģējums paredz iestrādāt Ministru kabineta noteikumos.
23.panta 2.daļa	92/43EEC VI pielikums, 79/409/EEC IV pielikums, EEC Nr.3254/91 1; 2.pants	Atbilst.	ES tiesību aktu prasības likumprojektā paredzētais deleģējums paredz iestrādāt Ministru kabineta noteikumos.

 

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Ar Latvijas Mednieku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Atbalsta.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Tiesību akta izpilde nodrošināma esošo institūciju funkciju ietvaros.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likumos noteiktā kārtībā pārsūdzot lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šo likumu.