Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Sākam 8.maija sēdi.

Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, ir vairāki grozījumi darba kārtībā.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija lūdz veikt izmaiņas 8.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un sadaļā “Lēmumu projektu izskatīšana” kā darba kārtības 21.jautājumu iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā jautājums iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 8.maija Saeimas sēdes darba kārtībā un darba kārtības 23.punktu — likumprojektu “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” — izskatīt pēc darba kārtības 41.punkta — likumprojekta “Grozījumi Ieroču aprites likumā” izskatīšanas. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Izmaiņas darba kārtībā izdarītas. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina likumprojektu “Grozījums Imigrācijas likumā” (Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr.207) nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu atbildīgajai komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai, lūdzu!

S.Āboltiņa (JL). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 18.maijs. Un lūdzu par izskatīšanu Saeimā, izskatīšanu Saeimā! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Solvitai Āboltiņai!

S.Āboltiņa. Izskatīt nākamajā plenārsēdē pēc 18.maija.

Sēdes vadītāja. Tātad 22.maijs. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Par Starptautisko augu aizsardzības konvenciju” nodots komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par pievienošanos 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības līgumu par privātās izglītības iestādes “Latvijas Starptautiskā skola” darbības nodrošināšanu” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Savienības līgumu par Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības policijas misijā (ESPM) Bosnijā—Hercegovinā (BH)” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Bartaševiča, Plinera, Urbanoviča un Turlā iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (TSP). Labrīt, augsti godātie deputāti! Es palūgšu izlasīt šo likumprojektu tāpēc, ka tas nav nekāds politiskais, tas ir tīri humānais. Sakarā ar to, ka nedrīkst šodien aplikt pensionārus ar nodokļiem. Iznāk tā, ka viņi samaksāja vienreiz jau nodokļus, kad viņi strādāja un pelnīja šo pensiju. Šodien, kad viņi saņem virs simt latiem pensiju, mēs gribam… viņu apliekam visu laiku ar nodokļiem. Sakarā ar to es neticu, ka strādājošajiem cilvēkiem šodien ir stimuls maksāt sociālo nodokli un pēc tam, kad viņi saņems pensiju, atkal maksāt šo nodokli.

Par šo priekšlikumu iepriekšējā parlamentā ļoti asi debatēja Aija Barča un ļoti žēl, ka viņa nevar šodien atnākt un motivēt savu… argumentēt to priekšlikumu, kuru iesniedza 7.Saeimā, bet mūsu frakcija lūdz atbalstīt šo priekšlikumu un ar to mēs palīdzēsim ne tikai pensionāriem, bet arī izvilksim no ēnu ekonomikas to sektoru, privāto, kurš atrodas šodien tur. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” deputāti pieteikušies runāt nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 23, atturas — 43. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Sokolovska, Tolmačova, Fjodorova, Bekasova, Kabanova un Buzajeva iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Šodien ir 8.maijs — tā ir diena, kad pirms 58 gadiem ir beidzies nežēlīgākais karš mūsu kontinenta vēsturē. Šis karš nodarīja smagus zaudējumus Latvijas tautai. Valsts bija sabeigta, izpostīta, bojā gājuši vai devušies trimdā simtiem tūkstoši cilvēku.

Pats dramatiskākais ir tas fakts, ka Latvijas tauta kara laikā bija sašķelta. Daudzās ģimenēs ir radinieki, kuri karoja gan antihitleriskās koalīcijas, gan Vācijas pusē. Otrā pasaules kara rezultātu uztvere joprojām nav tikai vēstures jautājums, jo sabiedrībā nav vienota viedokļa par to, kas notika Latvijā kara laikā. Tomēr, ja mēs skatāmies uz mūsu vēsturi no pasaules vēstures perspektīvas, jāatzīst, ka bez antihitleriskās koalīcijas cīnītāju varoņdarba nebūtu mūsdienu civilizācijas, nebūtu demokrātisku brīvību, nebūtu izdzīvojušas dažas tautas, kas nacistiskās Vācijas plānos bija nolemtas iznīcināšanai. Visā mūsdienu Eiropā cilvēki ar pateicību un mīlestību izturas pret antihitleriskās koalīcijas karavīriem, partizāniem — tiem, kas veicināja nacionālās pretošanās cīņu, glāba cilvēkus, kurus vajāja okupācijas vara.

Šajā svētku dienā mēs piedāvājam atjaunot vēsturisko taisnīgumu un pieņemt likumu par antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu. Ar to mēs piedāvājam pieminēt tos, kas upurējuši savu dzīvību mūsu nākotnes labā, un izrādīt cieņu pret tiem nedaudzajiem antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, kuri ir dzīvi. Šo cilvēku Latvijā paliek arvien mazāk, jo vecums, slimības, nabadzība viņus nesaudzē. 90.gadu sākumā Latvijā atjaunoja citu vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz cilvēkiem, kurus represējis padomju režīms. Pēc ilgiem gadiem viņi atguvuši atzinību sabiedrībā un ieguvuši nosacīti privileģētu statusu. Represēto statusu ieguvuši arī bijušie leģionāri. Tagad faktiski tikai tie, kas upurējuši sevi Eiropas vārdā, ir aizmirsti. Latvijas situācija diemžēl ir unikāla Eiropā. Pat valstīs, kuras pašas nav karojušas Otrā pasaules kara laikā, piemēram, Dānijā, antihitleriskās koalīcijas cīnītāji bauda aizsardzību. Valsts izrāda savu cieņu pret viņiem Francijā, Polijā, Itālijā, sociālās aizsardzības mehānismi pastāv Krievijā, Baltkrievijā, Igaunijā.

Svarīgākais piemērs mums būtu Lietuvas risinājums, kur spēkā ir 1996.gada likums par Lietuvā dzīvojošo Otrā pasaules kara dalībnieku, kuri cīnījās antihitleriskās koalīcijas pusē, statusu. Šis likums pēc nosaukuma un satura ir ļoti tuvs mūsu priekšlikumam. Mēs varam apbrīnot Lietuvas tautu un tās pārstāvjus, jo viņi ir pārvarējuši spekulācijas ap savu smago vēsturi un parādījuši savu drosmi un gudrību, garantējot valsts atzinību un pateicību atbrīvotājiem no “brūnā mēra”.

Es negribētu šajā svētku dienā runāt par likuma pieņemšanas materiālajām sekām, bet prognozēju, ka skanēs ar tām saistīti iebildumi. Likumprojektam pēc būtības ir simbolisks raksturs, jo represēto privilēģijas, kuras mēs gribam piešķirt arī antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem, diemžēl ir niecīgas. Jebkurā gadījumā naudas arguments nevar būt par iemeslu, lai necienītu un neatbalstītu cilvēkus, kuri nodzīvojuši ilgu mūžu un kuru nopelni civilizācijas priekšā ir neapšaubāmi.

Frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aicina savus kolēģus atzīmēt svētkus — Eiropas dienu, pieņemot likumu, kurš ir cieši saistīts ar Eiropas vēsturi, atbilst mūsu kontinenta demokrātiskām tradīcijām un garam.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Vispirms iesākšu ar tādu nelielu “ievadpūtienu”. Maskava asarām netic! Te jums ir pareizticīgo Ziemassvētki, te jums ir 8.marts, te jūs taisāties un pietaisāties uz 23.maija demonstrāciju. Un tagad jums ir parādījies jauns “produkts”. Jūs runājat par cilvēku nopelniem Latvijas tautas labā un cilvēces labā.

Parunāsim par nopelniem! Kura vara bija tā, kas palīdzēja atdzimt fašismam un vēlāk rasties hitlerismam? Tā bija Padomju Savienība! Tikai pateicoties Padomju Savienībai, radās hitlerisms Vācijā — tik spēcīgs, ka pārcēla savu darbību ārpus Vācijas valsts robežām.

Es jums atgādināšu: Rapallo līgums. Es jums atgādināšu: miljoniem tonnu krāsaino metālu, kas plūda no Padomju Savienības uz Vāciju. Es jums atgādināšu Vācijas speciālistus, kas ieradās Padomju Savienībā un apmācīja militārajā jomā padomju speciālistus.

Varbūt atcerēsimies 1939.gada Molotova—Ribentropa paktu. Kas tad bija tie, kas savā starpā vienojās? Tas bija Ribentrops un Molotovs. Tas bija Staļins un Hitlers, kurš pa telefonu teica “Ein verstanden” tad, kad bija strīds par šā līguma tekstu. Te jūs runājat par nopelniem. Jūs runājat par 1939.gada 1.septembri — par laiku, kad vācu karaspēks iebruka Polijā. Bet kas iebruka pēc divām nedēļām Polijā no otras puses? To jūs esat aizmirsuši! Tā bija Padomju Savienība. Kas rīkoja kopīgas uzvaras parādes Polijas teritorijā? Tā bija hitleriskā Vācija un staļiniskā Padomju Savienība.

Jā, pēc tam, kad Hitlers šaha spēlē apspēlēja Staļinu un iebruka ātrāk Padomju Savienībā, nekā Staļins bija plānojis iebrukt Vācijā, jā, tad sākās cita spēle. Bet Staļins par šo zaudējumu bija tik sarūgtināts, ka nepiedalījās 1945.gada 9.maija parādē. Jūs to esat laikam aizmirsuši! Palasiet paši savu krievu vēsturnieku atmiņas par Otro pasaules karu. Un paskatieties kaut vai Krievijas televīzijā, kur daži progresīvi vēsturnieki stāsta to, kas tiešām notika. Un tad parunāsim par to lielo cīnīšanos par Eiropas atbrīvošanu. Es vairāk runātu par Eiropas piegānīšanu pēc Otrā pasaules kara.

Es atcerēšos to, kas notika Austrumvācijā, kuru vēlāk mākslīgi pārtaisīja par Vācijas Demokrātisko Republiku. Cik pilis tika sagrautas, cik piegānītas tika, cik piesmieti tika vācieši tur.

Atcerēsimies vāciešus, kurus simtprocentīgi izsūtīja no Kēnigsbergas. Un, lūk, tagad mums ir viens “augonis” pie Baltijas jūras. Jūs par to arī varētu parunāt.

Beigās parunāsim par to, kādas likteņgaitas piedzīvoja latviešu leģionāri pēc otrā pasaules kara. Cik no viņiem palika dzīvi pēc koncentrācijas nometnēm, cik no viņiem varēja izturēt to morālo spiedienu, kad viņus neņēma darbā un visādi vajāja. Un salīdzināsim ar sarkanarmiešiem, kas sita dūri galdā, ierazdamies jebkurā vietā, pieprasīdami sev dažnedažādas privilēģijas ārpus kārtas. Kā jūs varat vispār kaut ko tādu salīdzināt? Iemācieties pūst šitanī te vispirms un tad nāciet ar šādiem priekšlikumiem.

Nedrīkst viltot vēsturi! Es jūs aicinu: neviltosim vēsturi! Tā ir viena no lielākajām nelaimēm mūsu starpā šodien, ka jūs joprojām aizsedzat šeit staļinisko vēsturi, to pustrako tēviņu, kas gribēja sagrābt visu pasauli, šeit viens no sēdošajiem vēl slavina kā nezin kādu tur prāta ģēniju. Būtu labāk nokaunējies! Līdz ar to nenodarbojieties ar muļķībām un nenāciet ar šādiem priekšlikumiem šeit! Un labāk gatavojieties 23.maijam. Tur jau jums ir aģitbrigāde, Staļingrada, Magadana un es nezinu, vēl tur kādas citas. Ar vienu vārdu sakot, nekas jums nesanāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 66, atturas — 2. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi””, nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot par atbildīgo Ārlietu komisiju! Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Dzīvnieku aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Medību likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas konvenciju arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai” nodot Ārlietu komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par Latvijas investīciju un attīstības aģentūru” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 18, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Vaideres, Tabūna, Krasta un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam padomāt par to, kas šobrīd Latvijā ir vissvarīgākais. Un tas ir līdzsvars sabiedrībā, tā ir tieksme apslāpēt jebkurus mēģinājumus šo līdzsvaru izjaukt, izjaukt saskaņu, radīt nekārtības. Šobrīd tas ir ārkārtīgi svarīgi arī tāpēc, ka, neapšaubāmi, radīt nekārtības ir to valstu un to grupējumu interesēs, kas vēl kaut kādā veidā mēģina traucēt mūsu ceļa pēdējo posmu.

Runa ir par apzinātu vēršanos pret mūsu likumiem, runa ir par apzinātu vēlēšanos radīt liekas nekārtības. Šķiet, ka pēdējā laika piemēri ir acīmredzami. Ne jau tur kādu briesmīgi interesē valodas problēma. Ar šīm lietām nodarbojas, ja tā varētu teikt, šo vārdu liekot pēdiņās, cilvēki, kas ir pilnīgi tālu no valodas kā tādas, kuriem tā ir pilnīgi vienaldzīga lieta, bet ir vajadzīgs jūklis, ir vajadzīga dezinformācija, ir vajadzīgi vajadzīgie raksti krievu presē, lai vienkārši cilvēkiem stāstītu to, ko vēlas iestāstīt. Ar šādu apzinātu nolūku cilvēkus vēlas izvilkt uz ielas, lai būtu troksnis, lai būtu šķietamība, ka te darbojas vareni spēki, un līdz ar to kāds ir ceļš, lai vērstos pret šādu rīcību?

Ceļš ir ļoti vienkāršs. Paredzēt attiecīgo iestrādi likumā, paredzēt to, ka vismaz vēršanos pret mūsu valsts pamatvērtībām būtu jāsoda. Līdz ar to ir arī mūsu piedāvājums, bet nevis par vispārīgu vēršanos pret likumiem. Skaidrs, ka cilvēkiem ir tiesības izteikt savus viedokļus, skaidrs ir tas, ka ir tiesības iesniegt labojumus, nevis dezinformēt sabiedrību Latvijā un ārpus tās, ka šeit nav vairs nekādas vārda brīvības.

Ne jau par to ir runa. Bet mums ir Satversmē vairāki pamata panti. Lūdzu, pārlasiet tos! Šie pamata panti skar mūsu galvenās vērtības, un šeit mēs ierosinām padomāt par to, vai publisku aicinājumu izmantot, izmantojot dažādus saietus, izmantojot dažādus pasākumus… tur, kur cilvēki varbūt ir nākuši atpūsties, ka tur sāk skanēt šādi aicinājumi nepildīt mūsu Satversmi. Šādi aicinājumi skan no pieredzējušu cilvēku mutes vai arī šos aicinājumus ieliek tādu cilvēku mutēs, kam vispār nav nekādas pieredzes un kuri automātiski kaut ko atkārto.

Līdz ar to mēs aicinām nodot šo savu priekšlikumu komisijām un apspriest precīzi juridiski, kā varētu tālāk ar šo dokumentu strādāt, jo šķiet, ka tomēr visatļautība nav vajadzīga, un lieks ir satraukums par to dezinformāciju, ko sniedz daži pat Saeimas deputāti, stāstīdami, ka tas ir kaut kas briesmīgs, tas ir viens ārprāts, ka nekur pasaulē tā nav. Jā, es varu piekrist, ka nekur pasaulē tā nav, ka bezkaunības robežas ir nepārsniedzamas, ka cilvēki, kam būtu jāciena Latvija, kam būtu jāciena latviešu tauta par to, ko tā ir izcietusi, ka šie cilvēki nekaunas turpināt savu poststaļinisko politiku un mēģināt ar jebkuriem paņēmieniem uzspiest savu viedokli.

Līdz ar to mēs piedāvājam savu modeli atklātai diskusijai par šiem jautājumiem. Un, ja šo jautājumu mēs izskatām komisijās, tad mēs varam arī spriest par to, kādi varētu izskatīties vajadzīgie labojumi. Un šķiet, ka šeit nav vietas satraukumam un nav vietas tai tieksmei izrādīties par briesmīgākiem, nekā tas ir faktiski.

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteicies runāt deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Kas notiek, ja Saeima pieņem frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu? Es jau šodien varu nosaukt pirmo upuri, jo pirmais upuris acīmredzami ir mūsu izglītības ministrs Kārlis Šadurskis, jo viņš apgalvo, ka minoritāšu skolās būs izglītība 60 procentu priekšmetu valsts valodā un 40 procentu — krievu valodā. Bet saskaņā ar Izglītības likuma pārejas noteikumu 9.pantu izglītība minoritāšu skolu desmitajās klasēs no 2004.gada 1.septembra ir tikai valsts valodā. Saskaņā ar to cietums jau atvērts mūsu cienījamajam izglītības ministram.

Otrkārt, šodien mūsu cienījamie kolēģi no labās puses grib vajāt tos, kas iestājas par krievu skolu saglābšanu, bet rīt vajās tos, kas iestājas pret pensijas vecuma vai arī komunālo maksājumu tarifu paaugstināšanu. Ja mēs pieņemsim frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, ceļš šajā virzienā būtu atklāts.

Cienījamie kolēģi, PCTVL savus uzskatus neslēpj: mēs par krievu skolu saglabāšanu, mēs par taisnīgu pensiju likumu, mēs pret masveida izlikšanām no dzīvokļiem. Mēs uzskatām, ka diemžēl pusei valsts likumu ir vieta izgāztuvē, kur tos vajag nosūtīt kopā ar likumdevējiem. Vismaz ar tiem nekvalificētajiem likumdevējiem, pēc kuru iniciatīvas bija ierosināts Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums, kā arī ierosināta likuma Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” atklāšana. Tie ļoti pazīstamie likumdevēji ir frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Un diemžēl Valsts prezidentei pēdējā brīdī vajag likvidēt jūsu kļūdas, cienījamie kolēģi!

Saskaņā ar to es aicinu neatbalstīt piedāvāto likumprojektu! Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 22, atturas — 31. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Eiropas pamatkonvenciju par teritoriālo kopienu vai pārvaldes institūciju pārrobežu sadarbību un tās papildprotokolu” nodot Ārlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 8, atturas — 1. Likumprojekts komisijai nodots.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likums”. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 115.pantu, ja Valsts prezidente Satversmes 1.panta kārtībā ir pieprasījusi likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod Valsts prezidentes motivētos iebildumus atbildīgajai komisijai.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu priekšlikumus par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Strazdiņam!

J.Strazdiņš (ZZS). 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.maijs. Lūdzu, un atkārtota izskatīšana Saeimā!

J.Strazdiņš. Būtu vēlams 29.maijs.

Sēdes vadītāja. Atkārtota izskatīšana Saeimā ir 29.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Arī šis ir Valsts prezidentes atgrieztais likumprojekts. Un lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Staņislavam Šķesterim.

S.Šķesters (ZZS). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 26.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad 26.maijs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un otrreizēja caurlūkošana?

S.Šķesters. 5.jūnijs.

Sēdes vadītāja. Otrreizēja caurlūkošana 5.jūnijā. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus”.

Lūdzu, Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Mandātu un iesniegumu komisija, izskatot deputātes Ingrīdas Circenes iesniegumu par to, ka viņa noliek Saeimas deputātes mandātu uz ministres pienākumu pildīšanas laiku, izskatot Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas dokumentus par to, ka no kandidātu saraksta “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētās deputātes vietā uz ministres amata pienākumu pildīšanas laiku stājas deputāta kandidāte no tā paša saraksta Olita Augustovska. Izskatījusi Olitas Augustovskas iesniegumu par to, ka viņa atsakās pildīt 8.Saeimas deputāta amatu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlēti deputāti pilda ministru pienākumus, un tālāk izskatījusi Centrālās vēlēšanu komisijas paziņojumu par to, ka nākamais deputāta kandidāts no partijas “Jaunais laiks” ir Roberts Jurķis, un, izskatot Roberta Jurķa iesniegumu par to, ka viņš piekrīt pildīt 8.Saeimas deputāta amatu uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, Mandātu un iesniegumu komisija ir atbalstījusi Saeimas lēmumu — apstiprināt Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Es aicinu Robertu Jurķi nodot svinīgo zvērestu.

R.Jurķis. Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā zvēru būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt pēc labākās apziņas un godprātīgi. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.

Sēdes vadītāja. Paldies. Lūdzu deputātus balsot par Saeimas lēmumu — apstiprināt Roberta Jurķa 8.Saeimas deputāta pilnvaras uz laiku, kamēr no partijas “Jaunais laiks” Kurzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts, un Robertam Jurķim ir apstiprinātas 8.Saeimas deputāta pilnvaras.

Sakarā ar to, ka ir nepieciešams tehniski sakārtot balsošanas iekārtas, lūdzam 15 minūšu pārtraukumu.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. ... Robertu Jurķi ieņemt savu vietu plenārsēžu zālē!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis divus ierosinājumus papildināt darba kārtību ar diviem lēmuma projektiem par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu komisijās. Vai deputātiem ir iebildumi papildināt darba kārtību? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir papildināta.

Nākošais darba kārtības jautājums ir Ministru kabineta iesniegtais lēmuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Maķedonijā”. Ja referents nav pieteicies, tad lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību piedalīšanos Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Maķedonijā”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par 2002.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vārdā — deputāts Aigars Pētersons.

A.Pētersons (JL). Ļoti cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 45.pantu Latvijas Republikas Valsts kontrolē finanšu pārskata revīziju veic zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kuru konkursa kārtībā izraugās Saeima.

Atbilstoši veiktajai cenu aptaujas procedūrai Publisko izdevumu un revīzijas komisija ierosina Latvijas Republikas Saeimai apstiprināt Valsts kontroles 2002.gada finanšu pārskata revīzijai zvērinātu revidentu komercsabiedrību “Sandra Dzerele un partneri”. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par 2002.gada finanšu pārskata revīziju Valsts kontrolē”.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā””. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Cienījamie kolēģi deputāti! Sagatavojot pēdējam trešajam lasījumam grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” atbildīgā komisija izvērtēja 19 priekšlikumus.

1. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vladimira Makarova priekšlikums — ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 2. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī nākošais — 3. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Tāpat 4. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par 7.panta 5.daļu — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums par 7.panta 7.daļu —atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī nākošais… Es atvainojos, 6. — deputāta Daiņa Turlā priekšlikums — ir noraidīts, jo tas konceptuāli nesaskan ar iepriekšējā Saeimā pieņemto likuma pamatkoncepciju.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Arī nākošie kolēģa Daiņa Turlā priekšlikumi ir saistīti ar 6.priekšlikumu, tātad noraidīts ir 7. — deputāta Daiņa Turlā priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 9. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 10., 11., 12., 13., 14. un 15. — kolēģa Daiņa Turlā priekšlikumi — ir noraidīti.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 10., 11., 12., 13., 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 16. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Vladimira Makarova priekšlikums — ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 17. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. 18. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Dzintara Rasnača priekšlikums — ir noraidīts tādēļ, ka aizkavējās šī likuma pieņemšana, un līdz ar to ir jāatbalsta 19. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija ierosina noteikt savādāku un vēlāku šā likuma spēkā stāšanās termiņu. Tātad aicinu atbalstīt 19. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Lagzdiņš. Komisijas vārdā aicinātu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā grozījumus!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likums “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja no Ministru kabineta saņemtos 81.panta kārtībā pieņemtos grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredzēja papildināt Ministru kabineta sastāvu ar vairākiem jauniem ministriem.

Uz otro lasījumu tika saņemts viens priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja. Juridiskā komisija lūdz... Vairāk priekšlikumi saņemti nebija. Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu atbalstīt tā pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 1. — deputāta Ērika Zundas priekšlikumu!

Deputāts Ēriks Zunda. Lūdzu!

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu vērst jūsu uzmanību uz šī priekšlikuma trīs aspektiem.

Tātad pirmais aspekts šajā priekšlikumā ir tas, ka tiek paredzēts, ka ministru atalgojumu turpmāk nenoteiktu Ministru kabinets pats, tātad ministri paši sev nenoteiktu algu, bet to noteiktu Saeima ar likumu. Un uz to mums ir pamats, tāpēc ka Satversmes 59.pantā rakstīts, ka Ministru prezidentam un ministriem viņu amata izpildīšana nepieciešama Saeima uzticība un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. Tātad Saeima ir Ministru kabineta, ministru darba vērtētāja, un līdz ar to viens no vērtēšanas kritērijiem ir darba alga.

Otrs aspekts. Ministru atalgojums tiek noteikts, piesaistot to vidējai algai valstī, līdzīgi kā tas tiek darīts attiecībā uz Saeimas deputātu atalgojumu. Šādas sistēmas priekšrocības ir tas, ka tiek veidota vienota pieeja algas noteikšanai augstākajām amatpersonām.

Nākošais. Nav jānosaka alga absolūtos skaitļos, bet tā paliek... to var nepārskatīt tad, ja mainās inflācija vai citi apstākļi. Un līdz ar to zināmā mērā alga tiek piesaistīta darba rezultātam, valdības darba rezultātam. Tātad, ja iedzīvotāji dzīvo labāk, saņem lielākas algas, tas ir valdības nopelns, un valdībai ir tiesības uz lielāku atalgojumu.

Un trešais aspekts, manuprāt, ir ētiskais aspekts. Es domāju, kolēģi, jūs visi zināt, ka pārmērība ir netikums. Un valdība 7.janvārī, šā gada 7.janvārī, nosakot negausīgi, tas ir, četrreiz palielinot savu algu, zināmā mērā ir rīkojusies netikumiski. Un faktiski valdība ir gribējusi dzīvot pēc komunisma principa, ka no katra pēc viņa spējām un katram — pēc viņa vajadzībām, atstājot citiem, kuriem arī nepieciešams lielāks atalgojums, — gan pensionāriem, gan policistiem, gan izglītības darbiniekiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem — dzīvot pēc valsts iespējām, bet viņi dzīvos pēc sava... izvēles vajadzībām.

Tajā pašā reizē, apzinoties to, ka ministru darbs ir atbildīgs, savā priekšlikumā es piedāvāju, ka Ministru prezidenta atalgojuma koeficients pret vidējo algu ir 6,4 reizes lielāks. Tas nozīmē, ka Ministru prezidenta alga tiek noteikta divreiz lielāka nekā Saeimas deputātu atalgojums. Tādējādi tiek novērtēta gan Ministru prezidenta, gan visa Ministru kabineta nozīmība, un tai pašā reizē tā tiek samērota ar mūsu reālām valsts iespējām.

Tāpēc es lūdzu jūs nepārsteigties, noraidot šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Šeit ir runa par vienu no nozīmīgākajiem valdības lēmumiem, kas ir pieņemts, vairāk nekā trīs reizes paaugstinot sev algas. Izskatot šā gada budžeta grozījumus, kas ir izskanējuši presē, mēs redzam, ka, izrādās, pieaugums nodokļu iekasēšanā ir apmēram divas reizes mazāks nekā pagājušogad. Pagājušogad bija 200 miljonu latu pieaugums. Šogad plānots ir 100, un būs 130. Tātad divreiz sliktāk strādāts nekā iepriekš, bet alga ir trīsreiz lielāka.

Lai katrs cilvēks saprastu, ko nozīmētu, ja būtu vienāda attieksme pret skolotājiem, pret mediķiem un ministriem. Ja būtu palielinājums tāds pats, Kantānes kundze, kā ministriem skolotājiem, tad skolotājs par vienu likmi saņemtu 250 latu vairāk. Ārsts par vienu nostrādāto slodzi saņemtu 350 latu vairāk.

Un īstenībā par to, ko Zundas kungs teica, ir divi elementāri principi, kas ir atalgojuma noteikšanai. Augstākstāvoša instance nosaka zemākstāvošai vai kontrolējamai iestādei atalgojuma līmeni. Un otrs — šis līmenis ir samērojams ar darba, ar veicamā darba kvalitāti. Un tas, ka alga ir palielināta trīs reizes, manuprāt, nav nekādā veidā attaisnojams.

Tāpēc, pamatojoties arī uz Latvijas Republikas Satversmi, būtu nepieciešams noteikt šo atalgojumu. Pie kam valdībai jau ir visas iespējas strādāt labāk un saņemt vairāk. Jo, ja valstī vidēji pilsoņi un iedzīvotāji saņems vairāk, tad šī alga ar katru gadu pieaugs, jo ir piemērots koeficients attiecībā pret vidējo algu, kas īstenībā stimulēs valdību arī strādāt. Tāpēc šis priekšlikums, manuprāt, ir ļoti būtisks.

Tas, ka mēs neesam atbalstījuši un neatbalstām lieku, nevajadzīgu ministriju veidošanu, kādas šinī gadījumā, teiksim, jau vairākas ir izveidotas, ka ir jau nu, teiksim, bērnu lietu ministrs. Jūs redzējāt, ka budžeta prioritāšu sarakstā bija noteikts, ka šo jaunveidojamo ministriju vienīgā prioritāte ir šo ministriju pārvaldes aparāta izveidošana. Un tam naudas nav žēlots. Jūs zināt, ka šogad pārvaldes izdevumi pieaug par 35%, bet izskatāmajos budžeta grozījumos skolotāju algu palielinājuma pēdējam — 4.posmam — naudas nepietiek, medicīnai tiek mazāks pieaugums kopumā nekā pagājušogad bija ar visiem iespējamajiem pielikumiem. Ja pagājušogad bija 28, tad tagad lielākais, kas vispār var būt, ir apmēram 20 — 21 miljons kopā ar pašreizējo iespējamo pieaugumu. Tāpēc es domāju, ka šo amorālo lēmumu valdībai vajadzētu mainīt un Saeimai šeit būtu sakāms savs vārds.

Es pieļauju varbūt, ka “Jaunā laika” pārstāvjiem ir nedaudz bailes, jo viņi netic savai valdībai. Jo, ja jau jūs ticētu savai valdībai, kuras atalgojums būs atkarīgs no vidējā labklājības līmeņa pieauguma, jūs taču balsotu. Varbūt ka jums ir bailes. Jo principā, kā Repšes kungs teica: pēc bankas “Baltija” bankrota mācījos un kļūdījos. Tagad, skatoties budžetu, nu jā, nu neiet tik labi, kā bija cerēts. Un īstenībā man šķiet, ka jūsos valda liela neticība tam, ka valdība spēs darbu uzlabot, un tāpēc es nojaušu, ka jūs balsosiet “pret”.

Es aicinu jūs tomēr uzticēties savai valdībai, jo cita ceļa jau nav. Ja šī valdība būs neveiksmīga, darbosies tikpat neveiksmīgi kā šobrīd, tad, patīk vai ne, “Jaunajam laikam” ir sagaidāms cienījams ceļš. “Jaunais laiks” 9.Saeimā būs cienījamākā partija — Saeimā nepārstāvētā partija.

Tāpēc aicinu neizvēlēties šo ceļu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā komisijas vadītājai ir kas iebilstams?

S.Āboltiņa. Kā jau es minēju, komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un atbalstīja likumprojekta pieņemšanu kopumā, un lūdzu tātad arī deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu un balsot par likumprojekta pieņemšanu kopumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Zundas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 47, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 19, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumporojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas nr.152), kas paredz administratīvo atbildību par stratēģiskas nozīmes preču ražošanas, glabāšanas un lietošanas noteikumu pārkāpšanu. Uz trešo lasījumu neviens priekšlikums saņemts nebija. Juridiskā komisija atbalstīja šī te likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Pirms mēs izskatām šo darba kārtības jautājumu, deputātiem ir jāreģistrējas kvorumam. Cienījamie deputāti! Jums ir elektroniskās balsošanas sistēmas pamācība. Es varētu vienīgais vēl jums atgādināt, ka kvoruma reģistrācijai pēc tam, kad ir atskanējis skaņas signāls un pults ekrānā zem uzraksta “reģistrs” mirgo dzeltena lampiņa, nospiediet taustiņu, kurš atrodas tieši zem uzraksta “reģistrs”. Jūs esat reģistrējies, ja sāk mirgot lampiņas zem uzrakstiem “pret”, “par” un “atturas”. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 87 deputāti. Paldies.

Izskatām darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pirms trešā lasījuma. Uz trešo lasījumu Juridiskajā komisijā bija iesniegti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums — deputāta Grīnblata priekšlikums, kurš loģiski vienkārši sakārto šī te panta struktūru. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. (Starpsauciens: “Pareizi darīja. Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 2. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 68, atturas — 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums — arī deputāta Buzajeva priekšlikums, bet tas nav skatāms, jo ir pretrunā ar Satversmes 76.pantu, ka jebkurš grozījums Satversmē ir skatāms trijos lasījumos. Un šis ir iesniegts tikai uz trešo lasījumu.

Tātad kopumā Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu arī deputātus atbalstīt šī te likumprojekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” pieņemts. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas vadītāja deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””, kas ir ciešā saistībā ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē.

Uz šo likumprojektu tika saņemti vairāki priekšlikumi.

1. — deputāta Buzajeva priekšlikums, kurš netika atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Ko mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam, ka tautas nobalsošanā par Latvijas dalību starptautiskajās organizācijās vajadzētu dot iespēju piedalīties visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kas ir Latvijas Republikas subjekti un viņiem jau ir 18 gadi, jo visi viņi ir nodokļu maksātāji. Un tieši nodokļu maksātājiem jādomā par to, vai stāties kaut kur vai ne. Vai maksāt kaut kādai organizācijai vai nemaksāt. Un, ja jūs to nesaprotat, tad nu… diemžēl… Es jūs tad arī nesaprotu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien, kad pagājuši 13 gadi pēc Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas, mēs atkal diskutējam par nepilsoņiem, vai tie var vai nevar balsot referendumā par Latvijas iestāšanos ES. Es kā politiķis ar stāžu varētu atcerēties tāda veida strīdu, kas notika 1991.gada ziemā, kad Augstākā padome pieņēma likumu par aptauju jautājumā par neatkarīgu un it kā demokrātisku Latviju. Diskusija izsauca jautājumu: vai var atļaut piedalīties balsošanā dienējošiem padomju armijas virsniekiem. No vienas puses, viņi it kā nav vietējie, bet no otras — viņu ģimenes dzīvo šeit. Un iedomājieties tādu lietu — atļāva. Liekuļu parlamentā tolaik bija ne mazāk kā šodien.

Cits piemērs. Mēs atceramies 1991.gada janvāra upurus. Kurš raidīja tās lodes, kas nogalināja šos cilvēkus? Neviens nezina. Toties ir drošas ziņas, ka divu bojāgājušo miliču ģimeņu locekļi vēlāk izrādījās nepilsoņi. Sievām pilsonību vēlāk piešķīra par īpašiem nopelniem. Bērnus gan šajā parlamenta lēmumā pieminēt aizmirsa un ilgi atteicās reģistrēt bērnus kā pilsoņus, atsaucoties uz to, ka nekādi nevar izprast likumdevēju gribu.

Daudz gadu ir pagājis. Naturalizācijas process ir nonācis galīgā strupceļā, bet vairāk nekā pusei nelatviešu joprojām nav politisko tiesību.

Cienījamās dāmas un kungi! Mēs uzskatām, ka mūsdienu Eiropas unikālais bezpilsonības institūts ir radīts ar vienu mērķi — politiskās varas monopolizācija, atstumjot no valsts politiskās un ekonomiskās dzīves krievvalodīgo Latvijas sabiedrības daļu. Kamēr Latvijā eksistē masu bezpilsonība, to nevar uzskatīt par patiešām demokrātisku valsti.

Par vienīgo morāli attaisnoto veidu, kā atjaunot nepilsoņiem politiskās tiesības, jāuzskata viņu atzīšanu par Latvijas pilsoņiem ar vienotu likumdošanas aktu. Tajā pašā laikā mēs atbalstām jebkurus starpsoļus šajā virzienā, un mēs esam pārliecināti: ja tiktu, tīri hipotētiski, pieņemts lēmums atļaut nepilsoņiem piedalīties referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tas kļūtu par daudz lielāku soli integrācijas procesa īstenošanai nekā dažu desmitu integrācijas ministriju dibināšana.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms Saeimas sekretāra biedrs nolasīs reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS). Es lūgtu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju uz nelielu sēdi.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pēc piecām minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Lūdzu sekretāra biedram nolasīt rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Augusts Brigmanis, Vladimirs Buzajevs, Boriss Cilevičs, Aldis Kušķis, Guntis Bērziņš, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Andis Kāposts, Jānis Lagzdiņš, Andrejs Naglis, Ēriks Škapars, Kārlis Strēlis, Inese Šlesere, Elita Šņepste, Dainis Turlais un Inese Vaidere.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu””.

Nākošais debatēs ir pieteicies deputāts Juris Dobelis. Lūdzu!

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Ziniet, reizēm tā īsti nevar saprast, vai priecāties vai bēdāties tad, kad es noklausos dažas tā saucamās “uzstāšanās”. Vismaz gribētu aicināt tos, kas nāk uzstāties, lai viņi ieskatās tajos dokumentos, kurus mēs nupat esam pieņēmuši. Burtiski nupat, pirms kādas pusstundas! Mēs taču nupat pieņēmām grozījumus mūsu valsts Pamatlikumā — Satversmē. Nu tad izlasiet to, kādus grozījumus mēs pieņēmām! Un, pieņemot šos grozījumus, mēs taču noraidījām grozījumu, kas skāra Satversmes 80.pantu. Izlasiet, lūdzu, redakciju tam priekšlikumam, kuru mēs nupat noraidījām! Pirmkārt, tas jau vienkārši ir pretrunā ar Satversmes 76.pantu, faktiski nav pat balsojams. Tagad daži gudreļi nāk un runā par likumprojektu, vairs nevis par Pamatlikumu. Viņi vairs nenāk runāt par Satversmi, viņi arī neklausās tagad... Paskatieties, cik viņi tur dzīvi izrunājas savā starpā pirmajā rindā! Viens pagriezis savu pēcpusi un vispār neklausās, kas te notiek! Lūk, tādi viņi ir! Un tāpēc nav ko brīnīties, ka nāk un uzstājas par lietām, par kurām vairs nemaz nevar runāt. Izlasiet to grozījumu, kuru mēs nupat noraidījām, — par tautas nobalsošanu. Tagad izlasiet to priekšlikumu, par kuru te nupat viens deputāts runāja! Vai tie nav pilnīgi vienādi?

Un mēs šādu priekšlikumu esam noraidījuši, pieņemot Satversmi. Klementjeva kungs, jūs te pirmīt ļoti skaisti runājāt! Man liekas, ka jūs vispār esat kurli palikuši. Vispār kaut ko tādu apskatīties pat reizēm ir tīri interesanti.

Orlova kungs, nebakstiet zobus, bet klausieties, ko runā! Lūk, tā! Tātad izlasiet tiešām, jo citādi būs zili brīnumi. Jūs te nāksiet un runāsiet regulāri par tādiem jautājumiem, par kuriem mēs nupat jau esam vienojušies.

Un līdz ar to es tomēr gribētu atgādināt, ka, ja gadījumā Satversmē ir jau apstiprinātas normas, tad faktiski šīs normas vairs nav balsojamas, izskatot jebkuru citu likumu, jo pretruna nedrīkst būt starp Satversmi un izskatāmajiem likumiem. Vai tiešām tas jums nav skaidrs? Tāpēc nākamreiz, pirms jūs nākat šeit uzstāties, vismaz tik daudz ieskatieties un nerunājiet šeit par izglītības problēmām, par nodokļu maksāšanām, par nepilsoņiem un daudz ko citu. Bet runājiet par tām normām, kuras mēs nupat esam pieņēmuši.

Lūdzu, esiet tik laipni! Vismaz tad būs interesanti ar jums strīdēties, citādi jau tas paliek neinteresanti. Ja te nāk un runā par to, par ko vispār vairs nav jārunā. Man ļoti patīk konkurence.

Galu galā mēs daži esam nodarbojušies ar sportu. Vismaz jaunībā. Nu sportistam taču patīk, ja ir konkurence, ja tas partneris uz kaut ko ir spējīgs. Bet, ja atnāk uz šejieni runāt kaut kāds pēdējais tizlenis, tad tas vairs nav interesanti.

Es aicinu tomēr padziļināt savas zināšanas, ieskatīties vairāk aplūkojamos jautājumos, un tad šeit šīs debates varbūt būs interesantākas.

Bet, pēc manām domām, šis priekšlikums vienkārši vairs nav balsojams.

Sēdes vadītāja. Cienījamais deputāta kungs! Lūdzu, lietojiet pieklājīgākas formas vārdus!

Nākamais debatēs ir pieteicies Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es gribu pateikt, ka Dobeļa kungs nelasa Satversmi. Satversmē ir pateikts, ka vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Latvijas tauta — tie ir visi, kam ir Latvijas izdotie dokumenti. Tie ir pilsoņi un tie ir nepilsoņi. Un tāpēc tas nav... un te nav nekādu pretrunu. Un mēs varam nobalsot par mūsu priekšlikumu. (No zāles deputāts Dobelis: “Bet okupācija bija vai nebija? Nekā nebalsosim!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa. Tā kā izvērtās tik karstas debates par šo priekšlikumu, es varbūt arī mazlietiņ izteikšu Juridiskās komisijas viedokli par konkrēto priekšlikumu un par analoģisku priekšlikumu, kurš bija iesniegts Satversmē un par kuru debates neizraisījās.

Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu noraidīja, pirmkārt, jau politisku apsvērumu dēļ, kas ir viennozīmīgi Satversmē, par to, kas var piedalīties tautas nobalsošanā un likuma ierosināšanā. Tātad šis jautājums ir noteikts Satversmē. Un tā ir Latvijas tauta, un suverenā vara pieder Latvijas tautai. Un Latvijas tauta ir Latvijas pilsoņi. Un visiem pārējiem ir brīva likumdošana pievienoties Latvijas tautai un lemt Latvijas tautas nākotni. Tātad tas ir pirmkārt šis politiskais aspekts.

Otrs ir tīri juridiskais aspekts par to, kāds izskatās šis priekšlikums. Ne velti Dobeļa kungs vērsa jūsu uzmanību uz šo priekšlikumu, bet viņš nevērsa uzmanību vēl uz tādām interesantām niansēm, ka tad, ja šis priekšlikums tiks atbalstīts, Latvija būs unikāla valsts, kura saistīta ar tautas nobalsošanu, likuma ierosināšanu ar 1% no iekšzemes kopprodukta, to, kam pēc būtības nav nekādas juridiskas saistības un loģikas.

Vēl es gribu vērst deputātu uzmanību uz šādiem interesantiem saīsinājumiem likumdošanā kā IKP. Mums visiem bija ļoti pazīstami un mīļi šie PSKP CK un tamlīdzīgi. Un acīmredzot tas ir, kā teikt, kā mani atbalstīs noteikti Dobeļa kungs, tās būs deputāta Buzajeva tādas saldās atmiņas. Ja nevar PSKP CK ierakstīt, tad vismaz ierakstīt IKP.

Vēl kā juridiskais arguments ir arī lietota terminoloģija “Latvijas iedzīvotāji”. Tāda termina “Latvijas iedzīvotāji” Latvijas likumdošanā nav. Latvijā ir pilsoņi un ir nepilsoņi, ir bezvalstnieki un ir ārvalstnieki. Tātad, kas bija domāts ar “Latvijas iedzīvotāji”, arī nebija skaidrs. Tātad Juridiskā komisija šo priekšlikumu nevarēja atbalstīt nekādā veidā, un es aicinu arī deputātus neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 67, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē termiņu, kurā “var vākt parakstus par likuma ierosināšanu”. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Jābalso? Deputāti aicina balsot par 2. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums arī ir Juridiskās komisijas priekšlikums, kas tāpat vienkārši precizē normas, kas regulē parakstu vākšanu. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav par 3. …. Ir. Lūdzu deputātus balsot par 3. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 19, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

S.Āboltiņa. Vairāk priekšlikumu šim likumprojektam saņemts nebija. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā, un lūdzu arī deputātus atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pirms trešā lasījuma. Un uz trešo lasījumu saņemti vairāki priekšlikumi.

1. — deputāta Urbanoviča priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, uzskatot, ka jau tālāk likumā ir precīzi noteikts, ko komisija var un ko komisija nevar. Un šāda priekšlikuma pieņemšana būtu vienkārši liekvārdība likumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — deputāta Urbanoviča priekšlikums, kurš tika atbalstīts daļēji, paldies Urbanoviča kungam, jo tiešām tika precizēts ar citiem spēkā esošiem likumiem. Tātad komisija daļēji atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 2. un 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums, kā jau es iepriekš teicu, lai nerastos pārpratumi un atšķirtu parlamentāro izmeklēšanu no krimināli procesuālās izmeklēšanas, tātad arī iespējami izvairīties no kriminālprocesuālās terminoloģijas. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6.priekšlikums, Juridiskās komisijas priekšlikums, kurš precizē likuma spēkā stāšanos. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Likums “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums” pieņemts trešajā lasījumā.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par arodbiedrībām””. Trešais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie deputāti! Cienījamais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr.701, kur likumprojekts “Par arodbiedrībām” ir sagatavots trešajam lasījumam.

Likumprojekts tika iesniegts 81.panta kārtībā sakarā ar to, ka tika paredzēts mainīt kārtību, kā reģistrēt arodbiedrības organizācijas.

Uz trešo lasījumu ir iesniegti četri priekšlikumi. Tātad 1.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Fjodorovs.

Komisija, izskatot šo priekšlikumu, to ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 2.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, to ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 2. — deputāta Fjodorova priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. 3.priekšlikumu arī ir iesniedzis deputāts Fjodorovs. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Un 4.priekšlikums ir deputāta Fjodorova priekšlikums, un arī to komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

J.Stalidzāne. Ir priekšlikums… ir komisijas lēmums pieņemt šos grozījumus likumā “Par arodbiedrībām” trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par arodbiedrībām”” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, un lūdzam izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atzīšanu par steidzamu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Mūsu valstī zvērinātu notāru kompetencē ietilpst mantojumu lietu kārtošana un mantojumu tiesību apstiprināšana. Šobrīd zvērinātiem notāriem nav iespējams saņemt no kredītiestādēm ziņas par mantojuma atstājēja naudas noguldījumiem, kas nepieciešamas, lai varētu izsniegt mantiniekiem apliecību par tiesībām uz mantojumu. Konkrēti, naudas noguldījumu daudzumu kredītiestādē.

Šis piedāvātais likumprojekts nosaka, ka noguldītāja nāves gadījumā kredītiestādes sniedz ziņas par attiecīgās personas kontu zvērinātam notāram, kurš ved mantojuma lietu. Līdz ar to noguldītāja mantiniekam netiek liegta iespēja saņemt mantojuma apliecību par tiesībām uz šo konkrēto mantojumu — noguldījumu.

Komisijas vārdā lūdzu izskatīt un pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu izskatīt šo likumprojektu šodien arī otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu izskatām otrajā lasījumā! Ir kas piebilstams vēl komisijas vārdā?

B.Brigmane. Nē, paldies!

Sēdes vadītāja. Tātad lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Indulis Emsis.

I.Emsis (ZZS). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 591. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””.

Šis ir Ministru kabineta sagatavots likumprojekts, kuru mēs pieņemam pirmajā lasījumā. Un likumprojekta būtība ir, ka arī šis likumprojekts ir jāsaskaņo ar 2001.gadā pieņemto Administratīvā procesa likumu. Un šajā likumprojektā blakus terminoloģiskiem un redakcionālas dabas labojumiem ir arī daži labojumi, kuri ir visai būtiski. Un tie ir tādi, ka turpmāk ministrs nebūs tiesīgs atcelt administratīvos aktus. Šos administratīvos aktus varēs pārsūdzēt tikai tiesā, un tātad par šiem administratīvajiem aktiem atbildība jāuzņemas attiecīgas pārvaldes amatpersonām. Citiem vārdiem sakot, lēmumi tiek atbrīvoti no politiskas varas.

Tā, lūdzu... Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalsta tā akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

I.Emsis. Otrajam lasījumam piedāvāts priekšlikumu iesniegšanas termiņš 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 19.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Par šo likumprojektu tika saņemti 7 priekšlikumi, kuri visi 7 tika noraidīti, pamatojoties uz to, ka šo te grozījumu būtība ir atteikties no tautības ieraksta maiņas un vispār no visiem tautības ieraksta maiņas dokumentiem.

Tātad acīmredzot mums pēc procedūras ir jāskata tie pa vienam, ja?

Tātad 1.priekšlikums — deputāti Fjodorovs un Bekasovs. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates! Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Labdien, cienījamie kolēģi! Mana runa varbūt kopumā par visiem priekšlikumiem.

Saskaņā ar likuma “Par Latvijas nacionālo un etnisko grupu brīvu attīstību un tiesībām uz kultūras autonomiju” 2.pantu “katram Latvijas pastāvīgajam iedzīvotājam ir tiesības saskaņā ar savu nacionālo pašapziņu un nacionālo izcelšanos likumā noteiktajā kārtībā uzrādīt vai atjaunot savos dokumentos nacionālo piederību. Tautība tiek obligāti ierakstīta Iedzīvotāju reģistrā. Par katru personu, pamatojoties uz Iedzīvotāju reģistra likumu. Faktiski tautības ieraksts Iedzīvotāju reģistrā pamatojas nevis uz personas etnisko identitāti, bet gan uz tās etnisko izcelsmi. Tā saucamais asins princips. Modernākais identiskais ... modernākais princips tiek ignorēts. It īpaši ņemot vērā to, ka tautības ieraksts Iedzīvotāju reģistrā izdarāms arī par jaundzimušiem bērniem, kuriem vispār nav un nevar būt etniskās identitātes. Ja personai nav priekšteču, kuru piederība pie noteiktas etniskās grupas tika dokumentos fiksēta, šī persona nevar panākt, lai tautības ieraksts tiktu grozīts. Šī ieraksta grozīšana ir iespējama tikai vienu reizi dzīves laikā. Šī pieeja ir stipri novecojusi un ir pretrunā ar vairākiem cilvēktiesību dokumentiem, jo sekmē diskrimināciju pēc etniskās pazīmes.

Atbilstošākais risinājums šajā situācijā var būt šāds: ziņas par personas tautību netiks ierakstītas Iedzīvotāju reģistrā. No likuma “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” tiks izslēgtas normas par tautības ierakstīšanas grozīšanu. Personu apliecinošos dokumentos ziņas par tautību var ierakstīt, balstoties uz paša cilvēka viedokli par savu etnisko identitāti.

Pirmais solis šajā virzienā pieder politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijai. Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Būtībā jau visi šie priekšlikumi attiecas uz vienu un to pašu. Un šī dziesmiņa ir dzirdēta desmitiem gadu, ko jūs te nupat nodziedājāt. Reizēm tai vārdi mainās, bet būtība nemainās.

Tātad jautājums ir ļoti vienkāršs: vai mēs vispār vairs nerunājam par tādu jēdzienu kā tautība, vai mēs tomēr gribam atcerēties, ka katram normālam cilvēkam tomēr ir arī tautība. Lūk!

Es saprotu, ka ir tāda patīkama vēlēšanās. Tāda, kāda bija visiem tiem “tētiņiem” un “māmiņām”, kas mūs kādreiz mācīja, kā pareizi jādzīvo. Tika ieviests tāds jēdziens kā padomju tauta. Un tad nu tur sapludināja visu kopā, ko tik varēja sapludināt. Tikai tad, kad radās jautājums, kādā valodā runās padomju tauta, tad man viens krievu virsnieks neveikli izmocīja: “Nu, protams, krievu valodā.” Nu skaidrs. Viens vēl mēģināja izdomāt tādu jēdzienu kā padomju valoda. Tā ka šādi radīšanas brīnumi ir piedzīvoti. Jūs neko jaunu neesat izgudrojuši. Šis neveiklais mēģinājums, es nezinu, kaut kāda vispārējās demokrātijas tēlošana, kaut kāda kosmopolītisma jēdziena ieviešana. Nu, nesanāks nekas!

Protams, tad, kad skaidrā tekstā nevar runāt par pārkrievošanu, kad nevar runāt par Krievijas lielimpērijas paplašināšanu līdz Baltijas jūrai un vēl nezin uz kurām pusēm, nu tad vismaz var paknibināt tautības jēdzienu. Varbūt ka kaut kas sanāk.

Es jums ieteiktu Maskavā — Krievijas domē — parunāt par to, ka Krievijā vajadzētu izņemt tādu jēdzienu kā tautība no visiem dokumentiem. Tad jūs laikam kaut ko interesantu tur dzirdētu. Lūk, tāpēc, nu, nevajag mocīties! Es saprotu, ka reizēm varbūt ir arī kristīgajā ticībā daži tādi fanātiķi, kas mīl sevi dauzīt ar visādām ķēdēm un pātagām un mocīties. Un guļ visādos īpatnējos guļammaisos un tā tālāk. Pareizticīgajiem ir tādi “himņiki”, kas mīl ļoti izrādīt publiski savas ciešanas.

Šeit kaut kas tāds sāk spīdēt. Tā ka, pēc manām domām, balsojams ir tikai viens priekšlikums. Faktiski konceptuāli visi pārējie priekšlikumi ir tieši tādi paši. Man vismaz šķiet, ka reizēm vajadzētu taupīt laiku. Un, ja mēs neatbalstām 1.priekšlikumu, tad pilnīgi konceptuāli nav atbalstāms neviens no pārējiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzam.

Komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa. Lūdzu!

S.Āboltiņa. Tātad Juridiskā komisija šos priekšlikumus… šo 1.priekšlikumu neatbalstīja.

Un arī 2., kurš ir deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina, Stepaņenko pēc satura analoģisks priekšlikums, neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Vai Ina Druviete vēlas debatēt? Vispirms mēs balsojam par 1. — deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu. Lūdzu deputātus balsot par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

Uzsākam debates par 2. — deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina, Stepaņenko priekšlikumu. Deputāte Ina Druviete. Lūdzu!

I.Druviete (JL). Cienījamie kolēģi! Kaut arī mēs jau esam nobalsojuši pret 1.priekšlikumu, varētu atgādināt, ka pastāv liela starpība starp diviem jēdzieniem, kas acīmredzot tiek jaukti. Tautības jēdziens tiek atzīts visā pasaulē, un visās valstīs pastāv arī noteikta statistika par iedzīvotāju pašidentificēšanos ar vienu noteiktu tautību. Aizliegta ir diskriminācija uz tautības pamata, un to, kā zināt, mēs noliedzam arī Latvijā.

Bet, runajot par 2.priekšlikumu, priekšlikuma butiba tatad ir svitrot punktu, ka vardu vai uzvardu var mainit, ja tas neatbilst pieteiceja tautibai. Lidz ar to mes noliedzam vienu no cilveka identitates raditajiem, respektivi, vina personvardu un ta lomu viena no cilveka identitates sastavdalam. Lidz ar to mums iznak parkapt, piemeram, Visparejas minoritašu aizsardzibas konvencijas 11.pantu, kura ir noteikts, ka katrai pie minoritatem piederigai personai ir tiesibas izmantot savu uzvardu un vardu mazakumtautibas valoda. Un personam, kuras ir piespiestas atteikties no sava varda, ir tiesibas uz ta oficialu atzišanu. Ja mes ignorejam tautibas jedzienu ka tadu, mums lidz ar to nav pilnigi nekada pamata personas atzišanai par piederigu minoritatei jeb mazakumtautibai. Tada gadijuma mums ir gluži vienkarši kadas noteiktas valsts pilsoni bez ši etniska dalijuma.

Un, otrkārt, šādi Latvijā ir tikušas pārkāptas gan mazo minoritāšu tiesības, gan arī latviešu tiesības, un ir vairāki simti gadījumu, kur, pamatojoties tieši uz šī panta, cilvēks ir atguvis sev tik svarīgo pašidentifikāciju. Un varu atgādināt, ka arī plaši pazīstamais Ivans Staļnojs no Edgara Eglīša par Staļnoju kļuva tieši uz šī panta pamata. Ja jūs to tagad iesakāt atcelt, tad līdz ar to, protams, viņa sekotājiem būs liegta šī iespēja atteikties no viņiem tik netīkamā latviskā vārda un uzvārda. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! 2. — deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikums — nav balsojams, jo mēs neatbalstījām 1. Un balsojam lūdzu par 3. — deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu!

S.Āboltiņa. 4. — deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikums, un 5. — deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikums. Komisija neatbalstīja tā paša iemesla pēc, kāpēc nav atbalstīts 1., 2. un 3., ka konceptuāli nebija pieņemama doma, ka varētu atteikties no iespējas mainīt tautību.

Sēdes vadītāja. Par 4. … Deputāti lūdz balsojumu par 4. — deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 65, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts, tādēļ arī nav atbalstāms 5.priekšlikums.

S.Āboltiņa. 6. — deputātu Fjodorova un Bekasova priekšlikums. Un pēc satura analoģisks ir arī 7. — deputātu Cileviča, Bartaševiča, Agešina un Stepaņenko priekšlikums. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Un arī pret komisijas viedokli par 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Juridiskā komisija līdz ar to, neatbalstot nevienu no šiem priekšlikumiem, atbalstīja grozījumus likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu” izskatīšanai otrajā lasījumā un lūdz arī Saeimu pieņemt šos grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.maijs. Paldies! Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. Otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja grozījumus likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” pirms otrā lasījuma.

Uz otro lasījumu saņemti 14 priekšlikumi.

1.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 2.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 3.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 4.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 5 — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 5 — tieslietu ministra priekšlikumu — deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 6.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 7.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 8. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 9.priekšlikums — tieslietu ministra Aksenoka priekšlikums. Komisija atbalstīja daļēji.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 10.priekšlikums — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 11. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 12.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts

Sēdes vadītāja. Pret 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. 13.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Un 14.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

S.Āboltiņa. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 15.maijs. Paldies.

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Likums par muitas nodokli”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Likums par muitas nodokli”.

Likums sakārtos tirdzniecības un uzņēmējdarbības vidi, harmonizēs ar muitas nodokli neapliekamo preču daudzumu, to preču daudzumu, kuru personām atļauts ievest Latvijā, nemaksājot muitas nodokli atbilstoši Eiropas Savienības likumdošanā paredzētajiem daudzumiem. Likums arī vienkāršos muitas lietu izpratni investoriem, un likumprojektā ir atrunāta uzņēmuma darbības pārcelšana no citas valsts uz Latvijas Republiku.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā šo likumprojektu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 13.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”. Pirmais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalsta Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Muitas likumā”. Šajā likumprojektā tiek izslēgta 28.nodaļa no Muitas likuma, kura iekļauta jaunajā likumprojektā, — “Likums par muitas nodokli”.

Tāpēc lūdzu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 13.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 13.maijs. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — komisijas vadītājs deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Apspriežamajā likumprojektā ietverto grozījumu nepieciešamība izriet no 7.Saeimas darbības laikā pieņemtā Militārā dienesta likuma, kā arī Administratīvā procesa likuma, kurā noteikta administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība.

Nolūkā saskaņot likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” ar iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem nepieciešams izdarīt grozījumu likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 41.pantā. Ietvertais grozījums nodrošina to, ka Zemessardzes amatpersonu pieņemtos lēmumus varēs pārsūdzēt tiesā tikai tad, ja pirms tam tie ir apstrīdēti augstākā iestādē, tas ir, kārtībā, kas ir noteikta Militārā dienesta likuma 10.panta 4. un 5.daļā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 30.aprīļa sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pirmajam lasījumam un nolēma to konceptuāli atbalstīt.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu, par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam — 30.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 30.maijs.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā... Ir kāds deputāts, lūdzu? Tā kā nav ziņotāja, mēs pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma. Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa. Lūdzu!

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Otrais lasījums. Arī šajā likumprojektā ietvertie grozījumi saistīti ar Administratīvā procesa likuma pieņemšanu un ir vērsti uz tiesību normu kolīzijas novēršanu, izdarot attiecīgu grozījumu Apsardzes darbības likuma 7.panta otrajā daļā. Likumprojekta otrajam lasījumam neesam saņēmuši nevienu priekšlikumu.

Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta trešajam lasījumam — 19.maijs.

Sēdes vadītāja. 19. maijs. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa. Lūdzu!

A.Laksa (LPP). Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekta otrajam lasījumam neviens priekšlikums nav iesniegts. Un komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt otrajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā” pieņemts otrajā lasījumā.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.maijs. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā”. Otrais lasījums. Esam saņēmuši komisijā vairākus priekšlikumus — kopskaitā piecus. Izskatīsim 1.priekšlikumu, kuru iesniedzis 8.Saeimas deputāts Sokolovskis. Priekšlikuma mērķis ir izdarīt grozījumus Ieroču aprites likuma 19.panta sestajā daļā, tādējādi panākot, ka visām Latvijā pastāvīgi dzīvojošajām personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu, ir tiesība iegādāties vai saņemt kā personisku apbalvojumu ieroci, glabāt vai nēsāt “B” kategorijas pusautomātiskos atkārtotas darbības un viena šāviena ieročus un tā tālāk, izmantot šos ieročus treniņu šaušanā un šaušanas sporta sacensībās, kā arī pielietot pašaizsardzībai. Komisija uzskatīja, ka šādas tiesības ir tikai Latvijas Republikas pilsoņiem, kuri sasnieguši 21 gada vecumu, kā tas noteikts likuma 19.panta sestajā daļā, un deputāta Sokolovska priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Lai ilgi nebēguļotu uz sliedēm, sagaidot strauji braucošu likumdošanas lokomotīvi, uzreiz ļoti īsi raksturošu visus trīs PCTVL priekšlikumus, jo argumentācija “par” ir līdzīga un paši priekšlikumi ir līdzīgi. Pēc satura priekšlikumi nr.1, 3 un 4. Šie priekšlikumi 1 un 3 ir priekšlikumi izlīdzināt Latvijas pilsoņu un tās pastāvīgo iedzīvotāju tiesības iegādāties, glabāt, nesāt, pārvietot un kolekcionēt ieročus. Principā ekskluzīvas tiesības tikai valsts pilsoņiem iegādāties savā īpašumā ieročus nav nekas neparasts. Un mēs piedāvājam paplašināt šo personu loku vienīgi tādēļ, ka par valsts pilsoņiem nav atzīti vairāk nekā 500 tūkstoši cilvēku, kas sastāda vienu ceturto daļu no tās iedzīvotājiem un ir vairāk nekā puse no mazākumtautu pārstāvjiem. Šādu situāciju — aizliegumu uz ieroču nēsāšanu — var interpretēt kā noklusētu tā fakta atzīšanai, ka mazākumtautību tiesības Latvijā netiek ievērotas tādā pakāpē, ka minoritātes gatavosies atjaunot taisnīgumu ar ieročiem rokās.

Cienījamās dāmas un kungi! Tas taču neatbilst patiesībai. Pat apstākļos, kad tā saucamā izglītības reforma apdraud mūsu bērnu nākotni, mēs esam gatavi tikai uz miermīlīgām protesta formām likuma rāmjos. Aizliegums noteiktai sabiedrības daļai, kas ir izdalīta pēc vecāku izcelsmes pazīmēm, nesāt ieročus bija plaši izplatīts Grieķijas vergturu demokrātijā. Piemēram, spartieši un heloti. Bet pēdējo divarpus tūkstošu gadu laikā demokrātijas standarti, lai arī ne visās valstīs, zināmā mērā tika pārveidoti. PCTVL priekšlikuma atbalsts šādos apstākļos kļūs par uzticēšanās krievu kopienai apliecinājumu, nešaubīgi kalpos sabiedrības integrācijai. Un mēs ceram uz mūsu pozīcijas sapratni no Saeimas lielākā vairākuma.

Par priekšlikumu nr.4. Tas skar komerciālas dabas jautājumu. Vai nepilsoņi var pārdot ieročus? Spēkā esošais likums ļauj to darīt Eiropas Savienības pilsoņiem, bet Latvijas nepilsoņiem liedz. Dotais gadījums liecina, ka ārzemniekam tiek piešķirtas lielākas tiesības nekā valsts pastāvīgajam iedzīvotājam. Pat senie grieķi nespēja izdomāt kaut ko tādu! Latvijas nepilsoņu statusa jautājums Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīgs. Vismaz tai ceturtajai daļai vēlētāju, kura apzināti nevēlas uzskatīt tos par svešiniekiem. Un šīsdienas Saeimas balsojums par mūsu priekšlikumu zināmā mērā ietekmēs viņu izvēli referendumā 20.septembrī.

Lūdzu nodot balsojumam mūsu priekšlikumus nr.1, 3. un 4. un atbalstīt tos. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tā nu sanāk, ka viens vēlas aizstāvēt pilsoņus un citi atkal vēlas aizstāvēt nepilsoņus. Tā savādi sanāk, jo tāds nepilsoņu jēdziens tāpat ir mākslīgi iepludināts, un šī ārkārtīgi lielā tieksme visu laiku runāt par to ir acīmredzama.

Tātad pamatjautājums ir ļoti vienkāršs — vai mums ir vajadzīga kārtība valstī vai nav vajadzīga? Te jau es redzu, ka nepatīk tas, ka pilsoņiem ir ieroči. Nu tagad ar lielu skubu apbruņosim arī nepilsoņus. No vienas puses, tā runā visu laiku par tādu miermīlīgu darbību, par to, ka viss notiks mierīgi. Tad priekš kam tad jums tie ieroči ir vajadzīgi, tad man jāprasa? Jūs ko, miermīlīgi tos lietosiet? Tas būtu jauns jēdziens vispār. Miermīlīga ieroča lietošana. Varbūt pāriesim pie viena jēdziena — miermīlīga nošaušana vai miermīlīga pakāršana? Jā, ja to var izdarīt arī ar smaidu. Galu galā viens otrs čekists tiešām ar smaidu šāva un nemaz neuztraucās par savu darbību. Lūk! Līdz ar to tomēr vajadzētu saprast.

Jūs te runājat par Eiropas Savienību. Nu tad man būtu interesanti paskatīties, kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, tās likumos, paredz to, ka šajā valstī dzīvojošs nepilsonis var saņemt tādus pašus ieročus kā šajā valstī dzīvojošs pilsonis. Tas tiešām būtu ļoti interesanti.

Un tiešām, tā vietā, lai runātu par to, ka izbeigsim šo te spēlēšanos ar šo te vārdu “nepilsonis”, kuru diemžēl savā laikā piešķīra, daļēji piešķīra, lai kaut kādā brīdī tiktu vaļā no tiem sāpīgajiem jautājumiem par okupācijas apspriešanu, nu un tagad jūs turpināt mētāties ar to pašu. Nu nevar to atbalstīt un, protams, neatbalstīsim.

Jā, varētu nemaz nerunāt par to lietu, noklausīties to, ko jūs sakāt, un vienkārši nobalsot pret. Tas ir viens paņēmiens.

Es aicinātu kolēģus tomēr šad un tad atgādināt sabiedrībai par to, ko nozīmē šī jēdziena ieviešana… ko nozīmē šī jēdziena “nepilsonis” izmantošana jebkurā nepieciešamajā brīdī, un lūk, nu jau mēs esam tik tālu tikuši, ka dodam nepilsonim šaujamieročus. Redziet, armijā viņš negrib iet, un daudzi it kā nekļūstot par pilsoņiem tikai šī iemesla dēļ, ka negribot dienēt. Tātad tur viņš negrib iet, bet pēc tā ieroča viņš grābstās, to gan viņš grib paturēt savās rokās. Nu nevar atbalstīt. Nekā nevar darīt! Acīmredzot nāksies atgriezties šad un tad pie šādiem priekšlikumiem, un arī šajā brīdī varu pateikt tikai to, ka šeit konceptuāli vairākos priekšlikumos ir viens un tas pats, un aicinātu bez debatēm tos noraidīt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Arnolds Laksa vēlas ko piebilst? Nē.

Tad lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Sokolovska priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. 2.priekšlikums, kuru iesniedza Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Linda Mūrniece. Priekšlikumā ietvertā tiesību norma deleģē iekšlietu ministram noteikt kārtību šaujamieroču un lielas enerģijas pneimatiskā ieroča iegādāšanās, glabāšanas un nēsāšanas atļaujas saņemšanai.

Komisija šādas kompetences deleģēšanu iekšlietu ministram atbalstīja. Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 2.priekšlikumu iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Sokolovska kungs. Līdzīgi kā 1.priekšlikumā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Sokolovska kungs. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums ir Juridiskā biroja redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Laksa. Iesniegšanas termiņš — 19.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav? Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 19.maijs. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.723 — likumprojekts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”.

1.priekšlikums — iesniedzis deputāts Esta. Komisija neatbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Zīmīgi ir tas, ka arī 2.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — ir līdzīgs, ko atbildīgā komisija nav atbalstījusi, neraugoties uz pamatotiem juridiskiem iebildumiem par likumprojektu, kurš ir pieņemts pirmajā lasījumā.

Un lietas būtība ir tāda, ka pirmajā lasījumā apstiprinātais, pieņemtais likumprojekts nosaka, ka Uzraudzības padome vienlaicīgi būs tā, kura noteiks finansēšanas grafiku un tātad arī uzraudzīs šī projekta īstenošanu. Šeit jau ir pirmā dziļā pretruna tā, ka Uzraudzības padomes funkcija ir uzraudzība, nevis finansēšanas kārtības noteikšana, jo, no juridiskā viedokļa raugoties, kam būs saistošs šis dokuments? Jo, kā mēs zinām, tad finansēšanas kārtību var noteikt Ministru kabinets, un līdz ar to tas iegūst normatīvā akta spēku jeb likuma spēku. Šinī gadījumā Uzraudzības padomes noteiktā kārtība būs saistoša tikai un vienīgi sev. Es stipri šaubos, vai šāda kārtība būs saistoša jebkurai ministrijai, kur nu vēl valdībai. Un, ja valdība lems citādi, tad šī Uzraudzības padome būs kārtējo reizi spiesta mainīt savu kārtību, kā tas ir arī teikts šā likumprojekta anotācijā, tātad operatīvi lemt par izmaiņām. Tas nozīmē, tautas valodā runājot, tā: šodien ir pieci ķieģeļi, iemūrēsim, ziniet, rīt nav neviena, nu nemūrēsim! Nu, tas nav nopietni, ka šādu lielu projektu grib īstenot pieci, šinī gadījumā — seši cilvēki, un es kā Saeimas deputāts nevaru balsot un uzlikt šo atbildību šiem pieciem sešiem cilvēkiem. Tajā pašā laikā Ministru kabinets it kā pavirzās sāņus, noņem no sevis atbildību, pasakot, ka, ja neveiksmes gadījumā nepaveiksies ar šo projektu, tad “peramie zēni” būs, lūk, šie pieci vai seši cilvēki. Kā jūs redzat, nu, tas nav nopietni. Šo projektu var īstenot un veikt tikai visas institūcijas kopā: Saeima — pieņemot likumprojektu, valdība — nosakot finansēšanas kārtību, Uzraudzības padome, kurā ietilpst uz paritātes principiem sabiedriskās organizācijas, sabiedrība. Lūk, šādā situācijā ir iespējama sekmīga šī projekta realizācija.

Es aicinu apdomāties deputātus un nobalsot par šo priekšlikumu.

Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 1. — deputāta Estas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 42, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums. Analogs, tātad nav balsojams.

3. — deputāta...

Sēdes vadītāja. Deputātiem pret 2.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — deputāta Estas priekšlikums — ir daļēji atbalstīts 4.priekšlikumā, ko ir iesnieguši Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates par 3. — deputāta Estas priekšlikumu. Deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu.

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Demokrātija ir arī sabiedrības līdzdalība. Mani ļoti uztrauc tas, ka, neskatoties uz to, ka vārdos it kā “Jaunā laika” valdība deklarēja, ka tā ir atklāta, bet rīkojas pilnīgi pretēji un izslēdz no līdzdarbības dažādās dzīves norisēs sabiedrību. Un, manuprāt, Estas priekšlikums noteikti būtu jāatbalsta. Deputāta Estas priekšlikums, jo Bibliotēkas atbalsta fonds dara ļoti lielu darbu, izskaidrojot sabiedrībai bibliotēkas celšanas nepieciešamību. Turklāt Bibliotēkas atbalsta fonds ir spējis un, es esmu pārliecināts, arī spēs turpmāk piesaistīt ievērojamus finanšu līdzekļus nevis no nodokļu maksātāju kabatas jeb no valsts budžeta, bet piesaistīt dažādus ziedotājus, tajā skaitā arī ārvalstu ziedotāju finanšu līdzekļus. Un tas nāks tikai par labu mums visiem nodokļu maksātājiem, jo mums līdz ar to būs mazāki šie izdevumi bibliotēkas celtniecībai. Un ir skaidrs, ka Bibliotēkas atbalsta fonda pārstāvji, kuri nodarbojas ar finanšu līdzekļu piesaistīšanu celtniecībai, taču tīri cilvēcīgi varam saprast, viņi grib piedalīties arī šo finanšu līdzekļu izlietošanas procesā, jo tas taču ir ārkārtīgi loģiski.

Un tāpēc es ļoti aicinu atbalstīt deputāta Jāņa Estas priekšlikumu! Tautas partija uzskata, ka Atbalsta fondam noteikti būtu jābūt pārstāvētam šajā Uzraudzības padomē.

Tāpat, manuprāt, ir loģisks mūsu kolēģa deputāta priekšlikums — atbalstīt to, ka šajā Uzraudzības padomē ir arī pašas Nacionālās bibliotēkas izraudzīts pārstāvis.

Mēs taču šodien redzam un nav taču nevienam noslēpums, ka pašreizējais bibliotēkas direktors Andris Vilks ir ieguldījis milzīgu darbu, milzīgu enerģiju, lai mēs, Latvija, dabūtu šo projektu, lai mūsu izcilais arhitekts, izcilais arhitekts Birkerts šo projektu faktiski lielā mērā par saviem līdzekļiem īstenotu savā projektu birojā. Un bibliotēkas direktors ir ārkārtīgi, ārkārtīgi lielu darbu izdarījis, lai skaidrotu šo projektu sabiedrībai un visas šīs tehniskās lietas kārtotu. Un kāpēc mums vajadzētu ignorēt bibliotēkas pārstāvju piedalīšanos Uzraudzības padomē? Nu, es neredzu tam loģiku.

Es aicinu atbalstīt deputāta Jāņa Estas ierosinājumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Es aicinu savukārt uzmanīgāk izlasīt 3. un 4.priekšlikumu!

Nākamajam vārds ir deputātam Edgaram Jaunupam. Lūdzu! Jūs noņemat... Jūs nevēlaties debatēt.

Lūdzu, tad nākamais debatēt ir pieteicies deputāts Jānis Esta. Lūdzu!

J.Esta (TP). Godātie kolēģi! Ābiķa kungs šeit pamatoti izskaidroja, kāpēc būtu jāatbalsta šis manis iesniegtais priekšlikums. Es varbūt vēl mazliet precizēšu vēl to, ka pati Nacionālā bibliotēka konkrēti direktora Vilka personā un citu speciālistu personā ir strādājusi nemitīgi, nenogurstoši, lai uzturētu šo bibliotēkas celtniecības ideju. Es esmu pats personīgi piedalījies ar UNESCO pārstāvjiem rīkotajās konferencēs par daudzām šīm tēmām, un es neredzu šeit nekādu pretrunu un nekādu citu iemeslu, lai Nacionālās bibliotēkas pārstāvis, kurš ir visu laiku aktīvi cīnījies... kuri ir aktīvi cīnījušies par šo ideju, neatrastos Uzraudzības padomē. Ar ko var šis pārstāvis kaitēt?

Tajā pašā laikā, kā mēs redzam, nākamais Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums, kur ir Atbalsta fonda pārstāvis, ir atbalstīts. Tātad arī no tā viedokļa, ka šajā komisijā būs 6 pārstāvji, lēmuma pieņemšana būs sarežģīta.

Es aicinu atbalstīt savu priekšlikumu, kur ir šie septiņi padomes locekļi. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Edgars Jaunups. Lūdzu!

E.Jaunups (JL). Godājamie kolēģi! Kultūras ministrijā sagatavojot šo šodien otrajā lasījumā, otrajā, galīgajā lasījumā izskatāmo likumprojektu, mēs, protams, ļoti plaši diskutējām par to, kāda būtu pati efektīvākā un kvalitatīvākā uzraudzības sistēma. Un tas pamatprincips, pēc kura mēs vadījāmies līdzīgi, kā es to paudu arī šo likumprojektu… kad mēs atbalstījām šo likumprojektu pirms pāris nedēļām pirmajā lasījumā, bija skaidri un viennozīmīgi nodalītas izpildfunkcijas no uzraudzības funkcijām. Ja ir skaidri redzams, ka, veicot visus nepieciešamos darbus, projekta realizācijas ietvaros noteiktus pienākumus veic Kultūras ministrija, noteiktus pienākumus veic pati Nacionālā bibliotēka, un līdz šim arī bija paredzēts, ka noteiktus pienākumus veic projekta realizācijas ietvaros arī Atbalsta fonds, tad, protams, institūcijas un to pārstāvji, kuri paši piedalās projekta realizācijā un tērē vai izlieto valsts budžeta finansējumu, nekādā mērā nedrīkst piedalīties arī projekta uzraudzībā. Jo tādā situācijā mēs nonākam skaidrā un viennozīmīgā interešu konfliktā.

Pēc ilgām diskusijām ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fondu Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fonds ir atteicies no šīs līdzdalības projekta realizācijā, atsakoties no sabiedrības informēšanas kampaņas organizēšanas. Un tieši šī iemesla dēļ arī tiešām, Ābiķa kungs, ir atbalstīts 4.priekšlikums, par kuru mēs balsosim pēc neliela mirkļa, — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums — iekļaut Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta fondu šajā te Uzraudzības padomē. Bet es vēl vienu reizi gribu norādīt: tieši tā iemesla dēļ, ka Atbalsta fonds beidzot ir izšķīries, kādu vietu un kādas funkcijas viņi vēlas šajā bibliotēkas celtniecības un šī projekta realizācijas posmā veikt.

Kas attiecas uz Nacionālās bibliotēkas pārstāvi. Šeit ir tieši tas pats gadījums. Nacionālajai bibliotēkai un tās direktoram Vilka kungam ir virkne pienākumu pašā projekta realizācijas posmā, un šī iemesla dēļ arī viņš pats atzīst, ka viņa dalība Uzraudzības padomē, līdzīgi kā tas būtu, piemēram, ar kultūras ministru, nav nepieciešama. Jo tā ir projekta uzraudzība.

Vēl es gribu piebilst, ka attiecībā uz sabiedrības līdzdalību šī projekta uzraudzībā jau no laika gala ir domāts un no laika gala ir iekļauta institūcija, kura nodrošina šo sabiedrības līdzdalību. Un tā ir Nacionālā kultūras padome un tās priekšsēdētājs. Nacionālajā kultūras padomē ir tiešām personas, kuras neprasa komentārus, kuras ir pašas par sevi statuss sabiedrībā — kā Nora Ikstena, kā Māra Zālīte, kā Juris Karlsons, un arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Vilka kungs. Tā ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai ir visas iespējas kā Kultūras ministrijas pārraudzībā esošai iestādei iesaistīties projekta realizācijā, viņai ir virkne pienākumu, kurus viņai būs jāveic projekta realizācijas ietvaros, viņai ir pieejama visa nepieciešamā informācija, kāda vien ir šī projekta realizācijas stadijās, un caur Nacionālo kultūras padomi, caur šo pārstāvi, konkrēti Vilka kungs kā bibliotēkas direktors arī ir iesaistīts pats projekta uzraudzībā. Tā ka, es domāju, šī sistēma ir pārdomāta. Tā ir guvusi atbalstu ne tikai Kultūras ministrijā, tā ir guvusi atbalstu arī Ministru kabinetā. Šo projektu ir atbalstījusi Saeima pirmajā lasījumā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija arī pirms otrā lasījuma. Es domāju, ka 3. — Estas kunga priekšlikums — tiešām ir noraidāms un 4.priekšlikums atbalstāms. Paldies jums.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta — otro reizi.

J.Esta. Godātie deputāti! Ja runājam par pretrunām, tad pretrunas jau ir iebalsotas šajā likumprojektā, neatbalstot 1.priekšlikumu. Pretruna ir tā un ļoti dziļa pretruna, ka Uzraudzības padome būs tā, kura īstenos, kura sekos, kura uzraudzīs vienā personā, ar vienu vārdu sakot — darīs visu. Tur jau ir šī dziļākā pretruna. Ne jau pretruna ir tajā apstāklī, ka tur būs šīs te Nacionālās bibliotēkas pārstāvis.

Bet par likumdošanu es gribētu teikt tā, Jaunupa kungs, jaunrade likumdošanā ir laba lieta, ja tā robežojas ar profesionalitāti. Bet pašdarbība jeb amatierisms parasti robežojas ar diletantismu. Un man ir skumji, ka šo likumprojektu ir atbalstījusi valdība, tādējādi, teiksim, valdību padarot šinī gadījumā par pašdarbības pulciņu. Es negribētu, ka Saeima arī kļūtu par diletantu… diletantiska projekta atbalstītāju. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko piebilst? Nē.

Tad lūdzu deputātus balsot par 3. — deputāta Jāņa Estas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 48, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 4. — Zaļo un zemnieku savienības frakcijas priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5.priekšlikums — deputāta Estas. Iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr.6.

Lūdzu atbalstīt 6.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Pret 5. un 6.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6.a — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — deputāta Pīka priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Rihards Pīks.

R.Pīks (TP). Priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi, un šoreiz arī es teikšu — cienījamie radioklausītāji, kas klausās šo sēdi.

Es nerunāšu gari, jo te jau apmēram lietas ir skaidras, ka neviens priekšlikums, kurš reāli ir vērsts, lai Nacionālo bibliotēku beidzot uzbūvētu, netiek apstiprināts. Un tādēļ pašreiz notiek tāds process, ko varētu saukt “viegla mānīšanās”. Jāpieņem kaut kādi lēmumi ir, jo likums ir, paredzēts bibliotēku taisīt ir, bet, godājamie kolēģi, izlasiet, kas ir rakstīts par finansēšanas avotu, un finansisti taču šeit var saskaitīt kopā, kas tur sanāk no tiem finansēšanas avotiem, kas ir. Tur taču to bibliotēku uztaisīt nevar! Un vienīgais reālais ceļš ir no šobrīd esošajiem…. pie tam mans priekšlikums jau bija kādreiz, un bija tieši tādēļ, lai mēs šeit nemānītu sevi un nemānītu tautu, ka šo bibliotēku var uzbūvēt. Tātad, ja ņem aizņēmumu, kuru valsts garantē… un tas ir jāparedz likumā arī, un tad šo bibliotēku var uzbūvēt. Jo, ja vēl iekšā ir minētas tādas loterijas, bet, kā es noskaidroju, tā nav domāta speciāla loterija, bet tas ir domāts it kā uzlikt nodokli esošajām loterijām, nu… finansisti, paskaitiet, taču ir zināms, cik ievāc loterijas, cik ir saņemts no “Latvijas kuģniecības” un kur tā naudiņa ir un cik kopā tās naudas sanāk. Tādēļ nevajag sevi mānīt un mānīt tautu, un es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu, ja mēs reāli domājam un nekrāpjam sevi un tautu, un gribam uzbūvēt šo bibliotēku.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.

Lūdzu deputātus balsot par 7. — deputāta Riharda Pīka priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 45, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 8. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu pieņemt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 23, atturas — 3. Likums “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums” pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts — “Par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu Saimnieciskajā komisijā”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu!

Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Deputāts ievēlēts Saimnieciskajā komisijā.

Nākamais darba kārtības jautājums — Saeimas lēmuma projekts — “Par deputāta Roberta Jurķa ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”.

Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Deputāts ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Ļoti atvainojos par nebūšanu zālē, jo par mūsu Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu žurnālistiem ir ļoti liela interese.

Tālāk es lūgtu izskatīt, ko ir skatījusi arī mūsu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””. Būtībā tiek mainītas divas nenozīmīgas frāzes, jo tieši tās traucē būt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu, un Tieslietu ministrija pašreiz šos likumus sakārto, un Tieslietu ministrija mums ziņoja par šo labojumu. Mums, deputātiem, nekādi aizrādījumi par to nebija. Mēs tos akceptējam.

Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja.Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Strazdiņam Jānim!

J.Strazdiņš. 14.maijs.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 14.maijs. Paldies!

Saeimas Prezidijs informē, ka šodien Saeimas Prezidija sēdē pēc 8.Saeimas deputāta Andreja Nagļa iesnieguma deputātam piešķirts bezalgas atvaļinājums šā gada 8.maijā. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi, Veselības aizsardzības apakškomisijas sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās pulksten 12.35un pulksten 12.50 — Sociālo un darba lietu komisijas sēde arī tajās pašās telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Šā gada 13.maijā, otrdien, Saeimas Viesu zālē notiks Latvijas un Īrijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās ar Īrijas vēstnieku Patriku Makkeinu.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Indulim Emsim.

I.Emsis (ZZS). Godātie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti! Es aicinātu pulksten 12.30 uz tikšanos ar Vācijas Tautsaimniecības komisijas deputātiem Viesu zālē.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs) Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Andis Kāposts, Andrejs Naglis, Māris Kučinskis, Inese Šlesere, Elita Šņepste, Andis Tolmačovs, Dainis Turlais un Inese Vaidere.

Sēdes vadītāja. Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Saeimas šā gada 8.maija sēdi var uzskatīt par slēgtu.