Pēc 2003.gada 8.maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Dobelis (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK): Tā nu sanāk, ka mūsu vidū ir cilvēki, kuri nevar un negrib nomierināties un sapņo par zaudēto privilēģiju atgūšanu. Tāpēc parādās visādi īpatnēji priekšlikumi gan par pareizticīgo Ziemassvētku dienām, par Starptautisko sieviešu dienu, gan arī īpatnējā gatavošanās 23.maijam, pieskaņojot to Eirovīzijas pasākumiem.

Šodien parādījās ārkārtīgi īpatnējs likumprojekts “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”. Priekšlikuma autori pilnīgi ignorē vēsturisko patiesību un nerunā par to, par ko negrib runāt, — par Polijas okupāciju, ko kopīgi veica Staļins un Hitlers, un PSRS un Vācijas ārkārtīgi ciešo sadarbību līdz Otrajam pasaules karam. Nerunā par to, cik daudz nodarīts pāri tiem cilvēkiem, kurus represēja padomju vara, proti, latviešu leģionāriem un viņu līdzgaitniekiem. Nerunā par to, kā sarkanarmieši izrīkojušies Latvijā, citās Baltijas un Eiropas valstīs. Likumprojektā ir ārkārtīgi aizkustinošs priekšlikums — dot sarkanarmiešiem represēto tiesības. Kādi viņi ir šie represētie? Man nekas cits neatlika, kā nedaudz pastāstīt par to, kas vēsturē ir noticis īstenībā un ko ļoti daudzi negrib un nevēlas dzirdēt, un noraidīt līdzīgus priekšlikumus. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nekad nesamierināsies ar šādām aktivitātēm un vienmēr sniegs attiecīgu pretdarbību.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”): Rīt ir Eiropas diena, un es gribu atzīmēt, ka šodien beidzot trešajā lasījumā tika pieņemti ļoti būtiski grozījumi Latvijas Republikas Satversmē un ar to saistītie grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Īstenībā jau neko daudz jaunu nevar pateikt, tādēļ citēšu mūsu Satversmes tēvu Dišleru, kurš 1921.gadā ir teicis šādus vārdus: “Par Latvijas tautu es esmu tanī pārliecībā, ka tā ir samērā kulturāla, apzinīga un aktīva tauta. Demokrātiska pēc tautas vairākuma stāvokļa un ieskatiem, pie tam apzinīga demokrātiski politiskas brīvības cīnītāja, ko viņa jau vairākkārt ir pierādījusi ar savu aktīvo uzstāšanos. Un tāpēc šķiet, ka Latvijas tauta ir noteikti demokrātiskas valsts iekārtas pilnīgi cienīga.” Grozījumi likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” ir paredzēti, lai stiprinātu Latvijas demokrātiju, un pati tauta pieņemtu lēmumu dalībai ES. Frakcijas “Jaunais laiks” deputāti ir pārliecināti, ka šie 1921.gadā Dišlera teiktie vārdi ir attiecināmi uz Latvijas tautu arī šodien, un Latvijas tauta septembrī izdarīs savu izvēli.

Es gribētu atzīmēt otru arī tikpat svarīgu lietu visai Latvijas tautai. Tas ir mūsu garīgais gaismas pils projekts — likumprojekts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”. Bija ļoti aktuāli un svarīgi to pieņemt iespējami īsā laikā, lai pēc iespējas ātrāk varētu šo projektu uzsākt. Šodien pēc nelielām debatēm likums ir pieņemts, un šo projektu ir iespējams uzsākt. Es ceru, ka paredzētajā laikā Rīgā Nacionālā bibliotēka būs.

No šodienas frakcijā “Jaunais laiks” ir jauns deputāts — Roberts Jurķis, kurš ir nomainījis Ingrīdu Circeni, kura pašreiz pilda veselības ministres pienākumus. Es savam kolēģim vēlu veiksmi un daudz darba, jo darba šeit visiem pietiek.

V.Agešins (Tautas saskaņas partijas frakcija): Šodien man gribētos paust savu viedokli tikai par vienu jautājumu. Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likums”. Uzskatu, ka likums ir kreisās opozīcijas un arī Tautas saskaņas partijas sasniegums, jo tas bija mūsu priekšlikums vēl 7.Saeimā. Saeima parlamentārās izmeklēšanas komisijas ievēlē no Saeimas deputātiem, lai veiktu parlamentāro izmeklēšanu un aktīvāk cīnītos pret, piemēram, gaļas kontrabandu un korupciju. Parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no Ministru kabineta locekļiem, viņu padotajiem, kā arī no viņu pakļautībā un pārraudzībā esošajām iestādēm, no pašvaldībām un citām publiskajām institūcijām. Es uzskatu, ka šis likums var kļūt par zināmu opozīcijas instrumentu cīņā pret negodīgajiem ierēdņiem. Bez tam parlamentārā izmeklēšanas komisija ir tiesīga uzdot izdarīt revīziju valsts un pašvaldību iestādēs, aģentūrās un kapitālsabiedrībās, kā arī citos uzņēmumos, sabiedriskajās organizācijās un fiziskajām personām. Valsts un pašvaldību, kā arī citu publisku institūciju amatpersonām ir pienākums sniegt nepieciešamo informāciju parlamentārās izmeklēšanas komisijām to uzdevumu veikšanai. Ļoti svarīga ir norma par to, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības uzaicināt uz savām sēdēm jebkuru personu un uzklausīt tās paskaidrojumus. Ja persona neierodas pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas uzaicinājuma, tiesa pēc komisijas ierosinājuma lemj par personas piespiedu atvešanu. Uzskatu, ka tā nebūs Saeimas deputātu patvaļa, jo parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbībā piedalīsies īpaši pilnvarots prokurors. Pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas motivēta ierosinājuma ģenerālprokurors nekavējoties norīkos vienu vai vairākus prokurorus piedalīties parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā. Tautas saskaņas partija uzskata, ka 8.Saeimā šajā jomā cīņa pret korupciju būs ne tikai runāšanas līmenī, bet būs arī zināmas juridiskas sekas, jo persona par apzinātu nepatiesu paskaidrojumu vai apzinātu nepatiesu atzinumu būs saucama pie kriminālatbildības.

Tautas saskaņas partija cer, ka arī visi pārējie deputāti aktīvi cīnīsies pret korupciju, kontrabandu un citām sliktām lietām.

Ē.Zunda (Tautas partijas frakcija): Viens no svarīgākajiem jautājumiem šodienas sēdē ir likumprojekts “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. Tautas partijas frakcija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz likumā iekļaut normu, kas regulē ministru algas. Ministri šā gada 7.janvārī paši sev noteica gandrīz četras reizes lielākas algas, un tagad tās pārsniedz 2000 latu. Mūsu frakcijas priekšlikums paredz, ka ministri paši minimālās algas nenosaka, bet to regulē Saeima ar likumu, jo atbilstoši Latvijas Republikas Satversmei Ministru prezidentam un ministriem viņu amatu pildīšanai ir nepieciešama Saeimas uzticība, un viņi par savu darbību ir atbildīgi Saeimas priekšā. No šīs normas izriet, ka Saeima ir Ministru kabineta darba vērtētāja un Saeimai ir visas tiesības noteikt Ministru kabineta locekļu atalgojumu.

Mūsu priekšlikums satur arī normu, ka ministru algas tiek piesaistītas vidējai algai valstī, tādējādi ministru atalgojums kļūst atkarīgs no viņu darba rezultāta. Jo labāk strādā valdība, jo lielāka ir iedzīvotāju labklājība un lielāki viņu ienākumi, līdz ar to ministriem ir tiesības uz lielāku algu. Mūsuprāt, Ministru kabinets šā gada 7.janvārī ir rīkojies neētiski un negausīgi palielinājis sev algas, nerēķinoties ar to, ka ļoti daudziem mūsu valsts iedzīvotājiem — pensionāriem, medicīnas un izglītības darbiniekiem — arī nepieciešams ienākumu palielinājums. Mūsu priekšlikums paredz daudz mērenāku ministru algu palielinājumu. Partija “Jaunais laiks” un tās koalīcijas partneri balsojot neatbalstīja mūsu priekšlikumu, kaut arī argumentēti neiebilda, jo acīmredzot jutās neērti par savu ministru rīcību. Mēs ceram, ka mums izdosies atgriezties pie šī priekšlikuma likumprojekta trešajā lasījumā un panākt pozitīvas izmaiņas.

Gribētu minēt arī to, ka šodien tika izskatīts likumprojekts “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likums”. Pozīcijas partiju iesniegto priekšlikumu dēļ, mūsuprāt, tas ir kļuvis samērā nereāls.

V.Buzajevs (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šīsdienas Saeimas plenārsēdi nevar nosaukt par veiksmīgu abiem galējiem parlamenta spārniem — kā mums, tā arī frakcijai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Tomēr mēs vienbalsīgi atbalstījām grozījumus Satversmē, kas ļauj tieši tautai izlemt jautājumu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Bet frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikums — uzskatīt par Latvijas tautu arī nepilsoņus — tika noraidīts, kaut arī pirms divpadsmit gadiem nākamie nepilsoņi piedalījās referendumā par Latvijas neatkarību. Jau divpadsmit gadus Latvijas tauta ir sadalīta pēc šķirām, un beigas tam nevar saredzēt. Pateicoties tam, Latvijas valdība var darīt ar savu tautu visu, ko vien grib. Lūk, arī šodien tika noraidīts PCTVL priekšlikums — izlemt par tautas nobalsošanu jautājumā par Latvijas iestāšanos NATO. Kaut arī Latvijai neviens nedraud un tautas nauda, kas dāsni tiek tērēta aizsardzībai, iet pa vējam, tā vietā, lai paaugstinātu pensijas un algas skolotājiem un ārstiem, celtu mājas, mēs finansējam aizokeāna monopolijas, kuras īpašu trūkumu necieš.

Vēl runāšu par PCTVL priekšlikumu piešķirt veterāniem, kuri karojuši pret Hitleru, oficiālu statusu. Tā ir gan kaimiņvalstī Lietuvā, gan arī lielākajā daļā Eiropas valstu, kur neviens viņus neuzskata par okupantiem. Tur viņiem ir gan īpašs statuss, gan arī atvieglojumi.

Bet, paldies Dievam, šodien netika atbalstīts frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums — iesēdināt cietumā tos, kuri aicina mainīt nekam nederīgus likumus. Viņi šodien gribēja vajāt tos, kas iestājas par krievu skolu saglabāšanu, bet rīt varbūt vajās tos, kas iestājas pret pensijas vecuma vai arī komunālo maksājumu tarifu paaugstināšanu. Frakcija PCTVL savus uzskatus neslēpj. Mēs esam par krievu skolu saglabāšanu, par taisnību pēc likuma, mēs esam pret masveida izlikšanām no dzīvokļiem.

Frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” vārdā es gribu apsveikt visus veterānus, kas karojuši pret Hitleru, ar uzvaras dienu!

P.Kalniņš (Zaļo un Zemnieku savienības frakcija): Šajā nedēļā sāk izšķirties jautājums par budžeta grozījumiem, un ir bēdīgi, ka šodien, ja mēs gribam aizstāvēt savus zemniekus, tiekam nostādīti pret skolotājiem un mediķiem. Es saprotu, ka visiem ir daudz vajadzību, bet tāds stāvoklis, kāds ir lauksaimniecībā šobrīd, pēdējos gados nav bijis, proti, ļoti zemās iepirkumu cenas liellopu gaļai un cūkgaļai.

Mums ir jāatceras, ka praktiski līdz referendumam ir palikuši četri mēneši. Līdz iestāšanās Eiropas Savienībā — gads. Ja jau šodien mēs zemniekiem nevaram neko palīdzēt, lai viņi varētu modernizēt savas saimniecības, būvēt ražotnes un būtu konkurētspējīgi, tad jādomā, kādi tad varētu būt šie referenduma rezultāti. Zemnieki, rēķinoties ar šīm subsīdijām, ko Ministru prezidents apsolīja gada sākumā, — 6,6 miljoniem latu, ir ņēmuši kredītus. Tas nozīmē, ka nedaudz tiek apdraudētas arī bankas, kuras apsver, vai zemnieki šo te naudu var atdot. Ja šis jautājums būtu pilnīgi bezcerīgs, varbūt mēs tā nesatrauktos, bet kādēļ Valsts ieņēmumu dienests necīnās par to, lai varētu iekasēt papildu nodokli. Mēs uzskatām, ka tādas iespējas pastāv. Oficiāli mēs saņemam dažādus dokumentus ar atbildēm, ka uz robežas viss ir kārtībā, muitā pareizi tiek iekasēti visi nodokļi, tomēr mūsu frakcija uzskata, ka ne viss un visur ir sakārtots. Ir patīkami, ka pēdējā laikā redzam jaunās valdības aktivitātes, un viens otrs pat diezgan augstā amatā esošs ierēdnis tiek sodīts un atbrīvots no darba, bet tomēr ir lietas, kur mēs uzskatām, ka valdība strādā par maz.

Mēs ļoti vēlētos palīdzēt Ministru prezidentam turēt doto solījumu, lai zemnieki varētu šos 6,6 miljonus pilnībā saņemt, kā to arī bija solījis Repšes kungs.

P.Simsons (Latvijas Pirmās partijas frakcija): Es gribētu pievērst uzmanību dažiem šodien Saeimā skatītiem likumprojektiem.

Pirmkārt, tas ir likumprojekts “Medību likums”, ko nodeva izskatīšanai komisijās, un, otrkārt, pirmajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Grozījumi Muitas likumā”, kas varētu skart tās personas, kas atgriežas uz dzīvi Latvijā kā repatrianti vai pārceļas uz pastāvīgu dzīvi šeit citu iemeslu dēļ.

Es gribētu komentēt arī tos gadījumus, kad Latvijas Pirmās partijas frakcija balsoja pret dažiem ierosinājumiem, un motivēt — kāpēc. Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņu”” kreisā opozīcija piedāvāja izslēgt tautību kā jēdzienu un kā faktoru, kurš it kā nav identificējams cilvēkam pēc viņa brīvas gribas. Kreisā opozīcija arī likumprojektā “Grozījumi Ieroču aprites likumā” piedāvāja paplašināt tiesības turēt ieroci ne tikai attiecībā uz pilsoņiem, bet arī uz nepilsoņiem un uz visiem Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem. Tas mums nebija pieņemams, jo pilsoņa prerogatīva un pilsoņa pienākums ir aizsargāt savu valsti ar ieroci. Nepilsonim tāda pienākuma nav.

Komentējot likumprojektu “Par Otrā pasaules kara antihitleriskās koalīcijas cīnītāju statusu”, mums būtu jāatceras, ka kara laikā Latvija kā valsts nebija kara dalībniece un Latvija nepastāvēja kā neatkarīga valsts. No tā izriet, ka pret kādas citas valsts pilsoņiem, kuri piedalījās karā vienā vai otrā pusē, Latvijai nav pienākuma un faktiski nav tiesību regulēt viņu statusu. Šajā likumprojektā absurds bija ierosinājums kara dalībniekiem — antihitleriskās koalīcijas cīnītājiem — piemērot tās garantijas, kādas ir politiski represētajām personām. Mēs labi zinām, ka tieši uzvarētājas valsts kara dalībnieku uzvaras dēļ radās šīs politiski represētās personas no politiskajām represijām pret Latvijas pilsoņiem.

Plenārsēdē vēl tika minēts labējās opozīcijas ierosinājums — noregulēt ministru algas, bet netika minēts, kādas bija iepriekšējās valdības ministru algas un cik ir ierosināts tagad jaunajai valdībai šīs algas noteikt.

Saeimas preses dienests