Ministru kabineta noteikumi Nr.246

Rīgā 2003.gada 29.aprīlī (prot. Nr.23, 70.§)

Kārtība, kādā no psihoaktīvām vielām atkarīgie bērni saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasības sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem

Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās
palīdzības likuma 3.panta otro daļu un 17.panta pirmo daļu un
Bērnu tiesību aizsardzības likuma
48.panta piekto daļu un 49.panta trešo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā no psihoaktīvām vielām — alkohola, narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām — atkarīgie bērni par valsts budžeta līdzekļiem saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus (turpmāk — pakalpojumi), un prasības pakalpojumu sniedzējiem, lai nodrošinātu bērnu reintegrāciju sabiedrībā.

2. No psihoaktīvām vielām atkarīgajiem bērniem pakalpojumu saņemšanu nodrošina pakalpojumu sniedzēji — specializētas sociālās rehabilitācijas institūcijas.

3. Pakalpojumu sniedzējs ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta juridiskā persona, kura nodrošina pakalpojumu sniegšanu atbilstoši šo noteikumu prasībām un ir ieguvusi tiesības sniegt pakalpojumus likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” noteiktajā kārtībā.

4. Pakalpojumus bērni saņem pēc pilna ārstēšanās un motivācijas kursa pabeigšanas narkoloģiskajā ārstniecības iestādē vai atsevišķos gadījumos — pēc narkologa noteiktā ārstēšanās kursa pabeigšanas.

5. Pakalpojumu sniedzēja nodrošinātais pakalpojumu kurss nav ilgāks par 18 mēnešiem.

6. Bērns pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne agrāk kā divus gadus pēc iepriekšējā pakalpojumu kursa pabeigšanas.

II. Pakalpojumu saņemšana

7. Lai bērns varētu saņemt pakalpojumus, bērna likumiskais pārstāvis iesniedz pašvaldības sociālajā dienestā pēc bērna dzīvesvietas šādus dokumentus:

7.1. iesniegumu par bērna uzņemšanu specializētā sociālās rehabilitācijas institūcijā;

7.2. sertificēta narkologa atzinumu saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

7.3. ģimenes ārsta izsniegtu izziņu par bērna veselības stāvokli (veidlapa 086-u ar HIV un B, C hepatīta izmeklējumiem).

8. Triju darbdienu laikā pēc bērna likumiskā pārstāvja iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālais dienests:

8.1. apseko bērna dzīves apstākļus;

8.2. nosūta šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minētos dokumentus un bērna dzīves apstākļu apsekošanas aktu Valsts sociālo pakalpojumu aģentūrai.

9. Valsts sociālo pakalpojumu aģentūra vienas darbdienas laikā:

9.1. izvērtē saņemtos dokumentus;

9.2. pieņem lēmumu par pakalpojumu sniegšanu un pakalpojumu sniedzēju;

9.3. ja ir pieņemts lēmums sniegt bērnam pakalpojumus, izsniedz bērna likumiskajam pārstāvim norīkojumu uz specializēto sociālās rehabilitācijas institūciju;

9.4. nosūta šo noteikumu 7.2. un 7.3.apakšpunktā minētos dokumentus un bērna dzīves apstākļu apsekošanas aktu pakalpojumu sniedzējam;

9.5. informē attiecīgās pašvaldības sociālo dienestu par bērna nosūtīšanu uz specializēto sociālās rehabilitācijas institūciju.

10. Pēc šo noteikumu 9.3.apakšpunktā minētā norīkojuma saņemšanas bērns kopā ar viņa likumisko pārstāvi dodas uz specializēto sociālās rehabilitācijas institūciju.

11. Attiecīgās pašvaldības sociālais dienests:

11.1. ja nepieciešams, nodrošina bērnu un viņa likumisko pārstāvi ar transportu, lai viņi nokļūtu specializētajā sociālās rehabilitācijas institūcijā;

11.2. veic sociālo darbu ar bērna ģimeni;

11.3. pēc bērna atgriešanās no specializētās sociālās rehabilitācijas institūcijas atkārtoti apseko ģimeni un, ja nepieciešams, turpina veikt sociālo darbu ar bērna ģimeni.

12. Pakalpojumu sniedzējs:

12.1. iepazīstina bērnu un viņa likumisko pārstāvi ar specializētās sociālās rehabilitācijas institūcijas iekšējās kārtības noteikumiem;

12.2. noslēdz ar bērna likumisko pārstāvi un (vai) ar bērnu, ja viņš ir vecāks par 15 gadiem, līgumu par pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, pušu tiesībām un pienākumiem.

III. Prasības pakalpojumu sniedzējam

13. Pakalpojumu sniedzējs bērnam nodrošina:

13.1. individuālus un grupu pakalpojumus atsevišķi bērniem līdz 14 gadu vecumam un bērniem no 14 līdz 18 gadu vecumam atbilstoši labklājības ministra apstiprinātajai rehabilitācijas programmai no psihoaktīvām vielām atkarīgajiem bērniem;

13.2. aktīvās atpūtas un sporta nodarbības;

13.3. iespējas apgūt vai uzlabot pašaprūpes un pašapkalpošanās iemaņas;

13.4. kvalitatīvu bērna vecumam, veselības stāvoklim un uztura normām atbilstošu ēdināšanu ne retāk kā četras reizes dienā;

13.5. iespēju apgūt atbilstošu vispārējās izglītības programmu;

13.6. pirmo medicīnisko palīdzību jebkurā diennakts laikā, kā arī narkologa un citu speciālistu noteikto medikamentozo terapiju;

13.7. šādas atbilstoši aprīkotas telpas:

13.7.1. dzīvojamās istabas;

13.7.2. telpas individuālajām un grupu nodarbībām;

13.7.3. atpūtas telpas;

13.7.4. sanitārās telpas;

13.7.5. ēdamtelpas;

13.7.6. telpas un aprīkojumu apģērba un veļas mazgāšanai un glabāšanai;

13.7.7. sporta nodarbībām piemērotas telpas un sporta inventāru;

13.8. mīksto inventāru (piemēram, gultas piederumus, veļu, dvieļus) un nepieciešamos higiēnas līdzekļus.

14. Specializētās sociālās rehabilitācijas institūcijas vadītājam ir augstākā izglītība, zināšanas personāla vadībā un finanšu vadībā, kā arī pieredze administratīvajā darbā.

15. Specializētajā sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumus sniedz darbinieki, kuriem ir augstākā izglītība sociālā darba, psiholoģijas, psihoterapijas vai rehabilitācijas specialitātē un kuri ir apguvuši apmācības programmu no psihoaktīvām vielām atkarīgo bērnu rehabilitācijai. Minēto programmu apstiprina labklājības ministrs. Apmācības programmas apguvi finansē no valsts pamatbudžeta līdzekļiem.

16. Specializētajā sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojumus sniedz arī darbinieki, kuriem ir attiecīga profesionālā kvalifikācija atbilstoši sniedzamo pakalpojumu specifikai.

17. Lai sekmīgi reintegrētu bērnu sabiedrībā, pakalpojumu sniedzējs sadarbojas ar pašvaldības sociālo dienestu pēc bērna dzīvesvietas un citām institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu.

IV. Noslēguma jautājumi

18. Bērnam vai viņa likumiskajam pārstāvim ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pakalpojumu sniedzējam vai Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijai priekšlikumus un iebildumus attiecībā uz saņemto pakalpojumu kvalitāti.

19. Līdz Valsts sociālo pakalpojumu aģentūras un Sociālo pakalpojumu kvalitātes kontroles inspekcijas izveidei šo noteikumu 8.2.apakšpunktā, 9. un 18.punktā noteiktās funkcijas pilda Sociālās palīdzības fonds.

20. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Pielikums
Ministru kabineta
2003. gada 29. aprīļa
noteikumiem Nr. 246

Narkologa atzinums par sociālās rehabilitācijas nepieciešamību no psihoaktīvām vietām atkarīgam bērnam

Labklājības ministre D.Staķe