Zinātnes Lielās medaļas — lieliem pētniekiem

Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas 2003.gada laureātiem

Ik gadu Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir divas Lielās medaļas. Tas ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir vienam ārvalstu un vienam Latvijas zinātniekam par izciliem radošiem sasniegumiem. Lielās medaļas savulaik ir saņēmuši: J. Graudonis, J. Stradiņš, E. Dunsdorfs, E. Lavendelis, E. Grēns, D. A. Lēbers, E. Lukevics, M. Štaudingera-Voita, V. Vīķe-Freiberga, E. Siliņš, D. Draviņš, J. Krastiņš, J. Upatnieks, O. Lielausis, G. Birkerts, M. Beķers, J. Hartmanis, A. Caune, T. Millers un V. Toporovs.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielā medaļa 2003.gadā ir piešķirta akadēmiķim Rūsiņam Mārtiņam Freivaldam par izciliem darbiem varbūtisko algoritmu un kvantu automātu teorijā, izveidojot zinātnisko skolu Latvijā.

Tāpat Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Dr. Indriķis Šterns ir apbalvots ar 2003. gada Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielo medaļu par pētījumiem Latvijas viduslaiku vēsturē.

Rūsiņš Mārtiņš Freivalds (dzimis 1942.gada 10.novembrī) ir izcils matemātiķis, kura pētījumi algoritmu un to sarežģītību teorijā ir starptautiski atzīti. Profesors R.M.Freivalds – LU Fizikas un matemātikas fakultātes Diskrētās matemātikas katedras vadītājs, Dr.habil.math.(1985), LZA korespondētājloceklis (1991), LZA īstenais loceklis (1992), Eiropas Teorētiskās informātikas asociācijas loceklis, Latvijas pārstāvis Eiropas Komisijas komitejā “Information Society Technology”, LU Senāta un Fizikas un matemātikas fakultātes Domes loceklis, LZP ekspertu komisijas loceklis fizikā, matemātikā un astronomijā. R.M.Freivalds ir LZA Eižena Āriņa balvas laureāts (2000) datorzinātnēs par darbu ciklu “Efektīvi varbūtiski algoritmi”. Šo balvu pasniedz par izciliem sasniegumiem datorzinātnēs un to pielietojumos.

R.M. Freivalda galvenais pētnieciskais darbs ir saistīts ar algoritmu sarežģītību. Viņa pirmā publikācija par šiem jautājumiem bija 1964. gadā. 1975.gadā viņš pierādīja pirmo teorēmu par to, ka varbūtiskie algoritmi var kādu uzdevumu risināt ātrāk nekā determinētie algoritmi. Rietumos vislielāko interesi izraisīja R.M.Freivalda pierādījums, ka ar šīm metodēm var pārbaudīt , vai dotie skaitļi, matricas, polinomi ir sareizināti pareizi, turklāt šī pārbaude iespējama ātrāk, nekā vajadzīgs, lai šos objektus patiešām sareizinātu. Kad amerikāņu informātiķis Manuels Blūms 1995.gadā saņēma Tjūringa prēmiju (datoru zinātnē tā ir Nobela prēmijas analogs), viņš prēmijas saņemšanas akadēmiskajā lekcijā nosauca šo R.M.Freivalda darbu par vienu no saviem iedvesmas avotiem, lai ķertos pie pētījuma par datoru programmu korektības pārbaudēm. Pēdējos gados R.M.Freivalds ir izveidojis jaunas metodes, ar kurām var pierādīt efektīvu varbūtisku algoritmu neiespējamību dažādiem uzdevumiem. Šādi pierādījumi ir vajadzīgi, lai noskaidrotu, vai dotos algoritmus ir iespējams uzlabot. Diemžēl jau pirms četrdesmit gadiem zinātnieki pārliecinājās, ka šādi pierādījumi ir neparasti grūti pat tad, ja algoritms nedrīkst izdarīt nekādus nejaušus soļus. R.M.Freivalda darbi tiek plaši citēti – R.M.Freivalds ir viens no visvairāk citētajiem Latvijas zinātniekiem un visvairāk citētais no Latvijas matemātiķiem un datorzinātniekiem.

R.M.Freivalda zinātniskie rezultāti ir atspoguļoti apmēram 200 publikācijās, t.sk. monogrāfijā (R.Freivalds, D.Taimina, E.B.Kinber “Fundamentals of Computers”, 1986, Kiev: Radianska Skola Press). Divām grāmatām viņš bija zinātniskais redaktors. R.M.Freivalds ir 10 mācību grāmatu un 10 metodisko rakstu autors. R.M.Freivalds bija daudzu starptautisku konferenču programmu komitejas priekšsēdētājs un loceklis, pēdējā – 13.Starptautiskā zinātniskā konference “Fundamentals of Computation Theory” (Rīga, 2001). Šajā konferencē R.M.Freivalds bija programmu komitejas priekšsēdētājs un rakstu krājuma redaktors.

R.M.Freivalda vadībā ir izveidota zinātniskā skola. Daudzus gadus profesors R.M.Freivalds lasa lekciju kursus Latvijas Universitātē, viņa sadarbība ar studentiem un jaunajiem zinātniekiem ir ļoti auglīga. Viņa vadībā aizstāvētas 10 doktora disertācijas. Viņš vada LU doktora studiju programmu datoru zinātnē, viņa vadītie studenti jau daudzus gadus ir saņēmuši vairākus apbalvojumus Latvijā un ārzemēs.

R.M.Freivalds 2001.gadā ir sagatavojis apsveikumu Rīgai 800.jubilejā “Ievērojamas personības Rīgā 800 gadu laikā”, kas tika izdots kā CD-ROM pielikums žurnāla “E-pasaule” 2001.gada oktobra numuram.

Indriķis Šterns, ievērojamais viduslaiku vēstures speciālists, dzimis 1918. gada 13. oktobrī Liepājā. Beidzis Liepājas ģimnāziju, iestājies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures nodaļā. Jau studiju gados parādījusies interese par zinātnisko darbu – iegūstot pirmo vietu studentu zinātnisko darbu konkursā par pētījumu “Vidzemes 1849. gada zemnieku likumi”. 1940. gadā studijas nācās pārtraukt un doties obligātajā karadienestā. 1944. gadā I. Šterns izceļoja uz Ziemeļvāciju, pēc tam uz Austrāliju. Tur Sidnejas universitātē vēstures studijas atjaunojis un 1962.gadā tās turpinājis Pensilvānijas universitātē ASV. 1964.gadā ieguvis bakalaura (ar izcilību!), 1965.gadā – maģistra, bet 1969. gadā – doktora grādu vēsturē, aizstāvot disertāciju “Vācu ordeņa statūti: studija par reliģiskajiem bruņinieku ordeņiem”. I. Šterns ir bijis mācību spēks Līhaja (Lehigh) universitātē (1967 – 1969), bet kopš 1969. gada privātdocents Mīlenberga (Mühlenberg) koledžā Alentaunā. Zinātnieka profesionālā izaugsme, lasot lekciju kursus seno un viduslaiku vēsturē un historiogrāfijā (Rietumeiropas, Seno Tuvo Austrumu, Senās Grieķijas, Senās Romas, Rietumeiropas viduslaiku vēsture), vēlāk deva viņam profesora akadēmisko amatu. Kopš 1989. gada profesors ir emeritētais zinātnieks. Publicējis septiņdesmit zinātnisku darbu, t.sk. septiņas monogrāfijas. Angļu valodā izdevis grāmata: “Viduslaiku ievērojamākie vēsturnieki: analīze un bibliogrāfija (1980), “Viduslaiku ievērojamākie vēsturnieki: lasāmgrāmata” (1982). Vienmēr saglabājusies viņa dziļā interese par Latviju un saikne ar Latviju. Kā viesprofesors I. Šterns lasījis lekcijas Latvijas universitātē. Kopš 1997. gada viņš ir LU Latvijas vēstures institūta korespondētājbiedrs, kopš 1998. gada – Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis. 2000. gadā saņēmis sava skolotāja Arveda Švābes vārdā nosaukto LZA balvu – balvu, kuru piešķir par izciliem pētījumiem Latvijas vēsturē.

Par profesora aktīvajiem sakariem ar Latvijas vēsturniekiem liecina daudzās publikācijas akadēmiskajos žurnālos: “Latvijas Vēsture” un “Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls”. Viņa latviski izdoto monogrāfiju skaitā jāmin “Latvijas vēsture. 1290 – 1500” – pirmā monumentālā viduslaiku vēsture Latvijā un “Latvijas vēsture. 1180 – 1290. Krustakari” (LU Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2002, 736 lpp.). Šis pētījums aptver mūsu vēstures 13. gadsimtu, par kuru rakstītās liecības ir saglabājušās senajās hronikās, t.sk. “Livonijas Indriķa hronikā”. Šāds monumentāls darbs arī ir pirmreizējs. Tas gan apkopo jau zināmo materiālu, gan ienes daudz jauna Latvijas vēstures izpētē.

Ilga Tālberga  – “Latvijas Vēstnesim”