Lai mācības un mācīšana neklabētu tukšgaitā

Latvijā izglītības iegūšana no bērnudārza līdz augstskolai ir valsts vairāk vai mazāk reglamentēta un sakārtota. Par izglītošanos pēc augstskolas beigšanas un par izglītošanos ārpus tradicionālās izglītības pakāpju shēmas, kad mācības turpina vai atsāk jau pieauguši cilvēki ar noteiktu izglītības pakāpi un darba pieredzi, valsts rūpes ir visai nosacītas. Pieaugušo izglītība Latvijā pastāv un pat attīstās, galvenokārt pateicoties nevalstisko organizāciju aktīvam darbam, tiem entuziastiem un iniciatīvas bagātajiem cilvēkiem, kas šajās organizācijās apvienojušies.

Pieaugušo tālākizglītības sistēmas veidošanās — kaut Latvijā tā visai stihiski radīta vairāk no “apakšas”, nevis mērķtiecīgi, atbilstoši valsts attīstības politikai veidota no “augšas” — ir reakcija uz arvien straujāk mainīgo darba tirgu un tā prasībām. Pieaugušo izglītība mūsu valstī lielākoties ir profesionālās pilnveides izglītība, kaut mūsdienu izglītības politika par vienlīdz svarīgām pieaugušo izglītības jomām līdztekus atbilstībai darba tirgus prasībām atzīst personisko pilnveidošanos, aktīvas pilsoniskās līdzdalības un sociālās iekļaušanās sekmēšanu.

Jauns spēlētājs profesionālajā izglītībā

To, ka pieaugušo izglītības jautājumus Latvijā nav iespējams sekmīgi risināt bez cieša profesionālās izglītības konteksta, pierāda ne tikai prakse. 7.maijā sevi kā aktīvu spēlētāju profesionālās izglītības laukā pieteica Pieaugušo un profesionālas izglītības asociācija. Tās pārstāvji iepazīšanās preses konferencē žurnālistiem atklāti atzina, ka asociācija, kas dibināta jau 2002.gadā, sākotnēji galveno uzmanību bija iecerējusi veltīt tālākizglītības un profesionālās pilnveides jautājumiem, taču vēlāk nākusi pie secinājuma, ka uzdevumu loks ir jāpaplašina tā, lai tas aptvertu visu profesionālās izglītības lauku.

Kā norādīja viens no Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas dibinātājiem, mācību centra “Buts” direktors Pēteris Zaļmežs, viens no asociācijas galvenajiem uzdevumiem ir kļūt par konstruktīvu sadarbības partneri Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un citām ieinteresētajām institūcijām, kas ir iesaistītas to normatīvo dokumentu izstrādē un pilnveidošanā, kas skar izglītības nozari. Otrs asociācijas pamatmērķis ir uzlabot profesionālās izglītības pakalpojumu kvalitāti. Treškārt, asociācija vēlas panākt, lai profesionālajā izglītībā tiktu ieviests normatīvais finansējums uz vienu izglītojamo neatkarīgi no tā, kur viņš mācās — valsts, pašvaldības vai privātā mācību iestādē. Vienīgais nosacījums, kas varētu ierobežot līdzekļu piesaisti, būtu tas, ka izglītības iestāde nav akreditēta vai nav akreditētas kādas no izglītības programmām. Lai izvairītos no pašlaik izplatītās situācijas, kad profesionālās izglītības iestādes gatavo speciālistus, kuri darba tirgum nav vajadzīgi vai kuru prasmes ir darba tirgum nepiemērotas, asociācija ir plānojusi panākt to, lai speciālistu sagatavošana profesionālās izglītības sistēmā notiktu ciešā saskaņojumā ar darba tirgus vajadzībām un prasībām. Kā norādīja P.Zaļmežs, vēl viens svarīgs Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas darba uzdevums ir izglītības dokumentu prestiža celšana — valsts akreditētu mācību iestāžu dokumentu atzīšana un respektēšana darba tirgū, kur pašlaik tie spiesti nevienlīdzīgi konkurēt ar dažādu firmu izsniegtām apliecībām un sertifikātiem, kas garantē noteiktu zināšanu un profesionālo iemaņu līmeni tikai “uz papīra”.

Darbs tiks darīts citādi

Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas darbība būs saskaņota ar Latvijas Profesionālās izglītības mācību iestāžu asociāciju, kā arī Direktoru padomi, kurām visām ir kopīgs mērķis — veidot labvēlīgus apstākļus profesionālās izglītības mācību iestāžu darbībai un attīstībai. Lai to panāktu, ir nepieciešama noteikta un visiem izprotama valsts politika (t.sk. investīciju politika), sakārtota likumdošana un tai atbilstoši Ministru kabineta normatīvie dokumenti, nozarei aktuālo problēmu operatīvs risinājums gan Izglītības un zinātnes ministrijā, gan valdībā.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals uzsvēra tās lietas, kas padarīs Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas darbu atšķirīgu no citu radniecīgu organizāciju veikuma. Pirmkārt, asociācija savus uzdevumus pildīs ikdienā, tas būs pamatdarbs asociācijas darbiniekiem, nevis papildu pienākumi līdztekus tiešajam darbam. Otrkārt, asociācija savā darbībā būs neatkarīga no valsts institūciju ietekmes. Treškārt, asociācijas locekļi ir sava darba profesionāļi, tiem ir pietiekama pieredze un autoritāte, lai pārstāvētu savu biedru intereses jebkurā instancē. “Līdz ar to triju spēlētāju pulkā, ar to domājot politisko varu, izpildvaru un profesionālo vidi, asociācija sevi piesaka kā līdzvērtīgu partneri,” norādīja J.Gaigals. Viņš arī informēja, ka asociācijai ir vienošanās ar Izglītības un zinātnes ministriju par sadarbības formām, kas ļaujot domāt, ka kopīgiem spēkiem tiks aktīvi risinātas daudzas pieaugušo un profesionālajai izglītībai aktuālas problēmas.

Vēlmi beidzot padarīt profesionālās izglītības laukā nepadarītos darbus pauda arī Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācijas izpilddirektore Terēzija Mackare. Viņa norādīja, ka pašlaik, savas darbības sākumposmā, asociācija daudz darba iegulda sadarbības veidošanai starp asociāciju un profesionālajām apvienībām, kā arī palīdzot gan savas asociācijas biedriem, gan profesionālās izglītības iestādēm un profesionālajā izglītībā ieinteresētiem cilvēkiem gūt informāciju par starptautiskiem projektiem un dalību tajos.

Pieaugušo izglītībai nepieciešama nauda

Pieaugušo izglītības jautājumi ir viena no asociācijas darbības prioritātēm. Kā norādīja J.Gaigals, bezdarbnieku pārkvalifikācija pagaidām ir vienīgā oficiālā pieaugušo izglītības forma Latvijā, kas turklāt saņem arī valsts budžeta finansējumu. “Taču pēc būtības tas ir bezcerīgs seku likvidēšanās mēģinājums. Lai būtu efektīva profilakse, ir jāatrod finansiālā bāze regulārām pieaugušo izglītības papildināšanas iespējām,” komentējot situāciju pieaugušo izglītībā, atzīmēja J.Gaigals. Viņš arī informēja, ka asociācija pašlaik apkopo Eiropas valstu pieredzi, kā tiek veidota finansējuma bāze pieaugušo izglītībai citās valstīs, lai konceptuāli izstrādātu un iesniegtu valdībai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Latvijas Darba devēju konfederācijai un arodbiedrībām trīs konkrētus variantus pieaugušo izglītības finansēšanai. Īpašas uzmanības pievēršanu tieši pieaugušo izglītības finansēšanas jautājumiem J.Gaigals skaidro ar to, ka jau vairākus gadus daudz tiekot runāts par pieaugušo izglītību, bet tieši finanšu trūkums esot par pamatu tam, ka nekas šajā jomā uz priekšu nevirzās vai notiek tikai pašiniciatīvas, nevis valstiskā līmenī. Tipisks piemērs Latvijas situācijai ir jau izstrādātais Pieaugušo izglītības likums, kas netiek atbalstīts Saeimā galvenokārt trūkstošās finanšu bāzes pēc.

Jāsakārto sistēma un likumdošana

Taču ne jau tikai finanšu trūkums ir vērojams pieaugušo izglītībā, daudz darāmā ir arī pašas sistēmas sakārtošanā, lai jau esošā nauda, piemēram, bezdarbnieku pārkvalifikācijai, tiktu izmantota maksimāli racionāli un tiktu sasniegti vēlamie mērķi. “Ja izglītības programmās eksistē kvalitātes kontroles — akreditācijas — procedūra, tad īsajās mācību kursu programmās, kādas bieži vien ir arī bezdarbnieku pārkvalifikācijas programmas, lielākoties ir atstātas pašplūsmā. Rezultātā par bezdarbnieku pārkvalifikācijas rezultātiem neviens nav īsti atbildīgs,” problēmu raksturoja J.Gaigals.

Pieaugušo un profesionālās izglītības asociācija par vienu no sava darba pamatuzdevumiem ir izvirzījusi arī pašreizējo izglītības likumdošanas izvērtēšanu un priekšlikumu izstrādi tās pilnveidei. Kā vienus no pirmajiem priekšlikumiem asociācija iecerējusi izstrādāt tieši saistībā ar pieaugušo izglītību, proti, priekšlikumus par nodokļu atvieglojumiem un citiem motivējošiem pasākumiem darba devējiem, kuri izglīto savus darbiniekus, arī nodrošina prakses iespējas profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore