Par pilnvērtīgu dzīvi visiem

Lai informētu sabiedrību par savu satraukumu 7. maijā preses konferenci rīkoja Latvijas Diabēta asociācija. Kā pastāstīja Latvijas Diabēta asociācijas viceprezidents Ingvars Rasa, rūpju pamatā ir diabēta pacientu veselība un, jā, pat dzīvība. Viens no diabēta ārstēšanas svarīgākajiem priekšnosacījumiem ir glikozes (cukura) noteikšana asinīs, ko izdara pacients mājas apstākļos. Kāpēc tas ir tik būtiski? Tāpēc, ka diabēta ārstēšanā pats svarīgākais ir injicēt atbilstošu insulīna devu, vadoties no glikozes līmeņa asinīs. Ja insulīna deva ir par lielu, tad slimniekam var rasties smagi veselības traucējumi, kuru rezultātā var būt samaņas zudumi. Ja insulīna deva ir par mazu, tad cilvēkam var būt slikta pašsajūta, līdz pat diabētiskai komai. Ilgstoši paaugstināta glikozes līmeņa rezultātā var rasties nieru mazspēja, aklums, var būt nepieciešamas amputācijas. No visām šīm diabēta komplikācijām pacients var izvairīties, ja, nosakot cukura līmeni asinīs, ir ievadīta adekvāta insulīna deva. Par ko tad Diabēta asociācija un pacienti ir satraukušies?

Līdz 2002. gada 1. decembrim cukura diabēta slimniekiem, kurus ārstē ar insulīnu, valsts kompensēja 100% apmērā 50 teststrēmeles vienam pacientam glikozes līmeņa noteikšanai asinīs (mēnesī vienam pacientam gan ir vajadzīgas 120 teststrēmeles). Taču no 2002. gada 1. decembra valsts šīs 50 teststrēmeles kompensēs nevis 100%, bet tikai 50% apmērā. Daudzi pacienti nevarēs atļauties segt šos iztrūkstošos 50%, līdz ar to samazinās cukura līmeņa noteikšanas skaitu dienā un riskēs ievadīt neadekvātu insulīna devu, kas ilgstošā laika periodā var draudēt ar diabēta komplikācijām, kuru novēršana un ārstēšana valstij izmaksātu daudz dārgāk.

Lai nodrošinātu diabēta slimniekiem iespējami pilnvērtīgāku dzīvi, Latvijas Diabēta asociācija ir sagatavojusi vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai, Ministru prezidentam Einaram Repšem un veselības ministrei Ingrīdai Circenei ar lūgumu pilnībā apmaksāt diabēta lietotājiem 50 teststrēmeles, kas valstij izmaksātu 36 000 latu. Vēstulē cita starpā teikts: “2002. gadā valsts vienam insulīna lietotājam apmaksāja teststrēmeles vidēji par 38 latiem. Salīdzinājumam — nieru aizstājējterapija vienam cukura diabēta slimniekam gadā izmaksāja 13 000 latu. Šie izdevumi ir un būs neizbēgami, ja diabēta slimnieks nekontrolēs savu slimību. Kā liecina Cukura diabēta slimnieku reģistra dati, Latvijā 2002. gadā nieru mazspēju konstatēja 576 diabēta slimniekiem, aklumu — 300, amputācijas veica apmēram 130 diabēta slimniekiem.”

Jācer, ka politiķi sapratīs: šoreiz tiešām diabēta slimnieku veselība ir viņu — politiķu — rokās.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore