Par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību

Latvijas Valsts prezidentei, LR Saeimai, LR Ministru kabinetam, Rīgas domei un Latvijas sabiedrībai

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ir iepazinusies ar LR Saeimas 2003.gada 16.aprīlī pieņemto likumu par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību un augstu novērtē LR Saeimas darbu un centienus sakārtot vēsturiskā centra juridisko statusu un tiesiski noteikt tā aizsardzības un attīstības principus un kārtību.

Rīgas vēsturiskais centrs kopš 1997.gada ir guvis augstāko starptautisko novērtējumu kā pasaules kultūras mantojums, kam piemīt īpašas nozīmes universāla vērtība no vēstures, mākslas un estētikas viedokļa, un tā saglabāšana ir visas cilvēces interesēs. Pasaules mantojuma pilsētas nosaukums, tāpat kā Romai vai Parīzei, vienlaikus ir gan prestiža zīme, gan atbildības prasība. Gan valstij, gan Rīgas pilsētai un tās iedzīvotājiem ir jārūpējas par to kvalitāšu saglabāšanu, kuru dēļ Rīga tika iekļauta Pasaules mantojuma sarakstā.

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ir iepazinusies ar Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas argumentiem, atdodot atpakaļ minēto likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai, un šajā sakarā vēlas paust savu viedokli un sniegt ziņas, kas, cerams, palīdzētu precizēt un pamatot vairākas vēstulē minētās neskaidrības.

Tā kā viens no likuma atpakaļatdošanas iemesliem ir uzrādīts “precīzu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ārējo robežu apraksta trūkums”, vēlamies jūs informēt par kārtību, kādā tika sagatavota Rīgas vēsturiskā centra dokumentācija iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ar ko izskaidrojams Rīgas vēsturiskā centra un tā buferzonas pašreizējais juridiskais statuss.

Rīgas vēsturiskā centra nominācijas dokumentācija iekļaušanai Pasaules mantojuma sarakstā tika sagatavota saskaņā ar kārtību, kādu nosaka Starptautiskā konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību un tās ieviešanas vadlīnijas, un ar LR prezidenta, LR kultūras ministra un Rīgas mēra parakstītu vēstuli 1997.gadā iesniegta Pasaules mantojuma starpvaldību komitejai. Jāpiezīmē, ka minētā konvencija 1997.gada 17.februārī ir ratificēta LR Saeimā un 1997.gada 26.februārī izsludināta ar LR likumu.

Rīgas vēsturiskais centrs, pamatojoties uz sagatavoto nominācijas dokumentāciju, tika iekļauts Pasaules mantojuma sarakstā 1997.gada 6.decembrī ar Pasaules mantojuma starpvaldību komitejas lēmumu. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija apliecina, ka nominācijas dokumentācijas oriģināli atrodas UNESCO Pasaules mantojuma centrā Parīzē un Latvijas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā. Pēc Latvijas puses lūguma UNESCO Pasaules mantojuma centra Eiropas un Ziemeļamerikas departamenta vadītāja Mečilde Roslere šā gada 8.maijā UNESCO rīkotās konferences laikā nodeva Jurim Dambim, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājam, Pasaules mantojuma centrā esošās dokumentācijas par Rīgas vēsturisko centru kopiju, kas apliecina Rīgas vēsturiskā centra un tā buferzonas robežas. Oriģinālajiem dokumentiem būtu jāatrodas arī Rīgas domē.

Līdz šim brīdim UNESCO nav veikusi un Latvija nav ierosinājusi veikt izmaiņas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā (buferzonā). Līdz ar to Pasaules mantojuma starpvaldību komitejas apstiprinātās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas robežas uzskatāmas par spēkā esošām un juridiski pamatotām, un jebkuras izmaiņas iespējams veikt tikai ar minētās starpvaldību komitejas lēmumu.

Līdzīgi kā Valsts prezidente, Saeima un sabiedrība kopumā, arī UNESCO Latvijas Nacionālā komisija ir satraukta par ieilgušo Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības plāna izstrādi, kā sekas mēs šobrīd varam konstatēt, vērojot dažkārt nepārdomāto un nesaskaņoto būvniecību un citus pārveidojumus vēsturiskā centra teritorijā un tā aizsardzības zonā. UNESCO LNK aicina atbildīgās institūcijas apzināties, ka jebkurš Rīgas vēsturiskā centra attīstības jautājums ir jāizvērtē no saglabāšanas viedokļa.

Tā kā Latvija ir pievienojusies UNESCO konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību, UNESCO LNK vēlas vērst uzmanību uz to, ka saskaņā ar šo starptautisko dokumentu ne tikai Rīgas domei ir jāuzņemas atbildība un nozīmīgas funkcijas Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plānojuma izstrādē un pārraudzīšanā. Katra starptautiskās konvencijas dalībvalsts “atzīst, ka pienākums nodrošināt kultūras un dabas mantojuma, kas atrodas tās teritorijā, identifikāciju, aizsardzību, konservāciju, popularizāciju un nodošanu nākamajām paaudzēm vispirmām kārtām gulstas uz šo valsti. Tādēļ tā darīs visu, kas ir tās spēkos, gan maksimāli izmantojot esošos resursus, gan arī nepieciešamības gadījumā izmantojot starptautisko, tajā skaitā jebkuru tai pieejamo finansiālo, māksliniecisko, zinātnisko un tehnisko palīdzību un sadarbību”. Dalībvalstis apņemas arī “izvērst atbilstošu politiku ar mērķi piešķirt kultūras un dabas mantojumam zināmas funkcijas sabiedrības dzīvē”, “veikt atbilstošus juridiskus, zinātniskus, tehniskus, administratīvus un finanšu pasākumus, lai aizsargātu, konservētu, popularizētu un atjaunotu šo mantojumu”, kā arī valsts apņemas “iekļaut šī mantojuma aizsardzību aptverošas plānošanas programmā”. Katrai konvencijas dalībvalstij ir jāizveido speciāla kompetentu kultūras mantojumu speciālistu nacionāla līmeņa institūcija, kuras pārraudzībā atrodas pasaules mantojuma objekts, kas atrodas tās teritorijā.

Tādējādi UNESCO LNK uzskata par pamatotu un nepieciešamu pastiprināt valsts un visas sabiedrības līdzatbildību un līdzdalību Rīgas vēsturiskā centra kā pasaules mantojuma objekta aizsardzības un attīstības plānošanā un pasākumos. UNESCO LNK atzinīgi novērtē likumā paredzēto Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes izveidi, kas veidotu trūkstošo koordināciju un dialogu starp valsts institūcijām, pašvaldību, starptautisko pasaules mantojuma aizsardzības sistēmu un sabiedrību kopumā, kā arī nodrošinātu informācijas atklātību par lēmumiem, kas tiek pieņemti, plānojot Rīgas vēsturiskā centra apbūvi un citus pasākumus, kas skar Rīgas vēsturiskā centra unikālo vērtību saglabāšanu un popularizāciju.

Izmantojot iespēju, UNESCO LNK vēlas informēt, ka saskaņā ar starptautisko konvenciju dalībvalstis periodiski atskaitās par konvencijas īstenošanas pasākumiem nacionālajā līmenī un veiktajām darbībām kultūras un dabas mantojuma vietās, kas atrodas starptautiskās sabiedrības pārraudzībā. Latvijas valstij nacionālais ziņojums Pasaules mantojuma komitejā ir jāiesniedz 2004.gadā. Tāpēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisija aicina uz sadarbību gan atbildīgās valsts institūcijas, gan Rīgas domi, lai Rīgas vēsturiskā centra likumdošana un pārvalde tiktu sakārtota atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām un vispirmām kārtām mūsu valsts nacionālajām interesēm un iedzīvotāju vajadzībām. Viens no pirmajiem rezultātiem, kas būtu šeit pēc iespējas ātrāk sasniedzams, ir Likuma par Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanu un attīstību izsludināšana un spēkā stāšanās.

Patiesā cieņā —

UNESCO Latvijas Nacionālā komisija