Ministru kabineta noteikumi Nr.253

Rīgā 2003.gada 13.maijā (prot. Nr.28, 12.§)

Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu aprites likuma 2.panta 1.punkta “a” apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz šādām labības sugām, kuru audzēšana paredzēta lauksaimnieciskajai ražošanai: rudzi (Secale cereale L.), kvieši (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf., Triticum spelta L.), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L.), tritikāle (Triticosecale Wittm) un kukurūza (Zea mays L.), izņemot uzplīstošo un cukurkukurūzu (turpmāk — sēklas). 

II. Sēklu kategorijas

3. Sēklas iedala šādās kategorijās:

3.1. izlases sēklas (IS);

3.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

3.3. bāzes sēklas (B);

3.4. sertificētas sēklas (C).

4. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs. Pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja iniciatīvas var veikt izlases sēklu sertifikāciju, lai noteiktu to faktisko kvalitāti.

5. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

5.1. izaudzētas no izlases sēklām selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

5.3. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām vai saskaņā ar speciālu norādi arī pirmsbāzes sēklām noteiktajām prasībām;

5.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Pirmsbāzes sēklas iedala divās paaudzēs:

6.1. pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB1), ko iegūst no izlases sēklām;

6.2. otrās paaudzes pirmsbāzes sēklas (PB2), ko iegūst no pirmās paaudzes pirmsbāzes sēklām vai no izlases sēklām.

7. Bāzes sēklas (B) (izņemot labības sugu hibrīdu sēklas) ir sēklas, kas:

7.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

7.2. audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemtu praksi šķirnes uzturēšanai;

7.3. paredzētas sertificētu sēklu (C) kategorijas sēklu ražošanai;

7.4. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

7.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

8. Hibrīdo šķirņu bāzes sēklas (B) (rudziem, kviešiem, auzām, miežiem un pašapputes tritikālei) ir sēklas, kas:

8.1. paredzētas hibrīdu sēklu iegūšanai;

8.2. atbilst šajos noteikumos bāzes sēklām noteiktajām prasībām;

8.3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

9. Sertificētas sēklas (C) (rudziem, kā arī kviešiem, miežiem, auzām, kukurūzai un pašapputes tritikāles hibrīdiem) ir sēklas, kas:

9.1. iegūtas tieši no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja vēlmes — arī no augstākas kategorijas sēklām);

9.2. atbilst šajos noteikumos sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

9.3. nav paredzētas sēklu ražošanai;

9.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

10. Sertificētām kviešu, miežu, auzu un tritikāles sēklām, kas nav hibrīdi, ir divas paaudzes:

10.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1);

10.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).

11. Pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1) (kviešiem, miežiem, auzām un tritikālei, kas nav hibrīdi) ir sēklas, kas:

11.1. izaudzētas no bāzes sēklām (pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja vēlmes — arī no augstākas kategorijas sēklām);

11.2. atbilst šajos noteikumos pirmās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

11.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem;

11.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

12. Otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2) (kviešiem, miežiem, auzām un tritikālei, kas nav hibrīdi) ir sēklas, kas:

12.1. izaudzētas no pirmās paaudzes sertificētām sēklām (pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja vēlmes — arī tieši no augstākas kategorijas sēklām);

12.2. atbilst šajos noteikumos otrās paaudzes sertificētām sēklām noteiktajām prasībām;

12.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

12.4. visā sēklaudzēšanas un sagatavošanas periodā ir Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

III. Sēklaudzēšanai noteiktās prasības

13. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku šķirņu vai kategoriju sēklas, ja ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējas nodrošināt, lai dažādu šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

14. Kultūraugu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem. Labības sēklas var audzēt arī laukos, kur audzētas tās pašas šķirnes tādas pašas vai augstākas kategorijas sēklas, bet nevar audzēt laukos, kur iepriekšējos divus gadus audzēta cita tās pašas sugas labības šķirne. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā.

15. Minimālie attālumi starp atsevišķiem sēklaudzēšanas sējumiem ir noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

16. Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits ir noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.

17. Sēklaudzētājs aizpilda lauku vēstures grāmatu un iekļauj tajā arī lauku izvietojuma shēmu.

18. Valsts augu aizsardzības dienests, īstenojot Starptautiskās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk — OECD) labības shēmas:

18.1. nodrošina, lai iekļaušanai OECD šķirņu sarakstā tiktu iesniegtas tikai tās šķirnes, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un atbilst OECD labības shēmu prasībām;

18.2. sniedz informāciju par šķirņu uzturētājiem;

18.3. sadarbojas ar šķirņu uzturētājiem;

18.4. slēdz rakstisku vienošanos ar attiecīgām pilnvarotām iestādēm par sēklas pavairošanu ārpus valsts;

18.5. piegādā Latvijas oriģinālo šķirņu sēklu paraugus pavairojamām šķirnēm kontrollauciņu apsēšanai ar autentiskām šķirnes sēklām;

18.6. piegādā oficiālus pavairojamo šķirņu aprakstus, hibrīdām šķirnēm — arī vecākaugu komponentu aprakstus;

18.7. atzīst pavairotās sēklas identitāti.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

19. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauku vispārējo stāvokli, to atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām un noteiktu šķirnes tīrību saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumā noteiktajām prasībām, veic lauku apskati.

20. Sēklaudzētājs katru gadu līdz 1.jūnijam iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikumu labības lauku apskatei. Lauka apskates pieteikums ietver informāciju par sēklaudzētāju, sēklaugu sugu, šķirni, izsēto sēklu, sēšanas datumu, lauka platību un atrašanās vietu, kā arī ziņas par priekšaugiem.

21. Lauku apskati saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.

22. Pirms lauku apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

23. Lauku apskati veic vismaz reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk iespējams noteikt šķirnes tīrību un konstatēt ar slimībām inficētos augus.

24. Labības sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujama vējauzu (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzas (Avena ludoviciana) un karantīnas nezāļu klātbūtne.

25. Ja, veicot lauka apskati vai izsēto sēklu dokumentu pārbaudi, konstatē šo noteikumu pārkāpumus vai sējuma neatbilstību vērtējamajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju samazina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati veic atkārtoti.

26. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļas un sugas un šķirnes tīrībai noteiktajām prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu. Iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

27. Sēklaudzētājs Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora lēmumu par lauka apskates rezultātiem var apstrīdēt triju darbdienu laikā pēc tā saņemšanas, iesniedzot iesniegumu Valsts augu aizsardzības dienestā.

28. Šķirnes sējumus, kas nav atdalīti kā sēklaudzēšanas lauki, var reģistrēt saskaņā ar zemkopības ministra apstiprināto metodiku. Šķirnes sējumus reģistrē Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori. Reģistrācijai izmanto zemkopības ministra apstiprinātā parauga reģistrācijas akta veidlapu. 

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

29. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors sēklu kvalitātes novērtēšanai noņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas.

30. Sēklu paraugu noņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.

31. Sēklu partijas masai, no kuras tiek ņemts paraugs, ir noteikti šādi lielumi: vienas rudzu, kviešu, miežu, auzu vai tritikāles sēklu partijas masa — ne lielāka par 25000 kg, kukurūzas sēklu partijas masa — ne lielāka par 40000 kilogramiem. Noteikto maksimālo sēklu partijas masas lielumu nedrīkst pārsniegt vairāk par 5 %.

32. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 31.punktā noteikto lielumu, atbilstoši sugai to sadala vairākās sēklu partijās.

33. No sēklu partijas ņem vidējo paraugu, kura masa nav mazāka par 2300 g, un to izmanto šādi:

33.1. sēklu kvalitatīvo īpašību noteikšanai — 1000 g;

33.2. sēklu pēcpārbaudei — 1000 g;

33.3. sēklu mitruma un kaitēkļu invāzijas noteikšanai — 300 g (ievieto hermētiski noslēgtā iesaiņojumā).

34. Sēklu paraugus uzglabā vismaz gadu. Sēklu pēcpārbaudes parauga atlikušo daļu uzglabā pietiekami ilgi, lai varētu pilnībā nodrošināt parauga novērtēšanu.

35. Sēklu dīgtspējai, tīrībai un citu sugu augu sēklu piejaukuma saturam noteiktās prasības ir norādītas šo noteikumu 4.pielikumā, sklerociju (Claviceps purpurea) un melnplauku (Tilletia caries) piejaukuma saturam noteiktās prasības — šo noteikumu 5.pielikumā.

36. Visu kategoriju sēklām noteiktais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 15 %, bet, uzglabājot sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, — 14 %. Nosakot sēklu sertifikāta derīguma termiņu — 3 mēnešus, visu kategoriju sēklām mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 16,5 % (uzglabājot sēklas neventilējamās metāla tvertnēs, — 15,5 %). Ziemāju sēklām, ko izsēj novākšanas gadā, pieļaujamais mitruma saturs nedrīkst pārsniegt 17 %.

37. Ja pirmsbāzes kategorijas vai bāzes kategorijas sēklu partijas sēklām analīzē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas var sertificēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Speciālā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskai personai — nosaukumu) un adresi.

VI. Sēklu saiņošana

38. Sēklu iesaiņojumu aizzīmogo vai tās pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

39. Vienā iesaiņojumā var būt līdz 60 kg sēklu. Saiņojuma materiālu izvēlas tā, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

40. Pamatojoties uz pircēja rakstisku pieprasījumu, tirgotājs var pārdot iesaiņojumu (ar etiķeti), kurā ir vairāk par 60 kg sēklu.

41. Noliktavā sēklu partiju novieto tā, lai jebkurai iesaiņojuma vienībai varētu brīvi piekļūt un noņemt paraugu.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana

42. Sēklu iesaiņojuma etiķetes ir stingrā Valsts augu aizsardzības dienesta uzskaitē. Etiķetes minimālais izmērs ir 110 x 67 milimetri. Tās krāsa noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamas vai piešujamas. Etiķeti var aizstāt ar zīmogojumu, kurā atveidots etiķetes saturs.

43. Noslēdzot sēklu iesaiņojumu, tam ārpusē piestiprina etiķeti, kas iepriekš nav lietota un kurā norādītā informācija atbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajam saturam. Ja netiek lietotas uzlīmējamas vai nenoplēšamas etiķetes vai zīmogojums, iesaiņojumā ievieto dokumentu (7.pielikums) etiķetes krāsā. Dokumenta tipogrāfiskais noformējums atšķiras no etiķetes, lai tos nevarētu sajaukt.

44. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

45. Sēklu iesaiņojumam etiķeti piestiprina (pirmoreiz vai atkārtoti) tikai Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Ja labības šķirne ir ģenētiski modificēta, to norāda etiķetē, kā arī jebkurā citā sēklu kvalitāti apliecinošā dokumentā.

46. Ja sertifikācijas procesā noteiktā sēklu partijas kvalitāte neatbilst prasībām un nav apliecināma ar sēklu sertifikātu, attiecīgās sēklu partijas etiķetes likvidē Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

47. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem vai ķimikālijām, to norāda etiķetē.

48. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgajām sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

49. Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norādītā informācija atbilst šo noteikumu 8.pielikumā noteiktajam saturam.

50. Sēklu, kas nav līdz galam sertificēta, bet kas:

50.1. novākta OECD dalībvalstī, kura piedalās labības shēmā (turpmāk — OECD dalībvalsts), un izaudzēta no OECD dalībvalstī sertificētām sēklām, atbilst OECD labības shēmas un Sēklu aprites likuma 7.panta prasībām, var līdz galam sertificēt Latvijā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar OECD prasībām;

50.2. novākta Latvijā un paredzēta sertificēšanai citā valstī, iesaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklas iesaiņo un etiķetē saskaņā ar Sēklu aprites likuma un šo noteikumu VI un VII nodaļas prasībām. Sēklas iesaiņojumiem piestiprina etiķeti un pievieno pavaddokumentu (9.pielikums).

51. Šo noteikumu 50.punkta prasības par iesaiņošanu un etiķetēšanu neattiecas uz gadījumiem, par kuriem Valsts augu aizsardzības dienests vienojies ar citas valsts pilnvaroto iestādi.

VIII. Sēklu tirdzniecība

52. Sēklu tirdzniecība atļauta pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par pirmsbāzes, bāzes vai sertificētām sēklām.

53. Latvijā ir pieļaujama dažādu labības šķirņu un dažādu labības un pākšaugu sugu sēklu maisījumu tirdzniecība, ja attiecīgās šķirnes ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā un tajā nav piebildes par konkrētās šķirnes specifiskajām īpašībām, kas neļauj veidot maisījumus.

54. Pēc pēdējā sēklu lietotāja pieprasījuma ir tiesības bez iesaiņojuma pārdot sertificētas kategorijas kviešu, rudzu, tritikāles, miežu un auzu sēklas, piestiprinot etiķeti sēklu tvertnei.

IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

55. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrācijas apliecības.

56. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, sēklaudzētājs, sēklu sagatavotājs, saiņotājs un tirgotājs iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu (10.pielikums) un aprakstu par sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības materiāltehnisko bāzi (turpmāk — apraksts), norādot tās piederību, kā arī sēklaudzēšanai paredzēto lauku plānus un platību (hektāros).

57. Valsts augu aizsardzības dienests 10 darbdienu laikā izvērtē iesniegto iesniegumu un aprakstu, pieņem lēmumu par sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja reģistrāciju Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā un izsniedz reģistrācijas apliecību (11.pielikums). Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam un tirgotājam piešķir noteiktu kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda sēklaudzētāja adresi (rajona pasta indeksa pirmie divi cipari), pārējās zīmes — sēklaudzētāja kārtas numuru.

58. Valsts augu aizsardzības dienests anulē reģistrāciju divu nedēļu laikā pēc sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstiska iesnieguma saņemšanas, kā arī tad, ja ir atkārtoti konstatējis, ka nav ievērotas šo noteikumu VII, VIII, X vai XI nodaļā noteiktās prasības, un par to ir sastādīts akts. Lēmumu par reģistrācijas anulēšanu sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam paziņo piecu darbdienu laikā.

X. Sēklu dokumentācija

59. Pamatojoties uz lauka apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus.

60. Sēklu kvalitāti apliecinošs dokuments ir sēklu sertifikāts (12.pielikums). Ja sēklu kvalitāte neatbilst šo noteikumu prasībām, izsniedz pārskatu par sēklu novērtēšanas rezultātiem (13.pielikums). Sēklu sertifikātu vai minēto pārskatu izsniedz triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu parauga novērtēšana.

61. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visi sēklu partijas vidējā parauga novērtēšanas rezultātu rādītāji atbilst attiecīgās sugas sēklu attiecīgajai kategorijai noteiktajām prasībām un pirms tam ir veikta sēklaudzēšanas lauka apskate. Sēklu sertifikāts ir pamatdokuments sēklu tirdzniecībai.

62. Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz OECD sertifikātu, ja labības sēklas atbilst OECD labības shēmu prasībām. OECD etiķetes paraugu Valsts augu aizsardzības dienests saskaņo ar OECD sekretariātu.

63. Pārskatu “Sēklu novērtēšanas rezultāti” izsniedz, ja attiecīgajai sēklu kategorijai noteiktajām prasībām neatbilst kāds no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem, kā arī tad, ja novērtēti tikai atsevišķi rādītāji. Pārskatā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).

64. Ja ziemāju sēklas pēc novākšanas un attiecīgas sagatavošanas paredzēts izmantot sējai tā paša gada rudenī, Valsts augu aizsardzības dienests var pieņemt lēmumu par ziemāju sēklu sertifikāciju pirms dīgtspējas novērtēšanas pabeigšanas. Tādu sēklu sertificē, ja ir informācija par pagaidu sēklu novērtēšanu, sēklu pircēja uzvārds un adrese, kā arī ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai sēklu pārdevējs garantētu pagaidu sēklu novērtēšanā uzrādīto sēklu dīgtspēju. Speciālā etiķetē norāda sēklu dīgtspēju, sēklu partijas numuru, kā arī tirgotāja vārdu, uzvārdu (juridiskai personai — nosaukumu) un adresi.

65. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš, skaitot no sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienas, ir šāds:

65.1. seši mēneši — visu sugu sēklām, ieskaitot arī to maisījumus;

65.2. trīs mēneši — sēklām, kas invadētas ar ērcēm vai citiem dzīviem kaitēkļiem, kas bojā sēklas to glabāšanas laikā;

65.3. līdz ziemāju sējas beigām — ziemāju sēklām, kuras paredzēts izmantot sējai tā paša gada rudenī.

66. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām veic atkārtotu sēklu pārbaudi dīgtspējas un kaitēkļu invāzijas noteikšanai.

67. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā analīzē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktās sēklu kategorijas prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu (14.pielikums), kurā norādīts jaunais sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

68. Sēklaudzētājs un tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās labības sugas, šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu (kilogramos). Ierakstu pareizību ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos ir arī norāde par pircēju.

69. Sēklu tirgotājs sēklu kvalitāti apliecina ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā ieraksta attiecīgajam pircējam pārdotās sēklas daudzumu. Informāciju par izsniegtajām sertifikāta kopijām sēklu tirgotājs divas reizes gadā (pēc stāvokļa uz 1.jūniju un 1.novembri) iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā.

70. Ja pircējs ir iegādājies sēklas bez sēklu sertifikāta vai etiķetes vai arī nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās sēklu uzglabāšanas vai saiņošanas prasības, pircējs zaudē tiesības izteikt pretenzijas sēklu tirgotājam. 

XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

71. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies šķirnes identitāte un tīrība, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.

72. Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu aprites likuma 10.pantu.

73. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos ir obligāta visām ziemāju un vasarāju labības sugu pavairojamo sēklu kategoriju sēklām. Sertificētu otrās paaudzes sēklu (C2) un sertificētu rudzu (C) sēklu partijām pēcpārbaudi kontrollauciņos veic ne mazāk kā 10 % apjomā no šo sēklu kopējā daudzuma. Ja pēcpārbaudē konstatēts, ka sēklu partija neatbilst šķirnes identitātes un šķirnes tīrības prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests var anulēt attiecīgās sēklu partijas sertifikātu. Par pieņemto lēmumu Valsts augu aizsardzības dienests sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam vai tirgotājam paziņo septiņu darbdienu laikā.

74. Valsts augu aizsardzības dienests sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņu novērtēšanas rezultātus nodod atklātībā.

XII. Noslēguma jautājumi

75. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 18.aprīļa noteikumus Nr.148 “Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2000, 145./147.nr.).

76. Noteikumu 6.punkts un 9.pielikums stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūniju.

77. Noteikumu 27.punkts stājas spēkā ar brīdi, kad stājas spēkā Sēklu aprites likuma grozījums, kurā paredzēts noteikt Valsts augu aizsardzības dienesta lēmuma apstrīdēšanas kārtību.

78. Līdz 2003.gada 1.jūnijam:

78.1. bāzes sēklas iedala divās paaudzēs:

78.1.1. pirmās paaudzes bāzes sēklas (B1), ko iegūst no pirmsbāzes sēklām vai tieši no izlases sēklām;

78.1.2. otrās paaudzes bāzes sēklas (B2), ko iegūst no pirmās paaudzes bāzes sēklām;

78.2. atzīto B1 sēklu kategoriju pielīdzina PB2 sēklu kategorijai.

79. Līdz īpašu Ministru kabineta noteikumu izdošanai ir spēkā šādas prasības:

79.1. rudzu, kviešu, miežu, auzu un tritikāles sēklu partijas maksimālā masa, kas glabājas metāla tvertnēs, ir 30000 kg;

79.2. ziemāju sēklām, kuras paredzēts izmantot sējai to novākšanas gada rudenī, sēklu sertifikātu izsniedz, pamatojoties uz sēklu dzīvotspējas rādītājiem, ja tie atbilst attiecīgās kategorijas sēklu dīgtspējas prasībām;

79.3. grūti nošķirojamo augu sugu sēklu skaitu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 15.pielikumu;

79.4. sklerociju un melnplauku piejaukuma daudzumu nosaka saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumu;

79.5. ja apgāde ar attiecīgas šķirnes sēklu valstī ir apgrūtināta, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta atļaujas saņemšanas sertificēto sēklu (C, C1 un C2) kategoriju var sertificēt ar pazeminātu dīgtspēju. Etiķetē obligāti norāda sēklu dīgtspēju;

79.6. visas šo noteikumu prasības, kas attiecas uz rudziem, ieskaitot sēklu iedalīšanu kategorijās, bet izņemot minimālos attālumus starp atsevišķu šķirņu sējumiem un sēklu kvalitatīvos rādītājus, piemēro arī griķiem. Minimālie attālumi starp dažādu šķirņu, kā arī vienas šķirnes dažādu kategoriju griķu sējumiem ir 500 m. Visu kategoriju griķu sēklas minimālā dīgtspēja ir 85 %, minimālā tīrība (masa) — 98 % no masas, partijas masa — ne lielāka par 10000 kg, partijas parauga masa — ne mazāka par 1500 gramiem;

79.7. veicot rudzu un griķu sējumu lauku apskati, šķirnei neatbilstošu augu skaits nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:

79.7.1. četri augi uz 30 m² sējumu bāzes sēklu iegūšanai;

79.7.2. četri augi uz 10 m² sējumu sertificētu sēklu iegūšanai.

80. Noteikumu 28.punkts ir spēkā līdz īpašu Ministru kabineta noteikumu izdošanai.

81. Ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem stājas spēkā šādi noteikumu punkti:

81.1. noteikumu 64.punkts;

81.2. noteikumu 3.pielikuma 3.punkts un 4.pielikuma 5., 6., 7. un 9.ailē noteiktie sēklu kvalitātes rādītāji;

81.3. noteikumu 5.pielikums;

81.4. noteikumu 7.pielikuma A daļas 1.punkts.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 66/402/EEC, 74/268/EEC un Padomes lēmuma 95/514/EC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Minimālie attālumi starp atsevišķu šķirņu sējumiem

1. Starp svešapputes sugu vai šķirņu sējumiem, ja sēj:
1.1. bāzes sēklas	300 m
1.2. sertificētas sēklas	250 m
2. Starp tritikāles pašapputes šķirņu sējumiem, ja sēj:
2.1. bāzes sēklas	50 m
2.2. sertificētas sēklas	20 m
3. Starp diploīdu un tetraploīdu rudzu šķirņu sējumiem	500 m
4. Starp rudzu hibrīdu bāzes sēklu sējumiem, ja:
4.1. tiek izmantota vīrišķā sterilitāte	1000 m
4.2. netiek izmantota vīrišķā sterilitāte	600 m
5. Starp rudzu hibrīdu sertificētu sēklu sējumiem	500 m
6. Starp kviešu, auzu, miežu un pašapputes tritikāles hibrīdo šķirņu sertificētu sēklu sējumiem (starp sievišķo komponentu un jebkuras citas tās pašas sugas šķirnes sējumiem, izņemot vīrišķo komponentu)	25 m

7. Šī pielikuma 1., 2., 3., 4. un 5.punktā noteiktie minimālie attālumi neattiecas uz sējumiem, kuriem ir nodrošināta pietiekama cita veida aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

8. Pašapputes sugu vai šķirņu telpiskās izolācijas attālumam starp citu sugu sējumiem vai tās pašas sugas un tās pašas šķirnes citu kategoriju sējumiem jābūt tādam, lai novākšanas laikā nebūtu iespējama sēklu sajaukšanās.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Sēklaudzēšanas laukos pieļaujamais slimo augu skaits

Nr. p.k.	Sējumu kategorija	Kviešu, miežu, auzu un tritikāles sējumos inficētie augi/100 m2		Rudzu un tritikāles sējumos inficētie augi/100 m2
		ar putošo melnplauku	ar cieto melnplauku	ar stiebru melnplauku	ar melnajiem graudiem
1.	Pirmsbāzes kategorijas sējumi	1	1	1	5
2.	Bāzes kategorijas sējumi	5	5	5	15
3.	Sertificētas kategorijas sējumi	15	15	15	20

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Prasības šķirnes tīrībai

1. Auzu (Avena sativa L.), miežu (Hordeum vulgare L.) un kviešu (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf., Triticum spelta L.) (izņemot hibrīdus) šķirnes tīrībai ir noteiktas šādas prasības:

Sēklu kategorija	Minimālā šķirnes tīrība (%)
1.1. bāzes sēklas	99,9
1.2. pirmās paaudzes sertificētas sēklas	99,7
1.3. otrās paaudzes sertificētas sēklas	99,0

2. Tritikāles (Triticosecale Wittm) pašapputes šķirņu (izņemot hibrīdus) šķirnes tīrībai ir noteiktas šādas prasības:

Sēklu kategorija	Minimālā šķirnes tīrība (%)
2.1. bāzes sēklas	99,7
2.2. pirmās paaudzes sertificētas sēklas	99,0
2.3. otrās paaudzes sertificētas sēklas	98,0

3. Rudzu (Secale cereale L.) un svešapputes tritikāles (Triticosecale Wittm) augu skaits, kuri, vizuāli novērtējot, tiek atzīti par šķirnei neatbilstošiem, nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:

3.1. viens augs uz 30 m² sējumu bāzes sēklu iegūšanai;

3.2. viens augs uz 10 m² sējumu sertificētu sēklu iegūšanai.

4. Rudzu hibrīdiem (Secale cereale L.) tiek noteiktas šādas prasības:

4.1. augu skaits, kuri, vizuāli novērtējot, tiek atzīti par komponentam neatbilstošiem, nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:

4.1.1. viens augs uz 30 m² sējumu bāzes sēklu iegūšanai;

4.1.2. viens augs uz 10 m² sējumu sertificētu sēklu iegūšanai (attiecas tikai uz sievišķā komponenta lauku apskati);

4.2. vīrišķi sterilā komponenta sterilitātes līmenis ir vismaz 98 %, ja bāzes sēklas iegūšanai izmantota vīrišķā sterilitāte;

4.3. sertificētu sēklu ražo (kur nepieciešams), audzējot sievišķo vīrišķi sterilo komponentu maisījumā ar vīrišķo komponentu, kas atjauno vīrišķo auglību;

4.4. sēklām netiek piešķirta sertificētas sēklas (C) kategorija līdz pozitīvu rezultātu saņemšanai no pēcpārbaudes kontrollauciņiem par bāzes sēklas (B) kategorijas atbilstību šo noteikumu prasībām, par identitāti un tīrību saskaņā ar komponenta raksturīgajām īpašībām, ieskaitot vīrišķo sterilitāti.

5. Auzu (Avena sativa L.), miežu (Hordeum vulgare L.), kviešu (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf., Triticum spelta L.) un pašapputes tritikāles hibrīdu sēklu ražošanā tiek noteiktas šādas prasības:

5.1. sējumam pēc komponentiem ir pietiekama identitāte un tīrība;

5.2. ja sēklu ražošanā izmanto ķīmiskās hibridizācijas aģentu:

5.2.1. katra komponenta minimālā šķirnes tīrība auzām, miežiem un kviešiem ir 99,7 %, pašapputes tritikālei — 99,0 %;

5.2.2. minimālā hibridizācija ir 95 %. Hibridizācijas pakāpi (procentuāli) izvērtē saskaņā ar starptautiskām metodēm. Ja hibridizācijas pakāpi nosaka sēklu novērtēšanas laikā (pirms sertifikācijas), hibridizācijas pakāpi lauku apskates laikā nenosaka;

5.3. minimālā šķirnes tīrība sertificētai sēklai ir 90 %. To nosaka pēcpārbaudē kontrollauciņos.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

4.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Sēklu kvalitatīvie rādītāji

Nr. p.k.	Labības sugas un sēklu katergorijas	Minimālā dīgtspēja (tīrai sēklai %)	Minimālā tīrība (% no masas)	Citu augu sugu sēklu maksimālais piejaukums (gab./1000 g)
				citas augu sugas kopā, ne vairāk (6., 7., 8. un 9.aile)	citas labības sugas	augu sugas, kas nav labība	vējauzas (Avena fatua, Avena sterilis), Ludovika auzas (Avena ludoviciana), reibuma airene (Lolium temulentum)	pērkone (Raphanus raphanistrum), kokaļi (Agrostemma githago)
1.	Auzas (Avena sativa L.), mieži (Hordeum vulgare L.) un kvieši (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf., Triticum spelta L.):
1.1.	bāzes sēklas	85*	99	8	2	6	0	2
1.2.	sertificētas sēklas, pirmās un otrās paaudzes sertificētas sēklas	85*	98	20	14	14	0	6
2.	Rudzi (Secale cereale L.):
2.1.	bāzes sēklas	85	98	8	2	6	0	2
2.2.	sertificētas sēklas	85	98	20	14	14	0	6
3.	Tritikāle (Triticosecale Wittm):
3.1.	bāzes sēklas	80	98	8	2	6	0	2
3.2.	sertificētas sēklas, pirmās un otrās paaudzes sertificētas sēklas	80	98	20	14	14	0	6
4.	Kukurūza (Zea mays L.)	90	98	0	0	0	0	0

Piezīme.

* Kailgraudu auzām minimālā dīgtspēja — 75.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Sklerociju un melnplauku piejaukuma daudzums

1. Pieļaujamais maksimālais sklerociju (Claviceps purpurea) vai sklerociju daļu daudzums un melnplauku (Tilletia caries) piejaukuma daudzums sēklu paraugā (1000 g):

Nr. p.k.	Sēklu kategorija	Sklerociji (Claviceps purpurea), gab.	Melnplaukas (Tilletia caries) vai to daļas kviešu sēklās (% no masas)
1.1.	Bāzes sēklas	2	—
1.2.	Sertificētas sēklas (C1, C — izņemot hibrīdos rudzus)	6	līdz 0,002
1.3.	Sertificētas sēklas (C2)	6	līdz 0,004

2. Pieļaujamais maksimālais sklerociju (Claviceps purpurea) vai sklerociju daļu daudzums hibrīdu rudzu sēklu paraugā (1000 g):

Nr. p.k.	Sēklu kategorija	Sklerociji (Claviceps purpurea), gab.
2.1.	Bāzes sēklas	2
2.2.	Sertificētas sēklas (C)	8*

Piezīme.

* Desmit sklerociju vai sklerociju daļu klātbūtne paraugā ir pieļaujama, ja otrajā paraugā ir ne vairāk kā astoņi sklerociji vai sklerociju daļas.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Etiķetes krāsa

Nr. p.k.	Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības	Etiķetes krāsa
1.	Izlases sēklas (IS)	violeta
2.	Pirmsbāzes sēklas (PB)	balta ar diagonālu violetu svītru
3.	Bāzes sēklas (B)	balta
4.	Sertificētas sēklas (C)	zila
4.1.	pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1)	zila
4.2.	otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2)	sarkana
5.	Sēklu maisījumi	zaļa
6.	Sēklas ar pazeminātām prasībām vai kvalitātes rādītājiem	brūna
7.	Sēklas, kurām sertifikācija ir veikta daļēji	pelēka

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Etiķetes, zīmogojuma un dokumenta saturs

A. Etiķetes un zīmogojuma saturs

1. Eiropas Savienības noteikumi un standarti.

2. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.

3. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

4. Ražotājvalsts nosaukums.

5. Ražotāja reģistrācijas numurs.

6. Sēklu partijas numurs.

7. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

8. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

9. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

10. Kategorija.

11. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads. Ja iesaiņojums noslēgts atkārtoti, norāda noslēgšanas datumu, kā arī atbildīgās iestādes nosaukumu.

12. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumu, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

13. Ja šķirne ir hibrīds vai inbrīdinga līnija:

13.1. bāzes sēklai norāda:

13.1.1. ja hibrīds vai inbrīdinga līnija, pie kuras sēkla pieder, ir akceptēta saskaņā ar Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu, norāda šī komponenta nosaukumu kopā ar atsauci uz gala šķirni vai tikai komponenta nosaukumu;

13.1.2. ja hibrīds vai inbrīdinga līnija ir paredzēta par komponentu vienīgi gala šķirnei, norāda vārdu “Komponents”;

13.1.3. citos gadījumos komponentu, pie kura bāzes sēkla pieder, var norādīt koda formā kopā ar atsauci uz gala šķirni un ar atsauci uz tās funkciju (vīrišķais vai sievišķais) (vai bez atsauces uz funkciju), kā arī norāda vārdu “Komponents”;

13.2. sertificētai sēklai norāda tās šķirnes nosaukumu, pie kuras sēkla pieder, un vārdu “Hibrīds”.

14. Ja sēklas dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura to novērtējusi, kā arī norādi “Atkārtoti novērtēts (mēnesis un gads)”. Šo informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes, kuru pielīmē etiķetei.

15. Pirmsbāzes sēklai norāda paaudžu skaitu pirms sertificētām sēklām vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām.

16. Papildu informācija pirmsbāzes, bāzes, sertificētai sēklai vai pirmās paaudzes sertificētai sēklai, ja sēklas tiek eksportētas uz Eiropas Savienības valstīm, ir šāda:

16.1. sertificētai sēklai — bāzes sēklas partijas numurs un valsts, kurā tās sertificētas;

16.2. norāde “Sēklas atbilst Eiropas Savienības noteikumiem un standartiem”;

16.3. norāde “ISTA oranžajam vai zaļajam sertifikātam paraugu noņēma un novērtēja saskaņā ar ISTA noteikumiem Valsts augu aizsardzības dienests”;

16.4. ja tiek veikta atkārtota etiķetēšana un saiņošana, norāda datumu un atzīmi par to, ka tā veikta Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā;

16.5. informāciju raksta vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām uz OECD vai papildu etiķetes.

B. Dokumenta saturs

1. Sēklu partijas numurs.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

8.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Sēklu maisījumu etiķetes vai zīmogojuma saturs

1. Šo noteikumu vai standarta nosaukums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Ražotāja reģistrācijas numurs.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa vai sēklu skaits iesaiņojumā.

7. Sugu, kategoriju, šķirņu nosaukumi un masas proporcijas katram komponentam (šķirņu un sugu nosaukumus norāda ar latīņu burtiem).

8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

9. Ja ir norādīta masa un ir lietoti granulēti augu aizsardzības līdzekļi, dražējamie materiāli vai citas cietās piedevas, norāda piedevu nosaukumus, kā arī aptuvenās proporcijas starp sēklu masu un kopējo masu.

10. Ja visu maisījuma komponentu sēklu dīgtspēja ir novērtēta atkārtoti, norāda iestādi, kura to novērtējusi, kā arī norādi “Atkārtoti novērtēts (mēnesis un gads)”. Šo informāciju var norādīt uz oficiālas uzlīmes un pielīmēt oficiālajai etiķetei.

11. Norāde “Atļauts tirgot tikai (attiecīgās valsts nosaukums)”.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

9.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Etiķetes un pavaddokumenta saturs sēklai, kas nav līdz galam sertificēta

A. Etiķetes saturs

1. Ražotājvalsts.

2. Par lauku apskati atbildīgā iestāde (norāda arī valsti).

3. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

4. Šķirne (norāda latīņu burtiem). Ja šķirne (inbrīdinga līnija, hibrīds) ir paredzēta vienīgi par komponentu hibrīdu šķirnei, norāda vārdu “Komponents”.

5. Kategorija.

6. Hibrīdu šķirnei norāda vārdu “Hibrīds”.

7. Deklarētā sēklu neto vai bruto masa.

8. Norāde “Sēkla nav līdz galam sertificēta”.

9. Ja sēkla tiek eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm, uz OECD etiķetes norāda šādu papildu informāciju:

9.1. bāzes sēklu partijas numurs;

9.2. Eiropas Savienības valsts, kurā bāzes sēklas sertificētas.

B. Pavaddokumenta saturs

1. Iestāde, kas izdevusi pavaddokumentu.

2. Suga (norāda vismaz botānisko nosaukumu (var saīsinātā formā) latīņu burtiem).

3. Šķirne (norāda latīņu burtiem).

4. Kategorija.

5. Izsētās sēklu partijas numurs un valsts vai valstis, kas sertificējušas sēklu.

6. Lauka vai sēklu partijas numurs.

7. Sējumu platība, kurā audzēta sēklu partija, kas ir norādīta pavaddokumentā.

8. Novāktais sēklas daudzums un iesaiņojumu skaits.

9. Sertificētas sēklas kategorijai — paaudžu skaits pēc bāzes sēklas.

10. Apliecinājums, kas apstiprina sēklaudzēšanas prasību izpildi kultūraugam, no kura iegūta sēkla.

11. Attiecīgajos gadījumos — sēklas kvalitāti apliecinošie pagaidu rezultāti.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

10.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Iesnieguma saturs personas iekļaušanai Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā

1. Personas nosaukums, adrese, tālruņa numurs, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā.

2. Darbības veids, ar kuru paredzēts nodarboties.

3. Ražotņu, noliktavu, veikalu un citu tirdzniecības vietu adrese (atrašanās vieta).

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

11.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Reģistrācijas apliecības saturs

1. Institūcija, kas izsniegusi reģistrācijas apliecību.

2. Reģistrācijas apliecības numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai sēklu tirgotāja nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā.

4. Darbības veids, par kuru izsniegta atļauja.

5. Reģistrācijas kods.

6. Apliecības izsniegšanas datums, izsniedzēja paraksts un zīmogs.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

12.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Sēklu sertifikāta saturs

A. Aizpilda sertificētājinstitūcija

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Sēklu sertifikāta numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Partijas numurs, masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs un datums.

7. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%) un mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu, Ludovika auzu, reibuma aireņu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. Sklerociji, melnplaukas (%).

17. 1000 sēklu masa gramos.

18. Atzinums par sēklas kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

19. Sēklu sertifikāta derīguma termiņš.

20. Sertifikāta izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs. 

B. Aizpilda pārdevējs

1. Sēklas pircēja saimniecības nosaukums un adrese.

2. Pārdotās sēklas masa (kg) un saiņojuma vienību skaits.

3. Pārdevēja vārds, uzvārds, datums un zīmogs.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

13.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs

1. Institūcija, kas izsniedz pārskatu.

2. Pārskata numurs.

3. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.

4. Suga, šķirne un kategorija.

5. Sēklu partijas numurs, masa (kg); saiņojuma vienību skaits.

6. Lauka apskates protokola numurs un datums.

7. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

8. Laboratorija, kura veikusi pārbaudi.

9. Tīrība (%), dīgtspēja (%), mitruma saturs (%).

10. Inerto piemaisījumu veids.

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Citu augu sugu sēklas.

13. Vējauzu, Ludovika auzu, reibuma aireņu un karantīnas nezāļu klātbūtne.

14. Dzīvotspēja (%), tās noteikšanas metode.

15. Kaitēkļu invāzija.

16. Sklerociji, melnplaukas (%).

17. 1000 sēklu masa gramos.

18. Norāde par neatbilstību šo noteikumu prasībām un priekšlikumi sēklu kvalitātes uzlabošanai.

19. Sēklu novērtēšanas rezultātu izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

14.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Sēklu sertifikāta pielikuma saturs

1. Sertificētājinstitūcija.

2. Pielikuma numurs.

3. Sēklu sertifikāta numurs un datums.

4. Sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja nosaukums, adrese un kods.

5. Suga, šķirne un kategorija.

6. Partijas numurs, masa (kg), saiņojuma vienību skaits.

7. Lauka apskates protokola numurs un datums.

8. Sēklu parauga ņēmēja vārds un uzvārds, datums, kad noņemts vidējais paraugs, un parauga ņemšanas akta numurs, datums, kad paraugs saņemts laboratorijā.

9. Laboratorija, kas veikusi pārbaudi.

10. Dīgtspēja (%).

11. Dīgtspējas noteikšanas apstākļi.

12. Kaitēkļu invāzija.

13. Atzinums par sēklu kvalitatīvo rādītāju atbilstību šo noteikumu prasībām.

14. Sertifikāta derīguma termiņš.

15. Pielikuma izsniegšanas datums, izsniedzēja amats, paraksts un tā atšifrējums, zīmogs.

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

15.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Grūti nošķirojamo augu sēklu skaits

Nr. p.k.	Labības sugas un sēklu kategorijas	Grūti nošķirojamo augu sēklu skaits (gab./1000 g)
		kopā	kultūraugu1	nezāļu2
1.	Auzas (Avena sativa L.), kailas auzas (Avena sativa L.), mieži (Hordeum vulgare L.) un kvieši (Triticum aestivum L., Triticum durum Desf., Triticum spelta L.):
	bāzes sēklas	6	2	5
	sertificētas sēklas, pirmās un otrās paaudzes sertificētas sēklas	20	10	15
2.	Rudzi (Secale cereale L.):
	bāzes sēklas	6	2	5
	sertificētas sēklas	20	10	15
3.	Tritikāle (Triticosecale Wittm):
	bāzes sēklas	6	2	5
	sertificētas sēklas, pirmās un otrās paaudzes sertificētas sēklas	20	10	15
4.	Griķi (Fagopyrum esculentum Moench):
	bāzes sēklas	6	2	5
	sertificētas sēklas	20	10	15
5.	Kukurūza (Zea mays L.)	0	0	0

Piezīmes.

1. Grūti nošķirojamie kultūraugi:

1.1. rudzos — kvieši, mieži, tritikāle;

1.2. ziemas kviešos — rudzi, mieži, tritikāle;

1.3. vasaras kviešos — mieži;

1.4. ziemas miežos — rudzi, kvieši;

1.5. vasaras miežos — kvieši, auzas;

1.6. auzās — mieži;

1.7. tritikālē — kvieši, rudzi, mieži;

1.8. griķos — kvieši, mieži.

2. Grūti nošķirojamās nezāles:

2.1. rudzos — rudzu lāčauza (Bromus secalinus), pūkainie vīķi (Vicia hirsuta), ķeraiņu madara (Galium aparine), ložņu vārpata (Elytrigia repens);

2.2. kviešos — kokaļi (Agrostemma githago), pūkainie vīķi (Vicia hirsuta), pērkone (Raphanus raphanistrum), ķeraiņu madara (Galium aparine), ložņu vārpata (Elytrigia repens);

2.3. miežos — pērkone (Raphanus raphanistrum);

2.4. auzās — velnauza (Avena strigosa);

2.5. griķos — tatāru griķi (Fagopyrum tataricum), pērkone (Raphanus raphanistrum);

2.6. tritikālē — rudzu lāčauza (Bromus secalinus), pūkainie vīķi (Vicia hirsuta).

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

 

16.pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 13.maija
noteikumiem Nr.253

Sklerociju un melnplauku piejaukuma daudzums

Pieļaujamais maksimālais sklerociju (Claviceps purpurea) vai sklerociju daļu daudzums un melnplauku (Tilletia caries) piejaukuma daudzums sēklu paraugā (1000 g) ir šāds:

Nr. p.k.	Sēklu kategorija	Sklerociji (Claviceps purpurea) % no masas, bet ne vairāk	Melnplaukas (Tilletia caries) vai to daļas kviešu sēklās % no masas
1.	Bāzes sēklas	0,01	—
2.	Sertificētas sēklas (C, C1)	0,04	līdz 0,002
3.	Sertificētas sēklas (C2)	0,04	līdz 0,004

Zemkopības ministra vietā —
aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis