Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 15.maija sanāksmē

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem””.

Likumprojekts izstrādāts, lai likumu “Par zvērinātiem revidentiem” saskaņotu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, pilnveidojot Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības uzraudzības kārtību.

Papildus minētajam likumprojekts ietver arī citus likuma grozījumus, kas nepieciešami, lai: ietvertu likumā Eiropas Komisijas izdotās rekomendācijas attiecībā uz revīziju kvalitātes kontroli un zvērinātu revidentu neatkarības nodrošināšanu (likumprojektā paredzētie likuma 34.un 36.panta grozījumi, 351.pants); precizētu noteikumus attiecībā uz revīzijas standartiem un noteiktu institūciju, kura ir tiesīga tos apstiprināt (likumprojektā paredzētie likuma 1.un 28.panta grozījumi).

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””.

Pašreizējā likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” redakcija ļauj izvairīties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas valsts budžetā, izmantojot uz neesošām adresēm reģistrētas ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas vai izkrāpjot no valsts budžeta priekšnodokļa summas, ko darījuma partneris budžetā nav samaksājis.

Likumprojekts paredz noteikt: Valsts ieņēmumu dienestam pie noteiktiem kritērijiem neiekļaut personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, kā arī izslēgt personu no šī reģistra; aizkavēt pārmaksātā nodokļa atmaksu, ja apliekamās personas saistītai personai ir pievienotās vērtības nodokļa parāds; palielina nodokļa maksātāja atbildību par likuma pārkāpumiem.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides, Kultūras ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāiesniedz līdz 23.maijam.

Iekšlietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību Protokolu par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to”.

Latvija ratificēja Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību 2001.gada 17.maijā, tādējādi paužot nostāju saskaņot savas valsts normatīvos aktus ar konvencijā noteiktajām prasībām. Šī uzdevuma veikšanai tika izveidota speciāla darba grupa, kas izstrādāja grozījumus normatīvajos aktos, galvenokārt Krimināllikumā, kā arī koncepcijas projektu par nepieciešamajām izmaiņām sodu sistēmā un par alternatīvo sodu ieviešanu Krimināllikumā. Latvijas Republikas Saeima ir akceptējusi darba grupas paveikto, tādējādi darbs pie normatīvo aktu harmonizēšanas ar konvencijā noteiktajiem pienākumiem ir bijis efektīvs. Pēc minētā dokumenta ratifikācijas Saeimā depozitārijam tika nosūtīts ratifikācijas dokuments. Konvencija stāsies spēkā tās 38.pantā noteiktajā laikā un kārtībā. Lai konvencija stālaintos spēkā, ir nepieciešama četrdesmit ratifikācijas dokumentu iesniegšana. Tā kā depozitārijam nav iesniegts nepieciešamais ratifikācijas dokumentu skaits (šobrīd to ir ratificējušas 37 valstis), konvencija vēl nav stājusies spēkā. Arī ANO Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to varēs stāties spēkā tikai pēc pašas konvencijas spēkā stāšanās (protokolu ratificējušas 26 valstis).

Protokola ratifikācijas mērķis ir novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību, aizsargāt šīs tirdzniecības upurus un palīdzēt viņiem, kā arī veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai sasniegtu minētos mērķus. Ar protokola parakstīšanu Latvija apņemas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai: darbības, kuras aprakstītas šajā Protokolā un saistītas ar cilvēku tirdzniecību, tiktu atzītas par noziedzīgiem nodarījumiem; nodrošinātu palīdzības un aizsardzības mehānismus cilvēku tirdzniecības upuriem; izstrādātu visaptverošu politiku, programmas un veiktu citus pasākumus, lai novērstu un apkarotu cilvēku tirdzniecību un pasargātu šādas tirdzniecības upurus no atkārtotas iesaistīšanas cilvēku tirdzniecībā.

Ar protokola parakstīšanu tiks radīta normatīvā bāze minēto mērķu sasniegšanai, tādējādi novēršot nepilnības pašreizējā tiesiskajā regulējumā.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

Labklājības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Darba aizsardzības likumā”.

No 2002.gada 1.janvāra ir stājies spēkā Darba aizsardzības likums. Likums nosaka prasības darba devēju, nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un savstarpējās attiecības darba aizsardzībā. Uz likuma pamata jau ir izdoti 17 Ministru kabineta noteikumi, un šobrīd ir sagatavoti vairāki noteikumu projekti, kurus paredzēts izdot uz likuma pamata, tai skaitā Ministru kabineta noteikumu projekti “Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” un “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija”.

Darba aizsardzības likuma 9.panta piektās daļas un 15.panta pašreizējās redakcijas dēļ ir apgrūtināta augstākminēto noteikumu projektu izstrāde un saskaņošana.

Likuma 9.panta piektā daļa nosaka, ka Ministru kabinets ir tiesīgs noteikt tikai pašus komercdarbības veidus, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija, bet ne kārtību. Tādējādi nepastāv iespēja noteikt izņēmumus un visi nozarē darbojošies uzņēmumi ir nostādīti vienādā situācijā, neņemot vērā tādus svarīgus aspektus kā uzņēmuma lielums (nodarbināto skaits), uzņēmuma veiktie līdzšinējie pasākumi darba aizsardzības jomā (uzņēmums, kurš ir ieguldījis lielus līdzekļus savas darba vides sakārtošanā un ir izveidojis labi funkcionējošu darba aizsardzības sistēmu, ir spiests izmantot kompetento institūciju pakalpojumus tāpat kā uzņēmums ar nesakārtotu darba vidi, kurš nav ieguldījis līdzekļus darba aizsardzībā un nav ieviesis darba aizsardzības sistēmu savā uzņēmumā), kā arī situācija ar nelaimes gadījumiem un arodslimībām konkrētajā uzņēmumā (šobrīd neatkarīgi no tā, vai uzņēmuma darba vide ir droša un nav notikuši nelaimes gadījumi darbā vai arī gluži pretēji nelaimes gadījumi notiek bieži, visiem nozares uzņēmumiem ir obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija).

Darba aizsardzības likuma 15.pants nosaka, ka Ministru kabinetam ir jāapstiprina to profesiju (amatu) un darba vietu saraksts, kurās nodarbinātie pakļauti īpašam riskam. Jāuzsver, ka Ministru kabinetam nav iespējams noteikt darba vietu sarakstu, jo tādu var sastādīt tikai un vienīgi paši uzņēmumi, izvērtējot darba vides riskus katrā konkrētajā darba vietā. Likuma 15.pants ir pretrunā ar likuma 7.panta 2.daļu un līdzšinējo funkcionējošo kārtību, kādā tiek veiktas obligātās veselības pārbaudes.

Likumprojektā noteiktās likuma redakcijas nodrošinās atbilstošu juridisko pamatu Ministru kabineta noteikumu projektiem “Noteikumi par kārtību, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” un “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējam obligāti jāpiesaista kompetenta institūcija”.

Likumprojekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Jelgavas rajona Ozolnieku novada izveidošanu”.

Jelgavas rajona Ozolnieku pagasta padome un Cenu pagasta padome pieņēmušas lēmumus par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – Ozolnieku novada izveidošanu. Saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 5.panta 3.daļu, novadus izveido Ministru kabinets. Pamatojoties uz minēto likumu, sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts par Ozolnieku novada administratīvās teritorijas izveidošanu. Ozolnieku novadā būs 7458 iedzīvotāji, novada platība – 129,3 km2.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu “Noteikumi par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu” 3.1. un 10. punktu, Siguldas novada pašvaldībai tiek noteikta vienreizēja dotācija 3% apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžeta kopapjoma, kas ir 25480,65 latu. Noteiktā dotācija tiks pārskaitīta saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2003.gadam” 4.panta 2.punktu, kas paredz dotāciju Administratīvi teritoriālās reformas likuma izpildei 275 000 latu, no kuriem izlietoti 55 775 lati.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā.

Valsts kanceleja pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.

Lai nodrošinātu iespēju katru aģentūru izvērtēt atbilstoši Publisko aģentūru likumā noteiktajiem kritērijiem, likumprojekts paredz pagarināt termiņu valsts un pašvaldību uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju pārveidošanai par aģentūrām. Termiņš attiecībā uz valsts iestādēm ir 2004.gada 30.septembris, savukārt pašvaldību uzņēmumiem – 2004.gada 31.jūlijs.

Publisko aģentūru likums tiek saskaņots ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, vienādojot terminoloģiju (valsts pārvaldes iestāde, valsts pārvaldes funkcijas, ministra padotībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, aģentūras reorganizācija, aģentūras direktora funkcijas) un saskaņota terminoloģija ar Ministru kabineta noteiktajiem plānošanas dokumentu veidiem – iestādes vidēja termiņa darbības stratēģijā (likuma 12.pants).

Likumprojektā paredzēta aģentūras izveidošana ne tikai ministra, bet arī Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra padotībā (likuma 4.pants).

Likumprojekts paredz, ka valsts aģentūru direktoru ieceļ amatā un atceļ no amata Ministru kabinets pēc ministra ieteikuma. Lai noteiktu vienotu kārtību valsts aģentūras direktora izvēlei, likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt konkursu uz valsts aģentūras direktora amatu organizēšanas kārtību.

Publisko aģentūru likuma saskaņošanai ar Valsts civildienesta likumu likumprojektā iekļautas normas, kas regulē aģentūras amatpersonu kā valsts civildienesta ierēdņu iecelšanu amatā, atcelšanu no amata, disciplināro sodīšanu.

Lai nodrošinātu valsts aģentūru darbības uzraudzību, ministram tiek piešķirtas tiesības ierosināt finanšu revīzijas, funkciju izpildes un citu pārbaužu veikšanu valsts aģentūrā un atcelt valsts aģentūras direktora prettiesiskus rīkojumus un iekšējos normatīvos aktus (likuma 9.pants).

Tā kā valsts aģentūru darbinieki ir iekļauti vienotā tiešajā pārvaldē nodarbināto darba samaksas sistēmā, tiek izslēgta norma, kas paredz noteikt atšķirīgu darba samaksas sistēmu valsts aģentūrās nodarbinātajiem (likuma 11.pants, Pārejas noteikumu 9. un 10.punkts). Attiecīgi tiek precizēta norma par darba samaksu pašvaldību aģentūrās, izslēdzot norādi uz Ministru kabineta noteikumiem (likuma 32.panta otrā daļa).

Lai novērstu neprecizitāti likumā, ka ministrs pārvaldes līgumu slēdz valsts vārdā, bet aģentūras vadītājs atbilstoši panta redakcijai – savā, tiek izslēgta norma, ka ministrs līgumu slēdz valsts vārdā (likuma 13.panta pirmā daļa).

Lai novērstu varbūtību, ka tiek dublētas privātā sektora funkcijas un lai Publisko aģentūru likuma terminoloģiju saskaņotu ar Likumu par budžetu un finanšu vadību, tiek izslēgta norāde, ka publiskā aģentūra tiek finansēta no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem (likuma 17. un 36.pants).

Sakarā ar Iekšējā audita likuma pieņemšanu no likuma izslēgta norma, kas paredz, ka iekšējā audita veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (likuma 20. pants).

Likumprojekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Ministru prezidenta biedra birojā, Eiropas integrācijas birojā.

Aivis Freidenfelds,  Valsts kancelējas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks