“Vēlos panākt, lai valdība patiešām vadītu valsti”

Ministru prezidents Einars Repše intervijā Latvijas Radio raidījumā “Kāpnes” 15. maijā

Intervija Latvijas Radio 15.maija raidījumā “Kāpnes” plkst.12.35. Vada žurnālists Ivars Svilāns

— Sāksim ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lietām, kas šonedēļ kļuvušas ļoti aktuālas, jo direktors Guntis Rutkis lūdzis atbrīvot viņu no amata. Uzreiz jautājums – kurā brīdī tiks izsludināts konkurss, kā tas bija arī uz šo kandidatūru pirmoreiz, un vai kandidatūras būs publiski zināmas un apspriežamas arī pirms galvenās izvēles?

Einars Repše: — Konkurss tiks izsludināts, tikko Saeima būs pieņēmusi lēmumu par Rutka kunga lūguma apmierināšanu, un kandidatūras, protams, būs publiski zināmas un publiski tiks apspriestas. Mūsu nolūks ir atrast labāko iespējamo un sabiedrības uzticību baudošo KNAB vadītāju, tāpēc es jau tagad esmu lūdzis Valsts kanceleju gatavoties šā konkursa izsludināšanai. Bet, protams, pirms Saeima nebūs pieņēmusi Rutka kunga demisiju, konkurss tīri formāli nevar tikt izsludināts. Kaut gan iespējamie kandidāti, kuri paši vēlētos pieteikties, jau šodien var sākt pārdomāt un pieteikties, tikko konkurss būs oficiāli izsludināts.

— Tika arī pagājušā nedēļā publiskoti vairāki kandidāti, kas varētu ieņemt kādus citus nozīmīgus amatus Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, konkrēti – Agruma kungs. Kā jūs komentētu šo izvēli, jo viņš ir arī jūsu padomnieks?

E.Repše: — Es jau esmu pietiekami komentējis, man te faktiski nekas nav piebilstams, proti — uz pašreizējo amatu Agruma kungu aicina Rūdolfs Kalniņš, un tā ir viņa kā dienesta pašreizējā vadītāja izvēle. Kas attiecas uz iespējamo Agruma kunga piedalīšanos turpmākajā konkursā, tad viņam, tāpat kā jums un jebkuram citam Latvijas pilsonim, ir tādas tiesības.

— Vēl par Korupcijas apkarošanas novēršanas biroja lietām šonedēļ intervijā laikrakstam “Komersant Baltic” ir izteicies bijušais ģenerālprokurors, tagad “Parex” bankas juridiskais direktors Jānis Skrastiņš (citēju): “Patlaban Ministru prezidents koncentrē savās rokās varu, atjauno partijas vadošo lomu un par tās ieroci grib izmantot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.” Kā jūs komentētu šos izteikumus?

E.Repše: — Jocīgi dzirdēt šādus komentārus no Skrastiņa kunga, ja tie precīzi citēti. Redziet, ir pilnīgi nepieņemama situācija, ka valdībai vispār nebūtu nekādas teikšanas. Es vēlos panākt, lai valdība patiešām pildītu savus pienākumus valstī un vadītu valsti, nevis vienkārši gļēvi un nespējīgi noskatītos uz valdošajām nejēdzībām, uz apkārt pastāvošo noziedzību, korupciju, kontrabandu un citām negatīvām parādībām.

Jūs varbūt arī redzat ikdienā, ka šī valdība reaģē uz aktuāliem un akūtiem jautājumiem, tai skaitā uz publikācijām presē. Tātad valdībai ir nepieciešama reāla teikšana savas kompetences ietvaros, bet saskatīt šeit kādus varas koncentrācijas draudus ir vienkārši nenopietni, jo valdība mums ir demokrātiski kontrolēta, katrus četrus gadus notiek vēlēšanas, tātad vēlētājs var katrus četrus gadus pateikt, ko viņš domā par tādu vai citādu valdību. Par līdzšinējām valdībām, kas tātad pēc šīs terminoloģijas nebija koncentrējušas varu, vēlētājs savu attieksmi ir izteicis. Acīmredzot cilvēki tomēr grib, lai valsti kontrolētu demokrātiski ievēlēta valdība, nevis, teiksim, kādi noziedzīgi grupējumi vai politisku interešu lobiji.

— Tas nozīmē, ka iepriekšējās valdības zināmā mērā varētu būt, kā jūs šobrīd definējāt, tādi šauri politisku interešu loki.

E.Repše: — Jā, tik tiešām par līdzšinējo Latvijas valdību politisko klimatu diez vai varētu teikt, ka valdības enerģiski, atklāti un tieši risināja valstī pastāvošās problēmas. Tai pašā laikā daudziem cilvēkiem bija ļoti liela politiska ietekme un vara, kas nebūt nebija ne likumos rakstīta, ne arī kā citādi oficiāli sankcionēta. Un mūsu valdība mēģina šo lietu pagriezt pretējā virzienā, proti, lai vairs nebūtu nekādas nelikumīgas un nepamatotas politiskās ietekmes, nebūtu kādas oligarhu vai kādu citu ietekmīgu aizkulišu darbinieku varas, bet būtu skaidra un tieša valdības kompetence tajos jautājumos, kas tradicionāli ir valdības ziņā. Pašvaldībām kompetence tradicionāli ir viņu ziņā, tiesu varai, prokuratūrai savukārt viņu neatkarīgie lauciņi un tā tālāk. Līdz ar to šeit nav runa par kādu demokrātiskai pasaulei netradicionālu varas koncentrāciju, šeit ir runa tikai par to, lai pirmām kārtām tik tiešām valdībai būtu sava teikšana un ietekme, otrām kārtām — lai arī tie oficiālie dienesti, kas mums ir, tādi kā SAB, KNAB, policijas struktūras, tiesu vara, lai tie strādātu tiešām efektīvi, neatkarīgi un profesionāli, sev likumā deleģēto pilnvaru ietvaros.

— Par šīm pilnvarām arī šonedēļ visai asi izteikušās banku aprindas, jo jūsu jau pieminētais KNAB arī ir paudis vēlmi gūt lielākas tiesības pieprasīt no bankām, jāsaka, visai konfidenciālu informāciju par banku lielāko vērtību klientiem. Bankas apgalvo, ka tās šādu informāciju jau dod, piemēram, 2000.gadā dažādām struktūrām ir dots ap 5000 atbilžu, divus gadus vēlāk jau trīskāršojies šis skaits ir, un bankas arī ļoti loģiski jautā — kāda tad ir atdeve šai informācijai, kāpēc vēl vairāk vajag? Ko kā bijušais centrālās bankas vadītājs varat teikt, kur ir tā robeža, kad tiesībsargājošām institūcijām ir tiesības pieprasīt informāciju, un kur bankām ir arī to noslēpums?

E.Repše: — Redziet, te ir nepieciešams līdzsvars. Es esmu pārliecināts, ka tāds līdzsvars var tikt atrasts, galējības šeit ir nepieņemamas, un viena galējība, protams, būtu tā, ka informāciju vispār nav iespējams pieprasīt, tā ir nevajadzīga galējība, jo godīgam cilvēkam jau nav ko slēpt. Man, piemēram, nav ko slēpt no kompetentām valsts izmeklēšanas iestādēm, mani konti ir tām brīvi pieejami, un nekādā gadījumā jebkurš godīgs cilvēks no šādas pārbaudes nevairītos. Cita lieta, ka cilvēki tīri savas privātās dzīves aizsardzības nolūkos varbūt negribētu, lai viņu kontu izraksti tiek publicēti — kur viņš, teiksim, ir bijis, kurā veikalā ko pircis, un tā tālāk. Bet tāpēc ir nepieciešama procedūra, kā kompetentas izmeklēšanas iestādes, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un nebūt ne viss birojs, bet atsevišķi īpaši pilnvaroti darbinieki un, protams, ar attiecīgu pamatojumu, gadījumā, ja ir aizdomas, drīkstētu iedziļināties kādas personas banku kontu izrakstos, protams, viņi nedrīkstētu šīs ziņas tālāk izpaust, līdz ar to cilvēku privātā dzīve būtu aizsargāta. Bet tai pašā laikā kompetentām valsts iestādēm būtu iespējams vai nu pārliecināties par to, ka aizdomas ir pamatotas, vai — gluži otrādi – pilnīgi noņemt jebkuras aizdomas un jautājumus. Un es domāju, ka šāds līdzsvars būtu jāmeklē un arī jāatrod, lai mēs varētu ievērot gan indivīda, gan sabiedrības intereses.

— Šonedēļ arī vairākas uzņēmēju profesionālās asociācijas iesniedza valdībā aicinājumu, lūdzot nepieļaut pārtikas plūsmu pār robežām ierobežošanu, jo bija tāda ideja, ka tikai caur tiem robežkontroles punktiem, kuri aprīkoti ar svariem, varētu transportēt dažādas preces. Valdība otrdien atlika šo lēmumu. Bet kādēļ, jūsuprāt, šāda situācija izveidojās, ka uzņēmēji ir tik sašutuši, ka valdībā ir atkal kaut kas pieņemts, varbūt bija tāda nesapratne.

E.Repše: — Nē, nē, nē. Te ir divas puses: ir uzņēmēji, kas acīm redzami pārstāv importētājus un kravu pārvadātājus, un ir citi uzņēmēji, kas savukārt aicina ierobežot kontrabandu pāri robežām, tie ir Latvijā esošie pārtikas preču ražotāji, tātad mūsu ražotāji, kuriem kontrabanda vienkārši ņem nost maizīti un ņem nost viņu godīgi nopelnītos ienākumus. Tātad runa nav vis par pārtikas preču plūsmas ierobežošanu, runa ir par kontrabandas ierobežošanu, proti — par pārtikas kravu ierobežošanu caur tādiem muitas kontroles punktiem, kuros vispār nav ierīkoti svari vai tie svari ir ierīkoti tā, ka nav iespējams nodrošināt ienākošo kravu svēršanu. Tātad nodrošiniet svēršanu, ierīkojiet svarus un tad, lūdzu, transportējiet kaut vai divkāršā apmērā, bet lai kravas varētu tikt kontrolētas un lai mēs beidzot varētu efektīvi aizlikt kāju priekšā kontrabandai!

— Uzņēmēji saka, ka tā ir valdības kompetence – aprīkot robežkontroles punktus ar svariem.

E.Repše: — Tā ir pilnīga taisnība, un šeit var tikai nožēlot, ka līdzšinējie muitas dienesti un līdzšinējās valdības to nav nodrošinājušas, ka ir atsevišķos gadījumos pieļāvušas situāciju, ka svari tiek uzlikti, bet, piemēram, nojume ir uzbūvēta virs svariem tā, ka tajā ar automobili iebraukt nav iespējams. Tā ka šeit ir zināma taisnība, bet tajā pašā laikā tas nav pamats, lai kavētos ar nepieciešamo lēmumu pieņemšanu, lai ierobežotu turpmāk nekontrolētu pārtikas preču kontrabandas ieplūdi.

— Vēl par jūsu vakardienas tikšanos ar Lemberga kungu. Kas tajā tika runāts, un vai tika pārrunāta arī notikumu attīstība ap “Ventspils naftu” — konkrēti par Krievijas struktūru spiedienu šajā jomā?

E.Repše: — Par Krievijas politiku, ierobežojot tranzīta kravu plūsmu caur Latviju, tik tiešām tika runāts, un tas ir aktuāls temats. Šeit Krievijai nav nekāda pamata politisku vai kādu citu nesaprotamu iemeslu dēļ diskriminēt Latviju kā valsti. Par citiem ar “Ventspils naftu” saistītiem jautājumiem runāts netika, tika runāts par teritoriālo reformu, par nodokļu sistēmas sakārtošanu, faktiski par ļoti daudziem jautājumiem, kas interesē ne tikai Ventspili, bet faktiski visas pašvaldības. Tikšanās bija labi sagatavota no abām pusēm, klāt bija Finanšu ministrijas pārstāvji, Ekonomikas ministrijas pārstāvji, Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, arī Ventspils pašvaldība bija rūpīgi sagatavojusi apspriežamos jautājumus, tos iepriekš iesniegusi, lai valdības pārstāvjiem būtu iespēja sagatavot savus pretargumentus, un šo tikšanos var raksturot kā visumā ļoti saturīgu. Es varētu tikai vēlēties, lai arī citas pašvaldības rīkotos līdzīgi. Man līdz šim ir bijusi tikšanās ar Liepājas pašvaldības vadītāju, tagad ar Ventspils pašvaldības. Ja citu pašvaldību vadītāji arī izteiktu vēlēšanos sagatavoti tikties un pārrunāt kādus aktuālus jautājumus, tas būtu tikai apsveicami.

— Zemniekiem otrdien tika piešķirta puse no viņu lūgtās naudas – 3,9 no 6,7 miljoniem latu. Zemnieki īsti apmierināti nav, jo nauda ir tikusi paņemta gada sākumā no subsīdiju naudām un ir ticis solīts to atjaunot. Vai zemniekiem šogad ir cerības saņemt visu solīto, jo galu galā arī viņiem ir kādi darbi iesākti un viņi ir rēķinājušies ar šo naudu?

E.Repše: — Zemnieki vienmēr ir zinājuši valdības finansiālo situāciju, un līdz ar to viņi varēja līdz ar mums visiem cerēt, ka izdosies atrast visus nepieciešamos līdzekļus, bet viņiem nevarēja būt pilna pārliecība. Kas attiecas uz tīri procentuālo, tad zemnieki ir saņēmuši pusi no viņiem vajadzīgā un no viņiem solītā. Piemēram, veselības aprūpe ir saņēmusi vienu desmito daļu no tai solītā. Līdz ar to šeit zemnieki nekādā veidā nevar uzskatīt sevi par īpaši apdalītiem, nē, taisni otrādi – viņiem ir izrādīta īpaša pretimnākšana valsts finansiālo iespēju robežās.Tas, vai ir cerības vai nav, lielā mērā ir atkarīgs no visu ministriju darba, īpaši no Finanšu ministrijas darba un ne tikai nodokļu iekasēšanas uzlabošanā, ne tikai kontrabandas apkarošanā, bet mums ir ļoti, ļoti svarīgi panākt nelietderīgo tēriņu samazināšanu. Jebkurā ģimenē, ja mēs nevaram savilkt galus kopā, mēs pirmām kārtām pārskatām savus mēneša tēriņus, kur varbūt varam ietaupīt elektrību, kur varam ietaupīt gāzi, ūdeni, varbūt varam retāk aiziet uz kino, restorānu, skatāmies, kā varam ierobežot tēriņus. Un tikai otrām kārtām mēs skatāmies, vai nevarētu gūt kādus papildu ienākumus, vai mēs nevarētu dabūt labāk apmaksātu darbu un tā tālāk. Valstī mēs darām taisni otrādi — mēs absolūti neanalizējam līdzšinējos vai jau tradicionāli iegājušos tēriņus, starp kuriem varētu būt daži nevajadzīgi un mazvajadzīgi, mēs tikai skatāmies, kur varētu saņemt papildu naudu, tātad papildu nodokļi, nodokļu iekasēšana. Šī nav pareiza pieeja, un tas arī, teiksim, nekad “nenostrādā” ģimenes budžeta sabalansēšanā, vienmēr var izdomāt daudzus nepieciešamus jaunus tēriņus, kuriem nekad nepietiks ne ar vienu karjeru, ne ar vienu algu. Līdz ar to mums šis darbs, kas nav darīts, beidzot ir reāli jāuzsāk, ir jāpārskata budžeta bāze, ir jāskatās uz tiem izdevumu posteņiem, kas ir iebalsoti varbūt pirms pieciem gadiem, kas toreiz šķita ļoti svarīgi un bija prioritāte. Varbūt tagad daudzu izdevumu aktualitāte ir mazinājusies un zudusi, bet, šos izdevumus sašaurinot, mēs varētu panākt jaunu prioritāšu atbalstīšanu. Protams, tam visam ļoti skaidri un saprotami pretojas birokrātiskais aparāts, jo viņi reiz ir dabūjuši finansējumu, apguvuši to, (tāds skaists vārds!) un turpina tērēt. Kamēr mēs nepanāksim šeit dialogu un sapratni, ka ir jāpiemērojas situācijai un ir jāfinansē tikai tiešām jaunās vajadzīgās prioritātes, mēs šo burvju loku salauzt nespēsim. Un te ir ministriju darbiniekiem un it īpaši Finanšu ministrijas ierēdņiem kā profesionāļiem ļoti nopietni jāstrādā. Mēs to no viņiem gaidām.

— Un visbeidzot tāda replika par šo. Arī Valsts kontrole ir iecerējusi diezgan dārgas mēbeles. Kā jūs komentētu konkrēti šo gadījumu?

E.Repše: — Valsts kontrolei, manuprāt, vajadzētu rādīt priekšzīmi citām valsts iestādēm taupības režīma nodrošināšanā. Un es esmu pārliecināts, ka Valsts kontrole to arī saprot un darīs.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā