• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar draudzības un atbalsta vizīti mūsu zemē Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.05.2003., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/74992

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Latvija vēlas veidot attīstītāku valsti, Baltijas reģionu, Eiropu, un caur to - arī pasauli"

Vēl šajā numurā

16.05.2003., Nr. 73

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar draudzības un atbalsta vizīti mūsu zemē Latvijā

Vakar, 15.maijā, noslēdzās Portugāles Republikas prezidenta Žorži Sampaiju triju dienu vizīte

Portugāles prezidents Žorži Sampaiju:

VAKARS9.JPG (27611 bytes)(..) Atrodos šeit Latvijai īpaši nozīmīgā brīdī. Jūsu valsts pašreizējās un iepriekšējo valdību nelokāmā apņēmība iestāties Eiropas Savienībā un Atlantijas aliansē drīzumā tiks īstenota. Portugāle, kas vienmēr ir atbalstījusi šo abu organizāciju paplašināšanos, ir patiesi priecīga par šo vēsturiskas nozīmes rezultātu, kas sniegs nenovērtējamu ieguldījumu Eiropas stabilitātē un labklājībā. (..)

Runa Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kunga rīkotajās vakariņās par godu Portugāles prezidentam Rīgā 2003. gada 14. maijā

Prezidentes kundze! Cienītās dāmas un godātie kungi!

Pateicos jums, ekselence, par sirsnīgajiem apsveikuma vārdiem, kā arī par šo iespēju iepazīt Latviju un tās skaisto galvaspilsētu Rīgu, kurā jūtama vēstures un kultūras klātbūtne, kas, bez šaubām, to padara par ievērojamu Eiropas pilsētu.

Atrodos šeit Latvijai īpaši nozīmīgā brīdī. Jūsu valsts pašreizējās un iepriekšējo valdību nelokāmā apņēmība iestāties Eiropas Savienībā un Atlantijas aliansē drīzumā tiks īstenota. Portugāle, kas vienmēr ir atbalstījusi šo abu organizāciju paplašināšanos, ir patiesi priecīga par šo vēsturiskas nozīmes rezultātu, kas sniegs nenovērtējamu ieguldījumu Eiropas stabilitātē un labklājībā.

Mūsu pašu pieredze ļāva mums saprast, ka pievienošanās šīm divām organizācijām papildus ietver arī spēcīgu uzticības un attīstības faktoru. Esam pārliecināti, ka tāda būs arī Latvijas pieredze.

Kā nākamie Eiropas Savienības partneri un NATO sabiedrotie esam ieinteresēti attīstīt mūsu divpusējās attiecības gan politiskajā, gan ekonomiskajā un kultūras jomā. Ar savu vizīti vēlos sniegt ieguldījumu šo attiecību attīstībā, daloties pieredzē, veicinot līdzdalību un padziļinot mūsu abpusējās zināšanas.

Lai veicinātu ekonomisko sadarbību starp mūsu valstīm, esmu aicinājis līdzi ievērojamu uzņēmēju delegāciju, kas pārstāv visdažādākos uzņēmējdarbības sektorus. Daudzo kontaktu rezultātā, kas tiks nodibināti ar jūsu uzņēmējiem, bez šaubām, radīsies jaunas sadarbības iespējas.

Kultūras jomā mūs ir aizkustinājis fakts, ka portugāļu valoda un kultūra jau tiek mācīta Latvijas Universitātē. Tās ir aktivitātes, ko centīšos veicināt. Arīdzan būsim priecīgi dalīties ar jums mūsu Eiropas Savienības pieredzē seminārā, kas organizēts sadarbībā ar jūsu Ārlietu ministriju.

Taisnīguma un solidaritātes jūtu vadīti attiecībā pret kandidātvalstīm, vienmēr esam cīnījušies par šo paplašināšanos, saprotot arī to, ka lielākais ieguvējs galu galā ir pati Eiropas Savienība, kas tikai zaudētu, ja noslēgtos sevī, pagriežot muguru pārmaiņu un jauninājumu izaicinājumiem, kas ne vienmēr ir viegli.

Taču domājam, ka jāturpina šī paplašināšanās, progresīvi padziļinot Eiropas integrācijas procesu, bez kura Kopiena nespēs konsolidēties un attīstīties gan politiski, gan ekonomiski. Tādēļ esam uzticīgi piedalījušies Konventa darbā, kura rezultātā, kā gaidāms, tiks izstrādāts konstitucionālais līgums, kas apvienos mums tik nozīmīgu vērtību kopumu kā vienlīdzība starp valstīm, Kopienas principa nostiprināšana, ekonomiskā un sociālā saliedētība. Kopīgi turpināsim neatlaidīgi darboties šajā virzienā.

Lai veidotu vienotu un saliedētu Eiropu, kurā visi eiropieši, nezaudējot savu nacionālo identitāti, spētu atrast savstarpējas līdzības, ir pacietīgi jāveicina šī tautu tuvināšanās. Ar mūsu tikšanos šodien vēlamies sniegt ieguldījumu šajā procesā. Tādēļ ar lielāko prieku lūdzu visus klātesošos pacelt glāzes par draudzību starp Portugāli un Latviju, par latviešu tautas labklājību un jūsu ekselences laimi.

 

VAKARS8.JPG (31509 bytes)Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

(..) Portugāle ir viena no vecākajām Eiropas nācijvalstīm, lepna par savas tautas senajām tradīcijām un pasaules mēroga kultūras mantojumu. Portugāles uzticība šīm vērtībām un Portugāles vēstures ritējums ir ļāvis tai izprast Latvijas likteņgaitas. (..)

(..) Otrā pasaules kara krustugunīs Portugāle bija to valstu saimē, kuras neatzina padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS. (..)

Runa Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Imanta Freiberga kunga rīkotajās vakariņās par godu Portugāles prezidentam Rīgā 2003. gada 14. maijā

Augsti godātais prezidenta kungs! Ļoti cienītā Marija Žozē Ritas kundze! Ekselences! Dāmas un kungi!

Ar patiesu prieku kā savus viesus šovakar sveicu Portugāles prezidentu Žorži Sampaiju un viņa dzīvesbiedri Mariju Žozē Ritu! Man ir prieks, ka mums jau ir bijusi jauka izdevība iepazīties Austrijā Zalcburgas festivāla laikā. Ir liels gandarījums, ka šī ir pirmā Portugāles prezidenta valsts vizīte Latvijā, un es to uztveru kā laba drauga un patiesas cieņas apliecinājumu, kā arī vēlmi veidot vēl noturīgākas saites starp mūsu valstīm un tautām.

Portugāle ir viena no vecākajām Eiropas nācijvalstīm, lepna par savas tautas senajām tradīcijām un pasaules mēroga kultūras mantojumu. Portugāles uzticība šīm vērtībām un Portugāles vēstures ritējums ir ļāvis tai izprast Latvijas likteņgaitas.

Var uzskatīt, ka Latvijas un Portugāles attiecības sniedzas vairāku gadsimtu dziļumā. Kopš 17.gadsimta mūs ir tuvinājuši tirdzniecības ceļi. 1648. gadā noslēgtais tirdzniecības līgums starp Kurzemes hercogisti un Portugāli guva savu turpinājumu pēc Latvijas valstiskās neatkarības atzīšanas 1921.gadā, kad 1929.gadā tika parakstīta Latvijas un Portugāles tirdzniecības un kuģniecības pagaidu vienošanās. Otrā pasaules kara krustugunīs Portugāle bija to valstu saimē, kuras neatzina padomju varas okupāciju un Latvijas inkorporāciju PSRS. Vēlos atgādināt, ka Latvijas tauta vienmēr ir novērtējusi šo nostāju.

DAVANAS1.JPG (36835 bytes) DAVANAS4.JPG (35596 bytes)

Aizvakar, 14.maijā, Rīgas pilī apbalvojumu un dāvanu apmaiņas brīdī: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Marija Žozē Rita un Portugāles Republikas prezidents Žorži Sampaiju; Portugāles valsts apbalvojumi Vairai Vīķei–Freibergai un Imantam Freibergam
Foto: Juris Krūmiņš — “LV”

 

Prezidenta kungs!

Eiropas spēks ir dažādībā. Eiropas īpatnība ir tās idejas, kas sniegušās pāri apgabaliem, karalistēm, impērijām, idejas, kas meklē vienmēr jaunu, oriģinālu atbildi uz mūžīgiem jautājumiem. Katra tās valsts un tauta ir neizsmeļams bagātības, izdomas un talantu avots.

Mūsu – Eiropas tautu – līdzības un atšķirības ir tās, kas veido Eiropas tēlu. Šodien gan Latvija, gan Portugāle katra savā Eiropas malā ir jaunas nākotnes priekšā: mēs katra nākam ar savu valodu, savu identitāti, ar savām paražām, ar saviem vaibstiem, un katrs mēs vēlamies tos nākotnē arī paturēt. Tomēr mūs visus vieno tie kultūras elementi, kas Eiropas tautām kopīgi pasaules kontekstā.

Gan portugāļi, gan latvieši kopj savas senās tradīcijas. Latvijā ir daudz skaistu kultūras festivālu, par šīs vasaras lielāko dziesmoto notikumu kļūs Dziesmu un deju svētki, kuri dziesmās vienos ap 30 tūkstošus dalībnieku no visas Latvijas. Šogad notiks arī starptautiskais folkloras festivāls “Baltica”. Man pašai ir bijusi izdevība iepazīties ar portugāļu kultūras bagātību vairākos vasaras festivālos Portugālē, un es patiesi apbrīnoju jūsu folkloras daudzveidību un krāšņumu.

Latvija tāpat kā Portugāle apzinās daudzpusīgo cilvēku savstarpējo kontaktu prioritāro nozīmi, kas savukārt veicina sadarbības attīstību un nostiprina savstarpējo uzticību un zināšanas vienam par otru. Ar gandarījumu vēlos minēt mūsu valstu abpusējo sadarbību un ieguldījumu Eiropas valstu kultūru iepazīšanā 2001.gadā, ko devušas Rīga un Porto kā Eiropas kultūras galvaspilsētas.

2002.gada pavasarī Porto tika rīkotas Rīgas dienas. To ietvaros Porto universitātē tika atklāta profesora Jāņa Krastiņa izstāde “Rīgas jūgendstila arhitektūra”. Savukārt Latvijas publikai ir bijusi iespēja iepazīties ar portugāļu mākslinieka Francišku Laranžu darbu izstādi. Īpašas pieminēšanas vērta ir ar Gulbenkjana fonda un Kamoiša institūta atbalstu izdotā Leona Brieža sagatavotā un tulkotā portugāļu mūsdienu dzejas antoloģija divās valodās.

PORT13MK.JPG (19881 bytes) PORT08MK.JPG (17313 bytes)
PORT09MK.JPG (16711 bytes)

Aizvakar, 14.maijā, Rīgas pilī, augsto draudzīgo viesi sagaidot: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Portugāles Republikas prezidents Žorži Sampaiju. Rīgas pils Ģerboņu zālē 14.maijā: Portugāles un Latvijas prezidentu un delegāciju sarunu laikā
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

 

Apzinoties valodas kā svarīga kultūras nesēja, saziņas līdzekļa un identitātes elementa nozīmi, apsveicams ir arī fakts, ka Latvijas Universitātē pirms diviem gadiem tika sākta portugāļu valodas apmācība. Izmantojot šo iespēju, gribu paust savu patieso gandarījumu, ka Portugāles un Latvijas sadarbība jo īpaši aktīva un veiksmīga ir kultūras jomā, jo tieši kultūra un māksla ir civilizācijas augstākie sasniegumi, kas pārdzīvo sava laika politiķus un tautas.

Varam būt gandarīti, ka attīstās arī Latvijas un Portugāles ekonomiskās partnerattiecības, kuras, izmantojot abu valstu potenciālu, nākotnē vēlamies padziļināt un pilnveidot. Priecājamies, ka vizītē Latvijā jūs, prezidenta kungs, esat ieradies kopā ar tik plašu Portugāles uzņēmēju delegāciju. Esmu pārliecināta, ka šodien notikušais biznesa forums būs sekmīgs impulss mūsu valstu tirdzniecisko kontaktu aktivizēšanā un abpusējas intereses veicināšanā.

Latvijas un Portugāles attiecības jo īpaši veicina abu valstu kopīgā nākotne un sadarbības perspektīvas eiroatlantiskajās organizācijās. ES ietvaros samazinās ģeogrāfiskā attāluma nozīme starp valstīm. Tās kļūst par ieinteresētiem partneriem un sabiedrotajiem. Savukārt dalība NATO gan Portugālei, gan Latvijai nozīmē savstarpēju uzticību un uzticamību, savstarpēju gatavību palīdzēt, kā arī aizstāvēt mūsu kopīgās vērtības un ideālus.

Jau tagad mūsu valstīm par svarīgākajiem ES nākotnes jautājumiem Konventā ir līdzīgs viedoklis un pozīcijas — gan Latvija, gan Portugāle paplašināto Eiropas Savienību redz kā stipru nacionālo valstu savienību. Uzskatām, ka jāstiprina Eiropas Komisijas loma ārpolitikā, kas veicinās Eiropas Savienības kopējo interešu īstenošanas iespējas.

Prezidenta kungs!

Jūs esat dedzīgs cilvēktiesību, humāno un demokrātisko vērtību aizstāvis, tām piešķirot arī konkrētus politiskus ideālus: ne tikai brīvību un vienlīdzību, bet arī tolerantu pilsonisko sabiedrību kopumā. Jūsu prezidentūru centieni uzsvērt nepieciešamību Eiropu pietuvināt tās tautām šobrīd — Eiropas Savienības paplašināšanās priekšvakarā — iegūst īpašu aktualitāti. Vēlos atzīt, ka Latvijas tauta, ņemot vērā savu

VAKARS6.JPG (30012 bytes) VAKARS1.JPG (27502 bytes)
VAKARS3.JPG (30241 bytes) VAKARS7.JPG (26295 bytes)
VAKARS5.JPG (31599 bytes)

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Portugāles Republikas prezidents Žorži Sampaiju, Marija Žozē Rita un Imants Freibergs (apakšējā attēlā pa kreisi), sagaidot par godu Portugāles prezidentam un viņa dzīvesbiedrei rīkoto vakariņu viesus: Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri; Latvijas Ministru prezidentu Einaru Repši (augšējā attēlu rindā); Portugāles vēstnieku Latvijā Žoau Pedru Zanati; Latvijas vēstnieku Portugālē Intu Upmaci (vidējā attēlu rindā)
Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

vēsturisko pieredzi, augstu vērtē jūsu paustās humānisma idejas un apzinās šo vērtību cenu.

Ekselences, dāmas un kungi!

Esmu pārliecināta, ka Latvijas un Portugāles tautu sadarbība, balstīta uz kopēju skatu nākotnē, attīstīsies daudz straujāk un būs labs pamats jaunu, vēl neizmantotu iespēju realizēšanai. Man ir liels prieks sveikt viesus no valsts, ar kuru mūs vieno kopīgi ideāli, vērtības un Eiropas nākotnes redzējums.

Atļaujiet man savā un mana vīra Imanta Freiberga vārdā novēlēt jums, prezidenta kungs, spēku un enerģiju darbā Portugāles Republikas vārdā. Vēlos uzsaukt šo tostu jums, prezidenta kungs, un jums, prezidenta kundze! Par Latvijas un Portugāles ciešāku sadarbību mūsu tautu un nākotnes Eiropas vārdā!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tā ir nozīmīga iespēja apmainīties viedokļiem

Žoau Pedru Zanati, Portugāles vēstnieks, — “LV”

Kā jūs vērtējat Portugāles prezidenta Žorži Sampaiju valsts vizīti Latvijā?

— Šī vizīte ir ārkārtīgi svarīga no mūsu valstu divpusējo attiecību viedokļa. Svarīgi, ka prezidents Žorži Sampaiju Rīgā ieradies ar nozīmīgu delegāciju, kurā ir valdības un parlamenta locekļi, kā arī ar ietekmīgu biznesmeņu grupu. Galvenais sarunu motīvs ir iespēja tālākattīstīt mūsu jau tagad teicamās attiecības, galvenokārt tirdzniecības jomā, atklājot, pārrunājot un sekmējot jaunas iespējas. Prezidents Žorži Sampaiju un daži viņa viesi ar lielu pieredzi ES jautājumos vizītes laikā izklāsta savu viedokli arī semināros Rīgas biržā un Rīgas Ekonomikas augstskolā. Nozīmīgi, ka daļa vizītes programmas veltīta arī mūsu kultūras sakariem, galvenokārt Latvijas Universitātē, kur prezidents tiekas ar portugāļu valodas studentiem. Mums vizīte ir arī iespēja augstākajā līmenī apmainīties viedokļiem par Eiropas starptautiskajām problēmām ar valsti, kas ļoti drīz būs pilntiesīga NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībniece.

 

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors

VAKARS13.JPG (39134 bytes)
Foto: Juris Krūmiņš — “LV”
Kopīgā tostā par valstu un tautu tālāku sadarbību
PORTU01.JPG (18772 bytes)
Portugāles prezidenta uzruna Rīgas Ekonomikas augstskolā 15.maijā
P1.JPG (17646 bytes) P2.JPG (22039 bytes)

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Portugāles Republikas prezidents Žorži Sampaiju, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Imants Freibergs Portugāles prezidenta rīkotajā pieņemšanā Reval Hotel Latvia viesnīcā 15.maijā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!