Par dzimtās valodas skolotāju darbu

Lai izteiktu valstisku atzinību par latviešu valodas kā dzimtās valodas un minoritāšu dzimto valodu mācīšanu Latvijas skolās, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Valsts valodas komisija šodien, 16. maijā, ielūgusi uz Rīgas pili daudzus skolotājus no visas Latvijas. Atzinību par latviešu un astoņu minoritāšu valodas mācīšanu šodien saņem 22 skolotāji:

Urve Aivars (Rīgas Igauņu vidusskola). Studējusi Tartu universitātē, jo uzskata, ka valoda jāmācās valodas vidē. Igauņu valodu māca ne tikai Rīgas Igauņu vidusskolas skolēniem, bet arī Latvijas Universitātes studentiem un daudziem pieaugušajiem, kuriem ir interese par šo valodu. Gudra, korekta, principiāla, mīl un izprot bērnus. Valodas jomā sevi nepārtraukti pilnveido un attīsta.

Raisa Andžāne (Jelgavas 2. pamatskola). Viena no radošākajām krievu valodas skolotājām Latvijā, ne tikai kvalitatīvi vada mācību procesu, bet ir iesaistījusi skolēnus aktīvās ārpusstundas darbībās, kas saistītas ar krievu kultūru. Iesaista skolēnus diskusiju kluba aktivitātēs. Piedalās Izglītības sistēmas attīstības projekta darbā – jaunā dzimtās valodas standarta un programmas izstrādē un aprobācijā. Radoši darbojas Izglītības satura un eksaminācijas centra izveidotajā valsts pārbaudes darbu izstrādes grupā, izstrādājusi dažādus metodiskos materiālus dzimtās valodas mācīšanā un vērtēšanā.

Ināra Bahmane (Mālpils vidusskola). Ilggadēja latviešu valodas un literatūras skolotāja, veidojusi radošus mācību materiālus par novadpētniecības jautājumiem, ar panākumiem vadījusi valodas kultūras pulciņu, sekmējot skolēnu valodas kultūras attīstību, izstrādājusi dažādus metodiskos materiālus dzimtās valodas mācīšanā un vērtēšanā.

Ina Barkanova (Rīgas Poļu vidusskola). Radoši strādā ar jaunāko klašu skolēniem, ieaudzinot viņos interesi par dzimto (poļu) valodu un kultūru. Darbojas Izglītības satura un eksaminācijas centra izveidotajā valsts pārbaudes darbu izstrādes grupā.

Vija Cerusa (Bauskas 1. vidusskola). Ilggadēja Bauskas rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Spēj ieinteresēt skolēnus dzimtās valodas un literatūras apguvē, izmantojot jaunākās metodes, aktīvi iesaistās dažādu normatīvo dokumentu izstrādē, aprobācijā, ļoti veiksmīgi darbojas kā tālākizglītotāja Latvijā, ar savu pieredzi nesavtīgi daloties ar Latvijas skolotājiem.

Veronika Dundure (Nautrēnu vidusskola). Ilggadēja Rēzeknes rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Bez pamatdarba skolā aktīvi vada Latgaliešu valodas un literatūras, un kultūras vēstures skolotāju asociāciju, panākot skolotāju aktīvu iesaistīšanos latgaliešu valodas atdzīvināšanā mācību programmās.

Irina Frolova (Rīgas 74. vidusskola; Rīgas 13. vidusskola). Radoši strādā ar jaunāko klašu skolēniem, ieaudzinot interesi par dzimto valodu un kultūru. Piedalās Izglītības sistēmas attīstības projekta darbā. Ir mācību metodisko līdzekļu autore. Aktīvi piedalās dažādu normatīvo aktu dokumentu (mācību priekšmetu standartu, mācību programmu) izstrādē. Piedalās satura ekspertu komisijas darbā.

Gunita Grīnvalde (Ventspils vakara vidusskola). Jau trīspadsmit gadus čigānu bērniem māca viņu dzimto valodu. Kopā ar kolēģi Daci Voldemāru izveidojusi un aprobējusi Bilžu ābeci, pēc kuras bērni skolā mācās jau trīs gadus. Strādā arī ar pieaugušajiem čigānu analfabētiem, lai tie, sākot ar 2004. gadu, varētu sākt mācības 6. klasē.

Daiva Isakiene (Rīgas Lietuviešu vidusskola). Strādā šajā skolā jau deviņus gadus. Ir klases audzinātāja izlaiduma klasei (kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šis būs pirmais izlaidums Rīgas Lietuviešu vidusskolā). Aktīvi iesaistās skolas sabiedriskajā un kultūras dzīvē (ir direktora vietniece).

Anna Ivane (Rīgas Baltkrievu pamatskola). Skolā strādā kopš tās dibināšanas. Ir skolas direktore, bet turpina mācīt skolēniem dzimto valodu. Skolēni uzrāda labus rezultātus ne tikai valodā, bet, piemēram, arī matemātikā (1. un 2. vieta rajonā), ģeogrāfijā (1. vieta Latvijā).

Inga Kadile (Gulbenes ģimnāzija). Viena no jaunajām radošākajām latviešu valodas skolotājām Latvijā, ne tikai kvalitatīvi vada mācību procesu, bet vienmēr iesaistījusi skolēnus aktīvās ārpusstundas darbībās, kas saistītas ar latviešu kultūru, dažādu ideju iniciatore, aicina līdzdarboties sava rajona skolotājus. Gulbenes rajona skolotāji pirmie sāka centralizēti labot 9. klases eksāmenu latviešu valodā un literatūrā, un I.Kadile kā rajona apvienības vadītāja veiksmīgi turpina iesākto.

Velga Kalēja (Limbažu 1. vidusskola). Ilgstoši organizē skolā un rajonā daudzveidīgus projektus, kas saistīti ar latviešu valodu un literatūru. Viņas skolēni gūst augstus rezultātus olimpiādēs, skolēnu zinātniskajos lasījumos, darbojas kā režisore, vada jauno literātu žurnālu.

Natālija Koviļina (Daugavpils Krievu vidusskola – licejs). Viņas skolēniem ir augsti sasniegumi valsts un starptautiskajās krievu valodas olimpiādēs. Pieredzi labprāt popularizē saviem kolēģiem, aktīvi darbojas Latvijas krievu valodas un literatūras skolotāju asociācijas rīkotajos pasākumos. Piedalās mācību satura ekspertu komisijās un krievu valodas un literatūras konsultatīvās padomes darbā.

Germans Levins (Rīgas Š. Dubanova Ebreju skola). Šajā skolā strādā kopš tās dibināšanas (01.09.1989.) un jau 13 gadus māca ivritu un ebreju vēsturi. Ivrita valodu apguvis dažādos kursos un semināros. Vairāku iespiestu darbu autors par nacionālā cikla priekšmetu mācību programmas koncepciju. Darbi publicēti Sanktpēterburgas laikrakstā “Jaunā Ebreju skola” un starptautiskas konferences “Ebreji mierīgā pasaulē” darbos. “Ebreju tradīciju un vēstures standartu” autors.

Natālija Mitrofanova (Rīgas 61. vidusskola). Rosina skolēnos interesi par dzimto valodu, literatūru un kultūru. Piedalās satura ekspertu komisijās un krievu literatūras konsultatīvā padomes darbā, jaunā pamatskolas un vidusskolas literatūras standarta un programmu izstrādē un aprobācijā.

Antra Rudzīte (Staiceles pamatskola). Ar degsmi strādā mazā pamatskolā un prot panākt, ka ikviens skolēns apzināti apgūst latviešu valodu un literatūru. Kā skolas režisore katru gadu aktīvi iesaista gandrīz visus skolas skolēnus kādas izrādes veidošanā, kas mazpilsētā ir unikāls notikums. Ir mācību metodisko līdzekļu autore, piedalās valsts pārbaudes darbu veidošanā.

Dace Simsone (Āgenskalna valsts ģimnāzija). Par skolotājas darbu liecina viņas skolēnu augstie sasniegumi valsts olimpiādēs. Ar lielu atdevi, ieinteresētību un atbildību rūpējas par katra skolēna izaugsmi latviešu valodā un literatūrā.

Anna Stepanova (Rīgas Ukraiņu vidusskola). Vidusskolā strādā kopš 1993. gada, ir augstākā pedagoģiskā izglītība un maģistra grāds filoloģijā. Skolā vada Ukrainistikas katedru. Viņas vadībā izstrādāts ukraiņu valodas un literatūras standarts un mācību programmas. Sadarbojas ar T.Ševčenko Kijevas Valsts universitāti. Ukrainas Izglītības ministrija piešķīrusi A.Stepanovai Ukrainas Izglītības darba teicamnieka nosaukumu.

Natālija Studņeva (Rīgas Rīnūžu vidusskola). Rūpējas par savu profesionālo izaugsmi, pilnveido arī kolēģu profesionalitāti. Spēj ieinteresēt skolēnus dzimtās valodas un literatūras apguvē, izmantojot jaunākās metodes. Viņas skolēni gūst augstus rezultātus skolēnu zinātniskajos lasījumos. Radoši darbojas Izglītības satura un eksaminācijas centra valsts pārbaudes darbu izstrādes grupā, izstrādājusi metodiskos materiālus dzimtās valodas mācīšanā un vērtēšanā.

Alda Urtāne (Kuldīgas centra vidusskola). Ilggadēja Kuldīgas rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja. Rūpējoties par savu izaugsmi, pilnveido arī kolēģu profesionalitāti. Vienmēr atsaucīga dažādu projektu īstenošanā, aizrautīgi iesaista skolēnus diskusijas kluba aktivitātēs.

Anita Vanaga (Rīgas Franču licejs). Ilggadēja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, mācību grāmatu un metodisko līdzekļu autore, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja. Ļoti aktīvi piedalās dažādu normatīvo dokumentu izstrādē, iesaistot skolas un rajona skolotājus. Viņas skolēni ik gadu iegūst pirmās vietas valsts olimpiādēs un skolēnu zinātniskajos lasījumos.

Lilita Zēberga (Talsu 2. vidusskola). Ilggadēja Talsu rajona latviešu valodas un literatūras skolotāju metodiskās apvienības vadītāja, izglītojas pati un to darīt mudina savus kolēģus, rīkojot dažādus kursus, ekskursijas Latvijā, Eiropā. Kopā ar kolēģiem izstrādājusi dažādus mācību materiālus, pārbaudes darbus, vada skolēnu literāro žurnālu.

Valsts prezidenta preses dienests