Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.792

Rīgā 2003.gada 13.maijā

Grozījumi ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 21.janvāra rīkojumu Nr.59 apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”

1. Sakarā ar 2003.gada 3.aprīļa likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” un Ministru kabineta 2003.gada 4.marta noteikumiem Nr.100 “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 18.oktobra noteikumos Nr.357 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”” apstiprinu grozījumus ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 21.janvāra rīkojumu Nr.59 apstiprinātajos “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”.

2. Rīkojumu un ar šo rīkojumu apstiprinātos metodisko norādījumu grozījumus publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

3. Ar šo rīkojumu apstiprināto grozījumu 2.punkts piemērojams 2002.gada un turpmāko gadu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu noteikšanai, grozījumu 1.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.maiju.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors K.Ketners

Grozījumi “Metodiskajos norādījumos par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām”

1. Svītrot pirmās daļas 6.punktā un trešās daļas 7.1punktā vārdus “valsts (pašvaldību) pilnvarnieks”.

2. Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“1. Darba devēja un darba ņēmēja sociālo iemaksu objekts ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem jāietur iedzīvotāju ienākuma nodoklis, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus, par kuriem nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt apliekamo ienākumu.

2. Sociālo iemaksu objektā netiek ietvertas darba ņēmēja labā veiktās darba devēja iemaksas privātajos pensiju fondos atbilstoši licencētajiem pensiju plāniem un iemaksātās dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz 10 procentus no darba ņēmējam aprēķinātās bruto darba samaksas kārtējā kalendāra gadā, un iemaksātās dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas kopā nepārsniedz piecas Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas kārtējā kalendārajā gadā, ja:

1) dzīvības apdrošināšanas līgumam (ar līdzekļu uzkrāšanu) termiņš nav īsāks par pieciem gadiem;

2) dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumam termiņš nav īsāks par vienu gadu;

3) dzīvības, veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas līguma noteikumi paredz, ka apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas gadījumu izmaksā apdrošinātajai personai (vai tā labuma guvējam), citas summas, kas saistītas ar līguma darbību vai tā pārtraukšanu, izmaksā darba devējam, un neparedz aizdevumu izsniegšanu apdrošinātajām personām;

4) darba devējam pēctaksācijas perioda otrā mēneša pirmajā datumā nav nodokļu parādu par iepriekšējiem periodiem.

3. Fiziskās personas bruto darba samaksas definīciju skatīt ar Valsts ieņēmumu dienesta 2000.gada 11.februāra rīkojumu Nr.111 apstiprināto “Metodisko norādījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtību” (turpmāk — IIN metodiskie norādījumi) otrās daļas pirmās nodaļas 28.punktā.

4. Metodisko norādījumu ceturtās daļas 1.–3.punktu paskaidro šāds piemērs.

Darba ņēmēja bruto darba samaksa 2003.gadā ir 3000 latu. 2003.gadā darba devējs par darba ņēmēju no saviem līdzekļiem veic šādus maksājumus:

5. Tā kā sociālo iemaksu objekts un ar algas nodokli apliekamais ienākums no iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem sakrīt, tad sociālo iemaksu objekta noteikšanu un sociālo iemaksu veikšanas kārtību skatīt IIN metodisko norādījumu otrās daļas devītās nodaļas 1. un 2.1punktā, 3.4. un 3.5.apakšpunktā, 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā, kā arī 6., 7., 8. un 9.punktā.

6. Ņemot vērā, ka sociālo iemaksu veikšanas kārtība un algas nodokļa ieturēšanas kārtība no dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumiem sakrīt, tad sociālo iemaksu veikšanas kārtību skatīt IIN metodisko norādījumu otrās daļas devītās nodaļas 1.punktā, 4.1., 4.2.apakšpunktā, kā arī 6., 7. un 8.punktā.

7. Tā kā sociālo iemaksu objekts un ar algas nodokli apliekamais ienākums no dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumiem nesakrīt, tad, nosakot sociālo iemaksu objektu, jāņem vērā šo metodisko norādījumu ceturtās daļas 8.–12.punktā minētais.

8. Ja darba devēja saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības apdrošināšanas vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu darbinieka labā veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu kopsumma par taksācijas gadu pārsniedz piecas Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, minēto maksājumu kopsummas pārsniegumu darba devējs ietver sociālo iemaksu objektā taksācijas gada pēdējā mēnesī un Likumā noteiktajā kārtībā aprēķina un veic sociālās iemaksas.

Piemērs.

Darba devējs martā samaksājis veselības apdrošināšanas prēmiju par darbinieku 370 latus saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no marta līdz nākamā gada februārim. Darbinieka darba samaksas apmērs taksācijas gada visos mēnešos kopā ir l 600 latu.

9. Darba devēja darbinieka labā veiktajiem dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ja darba līgums starp darba devēju un darbinieku tiek pārtraukts, bet apdrošināšanas līgums tiek pārjaunots uz attiecīgā darbinieka jauno darba devēju vai citu tā paša darba devēja darbinieku, vai attiecīgais darbinieks pats to pārņem, uz darba līguma pārtraukšanas dienu tiek noteikta par darbinieku veikto maksājumu attiecība pret darbinieka bruto darba samaksas kopsummu darba līguma pārtraukšanas gadā. Ja apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa pārsniedz Likumā noteikto ierobežojumu, no pārsnieguma summas tiek aprēķinātas sociālās iemaksas. Ja darbinieka labā apdrošināšanas prēmiju maksājumi veikti saskaņā ar dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu un kopējā apdrošināšanas prēmiju maksājumu summa ir pārsniegusi piecas Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas, sociālās iemaksas tiek aprēķinātas no pārsnieguma summas.

Piemērs.

Darba devējs janvārī darbinieka J.Kociņa labā veica veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumu Ls 400 apmērā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no janvāra līdz decembrim. Martā darbinieks J.Kociņš lauza darba līgumu un darba devējs apdrošināšanas līgumu pārjaunoja uz darbinieku A.Strazdu. Darbinieka J.Kociņa bruto darba samaksa taksācijas gada trijos mēnešos ir 450 lati.

10. Darbinieka labā, uz kuru pāriet dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums, kuru darba devējs noslēdzis pirms darbinieks stājies darba attiecībās ar viņu, darba devēja veikto apdrošināšanas prēmiju maksājumu aprēķina proporcionāli laika periodam, kurā viņš ir kļuvis par apdrošināmo personu. Attiecībā uz darba devēju noslēgto dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgumu jāievēro, ka apdrošināšanas prēmiju summai noteiktais ierobežojums — piecas Ministru kabineta noteiktās minimālās darba algas — ir piemērojams proporcionāli laika periodam, kurā uz minēto darbinieku ir pārjaunots dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas līgums.

Piemērs.

Darba devējs janvārī darbinieka A.Upīša labā veica veselības apdrošināšanas prēmiju maksājumu Ls 400 apmērā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu, kas noslēgts par laika posmu no janvāra līdz decembrim. Martā darbinieks A.Upītis lauza darba līgumu un darba devējs apdrošināšanas līgumu pārjaunoja uz darbinieku B.Kļavu. Darbinieka B.Kļavas darba samaksa taksācijas gadā ir 2 400 latu.

11. Ja dzīvības (bez līdzekļu uzkrāšanas), veselības un apdrošināšanas līgums tiek slēgts uz gadu, bet tā darbības laiks nesakrīt ar kalendāro gadu, darbinieka gada bruto darba samaksu precizē, beidzoties tam kalendārajam gadam, kurā veikti apdrošināšanas prēmiju maksājumi, un Likumā noteikto ierobežojumu piemēro tai apdrošināšanas prēmiju maksājumu daļai, kura ir veikta attiecīgajā kalendārajā gadā.

Piemērs.

Darba devējs noslēdz veselības apdrošināšanas līgumu uz gadu. Tā darbības laiks ir no 2002.gada 1.oktobra līdz 2003.gada 31.septembrim. Apdrošināšanas prēmija gadam par vienu darbinieku ir 420 lati. Apdrošināšanas prēmiju maksājumi jāveic katru mēnesi.

2003.gada janvārī tiek precizēts sociālo iemaksu objekts no 2002.gadā veiktajām apdrošināšanas prēmijām. Savukārt par 2003.gadā veiktajiem apdrošināšanas prēmiju maksājumiem sociālo iemaksu objektu precizē 2004.gada janvārī.

12. Piemērs par sociālo iemaksu un algas nodokļa aprēķinu par 2003.gadu no iemaksām privātajā pensiju fondā un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem.