Par partneru transatlantisko dialogu

Bijušais Vācijas ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers:

Vai jūs pievienojaties viedoklim, ka ANO ir izrādījusies neefektīva?

Nekādā gadījumā. Neviena organizācija nevar būt labāka kā atļauj tās dalībnieki. Es esmu pārliecināts, ka Apvienoto Nāciju morālā autoritāte pēc šādas attīstības nostiprināsies vēl vairāk, jo ir apstiprinājies uzskats, ka tad, ja ANO nebūtu, to vajadzētu izgudrot, taču tā jau ir un mēs gribam tiesisku starptautisko kārtību nevis starptautisku kārtību no spēka pozīcijām.

Protams, ka ir atšķirība starp morālo autoritāti un reālu politisko varu?

Tā pamatā, ka Liebritānijas premjers Tonijs Blērs tagad cenšas pārliecināt prezidentu Bušu piešķirt ANO noteiktu lomu vismaz pēc karadarbības beigšanas, protams, ir arī uzskats, ka bez ANO nekas nedrīkst un nevar notikt. Interesanti, ka arī Spānijas premjers Hosē Marija Aznars ir pievienojies šim viedoklim. Izskatās tā, ka abas valstis ir sapratušas, ka tām ir jāatgriežas Eiropā un tas nozīmē arī atgriešanos pārbaudītajās starptautiskās kārtības institūcijās.

Tagad muļķīgā kārtā trūkst trešās apvienības: Savienotās Valstis. Vai jūs piekrītat analīzei, ka pamatā runa ir par to, vai lēmums par mieru pasaulē turpmāk būtu jāpieņem Apvienotajām Nācijām vai Baltajam namam?

Es personīgi uzskatu, ka mēs esam ceļā uz multipolāru pasaules kārtību, un es domāju, ka tagad visiem - galvenokārt eiropiešiem - ir jācenšas pārliecināt Savienotās Valstis, ka tikai tiesiska kārtība, kas balstās uz līdzvērtīgām un līdztiesīgām valstīm - kā mazām, tā lielām - spēs ilgstoši pasaulē garantēt mieru un stabilitāti. Mēs, eiropieši, šajā jomā neesam vienīgi teorētiķi. Eiropas Kopienas dibināšana pēc Otrā pasaules kara, pēc briesmīgajiem pilsoņu kariem un diviem pasaules kariem parādīja, ka brīdī, kad līdztiesīgie, pamatojoties uz kopējām vērtībām, izturas kā līdzvērtīgi, luksemburgieši un vācieši, beļģi un francūži spēj vienoties par miera kārtību, kas ir laba pasaules kārtība.

Genšera kungs, tā gan ir taisnība, taču problēma ir un paliek ASV. Šķiet, ka jūs šajā brīdī tā nedomājat. Kas jums ļauj būt tik drošam, ka mēs esam ceļā uz multipolāru, nevis unipolāru pasauli, no kā pašreiz baidās novērotāju vairākums?

Nav šaubu, ka pašreizējā administrācija - es nerunāju par Savienotajām Valstīm un amerikāņiem - ir dzirdamas Savienotajās Valstīs ļoti ietekmīgas balsis, kas iestājas par to, lai ANO visā pilnībā spētu realizēt savu ietekmi. Vispār es to nesaku tikai par ANO, bet arī par NATO.

Taču NATO funkcionē tikai tad, ja funkcionē sadarbības princips ...

Arī es tā uzskatu un, ja padomā, ar kādiem panākumiem šis sadarbības princips aukstā kara laikā spēja garantēt Rietumu drošību un bez tam vēl palīdzēja mierīgi pārvarēt Eiropas un Vācijas, bet pamatā visas pasaules sadalījumu, tad nedrīkst atteikties no pārbaudītā un atteikties no savienības, kas ir saglabāta un kurai tieši pēc aukstā kara beigām radās izdevība kļūt pilnībā efektīvai.

Genšera kungs, es joprojām neesmu sapratis, kā pēc jūsu domām mēs varētu atkal atgriezt atpakaļ amerikāņus?

Katrā gadījumā ne ar to, ka mēs pāri Atlantijai viens otru nozākāsim, bet gan ar to, ka mēs kā uzticami partneri sāksim ciešu savstarpējo dialogu. Tā ir liela atbildība. Sadarbība starp Eiropu un Ameriku ir pagātnē sevi attaisnojusi. Mums ir bijušas arī problēmas - un ne mazums un ne sīkas. Tagad ir ļoti svarīgi par šiem jautājumiem sākt transatlantisko dialogu. Es par to vienmēr esmu bijis pārliecināts un nemetu plinti krūmos.

Pēc “DIE ZEIT”

Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas apkopotā

Par pārņemto publikāciju faktoloģiju atbild informācijas avoti.

Pārpublikācijas šeit, “Latvijas Vēstnesī”, – saīsinājumā.