Par miljonāra biznesu un Užavas alu

Uzņēmējs Uldis Pumpurs:

Kā jūs sākāt nodarboties ar biznesu, ar naftu, alu vai vēl kaut ko?

Es sāku nodarboties ar naftas biznesu, kopš sākās brīvā Latvija. Tas bija laiks, kad bija jāizvēlas, ko darīt tālāk. Ja gribēja normāli dzīvot, bija jāattīsta savs bizness. Nodibināju naftas kompāniju “Puses” un iegāju naftas biznesā.

Kā tas bija iespējams, - tā ņemt un ieiet naftas biznesā?

Man ir gara personiskā vēsture. Tā stiepjas no bijušajiem padomju laikiem, kad es sāku savu karjeru kā virpotājs, tad pabeidzu LLA kā inženieris mehāniķis, pabeidzu augstāko partijas skolu Ļeņingradā un savulaik biju gan rajona komjaunatnes pirmais sekretārs, gan kolhoza priekšsēdētājs, gan ieņēmu citus amatus, kur bija vajadzīga vadības prasme. Man ir sajēga par degvielām, kas bija nepieciešama, lai sāktu biznesu.

Kā no naftas biznesa pievērsāties alum?

Kad bija sapelnīta zināma nauda, domāju, kur to ieguldīt. Kad biju pastrādājis biznesā, sapratu, ka nauda taisa naudu. Izdomāju, ka to var taisīt arī ar alu. Tā sākās arī šis bizness.

Alus ražošana nav tik ienesīga kā naftas bizness?

Alus bizness, protams, nav tik rentabls. Nafta ir nafta. Tāpēc tās dēļ notiek cīņa, kari, citādas nebūšanas visā pasaulē. Bet alus ir alus. Un tas arī nepavisam nav nerentabls bizness. Užavas alus ir iemantojis cilvēku cieņu. Cenšos, lai šāda alus kvalitāte tiek nodrošināta nepārtraukti.

Užavas alus tiek ražots jau laikam gadus desmit?

Būs desmit gadi. Un ražojam arvien vairāk un vairāk. Uzcēlām jaunu rūpnīcu un palielinājām ražošanas apjomus, bet tagad arī tā jau palikusi par šauru. Jāpaplašinās, jāiet tālāk.

Joprojām tirgojat alu tikai Latvijā vai jau domājat iet arī uz ārzemju tirgiem?

Pašreiz nevaru nodrošināt ar alu pat visus tos, kuri Užavas alu grib dzert tepat Latvijā. Pieprasījums pēc mūsu alus ir lielāks nekā varēšana saražot. Tādēļ arī šo alu reklamējam tikai reizēm, nevis kā “Aldaris”, kas tik mudina - dzeriet, dzeriet. Es uzskatu zem sava goda reklamēt Užavas alu, ja vēl pagaidām nevaru nodrošināt, ka tas ir katrā veikalā.

Vai Užavas alum ir cita filozofija nekā, piemēram, “Aldara” alum? Užavas alus šķiet vairāk tradicionāls, vairāk latvisks. “Aldaris” ir tāds eiropeisks.

Kā lai saka. “Aldaris” ir neizmērojami liels uzņēmums, salīdzinot ar mūsu mērogiem. (“Aldaris” aizņem turpat pusi valsts alus tirgus - “LV”.) Un “Aldarim” ir jādara tas, ko viņi dara, lai nodrošinātu noietu. Užavas alus pārdošanas apjomi nav lieli. Tādēļ es vairāk spiežu uz kvalitāti, garšu.

Jūs neapvainojaties, ja jūs nosauc par Ventspils grupējuma pārstāvi?

Nē. Tā saucamais Ventspils grupējums tādēļ arī ir apvienojies, lai ne tikai aizstāvētu savas intereses, bet arī savu Latviju. Mēs gribam maksāt nodokļus. Mēs gribam, lai Latvijas iedzīvotāji dzīvo labāk.

Kā jūs vērtējat Repšes valdības darbu?

Man patīk, ka gandrīz visi valdības locekļi ir domājoši, jauni un enerģiski. Tas ir pats galvenais. Tas nozīmē, ka ir gribēšana. Ja ir gribēšana, tas nozīmē, ka kaut ko panāks. Gribētos, lai valdība pievērstu uzmanību ne tikai tam vien, kā iekasēt nodokļus, bet arī censtos attīstīt ekonomiku, rūpniecību, radīt vidi, lai biznesmeņiem būtu interese attīstīt ražošanu.

Ko valdība var šeit darīt?

Protams, bizness ir privātīpašnieka ziņā. Taču šis privātais biznesmenis vairāk kaut ko darīs, ja viņam būs garantijas: ja viņš vairāk nopelnīs, viņš vairāk arī saņems. Nevis tikai vairāk maksās nodokļus. Tas īpaši attiecas uz mazo biznesu. Pašlaik ekonomiskā vide ir tāda, ka mazajiem uzņēmējiem ir bail kaut ko sākt darīt.

Kad jūs sākāt biznesu, vai jūs zinājāt, ko gribat? Jūs varbūt tad nevarējāt iedomāties, kādus apjomus tas iegūs...

Tad, kas es uzsāku biznesu, es zināju, ko es gribu, un zināju, kas jādara, lai savu biznesu attīstītu arvien vairāk un vairāk. Un jāteic, ka “Puses” savulaik kļuva par lielāko kompāniju savā biznesā. Tas gan nebija tikai mans nopelns, bet arī manu kolēģu nopelns. Mēs strādājām kopā.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”;  pēc S. Toča intervijas “Nafta - nauda - alus - nauda”