Ar domu par turpmāko sadarbību

19.maijā Rīgā uzturējās Apvienotās Karalistes Lordu palātas spīkers

Pirmdien, 19.maijā, Saeimas ēkā: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu palātas spīkers lords kanclers lords Ērvins un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Vakar, 19.maijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu palātas spīkeru lordu kancleru lordu Ērvinu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu sadarbības iespējas, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās procesa norisi, gatavošanos referendumam par ES, kā arī likumdošanas harmonizācijas gaitu Latvijā.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka pašlaik svarīgākā aktualitāte ir gatavošanās referendumam par Latvijas dalību ES, tāpēc liels darbs tiek veikts, lai izskaidrotu iedzīvotājiem ar ES saistītus jautājumus un pārliecinātu viņus aktīvi piedalīties balsošanā. Viņa pozitīvi novērtēja Lietuvas referenduma rezultātus un pauda pārliecību, ka arī Latvijā tas būs pozitīvs, jo visas Saeimā pārstāvētās partijas izteikušas atbalstu Latvijas dalībai ES.

I.Ūdre arī uzsvēra, ka ES visas dalībvalstis var iegūt ietekmi un piedalīties lēmumu pieņemšanā, bet, paliekot ārpusē, vienīgais iespējamais rīcības veids varētu būt kritika. Saeimas priekšsēdētāja arī atzina, ka beidzamajos četros gados norisinājies intensīvs darbs, harmonizējot Latvijas likumdošanu atbilstoši ES rekomendācijām un pašlaik galvenais ir šos likumus īstenot. Pastiprināta uzmanība būtu jāpievērš valsts robežu nostiprināšanai, migrācijas kontrolei un kontrabandas apkarošanai.

Sarunas dalībnieki pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar parlamentāriešu ētiku un to regulējošiem dokumentiem. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Latvijas vēsturē šāds dokuments nav bijis, pašlaik situāciju regulē likums par interešu konfliktu, kā arī ir izveidota īpaša darba grupa ētikas kodeksa izveidei, kurā pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas un pieaicināti eksperti.

Sarunas noslēgumā puses pārrunāja arī ES struktūrfondu izmantošanas jautājumus un atzina, ka galvenokārt tie būtu jānovirza mazo un vidējo uzņēmēju vajadzībām.

Saeimas preses dienests

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes Lordu palātas spīkers lords kanclers lords Ērvins un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre

Šodien, 20. maijā, beigsies Lielbritānijas lorda kanclera lorda Ērvina, Lordu palātas spīkera, darba vizīte Latvijā. Rīgā lords Ērvins ielidoja jau svētdienas vakarā. Lidostā viņu sagaidīja Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Jānis Dripe un Ārlietu ministrijas Valsts protokola pārstāvis Pēteris Veits, kā arī Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Endrū Tesorjērs.

Vizītes laikā lords Ērvins ar Latvijas amatpersonām pārrunāja mūsu valsts pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO, kā arī Latvijas centienus pretkorupcijas un integrācijas jomā un iespējamo sadarbību konkrētos ES tieslietu un iekšlietu jautājumos.

Vakar, 19. maijā, lords Ērvins tikās ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu viņas Jūrmalas rezidencē, kā arī ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri un Ministru prezidentu Einaru Repši. Apmeklējot Saeimas namu, lords Ērvins tikās arī ar Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu. Augstais viesis piedalījās arī tieslietu ministra Aivara Aksenoka rīkotajās pusdienās. Šodien, 20. maijā, Lordu palātas spīkers iepazīsies ar Latvijas Okupācijas muzeju. Pēc tam augstais viesis tiksies ar ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un piedalīsies Augstākās tiesas priekšsēdētāja Andra Guļāna rīkotajās pusdienās.

Lorda kanclera amats ir viens no senākajiem amatiem Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes protokolu, lords kanclers ir pat augstāka amatpersona nekā premjerministrs. Lorda kanclera ministrijas pilnvaras aptver Angliju un Velsu. Skotijā un Ziemeļīrijā attiecīgās funkcijas pilda atsevišķas struktūras.

Lorda kanclera departamentu nodibināja 1885. gadā, taču savas tagadējās funkcijas tas pārņēma 1971. gadā. Departamenta galvenais uzdevums ir nodrošināt taisnīgu un efektīvu tiesu sistēmu Lielbritānijā. Departaments ir atbildīgs arī par cilvēktiesībām, informācijas brīvību, datu aizsardzību, Lordu palātas reformu un vairākiem konstitucionāliem jautājumiem. 2002. gada jūnijā departaments uzņēmās atbildību arī par partiju finansēšanas procedūru, vēlēšanu likumu un likumu par datu apmaiņu valstī.

Lords Ērvins kopš 1978. gada ieņem augstu amatu advokatūrā, specializējoties sabiedriskajās tiesībās un komerctiesībās. Lordam Ērvinam bija svarīga loma leiboristu partijas pārveidošanā astoņdesmito gadu beigās, kad viņš iesaistījās sekmīgās juridiskās cīņās, lai panāktu kreisā spārna “Kareivīgā tendence” izslēgšanu no partijas. Svarīga loma viņam bija leiboristu partijas manifestu veidošanā, kā arī 1997. gada un 2000. gada vēlēšanu kampaņās. Lords kanclers vada četras kabineta komisijas: Konstitucionālo reformu komisiju, Lordu palātas reformas komisiju, Informācijas brīvības un konstitucionālās reformas, kā arī Eiropas politikas komisiju. Viņa kompetencē bija arī Cilvēktiesību likuma apstiprināšana Lordu palātā.

Interesanti atzīmēt, ka arī Apvienotās Karalistes premjerministrs Tonijs Blērs savu profesionālo karjeru 1976. gadā sācis, mācoties pie lorda Ērvina. Tajā pašā laikā pie lorda Ērvina mācījusies Tonija Blēra vēlākā dzīvesbiedre Čerija Būta.

Jānis Ūdris, “LV” ārlietu redaktors, sadarbībā ar Apvienotās Karalistes vēstniecību