Par vienkāršu pašvaldību sistēmu

Ministru prezidents Einars Repše:

Uzruna Latvijas Pašvaldību savienības 13.kongresa “Stipras pašvaldības – stipra ES” atklāšanā Jūrmalā 2003.gada 16.maijā

Es priecājos šodien būt jūsu vidū. Galvenokārt tāpēc, lai paustu savu atbalstu un cieņu pašvaldību vadītājiem un apliecinātu valdības ieinteresētību, gatavību uzklausīt un arī turpmāk sadarboties ar pašvaldībām. Mēs valdībā apzināmies, ka nevaram labi pārzināt situāciju visā valstī, ka bieži vien labākie speciālisti, kas praktiskā darbā guvuši lielu pieredzi, esat jūs. Taču par valdības labo gribu es vēlētos nosaukt vēlmi klausīties un uzklausīt pat valdībai saprotamus (zālē atskan smiekli), konstruktīvus, pamatotus un pārdomātus priekšlikumus. Jā, ziniet, tas, ko es tikko pateicu, nemaz nav tik smieklīgi. Ļoti bieži svarīga ir priekšlikumu sagatavošanas kvalitāte. Viss labi pārdomātais ir vienkāršs, viss labi strādājošais ir vienkāršs. Vienkāršība rada uzticību, rosina sapratni un atbalstu. Savukārt aizplīvuroti, sarežģīti uzrakstīti priekšlikumi bieži rada aizdomas par kādiem slēptiem nodomiem vai aizdomas, ka to ir sagatavojuši cilvēki, kas neapzinās, ko vēlas panākt.

Esmu pārliecināts, ka arī jūs interesē valdības prioritātes trīs svarīgākajos virzienos. Tās ir administratīvi teritoriālā reforma, vispārējā valsts administratīvā kapacitāte un budžeta jautājumi, to skaitā investīciju piešķiršana pašvaldībām. Runājot par administratīvi teritoriālo reformu vai novadu izveidošanas projektu, vēlos atzīt, ka reforma noteikti būs. Lēmums tiks pieņemts drīz, šīs vasaras beigās. Šobrīd ir svarīgi, ka šī jautājuma izlemšanā ir iespējams iejaukties.

Jo valdības par pamatu pieņemtais 102 novadu izveidošanas projekts līdz 1.jūlijam tiek apspriests pašvaldībās un arī ministrijās. Līdz šim datumam mēs gaidām jūsu argumentus, priekšlikumus par novadu izveidi. Gaidām arī jūsu priekšlikumus par reģionu izveidi. Atsevišķas pašvaldības šajā jautājumā savu viedokli jau ir paudušas. Lai arī valdības nostādnēs ir veidot piecus valsts reģionus, līdz pēdējam brīdim tiks uzklausīti un izvērtēti visi priekšlikumi. Jūsu tieša līdzdalība šajā valdības un pašvaldību diskusijā tiešām tiek gaidīta.

Nākotnē pašvaldību sistēmai mūsu valstī ir jābūt vienkāršai un saprotamai. Ir nepieciešama divu līmeņu varas struktūra. Tajā ietilpst demokrātiski ievēlēta Saeima, valsts valdība un vietējās pašvaldības. Jebkurš vidējais posms nav lietderīgs, jo vienmēr radīs nesapratni pienākumu sadalē. Es uzskatu, ka rajonu padomes nav nepieciešamas un arī reģionu izveidē tiem nebūs deleģētas rajonu padomju funkcijas. Ar šo es vēlējos jums paskaidrot, kādu administratīvi teritoriālas reformas risinājumu redz valdība. Taču arvien aicinu uz sarunu un ceru, ka ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru jums ir izveidojies mērķtiecīgs dialogs.

Vispārējā administratīvā kapacitāte ir otra nozīmīgākā valdības prioritāte. Par to daudz diskutē arī citu valstu kolēģi Eiropas Savienībā un NATO. Ir skaidrs, ka šī ir nedaudz sasāpējusi problēma. Tomēr Latvijai ir visas iespējas izveidot spēcīgu valsts administratīvo sistēmu. Mums ir daudz jaunu un talantīgu cilvēku, daudz labu un profesionāli strādājošu ierēdņu. Nav taisnība, ka valdība ir negatīvi noskaņota pret ierēdņiem. Gluži otrādi — esam ieinteresēti nodrošināt labu atalgojumu, dot rīcības brīvību labiem, profesionāliem un godprātīgiem ierēdņiem. Vietās, kur redzama kāda partijisku nokrāsa, kas pēc būtības nav nosodāma, ja tiek izmantota godprātīgiem mērķiem, arī turpmāk pret to vērsīsimies, ja tā tiks virzīta uz kāda pašlabuma gūšanu. Ar to ir jācīnās visur, ne vien valdībā un tās institūcijās, bet arī pašvaldībās. Valsts nākotne ir spējīgi un gudri pašvaldību vadītāji un darbinieki, un valsts ierēdņi, kuru skaits nav pārlieku milzīgs un kuri radītu valstī stabilu un ilglaicīgu administratīvo struktūru. Arī turpmāk valdība strādās pie tā, lai normatīvie dokumenti būtu vienkārši un labi saprotami, lai tiktu vienkāršotas sarežģītās instrukcijas, bet pēc izvērtējuma atceltas nevajadzīgās. Tādējādi mēs nonāksim pie skaidras, stabilas administratīvās struktūras, kurā katram būs zināmi savi uzdevumi, kurai darbojoties viss noritēs harmoniski un bez domstarpībām.

Visbeidzot vēlos pārrunāt valsts budžeta veidošanas un izpildes problēmas. Es saskatu, ka mēs šiem jautājumiem pieejam no pretējās puses. Veidojot budžetu uz bāzes pamata un ik gadu pieliekot jaunās prioritātes, ko paredzēts finansēt no jauniem ieņēmumiem, jaunā prioritāte nokļūst budžeta bāzē un turpmāk netiek pārskatīta. Tālab ir neiespējami budžetā sabalansēt visas vajadzības un segumu to īstenošanai. Turklāt šādā veidā tiek notērēta lielākā kapitāla daļa, un tas nav pieļaujami. Ja ir grūtības ar daudzu galu savilkšanu, ir jāpārdomā, kur iespējams ietaupīt. Tas ir dabisks instinkts, un tikai pēc situācijas normalizēšanās iespējams sākt domāt par jaunu ieņēmumu un tēriņu rašanu. Valsts budžeta darbība patlaban notiek pretēji. Jaunie nodokļu ieņēmumi nespēj nosegt papildus radušās jaunās prioritātes. Ir jāspēj iedziļināties un analizēt novecojušās prioritātes, lai spētu atbalstīt jaunās. Tas ir tiešs valdības un Finanšu ministrijas uzdevums. Tāpat kā daudzas citas lietas, arī šo es centīšos pamazām virzīt un rosināšu valdību valsts budžetu pārskatīt. Ceru, ka tas man izdosies. Tad, kad valsts budžetā būs gan ietaupīti, gan papildus iekasēti finanšu līdzekļi, valdība varēs brīvāk rūpēties arī par valsts investīciju piešķiršanu pašvaldībām un citu pašvaldību finansiālo vajadzību apmierināšanu. Vēlos atzīt LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini kā modru un kompetentu pašvaldību interešu pārstāvi, kas lietpratīgi aizstāv un pamato ar pašvaldību darbu saistītos jautājumus.

Vēlu jums vērtīgu un auglīgu darbu kongresā un savās pašvaldībās, kā arī veiksmi turpmākajā valdības un pašvaldību sadarbībā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā