Ar kopīgu nākotnes redzējumu

16.maijā Rīgā uzturējās Igaunijas Republikas premjerministrs

Piektdien, 16.maijā, Rīgā, Valdības ēkā: Igaunijas Republikas premjerministrs Juhans Parts un Latvijas Republikas Ministru prezidents Einars Repše Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pie Ministru prezidenta

16.maijā Latvijas Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Igaunijas premjerministru Juhanu Partu, kurš bija ieradies Latvijā darba vizītē. Šī bija viena no pirmajām jaunā Igaunijas premjerministra ārvalstu vizītēm.

Sarunas laikā liela uzmanība veltīta divpusējo attiecību jautājumiem: sadarbības veicināšanai enerģijas tirgū, aizsardzības stiprināšanai, kā arī reģionālajai sadarbībai. Abas puses atzina labās savstarpējās attiecības un pauda apņēmību tās turpināt un padziļināt arī turpmāk.

Īpaša uzmanība bija pievērsta sadarbībai ES ietvaros: efektīvai informācijas apmaiņai, pozīciju saskaņošanai svarīgākajos jautājumos ne tikai starp Baltijas valstīm, bet arī ar tām Ziemeļvalstīm, kas ir ES dalībvalstis.

Abi premjeri atzīmēja, ka Latvijai un Igaunijai ir līdzīgi viedokļi par vēlamo ES uzbūvi nākotnē, tādēļ jāizmanto iespējas tās kopīgi aizstāvēt ES Konventa rezultātu apspriešanas procesā un Starpvaldību konferencē.

Latvijas un Igaunijas premjeri apmainījās ar informāciju par gatavošanos tautas referendumiem par pievienošanos ES, kas abās valstīs notiks ar nedēļas intervālu septembrī. J.Parts pauda cerību, ka Igaunijas referendums, tāpat kā Lietuvas balsojums, būs sekmīgs un palīdzēs Latvijas vēlētājiem izdarīt savu izvēli.

Sarunas laikā premjeri atzīmēja transatlantisko saišu nozīmīgumu, kā arī nepieciešamību turpināt veidot attiecības ar ASV, ciešāk sadarbojoties Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm.

Sarunas noslēgumā J.Parts pateicās par iespēju apmeklēt Latviju un uzaicināja Latvijas Ministru prezidentu ierasties darba vizītē Igaunijā.

Pēc abu premjerministru kopīgās preses konferences E.Repše rīkoja pusdienas par godu augstajam viesim.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 16.maijā Rīgas pilī tikās ar Igaunijas premjerministru Juhanu Partu.

Sarunā V.Vīķe-Freiberga un J.Parts apspriedās par abu valstu sadarbības aktuālajiem jautājumiem, kā arī līdzīgajām nostājām Eiropas konstitucionālā līguma jautājumos un par jaunās Eiropas un transatlantiskās telpas nākotni.

Pārrunājot abu valstu divpusējo sadarbību, prezidente aicināja Igaunijas premjerministru kopā ar Latvijas valdības pārstāvjiem aktīvi risināt tā dēvēto “Valkas-Valgas” jautājumu. J.Parts apliecināja, ka ir ieinteresēts šīs problemātikas risināšanā. Abas puses vienojās izvērst pieredzes apmaiņu starp abu valstu ES referendumu vadības grupām.

Pārrunājot Eiropas nākotnes tematiku, abas puses secināja, ka Latvijas un Igaunijas viedokļi par rotējošās prezidentūras saglabāšanu ES ir vienādi. Latvijas prezidente vērsa uzmanību uz to, ka jādomā par šādu prezidentūru praktiskajiem jautājumiem, ar kuriem tuvākajos gados saskartos arī Baltijas valstis.

Uzsverot transatlantiskās saites nozīmību, V.Vīķe-Freiberga un J.Parts pauda gandarījumu, ka aktīvi virzās NATO līgumu ratifikācija organizācijas dalībvalstīs.

Pievēršoties Baltijas reģiona attīstības un konkurētspējas jautājumiem, Valsts prezidente akcentēja nepieciešamību intensīvāk sadarboties starp Baltijas valstīm tūrisma un augsto tehnoloģiju jomās.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētājas

Latvijas Republikas Ministru prezidents Einars Repše un Igaunijas Republikas premjerministrs Juhans Parts Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

16.maijā Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Igaunijas Republikas Ministru prezidentu Juhanu Partu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Igaunijas divpusējās sadarbības iespējas, Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesa norisi un gatavošanos referendumam par iestāšanos ES, kā arī Baltijas valstu darbību Baltijas asamblejā.

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre norādīja, ka pašlaik svarīgākā aktualitāte ir gatavošanās tautas nobalsošanai par Latvijas dalību ES, tāpēc liels darbs tiek veikts, lai pārliecinātu iedzīvotājus piedalīties referendumā. Kā norādīja Saeimas priekšsēdētāja, daļai cilvēku liekas, ka sarunas pabeigtas un Latvija jau ir ES dalībvalsts, tāpēc ir tik būtiski, lai referenduma dienā sabiedrības aktivitāte būtu pietiekami augsta. “Tā kā Igaunijā referendums būs pirms nobalsošanas Latvijā, tā pozitīvs rezultāts varētu labvēlīgi ietekmēt arī mūsu iedzīvotāju izvēli,” teica I.Ūdre. Viņa arī atgādināja, ka Latvija aizstāv rotējošās prezidentūras principa saglabāšanu ES pārvaldē.

I.Ūdre atgādināja arī par triju Baltijas valstu parlamentu vadītāju tikšanos pavisam nesen Rīgā un atzinīgi novērtēja tās pozitīvo ietekmi uz Baltijas valstu savstarpējās sadarbības intensificēšanas iespējām. Te būtiska loma ir arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darbam Baltijas asamblejas ietvaros, kas nākotnē transformētos arī sadarbības veicināšanā ES.

Arī Saeimas sekretārs Jānis Reirs informēja par darbu Baltijas asamblejā, uzsverot, ka pašlaik tiek veiktas nozīmīgas reformas, lai veiksmīgāk koordinētu sadarbību gan Baltijas valstu starpā, gan arī kontaktus ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvo padomi.

Sarunas noslēgumā puses pārrunāja ar parlamentāro darbību saistītus jautājumus. Atbildot uz Igaunijas premjerministra J.Parta jautājumu par parlamenta kontroles iespējām pār valdību, I.Ūdre informēja gan par budžeta izskatīšanas procedūru Saeimā, gan arī par parlamenta deputātu jautājumiem un pieprasījumiem valdības locekļiem. Viņa norādīja, ka ir svarīgi spēt saskatīt problēmas un piedāvāt to risinājumus ilgtermiņa perspektīvā, nevis tikai konkrētajā situācijā.

Saeimas preses dienests

Preses konferencē

Preses konferencē, kas notika tūlīt pēc Latvijas un Igaunijas valdību vadītāju oficiālās tikšanās, Ministru prezidents Einars Repše uzsvēra, ka abām valstīm ir ļoti labas kaimiņattiecības. “Tagad mums jāvienojas, kā visefektīvāk sadarboties turpmāk, strādājot Eiropas Savienībā (ES) un NATO,” norādīja premjerministrs. Viņš atgādināja, ka līdzšinējā Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā jau palīdzējusi ceļā uz NATO, un piebilda, ka šī sadarbība būtu jāturpina.

Domājot par Latvijas un Igaunijas vietu Savienībā, abu valstu premjerministri saskata ļoti daudz līdzību un kopīgu interešu, tāpēc vienojušies par sadarbību, saskaņojot un aizstāvot vienotu pozīciju ES.

Kā iespējamos sadarbības virzienus valdību vadītāji sarunā minējuši arī gatavošanos tautas nobalsošanai par iestāšanos Eiropas Savienībā un līdzīgo problēmu kaimiņattiecībās ar Krieviju risināšanu, pastāstīja E. Repše.

Igaunijas premjerministrs Juhans Parts atzina, ka tikšanās bijusi īsa, bet ļoti auglīga. “Igaunijas un Latvijas attiecības vienmēr ir bijušas ļoti labas. Arī šajā tikšanās reizē mums bija lieliska iespēja apmainīties viedokļiem par dažādiem jautājumiem, piemēram, par Eiropas nākotni, kā arī sadarbību starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Mēs vienojāmies arī par to, ka mums ir nepieciešama ciešāka informācijas apmaiņa saistībā ar referendumu, kas Igaunijā notiks nedēļu agrāk nekā Latvijā. Es ļoti ceru, ka Igaunijas referenduma rezultāts būs pozitīvs, un netieši tas būs arī atbalsts Latvijai brīdī, kad tauta izdarīs savu izvēli par vai pret iestāšanos ES,” sacīja J. Parts.

Ņemot vērā to, ka tuvojas starpvaldību konference, premjerministri pārrunājuši jautājumus, kas saistīti ar ES Konventu. Ir jāpanāk ne tikai Baltijas valstu, bet visu mazo ES valstu savstarpējais atbalsts, aizstāvot kopīgās intereses, secināja J. Parts.

Arī kaimiņvalsts premjerministrs atzina, ka Baltijas valstu sadarbība drošības jomā, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai kļūstot par NATO dalībvalstīm, būs vēl vairāk jānostiprina, piebilstot, ka jau tagad tā vērtējama kā ļoti laba. Abi valdību vadītāji ir vienisprātis, ka jāturpina veidot attiecības ar ASV, turklāt pašreizējā sadarbības formula 1+3+5 (ASV+Baltijas valstis+Ziemeļvalstis) ir jāpārveido par formulu 1+8 (ASV+Baltijas valstis un Ziemeļvalstis).

Atbildot jautājumu par līdzīgajām problēmām, kas saistītas ar Krieviju, E. Repše norādīja, ka tās galvenokārt rada nenoteiktība un neskaidrība, neparakstītie un nenoslēgtie robežlīgumi. Savukārt J. Parts atzina, ka četrdesmit piecu minūšu ilgajā sarunā problēmu, kas ir vismaz simt gadu veca, nevarēja paspēt iztirzāt, bet tikai skart. Līdz ar to valdību vadītāji vien pārrunājuši abu valstu šābrīža situāciju kaimiņattiecībās ar Krieviju un pārsprieduši, kādas iniciatīvas varētu uzņemties turpmāk.

Jautāts par iespējamo sadarbību kopēju pozīciju formulēšanā pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas ES, E. Repše norādīja, ka tikšanās reizē pārrunāta iespēja šajā procesā iesaistīt ne vien Baltijas valstis, bet arī ES ietilpstošās Ziemeļvalstis. E. Repše un J. Parts vienojušies par to, ka atbalstīs sešpadsmit mazo valstu nostāju attiecībā uz ES institucionālo struktūru. Abi premjerministri ir vienisprātis, ka ES jaunas institūcijas nav nepieciešamas un ka ir jāsaglabā dalībvalstu vienlīdzības princips.

Uzsverot informācijas apmaiņas un sadarbības būtisko nozīmi, abu valstu vadītāji pauda apņēmību iesākto diskusiju turpināt nākamajās tikšanās reizēs.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore