Mēs varam uzskatīt sevi par priviliģētām

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna kustības “Sievietes par starptautisko drošību” konferencē par Baltijas reģiona drošības jautājumiem Rīgā 2003. gada 15. maijā

Ekselences! Godātie viesi! Dāmas un kungi!

Es jūtos pagodināta un priecājos par man doto iespēju teikt uzrunu šajā kustības “Sievietes par starptautisko drošību” konferencē par Baltijas reģiona drošības jautājumiem. Es esmu gandarīta, ka Rīga ir izvēlēta par šī notikuma vietu, kas sapulcinājis tik ievērojamu dalībnieku kopumu no Eiropas un Amerikas Savienotajām Valstīm. Es dedzīgi atbalstu šīs kustības mērķi palielināt sieviešu ietekmi ārpolitikā un aizsardzības politikā, vienlaikus veicinot dialogu par starptautiskās drošības jautājumiem.

Visumā mēs, sievietes no Ziemeļamerikas un Eiropas, tai skaitā no Baltijas jūras reģiona, varam uzskatīt sevi par privileģētām. Mūsu valstis ir brīvas no tām šausmām, kas nomoka sievietes daudzās citās pasaules daļās. Mūs nesadedzina mūsu pūra dēļ, mēs neciešam no ģenitāliju izkropļošanas, mūs nenomētā ar akmeņiem līdz nāvei. Tomēr pat mūsu valstīs, tāpat kā jebkurā pasaules valstī, visu sociālo slāņu sievietes vēl aizvien ir pakļautas dažādām vardarbības un diskriminācijas formām.

Mazliet mazāk nekā pirms gadsimta gandrīz visur pasaulē sievietēm bija liegtas viņu demokrātiskās pamattiesības vēlēt. Latvija un Igaunija bija starp pirmajām valstīm Eiropā, kas piešķīra sievietēm tiesības vēlēt un tikt ievēlētām. Mūs apsteidza tikai četras valstis – Somija, Norvēģija, Dānija un Islande.

Es lepojos ar to, ka Latvija kopš neatkarības atgūšanas 1991. gadā ir turpinājusi dzimumu vienlīdzības tradīcijas, kā arī ar to, ka sieviešu līdzdalības līmenis politiskajos procesos – tai skaitā tādās svarīgās jomās kā ārpolitika un aizsardzības politika – ir augsts salīdzinājumā ar citām valstīm. Šobrīd Latvijas Valsts prezidentes amatā, Saeimas priekšsēdētājas amatā un ārlietu ministres amatā ir sievietes, tāpat jāmin trīs citas ministres un 21 deputāte no 100 Saeimas deputātiem.

Somija šodien ir viena no nedaudzajām valstīm pasaulē, kur gan valsts prezidente, gan premjerministre ir sievietes. Zviedrijā proporcionāli augsts skaits parlamenta deputātu ir sievietes. Neraugoties uz to, pat progresīvajās Baltijas un Skandināvijas valstīs to sieviešu skaits, kas ieņem augstus amatus politikā, biznesā un finanšu jomā, ir mazāks nekā vīriešu. Par laimi, ir pagājis ļoti ilgs laiks kopš pagājušā gadsimta sākuma, un jautājumiem, kas skar sievietes, tiek pievērsta būtiska uzmanība daudzās valstīs.

Dāmas un kungi!

Papildus dzimumu nevienlīdzībai pastāv arī citi nevienlīdzības aspekti, kuriem mūsu valstīm steidzami jāpievērš uzmanība. Ja paraudzīsimies uz Baltijas jūras reģionu, tad ieraudzīsim, ka joprojām pastāv lielas atšķirības attiecībā uz ienākumiem, dzīves līmeni un mūža ilgumu, kuru cēlonis ir dramatiski atšķirīgie likteņi pagājušā gadsimta gaitā. Piecdesmit gadus Baltijas jūra kalpoja par barjeru starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. Laikā, kad tās vienā krastā, pateicoties demokrātiskai pārvaldes sistēmai, valdīja labklājība, otrā krastā bija panīkums, ko radīja tur valdošais totalitārais režīms. Mūsu uzdevums ir samazināt tās atšķirības, kas radušās pusgadsimta atšķirtības rezultātā, atrodoties aiz dzelzs priekškara, un pārvērst Baltijas jūru par saprašanās un sadarbības vārtiem.

Mēs jau esam nogājuši ļoti tālu ceļu kopš Berlīnes mūra krišanas un Vācijas apvienošanas pirms mazāk nekā piecpadsmit gadiem. Trīs Baltijas valstis ir atguvušas savu neatkarību, Polija ir atguvusi savu brīvību, un Krievija ir izvēlējusies iet pa demokrātijas ceļu. Visas agrākā padomju bloka valstis ir īstenojušas brīvā tirgus reformas un piedzīvojušas radikālas ekonomiskas un sociālas transformācijas. Šīs nozīmīgās pārvērtības ir satuvinājušas Baltijas jūras reģiona valstis ciešāk nekā jebkad agrāk.

Pēc viena gada Baltijas jūras reģions izjutīs vēl kādas pamatīgas pārmaiņas, kad Latvija, Igaunija un Lietuva, tāpat kā Polija, kļūs par pilntiesīgām NATO alianses dalībvalstīm un kad visas četras agrāk nebrīvās valstis pievienosies Eiropas Savienībai. Gan ES, gan NATO paplašināšana atstās milzīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģionu. Tā kļūs par pēdējo soli ceļā, lai pilnīgi un uz visiem laikiem izdzēstu Otrā pasaules kara sekas.

No militārā viedokļa raugoties, triju Baltijas valstu un Polijas iestāšanās ES un NATO daudzkārt palielinās drošības un stabilitātes telpu Eiropā. Tā arī dos jūtamus ekonomiskus ieguvumus, radot vēl labvēlīgāku finanšu un investīciju vidi Baltijas jūras reģionā, tieši tāpat kā tas notika Viduseiropā pēc Polijas, Ungārijas un Čehijas iestāšanās NATO 1999. gadā.

Baltijas valstu un Polijas iekļaušanās ES vienotajā ekonomiskajā telpā reizē ar papildu ES attīstības fondu pieejamību veicinās biznesa aktivitātes un sekmēs visa Baltijas jūras reģiona tālāku ekonomisko attīstību. Tas būs ieguvums arī tām valstīm – tai skaitā Krievijai, kam ir kopīgas robežas ar ES un NATO dalībvalstīm, kuras būs ieguvējas, jo pie to rietumu robežām būs stabilas, drošas un labklājīgas valstis.

Dāmas un kungi!

Līdz ar tuvojošos NATO un ES paplašināšanos Baltijas jūras reģions uzņemsies dubulto pienākumu sargāt NATO un ES drošības un stabilitātes telpu, vienlaikus īstenojot visaptverošu politiku pret tādām kaimiņvalstīm kā Ukraina, Baltkrievija un Krievija. Trīs Baltijas valstis un Polija būs kopīgi atbildīgas par preču, ieroču un psihotropo vielu kontrabandas ieplūšanas novēršanu, kā arī nelegālo imigrantu plūsmas caur ES un NATO garo austrumu robežu aizkavēšanu. Starptautiskā sadarbība būs nepieciešama, lai cīnītos ar bērnu pornogrāfijas izplatīšanu un cilvēku tirdzniecību. Tas būs ļoti grūts uzdevums un prasīs lielas izmaksas, un atbildība par tā paveikšanu jāuzņemas visām ES un NATO alianses dalībvalstīm.

Pēdējo mēnešu notikumi ir skaidri parādījuši, ka viedokļu atšķirības par to, kā cīnīties ar reāliem vai iespējamiem draudiem mūsu drošībai, ir neizbēgamas starp dažādajām NATO un ES dalībvalstīm. Tomēr es esmu pārliecināta, ka mēs nepieļausim to, ka jebkādas tagadnes vai nākotnes viedokļu atšķirības aizēnotu visam pāri stāvošās vērtības un ideālus, kas mums, eiropiešiem un ziemeļamerikāņiem, ir kopīgas un kas veido šo divu starptautisko organizāciju raison d’?tre (tiesības uz pastāvēšanu – red.). Latvija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai stiprinātu transatlantiskās alianses vienotību un efektivitāti, kas pagājušā gadsimta otrajā pusē ir tik daudz darījusi, lai Rietumeiropa būtu pārtikusi un brīva, stabila un droša.

Latvija lepojas ar to, ka tā ir Amerikas Savienoto Valstu un to koalīcijas partneru sabiedrotā, kas veiksmīgi gāzuši represīvos režīmus Afganistānā un Irākā un devuši šīm valstīm iespēju nodibināt demokrātiskas pārvaldes formas un atdzīvināt to ekonomiku. Latvija savu iespēju robežās ir gatava palīdzēt atjaunot šīs jaunatbrīvotās valstis un dot savu ieguldījumu visa Tuvo Austrumu reģiona stabilizēšanā.

Attiecībā uz drošības politiku nepārtrauktie teroristu aktivitātes draudi, kas sekoja pēc 11. septembra uzbrukumiem, ir palielinājuši nepieciešamību izveidot Eiropas tiesību aizsardzības, militārās un izlūkošanas aģentūras ar mērķi koordinēt to darbību un izveidot jaunu sadarbības formu cīņā ar starptautisko terorismu un organizēto noziedzību. Šī jautājuma veiksmīgs risinājums atstātu pozitīvu ietekmi gan uz katras valsts iekšējo drošību, gan arī uz visa reģiona kopējo drošību. Tāpēc es uzskatu, ka tieši šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir jāstiprina un jākonsolidē eiroatlantiskā kopiena, izmantojot savstarpējas konsultācijas un sadarbību visos līmeņos. Šajā jautājumā NATO kā visstiprākā un visefektīvākā militārā alianse vēsturē var spēlēt izšķirošu lomu cīņā ar teroristu, kā arī militāriem draudiem Eiropas drošībai.

NATO savukārt jāapstiprina tās ilgstošā sadarbība ar tādām valstīm, kuras nav dalībvalstis, kā Somija un Zviedrija, kas pašas attīstījušas savas uzticamas aizsardzības sistēmas. Ir jāturpina dialogs ar Krieviju, lai vērstos pret draudiem, kas neievēro robežas un alianses.

Nevienā mūsdienu diskusijā par drošības jautājumiem Baltijas jūras reģionā nevar netikt pieminētas ilgstošās sociālās problēmas, ko izraisa atkarība no narkotikām, kas savukārt ir saistīta ar divām citām aktuālām problēmām: organizēto noziedzību un lipīgu slimību, it sevišķi AIDS, izplatību. AIDS un nesenā SARS izplatība jāuztver ar vislielāko nopietnību visās šī reģiona valstīs un arī visā starptautiskajā sabiedrībā. Tam būs nepieciešams papildu finansējums, kā arī resursu apvienošana, lai īstenotu efektīvāku veselības aprūpi un slimību izplatības ierobežošanu.

Vēl viena svarīga problēma, kas acīmredzot vēl saasināsies, pirms sāksies uzlabošanās, ir vides piesārņojums. Eksperti ir vienisprātis, ka enerģijas patēriņš pasaulē, un pamatā tie ir derīgie izrakteņi, tuvākajos trīsdesmit gados dubultosies. Pieaugošās siltumnīcas efekta gāzu emisijas var palielināt tās klimata izmaiņas, kādas jau ir skārušas mūsu planētu. Mums nopietni jāuztver apdraudējums, ko rada iespēja, ka vidi var piesārņot naftas tankeru avārijas, Otrā pasaules kara laika mīnas vai Baltijas jūrā nogremdētās toksiskās vielas.

Dāmas un kungi!

Lai gan manis pieminētās problēmas ir grūti risināmas, es esmu optimiste un ticu, ka mēs ar tām tiksim galā, kopīgi strādājot. Komunisma un totalitārā režīma sabrukums ir atvēris durvis izaugsmei un attīstībai visās Eiropas valstīs, kas agrāk bija nebrīvas, un sniedz jaunas iespējas, par kādām vēl pirms desmit gadiem neuzdrošinājāmies pat sapņot. Kamēr mēs turpinām celt jaunus tiltus pār Baltijas jūras reģionu, gara acīm skatīsim to topam par veiksmīgas sadarbības modeli, kas kalpos par paraugu citiem reģioniem, un par pārtikušu un stabilu vienotās Eiropas daļu.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas