Veselības ministrijas rīkojums Nr.74

Rīgā 2003. gada 22. aprīlī

Par ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu

Izdots saskaņā ar Ārstniecības likuma 8.panta 2.punktu, Ministru kabineta 1995.gada 21.novemba noteikumu Nr.358 “Noteikumi par Latvijas Republikas katastrofu medicīnas sistēmu” 8. un 23.punktu, Ministru kabineta 1998.gada 14.jūlija noteikumu Nr.247 “Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas nolikums” 11.punktu, Ministru kabineta 2003.gada 14.janvāra noteikumu Nr.20 “Veselības ministrijas nolikums” 1.punktu un 10.7.apakšpunktu, Ministru kabineta 2003.gada 10.janvāra rīkojuma Nr.7 “Par Labklājības ministrijas reorganizāciju un Veselības ministrijas izveidošanu” 4.punktu

1. Apstiprināt:

1.1. Valsts operatīvās medicīniskās komisijas nolikumu;

1.2. Katastrofu medicīnas centra reaģēšanas kārtību ārkārtējo situāciju gadījumā;

1.3. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” reaģēšanas kārtību ārkārtējo situāciju gadījumā;

1.4. Kārtību, kādā sniedzami steidzamie ziņojumi un veicama ziņošana ārkārtējo medicīnisko situāciju, bīstamu infekcijas slimību un grupveida saslimšanas gadījumos ar citām infekcijas slimībām.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Labklājības ministrijas 2001.gada 26.novembra rīkojumu Nr.290 “Par ārkārtējo situāciju pārvaldīšanu”.

Veselības ministre I.Circene

 

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas nolikums

I. Vispārīgie jautājumi

1. Valsts operatīvā medicīniskā komisija (turpmāk — komisija) ir veselības ministra izveidota padomdevēja institūcija, kas reģionāla un valsts mēroga ārkārtējās medicīniskajās situācijās (turpmāk — ārkārtējās situācijas) vai to tiešu draudu gadījumā iegūst pēc iespējas pilnīgāku informāciju par situācijas norisi, apkopo šo informāciju, kā arī izstrādā attiecīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu katastrofu medicīnas sistēmas, Veselības ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju, kā arī citu iesaistīto institūciju, neatkarīgi no to īpašuma formas, vadību un koordinētu rīcību ārkārtējo situāciju operatīvajā pārvaldīšanā.

2. Komisija darbojas veselības ministra vadībā, izmantojot Katastrofu medicīnas centra materiāltehnisko un informatīvo bāzi, kā arī nepieciešamības gadījumā pieaicinot valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” un tās struktūru, kā arī ārstniecības iestāžu un citu institūciju speciālistus un ekspertus.

 

II. Komisijas uzdevumi un tiesības

3. Komisija:

3.1. pārrauga ārstniecības iestāžu un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ikdienas gatavību darbam ārkārtējās situācijās;

3.2. veic operatīvās informācijas analīzi par situāciju valstī un par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas efektivitāti ceļu satiksmes negadījumos un citos nelaimes gadījumos (ugunsgrēki, saindēšanās un cita rakstura traumas) cietušajiem ar traumatiskiem bojājumiem;

3.3. izstrādā priekšlikumus katastrofu medicīnas sistēmas darbības uzlabošanai.

4. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā komisijai ir šādi uzdevumi:

4.1. sagatavot priekšlikumus veselības aizsardzības un vides veselības organizatoriskās un vadības funkcijas nodrošināšanai, veicot ārstnieciski profilaktiskos, tai skaitā sanitāri higiēniskos un pretepidēmijas pasākumus, un likvidējot ārkārtējās situācijas sekas;

4.2. apkopot un analizēt informāciju par ārkārtējām situācijām, to attīstību notikuma vietā, par cēloņiem, cietušajiem, esošo un paredzamo kaitējumu cilvēku un vides veselībai, seku likvidēšanas pasākumu gaitu, kā arī sniegt operatīvu un koordinētu informāciju ministrijas vadībai un priekšlikumus situācijas ietekmēšanai un uzlabošanai;

4.3. pamatojoties uz iegūtās informācijas analīzi, prognozēt tālāko notikumu gaitu un izstrādāt priekšlikumus organizatorisko un profilaktiski medicīnisko pasākumu veikšanai;

4.4. izveidot informācijas sniegšanas struktūrvienību, kas sniedz masu informācijas līdzekļiem operatīvu un koordinētu informāciju un organizē informatīvo bukletu un materiālu sagatavošanu, bet nepieciešamības gadījumā izveidot “karsto līniju” iedzīvotāju informēšanai un veikt operatīvu iedzīvotāju viedokļu pētījumu par veiktajiem pasākumiem;

4.5. sniegt priekšlikumus par ārkārtējās situācijas novēršanas pasākumu mobilās vadības grupas izveidošanu un sastāvu darbam notikuma vietā vai tās tuvumā, grupas nodrošināšanu ar papildu transporta un sakaru līdzekļiem izbraukuma laikā, kā arī nepieciešamības gadījumā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem (darbam notikuma vietā), informatīvajiem un citiem materiāliem;

4.6. nepieciešamības gadījumā papildus pieaicināt speciālistus un ekspertus (arī no ārvalstīm) ārkārtējo situāciju apstākļu izpētei un analīzei un priekšlikumu sagatavošanai par bīstamības zonu noteikšanu, kā arī materiālu un slēdzienu sagatavošanai, lai veiktu nepieciešamās korekcijas medicīniskās palīdzības organizācijā un ārkārtējo situāciju seku mazināšanā;

4.7. sniegt priekšlikumus reģionu un pilsētu (rajonu) operatīvo medicīnisko komisiju darbības saskaņošanai;

4.8. pamatojoties uz veikto situācijas analīzi un prognozēm, sagatavot priekšlikumus par valsts medicīnisko rezervju izmantošanu un to izlietošanas kontroli;

4.9. izvērtēt priekšlikumus par piedāvāto ārvalstu un starptautisko palīdzību un sagatavot atzinumu par šīs palīdzības izmantošanas lietderību, kā arī izstrādāt ieteikumus ārvalstu un starptautiskās palīdzības operatīvai un koordinētai izmantošanai;

4.10. sagatavot priekšlikumus ekonomiski un sabiedriski pamatotu prioritāšu noteikšanai neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai un ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumiem vitāli svarīgu objektu funkciju realizācijai;

4.11. izstrādāt priekšlikumus par algoritmiem ārstniecības iestāžu un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” un tās struktūru saskaņotai darbībai ārkārtējās situācijās un to darbības koordinēšanai;

4.12. izvērtēt veikto medicīnisko, sanitāri higiēnisko un pretepidēmijas pasākumu, kas nepieciešami sadzīves un saimnieciskās darbības atjaunošanai, efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus un ieteikumus par minēto pasākumu turpmāko realizāciju un to finansēšanu;

4.13. izstrādāt priekšlikumus par iedzīvotāju veselības aprūpes nodrošināšanu evakuācijas gadījumā, kā arī nepieciešamajiem sanitāri higiēniskajiem un pretepidēmijas pasākumiem iedzīvotāju pagaidu dzīves vietās;

4.14. nepieciešamības gadījumā sagatavot priekšlikumus par nevalstisko organizāciju un sabiedrības pārstāvju brīvprātīgu iesaistīšanu ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pasākumos, tai skaitā darbā ar cietušajiem iedzīvotājiem.

5. Pēc ārkārtējās situācijas likvidēšanas vai tās tiešu draudu pārvarēšanas komisijai ir šādi uzdevumi:

5.1. apkopot un analizēt ārkārtējo situāciju vai to tiešo draudu cēloņus, norisi un sekas, lai pilnveidotu riska medicīnisko aspektu analīzi un novērtējumu, izstrādātu ieteikumus draudu novēršanai cilvēku un sabiedrības veselībai, kā arī ārkārtējo situāciju iespējamo seku mazināšanai un administratīvai vadīšanai;

5.2. izstrādāt priekšlikumus neatliekamās medicīniskās palīdzības, ārstniecības iestāžu un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” un tās struktūru materiāltehniskā, informatīvā, sakaru un koordinācijas nodrošinājuma un administratīvās vadīšanas sistēmas uzlabošanai un attīstībai;

5.3. izstrādāt priekšlikumus starptautiskās palīdzības un pieredzes izmantošanai;

5.4. organizēt informatīvo materiālu sagatavošanu par notikušajām ārkārtējām situācijām, to rašanās cēloņiem, attīstības gaitu, secinājumiem un veikto analīzi, pamatojoties uz Katastrofu medicīnas centra un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” sniegto viedokli;

5.5. izstrādāt priekšlikumus par zaudējumu kompensāciju cietušajiem.

6. Komisijai ir šādas tiesības:

6.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņemt no juridiskajām un fiziskajām personām visu darbam nepieciešamo informāciju;

6.2. iesaistīt komisijas darbā nepieciešamo specialitāšu ārstniecības personas un citus nozares speciālistus un ekspertus, kā arī ārkārtējo situāciju skarto teritoriju pašvaldību atbildīgās amatpersonas un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” struktūru un ārstniecības iestāžu speciālistus;

6.3. sagatavot priekšlikumus par nepieciešamību pieprasīt palīdzību no ārvalstu un starptautiskajām organizācijām;

6.4. iesniegt priekšlikumus par papildu līdzekļu piešķiršanu ārkārtējo situāciju un to seku novēršanai, kā arī piešķirto līdzekļu un Veselības ministrijas rīcībā esošo līdzekļu racionālu izmantošanu.

 

III. Komisijas struktūra

7. Komisijas priekšsēdētājs ir Veselības ministrijas valsts sekretārs. Komisijas priekšsēdētāja vietnieki ir Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks — Sabiedrības veselības departamenta direktors un Katastrofu medicīnas centra direktors.

8. Komisijas locekļi ir:

8.1. Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktora vietnieks sabiedrības veselības jautājumos;

8.2. Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktors;

8.3. Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta vadītājs;

8.4. valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” direktors;

8.5. bezpeļņas organizācijas valsts uzņēmuma “Latvijas Infektoloģijas centrs” direktors;

8.6. valsts aģentūras “Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra” direktors;

8.7. Valsts rezervju centrālās medicīnas iekārtu bāzes direktors.

9. Atkarībā no ārkārtējās situācijas veida, rakstura un mēroga komisija darbojas pamatsastāvā vai paplašinātā sastāvā. Darbojoties paplašinātā sastāvā, komisijā tiek iekļauti:

9.1. specializēto valsts ārstniecības centru un augstskolu klīniku vadītāji;

9.2. augstskolu vadība un vadošais akadēmiskais personāls;

9.3. citu nozaru speciālisti un eksperti (atkarībā no ārkārtējās medicīniskās situācijas veida, rakstura un mēroga).

 

IV. Komisijas darba organizācija

10. Komisiju ar operatīvo informāciju, sakaru līdzekļiem, transportu un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem nodrošina Katastrofu medicīnas centrs un valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra”.

11. Lēmumu par komisijas sasaukšanu pamatsastāvā vai paplašinātā sastāvā par cilvēka, sabiedrības un vides veselībai bīstamajām ārkārtējām situācijām vai to draudiem pieņem komisijas priekšsēdētājs, pamatojoties uz saņemto ziņojumu no Katastrofu medicīnas centra direktora vai viņa prombūtnes laikā — no Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta vadītāja un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” direktora vai viņa prombūtnes laikā – no valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” atbildīgā dežurējošā speciālista.

12. Komisijas locekļu rīcību, saņemot informāciju par komisijas sasaukšanu, kā arī viņu darbību komisijas sastāvā nosaka komisijas priekšsēdētājs.

13. Lēmumu par komisijas sasaukšanu profilaktisko jautājumu risināšanai pieņem komisijas priekšsēdētājs pēc savas vai komisijas pamatsastāva locekļu iniciatīvas.

14. Komisijas plānveida sēdes notiek ne retāk kā reizi gadā.

Valsts sekretārs U.Līkops

 

Katastrofu medicīnas centra reaģēšanas kārtība ārkārtējo situāciju gadījumā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī kārtība nosaka, kā Katastrofu medicīnas centrs (turpmāk — centrs) reaģē un iesaistās reģionāla un valsts mēroga ārkārtējo medicīnisko situāciju (turpmāk — ārkārtējās situācijas) operatīvo medicīnisko pasākumu koordinēšanā un pārvaldīšanā.

2. Centrs organizē un centra Operatīvais medicīniskais dienests (turpmāk — dienests) sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un specializēto neatliekamo medicīnisko palīdzību ārstniecības iestādēm katastrofu un stihisku nelaimju gadījumos, ja nepieciešamās medicīniskās palīdzības apjoms pārsniedz pašvaldību un teritoriālo dienestu iespējas.

3. Lai samazinātu nāves gadījumus un kaitējumu cietušo (saslimušo) veselībai ārkārtējās situācijās, dienesta galvenais uzdevums ir:

3.1. operatīvi iesaistīt dienesta rīcībā esošos medicīniskos resursus un Veselības ministrijas operatīvās medicīniskās rezerves, tai skaitā:

3.1.1. dežurējošās un rezerves specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes;

3.1.2. medicīniskos dienestus, kas noslēguši sadarbības līgumus ar centru;

3.2. operatīvi iesaistīt citu ministriju un resoru pakļautībā un pārziņā esošos operatīvos dienestus un sagatavot priekšlikumus par valsts medicīnisko rezervju izmantošanu.

4. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā par dienesta medicīnisko resursu izmantošanu un papildus medicīnisko resursu piesaistīšanu dienesta atbildīgās amatpersonas informē Valsts operatīvās medicīniskās komisijas priekšsēdētāju.

5. Kārtību, kādā operatīvajos pasākumus darbojas katastrofu medicīnas sistēmā iesaistītie:

5.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesti un ārstniecības iestādes nosaka šo iestāžu līgumi ar slimokasēm par sniegto pakalpojumu apjomu un darbības algoritmi;

5.2. citu nozaru ministriju pārziņā esošie operatīvie dienesti nosaka sadarbības līgumi ar konkrētajām institūcijām;

5.3. nosaka citi likumi un normatīvie akti.

 

II. Dienesta operatīvo medicīnisko pasākumu vadība

6. Dienesta darbu ārkārtējās situācijās vada un kontrolē centra direktors.

7. Dienesta operatīvo pasākumu izpildi ārkārtējās situācijās organizē dienesta vadītājs, kurš veic šādus pienākumus:

7.1. vada dienesta dežūrējošā personāla un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dispečeru darbu saskaņā ar centra direktora apstiprinātajiem dienesta un neatliekamās medicīniskās palīdzības darbības algoritmiem;

7.2. ierobežo dienesta ārstu speciālistu un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu ikdienas izsaukumu apkalpošanu, nosakot steidzamo izsaukumu apkalpošanas kārtību līdz pilnīgai izsaukumu izpildīšanas pārtraukšanai;

7.3. nosaka papildus neatliekamās medicīniskās palīdzības un specializēto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu komplektēšanas apjomu;

7.4. pieņem lēmumus par:

7.4.1. nepieciešamo ārstu speciālistu un citu centra un dienesta darbinieku un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta resursu papildus iesaistīšanu dienesta operatīvajos pasākumos;

7.4.2. atbilstoši noslēgtajiem sadarbības līgumiem — Rīgas ātrās medicīniskās palīdzības stacijas un citu organizāciju un resoru pakļautībā esošo neatliekamās medicīniskās palīdzības vai cita profila operatīvo brigāžu nosūtīšanu uz ārkārtējās situācijas vietu vai ārkārtējās situācijas skartās teritorijas ārstniecības iestādēm saskaņā ar darbības algoritmiem;

7.4.3. Veselības ministrijas operatīvo medicīnisko rezervju izmantošanu un valsts medicīnisko rezervju izmantošanas nepieciešamību;

7.5. ziņo par ārkārtējo situāciju komisijas priekšsēdētājam un Sabiedrības veselības departamenta vadībai;

7.6. organizē valsts operatīvās medicīniskās komisijas sasaukšanu ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā;

7.7. dod uzdevumu sagatavot valsts operatīvās medicīniskās komisijas operatīvās vadības centru.

8. Ārkārtējās situācijās ārpus centra darba laika, kā arī dienesta vadītāja prombūtnes laikā dienesta darbu vada un organizē centra operatīvais dežurants, kam ir pakļauti dienesta atbildīgais dežurējošais ārsts, dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers, visu specialitāšu dežurējošie ārsti, dienesta Tehniskās daļas vadītājs un dienesta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu vadītāji.

9. Centra operatīvais dežurants ir pakļauts centra direktoram, un viņa pienākumus nosaka centra direktora apstiprināts amata apraksts un darbības algoritmi.

10. Ārkārtējās situācijās dienesta vadītājam ir tiesības:

10.1. organizēt un koordinēt katastrofu medicīnas sistēmā iekļauto valsts un pašvaldību ārstniecības iestāžu un specializēto ārstniecības centru darbu;

10.2. organizēt un koordinēt pilsētu un rajonu medicīnisko dienestu un citu ministriju pakļautībā un pārziņā esošo medicīnisko resursu izmantošanu operatīvajiem pasākumiem;

10.3. informēt komisijas priekšsēdētāju un Sabiedrības veselības departamenta direktoru par šī nolikuma 10.1. un 10.2.apakšpunktā veiktajām darbībām.

11. Dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers strādā saskaņā ar centra direktora apstiprināto amata aprakstu.

12. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers strādā saskaņā ar centra direktora apstiprinātajiem darbības algoritmiem un veic šādus pienākumus:

12.1. par ārkārtējo situāciju nekavējoties informē dienesta vadītāju, bet ārpus centra darba laika vai dienesta vadītāja prombūtnes laikā — centra operatīvo dežurantu un atbildīgo dežurējošo ārstu;

12.2. organizē attiecīgā reģiona, pilsētas (rajona) medicīnisko dienestu atbildīgā dežuranta pieprasīto speciālistu nekavējošu nosūtīšanu uz ārkārtējās situācijas vietu vai ārkārtējās situācijas skartās teritorijas ārstniecības iestādēm;

12.3. pēc dienesta vadītāja, centra operatīvā dežuranta vai atbildīgā dežurējošā ārsta rīkojuma organizē:

12.3.1. papildus dienesta operatīvo medicīnisko transportlīdzekļu un citu tehnisko līdzekļu iesaistīšanu darbā;

12.3.2. papildus specializēto neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu komplektēšanu;

12.3.3. papildus citu centra un dienesta darbinieku iesaistīšanu darbā;

12.3.4. Veselības ministrijas operatīvo medicīnisko rezervju sagatavošanu izmantošanai;

12.3.5. citu ministriju pakļautībā un pārziņā esošo struktūrvienību iesaistīšanu darbā saskaņā ar sadarbības līgumiem un algoritmiem;

12.3.6. centra un dienesta resursu iesaistīšanu darbā atbilstoši noslēgto starpvalstu sadarbības līgumu noteikumiem;

12.3.7. nodrošina centra un dienesta atbildīgajām amatpersonām sakaru uzturēšanu ar medicīnisko un citu ministriju pakļautībā un pārziņā esošo struktūrvienību atbildīgajām amatpersonām ārkārtējās situācijas skartajās teritorijās;

12.3.8. pilda koordinatora funkcijas sakaru uzturēšanā starp ārkārtējās situācijas likvidēšanā iesaistītajiem operatīvajiem dienestiem.

13. Centra atbildīgo operatīvo amatpersonu aizvietošanu ārkārtējās situācijas gadījumā nosaka dienesta darbības algoritmi un centra direktora rīkojumi par konkrēto amatpersonu aizvietošanu viņu prombūtnes laikā.

 

III. Dienesta operatīvo medicīnisko pasākumu finansēšana

14. Dienesta dežurējošo speciālistu nosūtīšanas izdevumus uz ārkārtējās situācijas skartajām teritorijām atbilstoši valsts katastrofu medicīnas programmas apjomam sedz centrs.

15. Dienesta veikto operatīvo pasākumu izdevumus, kas saistīti ar neatliekamās medicīniskās palīdzības medicīnisko rezervju nepietiekamību ārkārtējās situācijas skartās teritorijas ārstniecības iestādēs, sedz no attiecīgo pilsētu (rajonu) pašvaldību budžeta.

16. Dienesta veikto operatīvo pasākumu izdevumus, kas nav paredzēti centra budžeta tāmē, sedz saskaņā ar veselības ministra noteikto kārtību.

17. Katastrofu medicīnas operatīvo pasākumu un ārkārtējo situāciju seku likvidācijas pasākumu finansēšanas un izmantoto resursu atjaunošanas kārtību konkrētajā ārkārtējā situācijā nosaka ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu.

Valsts sekretārs U. Līkops

Katastrofu medicīnas centra direktors M. Šics

 

Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” reaģēšanas kārtība ārkārtējo situāciju gadījumā

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī kārtība nosaka valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” (turpmāk — SVA) uzdevumus, rīcību un sadarbību cilvēku veselību un dzīvību apdraudošās situācijās, kad atbilstoši normatīvo aktu prasībām nepieciešams SVA un SVA filiāļu darbs pastiprinātā režīmā, tai skaitā ārpus darba laika, un papildu resursi (turpmāk — ārkārtējās situācijas).

2. SVA un SVA filiāļu galvenais uzdevums ārkārtējo situāciju gadījumā ir steidzami iesaistīt to rīcībā esošos resursus — speciālistus (nepieciešamības gadījumā higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes) un laboratorijas, lai nodrošinātu bioloģisko, ķīmisko un citu kaitīgo faktoru iedarbības riska uz iedzīvotājiem un vidi apzināšanu un izvērtēšanu, kā arī sniegtu metodisko palīdzību nepieciešamo pasākumu organizēšanai un veikšanai ar mērķi samazināt vai novērst šo riska faktoru iedarbību.

3. Ārkārtējās situācijās vai to tiešu draudu gadījumā SVA resursu izmantošanu un papildu resursu piesaistīšanu saskaņo ar Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamentu.

4. Algoritmus un procedūru aprakstus, kā SVA, SVA filiāļu, to struktūrvienības un speciālistus iesaista ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā, nosaka SVA direktors.

 

II. SVA pasākumu vadība ārkārtējo situāciju gadījumā

5. Ārkārtējās situācijās SVA darbu vada un kontrolē SVA direktors, kurš:

5.1. pieņem lēmumu par Veselības ministrijas informēšanu par ārkārtējo situāciju;

5.2. informē Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamentu par papildu līdzekļu nepieciešamību;

5.3. ierosina valsts operatīvās medicīniskās komisijas sasaukšanu reģionālā un valsts mēroga ārkārtējā situācijā vai tās tiešu draudu gadījumā.

6. SVA pasākumu izpildi ārkārtējo situāciju gadījumā organizē SVA direktora vietnieks medicīniskās profilakses jautājumos, kuram ir šādi pienākumi:

6.1. nekavējoties informēt SVA direktoru par ārkārtējās situācijas gadījumu, kurš pieņem lēmumu par informācijas sniegšanu Veselības ministrijai un citām iesaistītajām institūcijām;

6.2. organizēt un vadīt SVA reaģēšanu un ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pasākumus;

6.3. nodrošināt SVA personāla iesaistīšanos ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas pasākumos un pieņemt lēmumu par:

6.3.1. speciālistu darba grupas izveidi un tās sastāvu;

6.3.2. higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes sastāvu un brigādes izbraukumu uz ārkārtējās situācijas vietu;

6.3.3. citu SVA filiāļu iesaistīšanu;

6.3.4. darba grupas un higiēniskās un pretepidēmiskās brigādes darba pārtraukšanu;

6.4. SVA direktora uzdevumā atbilstoši deleģētajām pilnvarām pārstāvēt SVA un sniegt informāciju valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas jautājumos;

6.5. pieprasīt nepieciešamos datus un informāciju no citām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.6. vadīt un kontrolēt SVA atbildīgā dežurējošā speciālista, citu SVA darbinieku, kā arī SVA filiāļu darbu.

7. Ārkārtējo situāciju gadījumā ārpus darba laika SVA darba koordināciju un sakaru uzturēšanu (informācijas saņemšanu un sniegšanu) nodrošina SVA atbildīgais dežurējošais speciālists.

8. SVA atbildīgo dežurējošo speciālistu norīko dežūrā saskaņā ar SVA direktora rīkojumu par SVA speciālistu dežūrām un dežūrgrafiku. SVA atbildīgais dežurējošais speciālists ir pakļauts SVA direktora vietniekam medicīniskās profilakses darbā un ārkārtējo situāciju gadījumā ārpus SVA darba laika pilda šādus pienākumus:

8.1. saņem, reģistrē, pārbauda un precizē informāciju par ārkārtējo situāciju;

8.2. izvērtē situāciju un pieņem lēmumu par informācijas tālāku sniegšanu atbilstoši SVA direktora apstiprinātajam algoritmam;

8.3. sniedz konsultācijas un pieņem lēmumu par reaģēšanas pārtraukšanu nenozīmīgu situāciju (ne ārkārtējās situācijas) gadījumā;

8.4. iegūst datus un informāciju no citām institūcijām, kas nepieciešama SVA uzdevumu veikšanai;

8.5. pilda direktora vietnieka medicīniskās profilakses darbā un SVA daļu vadītāju konkrētus uzdevumus;

8.6. izsauc speciālistus, autovadītāju un citu SVA personālu steidzamai reaģēšanai;

8.7. uztur sakarus ar ārkārtējā reaģēšanā iesaistītajiem SVA un SVA filiāļu speciālistiem;

8.8. veic koordinatora funkcijas starp SVA un citām institūcijām, kas iesaistītas ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā;

8.9. dokumentē informāciju un ziņo SVA direktora vietniekam medicīniskās profilakses darbā par situācijas izmaiņām.

 

III. SVA un SVA filiāļu reaģēšana un piedalīšanās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā

9. SVA un SVA filiāles nodrošina reaģēšanu un piedalās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā atbilstoši SVA direktora un SVA filiāļu vadītāju apstiprinātajiem rīcības algoritmiem.

10. SVA atbilstoši ārkārtējai situācijai veic šādus pasākumus:

10.1. nodrošina operatīvās informācijas saņemšanu, izvērtēšanu un tālāko sniegšanu atbilstoši rīcības algoritmam ārkārtējā situācijā;

10.2. nepieciešamības gadījumā izveido darba grupu ārkārtējās reaģēšanas pārvaldīšanas pasākumu vadībai un koordinēšanai, kā arī higiēnisko un pretepidēmisko brigādi darbam ārkārtējās situācijas notikuma vietā;

10.3. koordinē SVA filiāļu rīcību un sadarbību ārkārtējo situāciju gadījumā;

10.4. sniedz konsultatīvu un metodisku palīdzību SVA filiālēm un citām institūcijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas jautājumos;

10.5. nepieciešamības gadījumā dod SVA filiālēm konkrētus uzdevumus un kontrolē to izpildi;

10.6. apkopo un analizē informāciju par ārkārtējās situācijas attīstības gaitu un novērtē bioloģisko, ķīmisko un citu kaitīgo faktoru ietekmes risku uz cilvēka veselību;

10.7. tieši piedalās reaģēšanas pasākumu veikšanā, ja ārkārtējās situācijas izraisītā kaitējuma (epidēmijas, higiēniskā stāvokļa pasliktināšanās un vides kaitīgo faktoru ietekme uz cilvēka veselību) apjoms ir tik liels, ka nav iespējams ar SVA filiāles un blakus esošās SVA filiāles rīcībā esošajiem personāla un materiāltehniskajiem resursiem nodrošināt visus nepieciešamos pasākumus;

10.8. nodrošina specifiskus un plašāka spektra laboratoriskos izmeklējumus;

10.9. savas kompetences ietvaros sagatavo informāciju plašsaziņas līdzekļiem;

10.10. sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļiem SVA noteiktajā kārtībā;

10.11. sagatavo un sniedz ārkārtējās situācijas analītisku vērtējumu un konkrētus priekšlikumus.

11. SVA filiāles atbilstoši ārkārtējai situācijai veic šādus pasākumus:

11.1. nodrošina operatīvās informācijas saņemšanu, izvērtēšanu un tālāku sniegšanu atbilstoši rīcības algoritmiem ārkārtējās situācijās;

11.2. nepieciešamības gadījumā izveido darba grupu ārkārtējās reaģēšanas pārvaldīšanas pasākumu vadībai un koordinēšanai, kā arī higiēnisko un pretepidēmisko brigādi darbam ārkārtējās situācijas notikuma vietā;

11.3. novērtē ārkārtējās situācijas vietas un objektu higiēnisko stāvokli un epidemioloģisko situāciju, nepieciešamības gadījumā veicot laboratoriskos (bakterioloģiskos, seroloģiskos, parazitoloģiskos un fizikāli ķīmiskos) izmeklējumus atbilstoši SVA filiāļu laboratoriju funkcionālajām iespējām;

11.4. nosaka iedzīvotāju paaugstināta riska grupas, riska objektus un teritorijas;

11.5. sniedz ieteikumus iedzīvotājiem un iesaistītajām institūcijām par kontaminētu dzeramā ūdens, pārtikas produktu, sadzīves priekšmetu un citu vides objektu dekontamināciju, utilizāciju un (vai) iznīcināšanu;

11.6. nepieciešamības gadījumā veic higiēnisko novērtējumu iedzīvotāju patvēruma, īslaicīgas izmitināšanas, evakuācijas vietām un ēdināšanai;

11.7. nodrošina infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu;

11.8. nosaka infekcijas slimību specifiskās un nespecifiskās profilakses pasākumus;

11.9. nepieciešamības gadījumā veic dezinfekcijas, dezinsekcijas, deratizācijas pasākumus infekcijas slimību perēklī;

11.10. savas kompetences ietvaros nosaka prioritāros ārkārtējās reaģēšanas un situācijas normalizēšanas īstermiņa pasākumus;

11.11. sagatavo un sniedz SVA, kā arī pēc pieprasījuma citām iesaistītajām institūcijām informāciju par konkrētajā situācijā iespējamo infekcijas slimību izraisītāju vai toksisko un ķīmisko vielu iedarbību uz cilvēka veselību;

11.12. prognozē higiēniskās un epidemioloģiskās situācijas attīstību un nosaka SVA filiāļu īstermiņa un ilgtermiņa neatliekamos pasākumus, kā arī šim nolūkam nepieciešamos personāla un materiāltehniskos resursus;

11.13. sadarbojas ar citām iesaistītajām institūcijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā;

11.14. sniedz konsultatīvu un metodisku palīdzību citām institūcijām ārkārtējo situāciju pārvaldīšanas jautājumos;

11.15. sagatavo un sniedz ieteikumus sabiedrībai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai higiēnas un pretepidēmijas jautājumos savas kompetences ietvaros;

11.16. sadarbojas ar citām SVA filiālēm, ja ir nepieciešama šo institūciju līdzdalība;

11.17. saņem un sniedz iespējamos papildu resursus (speciālisti, materiāltehniskais nodrošinājums) blakus esošajām SVA filiālēm;

11.18. sagatavo un sniedz informāciju plašsaziņas līdzekļiem SVA noteiktajā kārtībā;

11.19. apkopo un analizē informāciju par ārkārtējās situācijas attīstības gaitu un novērtē bioloģisko, ķīmisko un citu kaitīgo faktoru ietekmes risku uz cilvēka veselību;

11.20. sagatavo un sniedz pārskatu SVA direktoram par ārkārtējās situācijas cēloņiem, norisi, cilvēka veselībai un videi nodarīto kaitējumu, resursu un materiāltehnisko līdzekļu izlietojumu.

 

IV. Sadarbības iestādes, dienesti un institūcijas

12. Ārkārtējo situāciju gadījumā SVA un SVA filiāles informācijas apmaiņas un rīcības koordinēšanas jomā sadarbojas ar šādām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nepieciešamības gadījumā slēdzot līgumus:

12.1. Katastrofu medicīnas centrs;

12.2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

12.3. ārstniecības iestādes;

12.4. pašvaldības;

12.5. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās vides pārvaldes;

12.6. Valsts pārtikas un veterinārais dienests;

12.7. Nacionālie bruņotie spēki;

12.8. Satiksmes ministrijas institūcijas;

12.9. Vides valsts inspekcija;

12.10. Valsts darba inspekcija;

12.11. Valsts sanitārā robežinspekcija;

12.12. Valsts sanitārā inspekcija;

12.13. citas valsts un pašvaldību institūcijas, ārvalstu un starptautiskās organizācijas.

 

V. SVA reaģēšanas pasākumu finansēšana

13. Izdevumus, kas saistīti ar SVA atbildīgo dežurējošo speciālistu dežūrām un speciālistu iesaistīšanu reaģēšanas pasākumos ārpus SVA darba laika, tai skaitā nosūtīšanas izdevumus uz ārkārtējā situācijā skarto pilsētu (rajonu), sedz no SVA līdzekļiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

14. SVA reaģēšanas pasākumu un seku likvidācijas pasākumu finansēšanas kārtību konkrētajā ārkārtējā situācijā nosaka īpašs Veselības ministrijas rīkojums.

Valsts sekretārs U. Līkops

Valsts aģentūras

“Sabiedrības veselības aģentūra” direktors I.Rezebergs

 

Kārtība, kādā sniedzami steidzamie ziņojumi un veicama ziņošana ārkārtējo medicīnisko situāciju, bīstamu infekcijas slimību un grupveida saslimšanas gadījumos ar citām infekcijas slimībām

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī kārtība nosaka to, kādā veidā:

1.1. ārstniecības personas un valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” speciālisti sniedz steidzamos ziņojumus un ziņo par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, bīstamām infekcijas slimībām un grupveida saslimšanām ar citām infekcijas slimībām;

1.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu vadītāji sniedz ziņojumus par sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību cietušajiem ar traumatiskiem bojājumiem ceļu satiksmes negadījumos un citos nelaimes gadījumos (ugunsgrēki, saindēšanās un citi).

2. Ziņojumu sniegšanas mērķis ir:

2.1. nodrošināt Katastrofu medicīnas centra, valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” un Veselības ministrijas operatīvu informēšanu par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, bīstamām infekcijas slimībām un grupveida saslimšanām ar citām infekcijas slimībām, lai savlaicīgi nodrošinātu operatīvos, ārstnieciski profilaktiskos, sanitāri higiēniskos un pretepidēmijas pasākumus;

2.2. nodrošināt Valsts operatīvās medicīnas komisijas informēšanu par situāciju valstī un par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas efektivitāti ceļu satiksmes negadījumos un citos nelaimes gadījumos (ugunsgrēki, saindēšanās un citi).

 

II. Ziņojumu sniegšanas kārtība

3. Ārstniecības persona nodrošina nekavējošu ziņojuma sniegšanu Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgajam medicīniskajam dispečeram visu diennakti pa tālruni 7611045 vai 7611056, vai mobilo tālruni 9447699 (vai faksu 7805582) šādu ārkārtējo medicīnisko situāciju gadījumos:

3.1. dabas, tehnoloģisko katastrofu vai negadījumu rezultātā ir pieci un vairāk cietušie ar komplicētām traumām (traumas, kas saistītas ar šoku, asinsvadu, nervu un iekšējo orgānu bojājumiem) vai politraumām;

3.2. pēc medicīniskās palīdzības griezušies pieci un vairāk saslimušo (cietušo), kuru veselības kaitējumu uz profesionāli pamatotu aizdomu pamata tiešas iedarbības rezultātā izraisījuši vieni un tie paši ķīmiskie un fizikālie aģenti, vai ja veselības kaitējums saistīts ar pārtikas produktu, dzeramā ūdens lietošanu, atmosfēras gaisu un citiem vides objektiem;

3.3. radiācijas izraisīts akūts veselības kaitējums, kā arī katrs akūtas staru slimības pirmreizējas diagnozes noteikšanas gadījums vai ja pastāv profesionāli pamatotas aizdomas par to;

3.4. ārkārtējo situāciju tieši draudi, kur prognozējamais cietušo skaits varētu pārsniegt vietējo medicīnisko resursu iespējas sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību;

3.5. ārstniecības iestādi ir skārusi postošu faktoru iedarbība vai pastāv tās draudi;

3.6. aizdomas par bioloģisko vai ķīmisko aģentu tīšas vai netīšas izplatīšanas gadījumiem.

4. Ārstniecības persona nodrošina steidzamā ziņojuma sniegšanu attiecīgajai valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei jebkurā diennakts laikā atbilstoši šīs kārtības 5.punktā norādītajai kārtībai šādu ar infekcijas slimībām vai ar vakcinācijas izraisīto komplikāciju (blakusparādību) saistīto ārkārtējo medicīnisko situāciju gadījumā:

4.1. profesionāli pamatotu aizdomu gadījumā par inficēšanos ar šādām bīstamām infekcijas slimībām:

4.1.1. epidēmiskais utu izsitumu tīfs un Brilla slimība;

4.1.2. holera un holeras izraisītāja nēsāšana;

4.1.3. liesassērga (Sibīrijas lopu mēris);

4.1.4. mēris;

4.1.5. poliomielīts;

4.1.6. tropu posmkāju pārnestie encefalīti un drudži;

4.1.7. tropu posmkāju pārnestie vīrusu drudži un hemorāģiskie drudži (dzeltenais drudzis, Ebolas (Ebola) vīrusslimība, Lasas (Lassa) drudzis, Mārburgas vīrusslimība);

4.1.8. utu atguļas tīfs;

4.1.9. bakas;

4.2. profesionāli pamatotu aizdomu gadījumā par cilvēka saslimšanu ar trakumsērgu;

4.3. grupveida saslimšanas gadījumā ar trīs un vairāk slimniekiem, kas atklāta vienlaicīgi, vai slimības inkubācijas laikā uz profesionāli pamatotu aizdomu pamata par šo gadījumu epidemioloģisko saistību un šādām diagnozēm:

4.3.1. botulisms;

4.3.2. bruceloze;

4.3.3. difterija;

4.3.4. ērču encefalīts (ja inficēšanās notikusi alimentārā ceļā);

4.3.5. E.coli 157 un cita enterohemorāģisko E.coli izraisīta infekcija;

4.3.6. hemorāģiskais drudzis ar nieru sindromu (hantavīrusu infekcija);

4.3.7. leģioneloze;

4.3.8. leptospiroze;

4.3.9. malārija;

4.3.10. meningokoku infekcija;

4.3.11. ornitoze (psitakoze);

4.3.12. paratīfi A un B;

4.3.13. Q – drudzis un citas riketsiozes;

4.3.14. nozokomiālā infekcija;

4.3.15. trihineloze;

4.2.16. tularēmija;

4.3.17. vēdertīfs;

4.4. grupveida saslimšanas gadījumā ar pieciem un vairāk slimniekiem, kas atklāti vienlaicīgi vai slimības inkubācijas laikā uz profesionāli pamatotu aizdomu pamata par šo gadījumu epidemioloģisko saistību un šādām diagnozēm:

4.4.1. A hepatīts;

4.4.2. jersinioze;

4.4.3. salmoneloze;

4.4.4. šigeloze;

4.4.5. uztura toksikoinfekcija, izņemot botulismu, citas noteiktas un nenoteiktas etioloģijas akūtas zarnu infekcijas;

4.4.6. masalas;

4.4.7. epidēmiskais parotīts;

4.4.8. masaliņas;

4.4.9. garais klepus;

4.4.10. gripa (ārpus gripas epidēmijas);

4.4.11. vīrusu etioloģijas meningīts, encefalīts, mielīts, meningoencefalīts, akūts kardīts;

4.5. neskaidras etioloģijas smagas akūtas infekcijas slimības ar pieciem un vairāk slimniekiem, kas ievietoti stacionārā;

4.6. par 2 un vairāk vakcinācijas izraisītajām komplikācijām (blakusparādībām), ja ir profesionāli pamatots, ka šīs komplikācijas ir saistītas.

5. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāles informē ārstniecības personas par steidzamā ziņojuma sniegšanas kārtību attiecīgajā teritorijā jebkurā diennakts laikā, norādot steidzamā ziņojuma sniegšanai paredzēto tālruņu numurus.

6. Valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiāles medicīniski sanitārās pārbaudes punkta darbinieks nekavējoties ziņo Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgajam medicīniskajam dispečeram pa tālruni 7611045 vai 7611056, vai mobilo tālruni 9447699, kā arī valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” dežurējošam speciālistam visu diennakti pa tālruni 9408107 un attiecīgajai valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei, ja ir profesionāli pamatotas aizdomas par inficēšanos ar šādām bīstamām infekcijas slimībām:

6.1. holera;

6.2. mēris;

6.3. posmkāju pārnestie vīrusu drudži un hemorāģiskie drudži (dzeltenais drudzis, Ebolas (Ebola) vīrusslimība, Lasas (Lassa) drudzis, Mārburgas vīrusslimība).

7. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes vadītājs (izņemot Rīgas ĀMP stacijas direktoru) nodrošina nekavējošu ziņojuma sniegšanu Traumu reģistram (Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgajam medicīniskajam dispečeram visu diennakti pa tālruni 7611045 vai 7611056, vai mobilo tālruni 9447699, vai faksu 7805582, vai pa rāciju pēc grupas “KMC”, vai pa ID nr. 762861):

7.1. par katru gadījumu, kad trauma gūta ceļu satiksmes negadījuma vai cita nelaimes gadījuma (ugunsgrēks, saindēšanās u.tml.) rezultātā un cietušais ir stacionēts vai gājis bojā;

7.2. par katru gadījumu, kas jebkuras saslimšanas vai traumas rezultātā ir neatliekami stacionēts vai gājis bojā ārvalstu pilsonis.

8. Šīs kārtības 3. punktā minēto un arī valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” kompetencē esošo ārkārtēju medicīnisku situāciju gadījumos Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgais medicīniskais dispečers nodrošina valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” atbildīgā dežurējošā speciālista informēšanu visu diennakti pa mobilo tālruni 9408107. Valsts aģentūra “Sabiedrības veselības aģentūra” nodrošina Katastrofu medicīnas centra Operatīvā medicīniskā dienesta atbildīgā medicīniskā dispečera informēšanu par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, kas minētas šīs kārtības 4.punktā, visu diennakti pa tālruni 7611045 vai 7611056, vai mobilo tālruni 9447699 (vai faksu 7805582).

 

III. Ziņojumu sniegšanas forma

9. Ziņojumi par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, kas minētas šīs kārtības 3.punktā, kā arī ziņojumi, kas minēti šīs kārtības 7. punktā, sniedzami, norādot šādu informāciju:

9.1. ārstniecības iestādes nosaukums (pilsēta, rajons);

9.2. notikuma raksturojums — laiks, datums, vieta, postošais faktors un tā apjoms, saslimušo (cietušo) un bojāgājušo skaits (viņu vecums, traumas raksturs, vispārējais klīniskais stāvoklis);

9.3. sniegtā medicīniskā palīdzība un tās apjoms, saslimušo (cietušo) stacionēšanas nepieciešamība citās ārstniecības iestādēs, papildus nepieciešamā palīdzība (speciālisti, aprīkojums);

9.4. papildu informācija (negadījuma attīstības prognoze);

9.5. ziņojuma sastādītājs — vārds, uzvārds, amats, kontakttālrunis, medicīniskā dienesta vadītāja vai atbildīgā dežurējošā ārsta ārkārtējā situācijā vārds, uzvārds, amats, kontakttālrunis.

10. Ziņojumi par ārkārtējām medicīniskajām situācijām, kas minētas šīs kārtības 4. un 6.punktā, sniedzami, norādot šādu informāciju:

10.1. bīstamās infekcijas slimības gadījumā — slimnieka vārds, uzvārds, vecums, dzimums, dzīvesvieta (adrese), darba vieta vai izglītības iestāde;

10.2. grupveida saslimšanas gadījumā — saslimušo un bojāgājušo skaits;

10.3. slimnieka (slimnieku) sākotnējā diagnoze, slimnieka (slimnieku) vispārējais klīniskais stāvoklis, galvenie simptomi un slimības norises smagums;

10.4. saslimšanas datums (datumi) un laiks;

10.5. griešanās pēc medicīniskās palīdzības datums (datumi) un laiks;

10.6. diagnozes noteikšanas datums (datumi) un laiks;

10.7. stacionēšanas vieta (vietas), datums (datumi) un laiks;

10.8. epidemioloģiskā anamnēze:

10.8.1. iespējamā inficēšanās vieta; vakcinācijas izraisīto komplikāciju gadījumā — vakcinācijas datums, laiks, vakcinācijas iestādes nosaukums, vakcīnas nosaukums, ražotājs un sērija;

10.8.2. iespējamais infekcijas avots un pārnešanas faktors, ja tas ir zināms;

10.8.3. bīstamās infekcijas slimības gadījumā — datums, kad pēdējo reizi apmeklēta darbavieta vai izglītības iestāde;

10.9. pirmie veiktie pretepidēmijas pasākumi un cita svarīga informācija, tai skaitā Katastrofu medicīnas centra palīdzības un infektologu konsultācijas nepieciešamība;

10.10. ziņojuma sastādītājs — vārds, uzvārds, amats, iestāde, adrese un kontakttālrunis.

11. Ārstniecības persona nodrošina “Steidzamā paziņojuma par infekcijas slimību, saindēšanos ar pārtiku, akūtu profesionālu saindēšanos, neparastu reakciju pēc potes” (veidlapa Nr.058/u) aizpildīšanu par katru šīs kārtības 4.punktā minēto infekcijas slimību, ko nosūta attiecīgajai valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” filiālei attiecīgai teritoriālai struktūrai 12 stundu laikā no infekcijas slimības konstatēšanas brīža.

12. Ārstniecības personas, valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” un tās teritoriālo struktūru darbinieki nodrošina šīs kārtības 9. un 10.punktā sniegtās informācijas aizsardzību atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.

Valsts sekretārs U. Līkops

Katastrofu medicīnas centra direktors M. Šics 

Valsts aģentūras “Sabiedrības

veselības aģentūra” direktors I. Rezebergs

“Latvijas Vēstneša” redakcijā saņemts 16.05.2003.