Lai uzticamies tiem, kas lemj

Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks Māris Jaunozols savā preses konferencē vakar, 20.maijā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 20. maijā, uz pirmo preses konferenci plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus aicināja Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieks Māris Jaunozols. No 19. maija pēc apstiprināšanas amatā M. Jaunozols ir sācis pildīt VCP vadītāja pienākumus. Preses konferencē piedalījās arī līdzšinējais VCP priekšnieka pienākumu izpildītājs, VCP Kontroles departamenta vadītājs Māris Knoks.

Māris Jaunozols pastāstīja, ka VCP priekšnieka amata izsludinātajā konkursā pieteicies tādēļ, ka uzskata sevi par pietiekami pieredzējušu iestādes vadītāju. Desmit gadus M. Jaunozols ir bijis Latvijas Nacionālā teātra direktors, bet pēdējos divus gadus darbojies privātajā sektorā. Pēc viņa domām, nav tik būtiski, kādu struktūru vada — valsts vai privāto, jo iestādes vadītāja pienākumos visur ir finanšu jomas pārraudzība, darbs ar personālu, iekšējā kontrole un darbs ar sabiedrību. Jaunais VCP priekšnieks arī uzskata, ka izvēle piedalīties konkursā bijis privāts lēmums un reizē arī izaicinājums. M. Jaunozols līdz šim nav darbojies politikā un nav nevienas partijas biedrs vai atbalstītājs. Kā savus pirmos darba uzdevumus viņš redz pamatīgāku iepazīšanos ar vadīto iestādi, tās darbiniekiem, kā arī VCP stratēģiskā plāna izstrādāšanu: “Uzskatu, ka VCP ir izveidots pietiekams tiesiskais pamats, lai iestāde spētu īstenot izvirzītos mērķus.

Uzsākot pildīt amata pienākumus, neesmu paredzējis veikt nekādas represijas vai kardinālas izmaiņas VCP personālsastāvā. Domāju, ka svarīgi ir nodrošināt pēctecību un ļaut cilvēkiem godprātīgi strādāt. Nav paredzēta arī darba algu palielināšana.”

VCP priekšnieks norādīja, ka, neraugoties uz iestādes tiešo pakļautību Ministru prezidentam, pēc sarunas ar Einaru Repši par iestādes galveno lomu – kontroles un pārbaužu nodrošināšanu, ir radusies pārliecība, ka VCP darbība būs neatkarīga. Tādēļ nav paredzētas biežas vai regulāras tikšanās ar Ministru prezidentu. M. Jaunozols pauda viedokli, ka par viņa darbības labu kvalitāti liecinātu gluži pretēja situācija – iespējami retas tikšanās ar E. Repši. Iepazinies ar amata pienākumiem, jaunais VCP priekšnieks nav saskatījis tiešas norādes uz pakļautību vai darbības saskaņošanu ar Ministru prezidentu. M. Jaunozols atzina, ka uzskata par lietderīgiem Civildienesta likumā veiktos grozījumus, bet atturējās sniegt komentārus par iespējamo turpmāko valsts civildienesta politizēšanu.

Māris Knoks VCP priekšnieka vietas izpildītāja darbu veica pēc līdzšinējā iestādes vadītāja Armanda Kalniņa atstādināšanas no amata šā gada 2.aprīlī. Ar gandarījumu M. Knoks atzina, ka labprāt atsāk pildīt savus līdzšinējos darba pienākumus – vadīt VCP Kontroles departamentu — un saskata, ka Māris Jaunozols ir laba kandidatūra VCP priekšnieka amatam. M. Knoks nebija pieteicies amata konkursā un tādējādi noliedza plašsaziņas līdzekļos iepriekš pausto nepatieso informāciju par partijas “Jaunais laiks” ietekmi VCP vadītāja izvēlē.

Māris Knoks īsumā pastāstīja par VCP paveikto gada laikā. Salīdzinājumā ar citiem šis gads tiek uzskatīts par produktīvu pieņemto lēmumu un izskatīto lietu skaita ziņā. No gada sākuma ir paplašināta iestādes kompetence, mainītas veicamo funkciju prioritātes. Par būtiskāko uzdevumu ir kļuvusi ierēdņu darbības likumības kontroles nodrošināšana: “Es ceru, ka jaunais iestādes vadītājs pilnveidos VCP kontroles jomā un sabiedrība arvien mazāk izteiks pārmetumus par ierēdņu likumpārkāpumiem. Katram ierēdnim, kas pārkāpis likumu, ir jāsaņem sods,” atzina M. Knoks. Ar jauno VCP vadītāju Māris Knoks ir vienojies, ka Māra Jaunozola galvenais uzdevums būs vadīt iestādi, savukārt M.Knoks nodrošinās, lai tā strādātu kvalitatīvi no juridiskā viedokļa. M. Jaunozols atzina, ka sekos līdzi M. Knoka darbībai, analizēs pārsūdzētos un atceltos VCP lēmumus un tādējādi vērtēs, kā M. Knoks strādā. “Darbiniekiem ir jāuzticas, bet vienlaikus tie arī jākontrolē,” norādīja jaunais VCP priekšnieks.

Runājot par VCP turpmāko darbību, Kontroles departamenta vadītājs Māris Knoks izteica cerību, ka valdība tajā neiejauksies un saistībā ar ierosinātajām izmeklēšanām un pārbaudēm no valdības puses neveiks politisku spiedienu, VCP lēmumus atceļot un nepieļaujot kādas lietas izmeklēšanu. Komentējot jautājumu par VCP pieņemto lēmumu iespējamu pārsūdzēšanu tiesā, VCP priekšnieks atzina: “VCP ir iestāde, kas soda ierēdņus, kuri izdarījuši būtiskus pārkāpumus. Katru juridisko aktu ir iespējams dažādi skaidrot. Tiesvedība ir pilnīgi normāla prakse, jo cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā ir iespējams piespriesto sodu apstrīdēt. Tiesā pārsūdzēto VCP lēmumu skaits neliecina par iestādes darbības kvalitāti.”

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas un pašvaldību lietu redaktore