Lai sabiedrība justos arvien drošāk

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Juris Rekšņa intervijā Latvijas Radio vakar, 20. maijā

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Intervija Latvijas Radio 20. maija raidījumā “Kāpnes” pulksten 12.35. Vada žurnālists Ivars Svilāns

— Mazliet Eirovīzijas ēnā ir palikusi kāda liela sanāksme, kas sākās jau vakar — Starptautiskās policijas priekšnieku asociācijas Eiropas konference. Kas ir šī sanāksme, un kāds ir tajā apspriežamo jautājumu loks?

Juris Rekšņa: — Es domāju, mēs neesam palikuši Eirovīzijas ēnā, tā ir ļoti ciešā kontekstā arī ar Eirovīziju, jo apspriežamie jautājumi ir kvalitātes menedžments jeb normālā latviešu valodā policijas darba uzlabošana, policijas darba kvalitāte. Tā ir tēma, kura laikam būs mūžīga, jo nekad mēs nebūsim apmierināti kaut kādā posmā ar to, ko esam izdarījuši, un vienmēr ir iespējas virzīties uz augšu un strādāt labāk. Bez tam šī konference ir tiešām svarīga tādā ziņā, ka reizi gadā tādas notiek Eiropā, tad mēs redzam, kas notiek kaimiņvalstīs, tālākās valstīs, redzam pozitīvo vai arī kādu negatīvo piemēru. Šo konferenču mērķis ir policijas darba kvalitātes uzlabošana.

— Vai var teikt, ka Rīgā šobrīd sapulcējušies visu Eiropas policiju šefi?

J.Rekšņa: — Rīgā šobrīd konferencē ir sapulcējušies 160 delegāti no 21 valsts. Varbūt ļoti interesanti ir tas, ka piedalās ne tikai Eiropas valstis, bet arī Brazīlija, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, un mums ir ļoti liels prieks, ka konferencē piedalās Baltkrievija un Uzbekija. Tātad mēs, Latvijas policisti, it kā veidojam šo tiltu arī tālāk uz austrumiem.

— Cik ilgā laikā šī konference ir tapusi, jo, pirmkārt, ir jābūt diezgan lielam godam, ka tāda līmeņa pasākums notiek mūsu valstī, otrkārt, tas ir arī ļoti liels pienākums.

J. Rekšņa: — Jā, tas nenotiek tik vienkārši. Lēmums par konferences organizēšanu Latvijā tika pieņemts pirms trim gadiem Beļģijā, Monsā, vairākas valstis pretendēja uz šīs konferences rīkošanu, bet Latvijas policija izrādījās labākā.

— Kādēļ?

J.Rekšņa: — Laikam mēs vairāk smaidām... Tajā pašā laikā šodien ir konferences pēdējā diena, esam ap vidu, es gan turu īkšķus un ļoti ceru, ka mēs tiešām būsim paveikuši savu darbu godam. Ir ļoti daudz pateicību no konferences dalībniekiem gan par tēmām, kas tiek apspriestas, gan par ļoti interesantām lekcijām. Otrs mūsu mērķis ir, lai visi šie cilvēki iepazītu Latviju, un arī šāda programma ir. Tā ka policistu vidū Latvijas vārds vairs nebūs svešs.

— Jūs teicāt — bija daudz interesantu tematu. Varbūt nosauciet visnegaidītāko referātu vai sarunu, vai kādu jaunu atklāsmi.

J.Rekšņa: — Bija ļoti interesanta Vācijas kriminālpolicijas priekšnieka vietnieka uzstāšanās, ļoti interesantu lekciju nolasīja Igaunijas pārstāvis par Igaunijas policijas reorganizāciju no 90. gadiem līdz 2000. gadam, un ļoti jau daudziem dalībniekiem patika arī mūsu ekspertīžu centra priekšnieka vietnieka Evardsona kunga uzstāšanās konferencē, pēc tam bija ļoti daudz jautājumu. Tā ka negribētu kādu aizēnot, jo gandrīz visas tēmas bija ļoti interesantas.

— Vai daudzi šajā sanāksmē izskatāmie jautājumi, tā teikt, paliek noslēpums apkārtējai sabiedrībai, tie ir slēgti jautājumi?

J.Rekšņa: — Nē, šai konferencei nav tāda mērķa, jo kvalitātes uzlabošana jau nav policijas pašmērķis, tas ir darbs, kas vērsts uz sabiedrību, lai sabiedrība justos drošāk. Tas ir pamatmērķis. Otrs, protams, ir personīgie kontakti, kuri ir ļoti svarīgi. Varbūt tās šķiet jau tādas drusciņ pierastas frāzes, bet noziedzībai robežu nav, un es vienmēr esmu teicis: ja Latvijas valsts grib iestāties Eiropas Savienībā, tad mūsu noziedzīgā pasaule sen jau tur ir iestājusies. Un šie personīgie kontakti dod iespēju ātrāk reaģēt uz dažādām negācijām un noziedzīgām struktūrām, mazāk pa vidu ir birokrātijas.

— Blakus šai konferencei notiek tehnikas izstāde, arī ļoti specifiska. Kas ir tajā pārstāvēts, un vai arī mūsējie var kaut ko piedāvāt drošības aprīkojuma ziņā?

J.Rekšņa: — Pirmkārt, policijas darbs bez tehnikas nav iedomājams. Tie laiki, kad jāja zirgā ar kovboja cepuri galvā un pistoli pie sāniem, ir pagājuši.

— Pistole tomēr arī bija nepieciešama un zirgs.

J.Rekšņa: — Šobrīd tomēr tas vairāk ir analītisks darbs, kurā jāizmanto ļoti, ļoti daudz tehnikas, un tiešām priecē, ka šajā starptautiskajā izstādē, kur ir pārstāvētas lielas un slavenas firmas, ir pārstāvētas arī Latvijas firmas, tas ir — ar augstajām tehnoloģijām, kas varētu skart kompjūternoziedzību un citas sfēras, kā arī ir firma, kas ražo bruņuvestes, un jāsaka, ka to kvalitāte ir ļoti laba.

— Es jau arī sākumā minēju to, ka paralēli notiek arī ļoti daudz lietu, un, protams, profesionāļi arī skatīsies un jautās, kā jums ir ar Eirovīzijas drošības lietām. Kā mēs izskatāmies šajā kontekstā?

J.Rekšņa: — Eirovīzijas drošībai ir izdarīts maksimums no tā, ko mēs varējām izdarīt, un, jāsaka godīgi, vēl drusciņ vairāk. Pats par sevi saprotams, ka mūsu galvenais uzdevums ir Eirovīzijas konkursa laikā nosargāt drošību un sabiedrisko kārtību. Izmantojot šo iespēju, es atvainojos klausītājiem, ka šī kontrole Eirovīzijas koncertā būs ļoti stingra, bet tā visa ir vērsta uz jūsu drošību un tādas ir starptautiskās prasības.

— Es esmu dzirdējis arī tādu baumu, ka šis Eirovīzijas konkursa drošības vērtējums ir svarīgs Latvijai arī tajā ziņā, ka esot idejas, ka dažas no Eiropas un varbūt NATO struktūrām, iespējams, varētu pārcelt uz Rīgu.

J.Rekšņa: — Nu, tas būtu ļoti jauki un, es domāju, nebūtu slikti. Un es ceru, ka šie pasākumi drošības ziņā izdosies, jo mums varbūt nav šādu pasākumu pieredzes, bet mums ir pieredze no Rīgas astoņsimtgades svinībām, ERAB sanāksmes un Dziesmu svētkiem. Godīgi sakot, man kā policistam šajos lielajos pasākumos bija ļoti patīkami strādāt, jo vienmēr bija sapratne ar cilvēkiem. Un, galvenais, mēs centīsimies būt toleranti un smaidīt.

— Šovasar vēl būs daudz pasākumu, jūsu jau minētie Dziesmu svētki, augustā ir „Cutty Sark” regate. Bet policija šobrīd ir tādā reformu stadijā, es saprotu, ka policijā vispār nekādu amatu nav, visi teorētiski skaitās atlaisti, un komandēt neviens gandrīz vai nevar. Konkrēti arī par „Cutty Sark” regati ir dzirdēts, ka ūdens policija nefunkcionē vajadzīgajā apjomā.

J.Rekšņa: — Tātad — no amatiem atlaisti nav, policija funkcionē ar pilnu sparu. Jā, notiek šī reorganizācija, un, protams, tiek meklēts vienmēr optimālais variants. Varu pateikt, ka regates laikā nekādu problēmu nebūs. Vienkārši varbūt šī Rīgas 32.nodaļa tika likvidēta, bet šīs pašas funkcijas palika un viena daļa pārgāja uz patruļpolicijas vienību, tā ka šīs patruļas, cik tas mūsu spēkos, būs uz ūdeņiem, tās būs arī nākamgad.

— Tad ūdens huligāni nekādu prieku īpaši nevarētu just šajā brīdī?

J.Rekšņa: — Jā, bet, protams, uz ūdens mums pašlaik vēl nav pietiekami resursu, bet šeit bez policijas, iespējams, mēs izmantosim arī robežsardzi, un es domāju, ka, kā parasti, arī Nacionālie bruņotie spēki mums neatteiks.

— Un visbeidzot par 23.maija mītiņu krievu skolu atbalstam. Vai, jūsuprāt, tur varētu būt kādas problēmas ar drošības jautājumiem, vai tur viss ir kārtībā?

J.Rekšņa: — Vienmēr, kad sanāk vairāk cilvēku, kaut kādas problēmas var rasties, bet par to mēs saņemam nodokļu maksātāju naudu un mums šī sabiedriskā kārtība ir jānodrošina. Un par kārtību atbild arī šī mītiņa organizētāji, viņi atbild visos administratīvajos un juridiskajos veidos. Mēs ceram sabiedrisko kārtību nodrošināt kā normālā, demokrātiskā valstī.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā