Lai tautsaimniecībai pavērtu iespējas

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns savā preses konferencē vakar, 20.maijā

Foto: A.F.I.

Vakar, 20. maijā, ekonomikas ministrs Juris Lujāns preses konferencē informēja par ministrijas paveikto pusgada laikā kopš tagadējās valdības darba sākšanas. Ministrs norādīja, ka viena no mērauklām, ko sabiedrība var izmantot Ekonomikas ministrijas (EM) darbības vērtēšanā, ir rīcības plāns, kas pilnībā pieejams EM interneta mājaslapā. Rīcības plānā apkopoti šogad veicamie pasākumi, izpildes laiks un atbildīgās struktūrvienības. Ministrija ir sagatavojusi atskaiti par izpildes gaitu tiem plānotajiem pasākumiem, kas jāveic līdz 2003. gada 1. jūnijam.

Kā vienu no nozīmīgākajiem veikumiem J. Lujāns minēja jaunā EM nolikuma izstrādi. Tas tika apstiprināts Ministru kabineta (MK) 29. aprīļa sēdē un spēkā stājās 14. maijā. Šajā nolikumā daudz precīzāk definētas EM atbildības jomas un to pārvaldes mehānismi.

Ekonomikas ministrijai ir jābūt vadošajai institūcijai Latvijas tautsaimniecības attīstībā un veicināšanā – šī nostādne ir visa pamatā. Ministrijas izvirzītie mērķi nākamajiem četriem gadiem ir panākt valstī darbojošos ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita dubultošanos un darbavietu skaita pieaugumu par piecdesmit tūkstošiem. Aktivitātes, kas tiek veiktas patlaban, ir pakārtotas tieši šo vidēja termiņa mērķu sasniegšanai.

Lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi

Viens no svarīgākajiem valsts politikas vadmotīviem ekonomikā ir iedrošināt uzņēmējdarbības uzsākšanu un nodrošināt to ar adekvātiem apstākļiem tās turpināšanai, uzskata ministrs. Tālab īpaša uzmanība tiek pievērsta praktisku uzņēmējdarbības atbalsta instrumentu izveidei. Viens no tādiem ir Latvijas Garantiju aģentūra (LGA), kas darbu uzsāks šā gada 1. jūnijā. Šobrīd ir pilnībā pabeigtas nepieciešamās juridiskās korekcijas, precizēta garantiju izsniegšanas tehnoloģija, apstiprināti attiecīgie normatīvie akti. Lai labas idejas pārtaptu realitātē, šogad plānots izsniegt garantijas ne mazāk kā simt projektu īstenošanai. Valsts garantijas nodrošinās iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem saņemt kredītus. Šogad LGA izsniedzamo valsts garantiju kopsumma ir tikai 750 000 latu. Ministrs atzina, ka šāds līdzekļu apjoms nav pietiekams, “bet tas ir ļoti labs sākums”. Latvijas prakse liecina, ka kredītiestāžu izsniegtais aizdevums uzņēmumiem divas trīs reizes pārsniedz valsts garantēto summu. Tā kā LGA atbalstīs galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu darbības uzsākšanu un investīcijas tehnoloģijās, šis būs efektīvs atbalsta instruments, uzskata ministrs. Viņš apliecināja, ka nākamgad šai programmai tiks pieprasīti vairāki miljoni latu.

Kā pastāstīja J. Lujāns, ir veikti arī priekšdarbi Riska investīciju fonda izveidei Latvijā. Jau panākta vienošanās ar Eiropas Publisko banku asociāciju, Eiropas Savienības (ES) Mazo un vidējo uzņēmumu asociāciju un Eiropas Investīciju banku par nepieciešamā finansiālā atbalsta sniegšanu šāda fonda izveidošanai mūsu valstī. Fondu iecerēts veidot pie Latvijas Attīstības aģentūras uz Latvijas – Norvēģijas uzņēmējdarbības atbalsta fonda bāzes. Ministrs prognozēja, ka Riska investīciju fonds darbību sāks šī gada otrajā pusē.

Tā kā jaunajā EM nolikumā ir noteikts, ka ministrija ir līdzatbildīga par nodokļu vidi valstī, sadarbībā ar Tautsaimniecības padomi tā izstrādājusi un iesniegusi vairākus priekšlikumus nodokļu sistēmas optimizācijai. Patlaban šie priekšlikumi tiek apspriesti ar Finanšu ministrijas speciālistiem. J. Lujāns informēja, ka Ministru kabineta Komitejas 19. maija sēdē izvērtusies aktīva diskusija par dažādām nodokļu atlaidēm. EM uzskata, ka jāmaina šobrīd Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā ietvertā norma, kas paredz piešķirt atlaidi 40% apmērā no ieguldītajām investīcijām, ja trīs gadu laikā investīciju apjoms pārsniedz 10 miljonus latu. “Mūsu priekšlikums ir šo desmit miljonu latiņu noņemt. Tādējādi šī atlaide būtu pieejama visiem uzņēmumiem neatkarīgi no investīciju apjoma. Taču EM uzskata, ka atlaide pienāktos tiem uzņēmumiem, kas investē tehnoloģijās un iekārtās. Tā valsts veicinātu tieši ražošanas attīstību. Es ar pārliecību varu teikt, ka šī ideja tuvākajā laikā materializēsies likumdošanas akta formā,” sacīja J. Lujāns.

J. Lujāns pauda gandarījumu par to, ka ir aktivizējies EM dialogs ar uzņēmējiem. Kopīgi ar Tautsaimniecības padomi tiek izvērtētas dažādas programmatiskas nostādnes. Tā, piemēram, padomes sēdē tika analizētas EM izstrādātās rūpniecības attīstības pamatnostādnes, uz kuru bāzes jau šā gada laikā taps Latvijas rūpniecības atbalsta politika. Atzinīgi ministrs vērtēja arī to, ka pagājušajā nedēļā noslēdzies kopš janvāra ilgušais Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas kopdarbs vienotas sadarbības padomes izveidē. EM ir ieguvusi jaunu sociālā dialoga partneri, kas nodrošinās viendabību uzņēmumu dažādo vajadzību un interešu pārstāvniecībā.

Lai veicinātu ārējās tirdzniecības attīstību

Saistībā ar Latvijas integrāciju ES notiek nepārtraukta likumdošanas normatīvu un standartu saskaņošana. Lai stiprinātu uzņēmēju konkurētspēju ES, gada pirmajā pusē EM rīkoja informatīvas sanāksmes par izmaiņām ārējās tirdzniecības nosacījumos – ministrijas speciālisti tikās ar astoņu lielāko uzņēmēju asociāciju pārstāvjiem. EM ir veikusi arī nozīmīgus eksporta veicināšanas pasākumus. Latvijas uzņēmēji ir aicināti pieteikties dažādu no valsts budžeta finansētu eksporta veicināšanas projektu īstenošanai Latvijas Eksporta un mārketinga atbalsta programmas ietvaros, kā arī pretendēt uz valsts līdzfinansējumu uzņēmumu dalībai starptautiskās izstādēs un gadatirgos.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību attīstības koncepcijas īstenošanas gaitu, J. Lujāns pastāstīja, ka šomēnes beigsies konkurss, kura rezultātā Latvijas Attīstības aģentūrā darbu sāks astoņu nozaru eksperti. Šobrīd aktīvi tiek meklēti arī speciālisti, kuru zināšanas un pieredze ļautu viņiem sekmīgi strādāt ekonomiskajās pārstāvniecībās Vācijā, Lielbritānijā, Krievijā, Zviedrijā un ASV. Sadarbībā ar Ārlietu ministriju tiek veikts ekonomisko pārstāvniecību iespējamo atrašanās vietu analīze, jo valstu galvaspilsētas ne vienmēr ir aktīvākie biznesa centri. Vācijā Latvijas ekonomisko pārstāvniecību plānots atvērt Minhenē, ASV – Ņujorkā vai Čikāgā. Krievijā, Lielbritānijā un Zviedrijā gan ekonomiskās pārstāvniecības iecerēts atvērt valstu galvaspilsētās. Pirmā šogad izveidotā ekonomiskā pārstāvniecība, kas varētu piepulcēties šobrīd vienīgajai, kas darbojas Kazahstānā, darbu varētu sākt septembrī Maskavā. Tajā pašā mēnesī plānots atvērt ārējo ekonomisko pārstāvniecību arī Vācijā.

Lai pabeigtu masveida privatizāciju

Runājot par privatizāciju, ministrs informēja, ka aprīļa beigās viņa vadītā darba grupa pabeigusi izstrādāt valsts stratēģiju sertifikātu realizācijai un iesniegusi to MK. Darba grupa uzskata, ka privatizācijas sertifikātu lietošanas termiņš ir jāpagarina. Tie izmantojami nekustamā īpašuma, galvenokārt lauku un pilsētu zemes, privatizācijā. Savukārt atlikušo valsts īpašumā esošo uzņēmumu kapitāla daļu privatizācijā kā galvenais maksāšanas līdzeklis jāizmanto nauda.

Saskaņā ar privatizācijas pabeigšanas stratēģiju 17. maijā notika a/s “Latvijas krājbanka” valstij piederošo akciju realizācija par naudu — vairāk nekā četriem miljoniem latu.

Saskaņā ar EM rīcības plānu līdz šī gada 1. oktobrim jāveic arī a/s “Ventspils nafta” valsts kapitāla daļu privatizācija, taču ministrs atzina, ka tas varētu nenotikt līdz minētajam datumam. Tomēr pilnīgi skaidrs būs tas, kā tiks veikta valstij piederošo uzņēmuma akciju privatizācija un kura institūcija to darīs, jo Privatizācijas aģentūras darbība šogad tiks izbeigta.

Privatizācija kā process nevienā Rietumu valstī nav beigusies un nebeigsies. Tā tas būs arī Latvijā, kur šī gada laikā plānots pabeigt masveida privatizāciju, uzsvēra J. Lujāns.

Lai attīstītu tūrisma nozari

No šā gada 1. marta EM pārņēmusi atbildību par tūrisma nozari. Pašlaik Tūrisma attīstības nodaļā strādā tikai četri cilvēki, bet ir plānots šo nodaļu pārveidot par departamentu, kurā strādātu ne mazāk kā desmit darbinieku. Šobrīd EM speciālisti gatavo Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu. Valstij ir jāgarantē labvēlīgi tūrisma vides attīstības nosacījumi, Latvijas tēla vispārēja popularizēšana un vienotu tūrisma pakalpojumu standartu ieviešana. Patlaban norit darbs arī pie Tūrisma attīstības valsts aģentūras reorganizācijas un darbības uzlabošanas. Rudenī plānots kopīgs forums vienotas Baltijas tūrisma telpas izveidei.

J. Lujāns solīja, ka nākotnē tiks meklēti finanšu instrumenti, ar ko atbalstīt tūrisma nozares attīstību Latvijā. Šogad no budžeta atvēlēti 50 000 latu, lai izveidotu Latvijas vienoto tūrisma informācijas centru interneta vidē.

Lai pilnīgotu normatīvo bāzi

EM šajā pusgadā izskatīšanai valdībā ir iesniegusi vairāk nekā 160 normatīvo aktu projektu, no kuriem deviņi ir likumprojekti un likumu grozījumu projekti.

Kā vienu no būtiskākajiem pirmajā pusgadā EM izstrādātajiem programmatiskajiem dokumentiem ministrs minēja MK apstiprināto Inovāciju programmu. Šis dokuments pilnībā atbilst ES pieņemtās Lisabonas stratēģijas nostādnēm, kas paredz līdz 2010. gadam izveidot ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Inovācijas ir viens no procesiem, uz kuriem likts galvenais uzsvars kā ES, tā Latvijas ekonomiskās attīstības stratēģijā. Apstiprinātās inovāciju politikas ieviešanai Latvijā šā gada budžetā paredzēts vairāk nekā 170 000 latu. Finansējums piešķirts arī Zinātnes un tehnoloģijas parka izveidei. Nākotnē šā parka attīstībai plānots piesaistīt līdzekļus no ES fondiem. Inovāciju programmas pirmā posma īstenošanas rezultātā 2003. un 2004. gadā izveidosies praktiskā bāze inovatīvo procesu īstenošanai, turklāt tiek lēsts, ka tiks radītas ne mazāk kā piecsimt jaunas darbavietas zinātņietilpīgās nozarēs.

Nozīmīgs dokuments ir arī Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma, kas šobrīd ir nodota izvērtēšanai uzņēmējiem. Tiklīdz būs saņemts viņu vērtējums, programma tiks iesniegta izskatīšanai valdībā.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore