Vakar, 20. maijā,Ministru kabineta sēdē

Akceptēti noteikumi “Noziedzīgu nodarījumu reģistra noteikumi”, kuri nosaka kārtību, kādā ziņas par noziedzīgiem nodarījumiem iekļaujamas vienotajā uzskaitē.

Noteikts, ka noziedzīgu nodarījumu uzskaiti veic un noziedzīgu nodarījumu reģistru kārto Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Centrs nodrošina: noziedzīgu nodarījumu reģistrāciju, kā arī ierosināto krimināllietu un to virzības uzskaiti; krimināllietu pirmstiesas izmeklēšanas rezultātu uzskaiti; noziedzīgus nodarījumus izdarījušo personu uzskaiti; datu uzkrāšanu iestāžu, kā arī arhīvu, valsts pārvaldes, valsts statistikas, zinātniskās pētniecības un izglītības iestāžu vajadzībām.

Ziņas par valstī konstatētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem centram sniedz pirmstiesas izmeklēšanas un tiesu iestādes.

Ziņas par noziedzīgu nodarījumu tiks sniegtas laikus, jo paredzēta ziņu sniegšanu noteiktā termiņā (vienas darba dienas laikā). Noteikumi uzliks par pienākumu visām iestādēm ar izziņas tiesībām sniegt ziņas noziedzīgu nodarījumu reģistram, līdz ar to būs panākts ziņu iesniegšanas savlaicīgums, pilnīgums un precizitāte.

Sabiedrībai būs iespējams iepazīties ar noziedzības tendencēm valstī, ar sabiedrībā izplatītākajiem noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas paņēmieniem, lai sabiedrība iepazīstoties varētu veikt drošības pasākumus noziedzīgu nodarījumu novēršanai.

Akceptēts rīkojums “Par S.Krivmani”, saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 11.panta trešo daļu apstiprināta Sandras Krivmanes kandidatūra iecelšanai Vides valsts inspekcijas priekšnieka amatā.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumos Nr. 213 “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu””.

Sakarā ar Valsts civildienesta pārvaldes nodošanu Ministru prezidenta pakļautībā un Valsts administrācijas skolas nodošanu Valsts kancelejas pārraudzībā tiek aktualizēti Ministru kabineta 2002. gada 28. maija noteikumi Nr. 213 “Noteikumi par valsts pārvaldes iestāžu un prokuratūras darbinieku darba samaksu”.

Noteikumi paredz, ka Valsts civildienesta pārvaldes darbinieku atalgojums tiks noteikts analogi citu Ministru prezidenta pakļautībā esošo iestāžu — Valsts kancelejas, Eiropas integrācijas biroja — darbinieku atalgojumam.

Valsts administrācijas skolas darbinieku atalgojums tiks noteikts analogi ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu darbinieku atalgojumam.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2. janvāra noteikumos Nr. 20 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu un ierēdņu pabalstiem””.

Noteikumi paredz, ka Valsts civildienesta pārvaldes ierēdņu atalgojums tiks noteikts analogi citu Ministru prezidenta pakļautībā esošo iestāžu — Valsts kancelejas, Eiropas integrācijas biroja — ierēdņu atalgojumam.

Valsts administrācijas skolas ierēdņu atalgojums tiks noteikts analogi ministriju pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu ierēdņu atalgojumam.

Akceptēti noteikumi “Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas integrācijas jautājumos nolikums”, kuri nosaka Vecāko amatpersonu sanāksmes Eiropas integrācijas jautājumos izveidošanas un darbības kārtību, kompetenci un uzdevumus, lai nodrošinātu 1995. gada 12. jūnija Eiropas līgumā par asociācijas izveidošanu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Latvijas Republiku, no otras puses, noteikto prasību izpildi, kā arī lai īstenotu Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.

Sanāksme ir koordinējoša valsts institūcija, un tās darbības mērķis ir visos valsts pārvaldes institūciju līmeņos sekmēt ministriju sadarbību, lai īstenotu vienotu ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistītu valsts politiku.

Sanāksmes galvenie uzdevumi ir šādi: saskaņot vienotas ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistītas valsts politikas īstenošanu; pārraudzīt ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā saistīto uzdevumu izpildes norisi ministrijās un īpašu uzdevumu ministra sekretariātā; koordinēt Eiropas līgumā noteikto prasību izpildi un Latvijas Nacionālās programmas integrācijai Eiropas Savienībā īstenošanu ministrijās un īpašu uzdevumu ministra sekretariātā; izskatīt un sagatavot priekšlikumus par likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu virzību, ja ministrijām radušās domstarpības jautājumos, kas saistīti ar Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā.

Sanāksmes sastāvā pēc attiecīgās institūcijas priekšlikuma tiek iekļauts viens pārstāvis no katras ministrijas un Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta (persona, kura attiecīgajā iestādē ir atbildīga par Eiropas integrācijas lietām), kā arī Latvijas Bankas pārstāvis un Eiropas integrācijas biroja pārstāvis. Sanāksmes sastāvu pēc sanāksmes priekšsēdētāja ierosinājuma apstiprina Eiropas integrācijas padome. Sanāksmes priekšsēdētāju un viņa vietnieku pēc Ministru prezidenta ierosinājuma apstiprina Eiropas integrācijas padome.

Sanāksmes darbu materiāltehniski nodrošina Eiropas integrācijas birojs (kopē un nosūta attiecīgos materiālus, protokolē sanāksmes sēdes, sagatavo sēdes darba kārtību un protokolu projektus).

Akceptēti noteikumi “Eiropas integrācijas padomes nolikums”.

Sakarā ar Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta reorganizāciju un valsts pārvaldes reformu koordinācijas funkciju nodošanu Valsts kancelejai tiek aktualizēti Ministru kabineta 1999. gada 16. novembra noteikumi Nr. 389 “Eiropas integrācijas padomes nolikums”.

Noteikumi izteikti jaunā redakcijā, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13. pants paredz, ka tiešās pārvaldes institucionālo sistēmu veido un tās darba organizāciju nosaka Ministru kabinets. Noteikumi paredz, ka noteikumu tekstā tiek svītrotas norādes uz Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariātu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu””.

Likumprojekts paredz, ka būtiski tiek paplašinātas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta funkcijas: tiek piešķirtas tiesības izdot rīkojumu apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību; papildinot finanšu un nefinanšu institūciju loku, kurām ir jāsniedz ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, vismaz divas reizes attiecīgi arī pieaugs Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darba apjoms. 2003. gadā ir plānots palielināt dienesta darbinieku skaitu.

Dienesta pilnvarās ir paredzētas tiesības izdot rīkojumu kredītiestādēm un (ne)finanšu institūcijām apturēt finanšu līdzekļu debeta operācijas klienta kontā vai citas mantas kustību uz laiku līdz trijiem mēnešiem, ja informācija ļauj pamatoti pieņemt, ka notiek noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai tās mēģinājums. Līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests tiesību aizsardzības iestādēm varēs nodot informāciju par noziegumu, saistībā ar kuru iegūtie līdzekļi būs apturēti līdz brīdim, kamēr tiks noskaidrots jautājums par šo līdzekļu izcelsmes likumību. Kriminālprocesa noteiktajā kārtībā varēs tikt izlemts arī jautājums par krimināllietas ierosināšanu un aresta uzlikšanu mantai.

Likumprojektā ir dots to finanšu iestāžu uzskaitījums, kurām ir jāsadarbojas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu, sniedzot ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Spēkā esošais likums uzskaitīja tikai to finanšu darījumu veidus, par kuriem jāsniedz ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Grozījumu projektā dots arī to iestāžu uzskaitījums, uz kurām attiecas šī likuma prasības, tai skaitā par ziņojumu sniegšanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem. Šai sarakstā ir minēti gan jau esošie ziņojumu sniedzēji — kredītiestādes, valūtas maiņas punkti, izložu un azartspēļu organizētāji un uzturētāji utt., gan tie, kuriem būs jāuzsāk pildīt likumā noteiktos pienākumus. Tie būs, piemēram, zvērināti revidenti, personas, kuru profesionālā darbība ietver tirdzniecību ar nekustamo īpašumu, transporta līdzekļiem utt. Likums attieksies konkrētos gadījumos arī uz advokātiem, izņemot gadījumus, kas saistīti ar to profesionālo darbību pirmstiesas izmeklēšanas un tiesvedības ietvaros.

Noziedzīgo nodarījumu, kas var veidot noziedzīgi iegūtus līdzekļus, uzskaitījums (tā sauktie pamatnoziegumi vai predikatīvie noziegumi) ir būtiski paplašināts līdz visiem Krimināllikumā paredzētajiem noziegumiem.

Kredītiestāžu un (ne)finanšu institūciju pienākumi ir būtiski paplašināti un vairāk sistematizēti, lai atbilstoši noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas, tai skaitā terorisma finansēšanas novēršanas, programmām attīstītu iekšējo normatīvo bāzi, mērķtiecīgi identificētu savus klientus un pārzinātu viņu biznesu, lai atklātu un izvairītos no personām, kuras var radīt materiālus zaudējumus, finansē terora aktus vai terorisma pastāvēšanu vai kā citādi kaitē gan šīs iestādes, gan Latvijas finanšu sistēmas reputācijai un drošībai.

Likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” tika izstrādāts 1996. — 1997.gadā atbilstoši tā laika starptautiskajām prasībām, praksei un Latvijas kredītiestāžu, finanšu iestāžu un tiesību aizsardzības iestāžu pieredzei cīņā ar noziedzīgā kārtā iegūtu līdzekļu realizēšanu un iegādāšanos. Ar pašreizējiem likuma grozījumiem tas tiek saskaņots ar jaunākajām starptautiskajām regulām un nostādnēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai.

Likuma grozījumu projektā iekļautas normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām 91/308/EEC un 2001/97/EC.

Akceptēts likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā”.

Ministru kabinets akceptēja pievienošanos 1985.gada 19.augusta Eiropas konvencijai par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos un īpaši futbola sacensību laikā. Konvencija tika pieņemta 1985.gada 19.augustā Strasbūrā, tā tika pieņemta pēc 1985.gada maija traģēdijas Briselē, kad skatītāju pārkāpumu dēļ Heizela stadionā gāja bojā 38 cilvēki.

Konvencija ir pieņemta valstu vienotas darbības veicināšanai, lai novērstu un kontrolētu problēmas, kas saistītas ar skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos.

Latvijā tas nozīmē sporta sacensību organizēšanas un norises kārtības pilnveidošanu, paredzot atbildību sadalījumu starp attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām un organizācijām.

Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Eiropas Padomē pilnvarots parakstīt konvenciju. Konvenciju pēc tās parakstīšanas uzdots iesniegt apstiprināšanai Saeimā.

Akceptēts likumprojekts “Par Eiropas Sociālās hartas labojumu protokolu”, kurš paredz, ka Eiropas Sociālās hartas 1991. gada 21. oktobra labojumu protokols ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

Eiropas Sociālā harta tika atvērta parakstīšanai 1961. gada 18. oktobrī Turīnā un stājās spēkā 1965. gada 26. februārī, kad to bija ratificējušas piecas valstis. 1997. gada 29. maijā Latvijas Republika parakstīja Eiropas Sociālo hartu un Protokolu ar Eiropas Sociālās hartas labojumiem. 2001. gada 31. janvārī Latvija Republika ir iesniegusi Eiropas Padomes ģenerālsekretāram ratifikācijas instrumentu, un 2002. gada 2. martā harta stājās spēkā.

Protokols paredz vairākus uzlabojumus hartas uzraudzības mehānismā. Protokols uzlabo konsultāciju norisi ar nevalstiskajām, darba devēju un arodbiedrību organizācijām.

Protokols, atšķirībā no hartas, paredz, ka līgumslēdzējas puses obligāti nosūta ziņojumu kopijas tām savām nacionālajām organizācijām, kas ir to starptautisko darba devēju un strādājošo arodbiedrību locekles, kuras tiek uzaicinātas pārstāvēt sevi Starpvaldību komitejas sēdēs. Šīs organizācijas nosūta Eiropas Padomes ģenerālsekretāram savus komentārus par līgumslēdzēju pušu ziņojumiem. Ģenerālsekretārs nosūta šo komentāru kopijas attiecīgajām līgumslēdzējām pusēm, kuras var uz tiem atbildēt.

Atbilstoši protokolam līgumslēdzēju pušu ziņojumus izskata nevis Ekspertu komisija, kā to nosaka harta, bet Neatkarīgo ekspertu komisija, kuras sastāvs tiek palielināts no septiņiem uz vismaz deviņiem locekļiem.

Protokols nosaka, ka tikai Neatkarīgo ekspertu komisija no juridiskā viedokļa izvērtē nacionālās likumdošanas un prakses atbilstību saistībām, kas attiecīgajai līgumslēdzējai pusei izriet no hartas.

Akceptēts rīkojums “Par maksātnespējīgo likvidējamo uzņēmējsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanu”.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 6.panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002. gada 16. jūlija noteikumu Nr. 310 “Maksātnespējīgo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība” 8. punktu nolemts atļaut Privatizācijas aģentūrai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūtajiem ienākumiem piešķirt 31606,08 latus maksātnespējīgo likvidējamo uzņēmējsabiedrību (maksātnespējīgā likvidējamā sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Bite K”; maksātnespējīgā likvidējamā kooperatīvā sabiedrība “Salaspils patērētāju biedrība”; maksātnespējīgā likvidējamā akciju sabiedrība “Ogres mežrūpniecība”) darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments