Ar tālās un draudzīgās zemes atbalstu

Šodien noslēdzas Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Pītera Milikena un viņa vadītās delegācijas oficiālā vizīte Latvijā

Vakar, 20.maijā, Saeimas namā: Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Pīters Milikens un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

20. un 21. maijā Latvijā oficiālā vizītē uzturas Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Pīters Milikens un viņa vadītā delegācija.

Otrdien, 20. maijā, P. Milikens tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ingrīdu Ūdri.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības, kā arī politisko un ekonomisko situāciju mūsu valstī.

Puses bija vienisprātis, ka abu valstu savstarpējās attiecības vērtējamas kā veiksmīgas, tomēr nākotnē tās iespējams paplašināt, veidojot vēl ciešāku sadarbību, it īpaši pēc tam, kad Latvija uzaicināta kļūt par NATO dalībvalsti. Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre uzsvēra, ka NATO nav tikai militāra savienība, jo aizvien lielāku lomu pasaules politikā ieņem cīņa pret terorismu, un šeit būtiska vieta ir arī NATO un tās īstenotajiem uzdevumiem.

Latvijas un Kanādas parlamentu priekšsēdētāji uzsvēra parlamentu sadarbības nozīmi, deputātu pieredzes apmaiņu dažādos ar parlamenta darbu saistītos jautājumos. Labs formāts ir parlamentu sadarbības grupas. Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs izteica uzaicinājumu Saeimas priekšsēdētājai un Latvijas parlamenta deputātu delegācijai vizītē apmeklēt Kanādas parlamentu.

I.Ūdre augstu novērtēja Kanādas palīdzību Latvijai Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras projektu ietvaros. Latvijai vērtīga bijusi viesu pieredze ekonomikas jautājumos, gatavībā iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Tagad Latvija savu pieredzi jau var nodot citām valstīm. Kā veiksmīgu piemēru I.Ūdre minēja Latvijas sadarbību ar Gruzijas parlamentu likumdošanas, demokrātisko institūciju veidošanas, kā arī citos ar parlamenta darbu saistītos jautājumos.

Pārrunāta arī pašreizējā situācija Latvijas ekonomikā un sociālajā sfērā. Saeimas priekšsēdētāja pastāstīja, ka viens no darbības virzieniem ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, kā arī Latvijas reģioniem. Šajā jomā tiek izmantots arī Eiropas Savienības piedāvātais finansējums. I.Ūdre norādīja, ka ir ļoti svarīgi, lai cilvēki saprastu – viņu maksātie nodokļi tieši ietekmē budžetu, bet tas savukārt atsaucas uz iedzīvotāju algu lielumu: jo lielāki budžeta ieņēmumi, jo vairāk iespēju palielināt algas mediķiem, skolotājiem un citiem strādājošajiem.

Vakar Saeimas namā: Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Pīters Milikens (centrā) un viņa vadītā delegācija Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Sarunā piedalījās arī Kanādas parlamenta deputāti, kas pārstāv parlamentā ievēlētās partijas.

Kanādas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs Pīters Milikens tikās arī ar Latvijas un Kanādas parlamentu sadarbības grupas pārstāvjiem un Eiropas integrācijas biroja vadītāju Edvardu Kušneru.

Savukārt šodien, 21. maijā, Kanādas parlamenta delegācija tiksies ar Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, Saeimas Ārlietu komisijas pārstāvjiem, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Nilu Muižnieku, kā arī apmeklēs Latvijas okupācijas muzeju un dosies ekskursijā pa Vecrīgu.

Pēcpusdienā P. Milikena vadītā delegācija atstās Latviju.

Par Latvijas un Kanādas attiecībām

Kanāda kā Lielbritānijas domīnija Latvijas Republiku atzina 1921. gada 26. janvārī. 1991. gada 26. augustā Kanāda pirmā no lielā septiņnieka (G-7) valstīm atjaunoja diplomātiskās attiecības ar Latviju un atbalstīja Krievijas karaspēka izvešanu no Baltijas valstīm.

1994. gada novembrī Otavā tika atvērta Latvijas Republikas vēstniecība, kas bija pirmā Baltijas valstu vēstniecība Kanādā. Kanādā dzīvo apmēram 20 000 latviešu diaspora, ko pārstāv Latvijas Nacionālā apvienība Kanādā (LNAK).

Kopš 1991. gada beigām Rīgā darbojās Kanādas vēstniecības birojs, bet no 1993. gada 3. jūnija – vēstniecība. 1991. gada 5. novembrī Latvijas Republikas prokuratūra noslēdza vienošanos ar Kanādas Tieslietu ministriju par sadarbību un palīdzības sniegšanu kara noziedznieku vajāšanā. 1992. gada 18. septembrī noslēgts Latvijas un Kanādas starpvaldību saprašanās memorands par attiecībām zvejniecībā. Tas paredz sadarbību jūras resursu aizsardzībā un nosaka zvejas kuģu darbības principus NAFO (Northwest Atlantic Fischeries Organization) zonā. 1994. gada 10. augustā Kanādas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra vizītes laikā Rīgā parakstīts Kanādas un Latvijas valdību nolīgums par tirdzniecību un komerciālo darbību, kas nosaka vislielākās labvēlības režīmu savstarpējā tirdzniecībā. 1995. gada 26. aprīlī ārlietu ministra Valda Birkava vizītes laikā Kanādā abu valstu ārlietu ministri parakstīja līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. 1998. gada maijā aizsardzības ministra Tālava Jundža vizītes laikā Kanādā tika parakstīts saprašanās memorands starp abu valstu aizsardzības ministrijām, kas regulē Latvijas un Kanādas aizsardzības ministriju personāla uzturēšanos otras valsts teritorijā, kā arī nosaka vispārīgos sadarbības veidošanas principus.

Šā gada 28. martā Kanāda pirmā no NATO dalībvalstīm ratificēja NATO pievienošanās protokolus.

Saeimas preses dienests