Lai gandarītu zinātniekus par paliekoši paveikto

Vakar, 20.maijā, jau piekto reizi tika pasniegtas LZA un “Aldara” gada balvas zinātnē

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 20.maijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā: akadēmiķi Mārtiņu Beķeri (centrā) viņa 75 gadu jubilejā sveic akciju sabiedrības “Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un a/s “Aldaris” gada balvai zinātnē šogad ir jubileja – jau piekto reizi tiek piešķirtas divas balvas ievērojamākajiem zinātniekiem par izcilu mūža veikumu un divas – jaunajiem zinātniekiem.

Vakar, 20.maijā, Latvijas Zinātņu akadēmijā tika pasniegtas balvas šāgada laureātiem. Atzīmējot “Aldara” un Latvijas Zinātņu akadēmijas piecu gadu sadarbību zinātnes sasniegumu vērtēšanā un atbalstīšanā, šajā reizē 75 gadu jubilejā tika godināts akadēmiķis Mārtiņš Beķers, viens no biotehnoloģijas patriarhiem Latvijā. Savulaik, 2000. gadā, M. Beķers saņēma balvu par būtisku ieguldījumu mikrobioloģijas zinātnē un jaunu biotehnoloģisko procesu izstrādāšanā un ieviešanā ražošanā.

LZA un “Aldara” 2003. gada balvas zinātnē ir piešķirtas Ilgai Apinei un Īzakam Rašalam.

LZA korespondētājlocekle profesore Dr. habil. hist. Ilga Apine augsto novērtējumu saņēma par zinātniskiem pētījumiem etnisko attiecību jomā un ieguldījumu tolerantas un demokrātiskas Latvijas sabiedrības veidošanā. I. Apine darbojas LU Filozofijas un socioloģijas institūta Etnisko pētījumu centra projektā “Nacionālie procesi Latvijā”, LU lasa speckursus etnopolitikā un etnopsiholoģijā, vada bakalauru un maģistru darbus. Viņas pētījumiem ir valstiska nozīme un liela ietekme uz sabiedrisko domu un nacionālajām attiecībām. Profesore piedalījās valsts programmu “Sabiedrības integrācija Latvijā” un “Lībieši Latvijā” izstrādē un pašlaik turpina sabiedrības integrācijas problēmu izpēti. Viņas zinātnisko darbu kontā ir 6 monogrāfijas (“Ievads etnopsiholoģijā”, “Slāvi Latvijā”, kopā ar V. Volkovu, “Baltkrievi Latvijā” u.c.), 15 dažādas mācību grāmatas, ap 150 zinātnisku un daudz populārzinātnisku rakstu.

LZA īstenais loceklis profesors Dr. habil. biol. Īzaks Rašals balvu saņēmis par darbu kopu “Latvijas miežu ģenētisko resursu saglabāšana, izpēte un bagātināšana”.

Profesora galvenās zinātniskās intereses saistītas ar augu ģenētiskās mainības izpēti un tās eksperimentālo paaugstināšanu, augu imunitātes ģenētiku, augu ģenētisko resursu saglabāšanu. Izstrādātas jaunas metodes ģenētiskās mainības noteikšanai, pētītas daudzu augu sugu ģenētiskās mainības īpatnības. Veikti ilggadīgi pētījumi par miežu miltrasas izturību, miltrasas izraisītāju, noteikti šā izraisītāja rezistences gēni Latvijas apstākļos. Tas dod iespēju selekcionēt un audzēt tieši Latvijas apstākļiem piemērotas miežu šķirnes. Jo mieži ir viena no mūsu galvenajām un senākajām lauksaimniecības kultūrām. Latvijas miežu, tāpat kā citu kultūraugu ģenētisko resursu saglabāšanas un racionālas izmantošanas nozīmi nosaka arī Latvijas ratificētā Konvencija par bioloģisko daudzveidību. Tādēļ tiek veikta Latvijas augu ģenētisko resursu inventarizācija. Profesors ir aktīvs jauno zinātnieku audzinātājs un zinātnisko darbu vadītājs. Viņa zinātnisko darbu sarakstā ir vairāk nekā 225 publikāciju.

LZA un a/s “Aldaris” gada balvu zinātnē akadēmiķim Dr. habil. biol. Īzakam Rašalam pasniedz LZA prezidents Jānis Stradiņš; LZA korespondētājloceklei profesorei Dr. habil. hist. Ilgai Apinei — a/s “Aldaris” ģenerāldirektors Vitālijs Gavrilovs Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Ekspertu komisija ar patīkamu pārsteigumu konstatēja darba tēmas ievirzes sakritību ar “Aldara” darbības specifiku.

Kā vienmēr, balvas saņēma arī četri jaunie zinātnieki, kuriem šis apbalvojums varētu būt ne vien atzinība, bet arī papildu motivācija zinātniskā darba turpināšanai un attīstībai.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistram Ulvim Miočinskim balva piešķirta par darbu “Bērza koksnes īpašību pētījumi”. Autors paveicis lielu eksperimentālo darbu – pētījumos salīdzinājis Liepājas, Gulbenes un Valkas rajona mežniecībās atlasītos bērza koksnes paraugus. Noteikti rādītāji liecē un spiedē, elastības moduļi un koksnes blīvuma izmaiņas, analizētas to savstarpējās sakarības. Pētījumam ir liela praktiska nozīme – informācija par Latvijas bērza koksnes mehāniskajām īpašībām palielinās tās konkurētspēju pasaules tirgū.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistrs Mārtiņš Seilis balvu saņēma par zinātnisko darbu “Meža sertifikācijas ieguldījums nenoplicinošā meža apsaimniekošanā Latvijā”. Studējis Latvijas un Zviedrijas lauksaimniecības universitātēs. Autors izanalizējis divu mežu apsaimniekošanas sertifikācijas sistēmu kritērijus un izvirzījis priekšlikumus šīs prakses pilnveidošanai, lai saglabātu un iegūtu jaunus meža nozares produkcijas tirgus. Tas ir īpaši svarīgi valstīs, kurās tiek izvirzītas augstas prasības dabas videi draudzīgai saimniekošanai.

Latvijas Universitātes maģistrantam Aleksandram Vališevskim balva piešķirta par darbu ar mūsdienīgu tēmu “Adaptīvie tīkli vadības un lēmumu pieņemšanas sistēmās”. Jaunais zinātnieks ar aizrautību nodarbojas ar pētījumiem mākslīgā intelekta jomā.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas maģistrs Raimonds Rozenfelds balvu saņēma par darbu “Verdzības formas mūsdienu pasaulē”. Autors izvēlējies mūsdienu globalizācijas apstākļos aktuālu tēmu – definēt modernās verdzības formas – un, pamatojoties uz starptautisko konvenciju un valstu nacionālajā likumdošanā ietverto normu zināšanām, iesaka veidot sabiedrības izpratni, lai aizsargātos no cilvēktiesību pārkāpumiem.

Zinātnes un ražošanas organizācijas kopējās balvas nozīmi augstu vērtē to vadītāji.

“Pirms pieciem gadiem sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju iedibinot “Aldara” gada balvu zinātnē, mūsu mērķis bija atbalstīt Latvijas zinātni apstākļos, kad šis atbalsts tai bija vitāli nepieciešams,” stāsta a/s “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs. “Balvas uzdevums ir gandarīt zinātniekus par viņu darbu, kā arī stimulēt jaunos zinātniekus un motivēt viņus turpmākai palikšanai un attīstībai zinātnē. Mūsdienās zinātnes nozarei ir nepieciešams uzņēmēju atbalsts, un ir apbrīnojami, ka arī sarežģītos apstākļos Latvijas zinātnieki strādā tiešām radoši un produktīvi. Valstij jābūt patiesi lepnai gan par zinātnes balvas laureātu sasniegumiem, gan arī par to, ka katru gadu mums ir tik daudz nopietnu pretendentu katrai balvai.”

LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš atzīst, ka zinātne visā pasaulē attīstās gan ar valsts, gan ar veiksmīgāko saimniecisko struktūru, gan augsto tehnoloģiju ražotāju atbalstu. Pasaules attīstītākās valstis, arī Eiropas Savienība (ES) 21. gadsimtu uztver kā gadsimtu, kas būs zināšanās balstītas ekonomikas un sabiedrības gadsimts. Būtu nevis jāsamazinās, bet ievērojami jāpieaug zinātnes lomai jebkuras valsts attīstībā, kas vēlētos sevi apliecināt kā civilizētu, attīstītu valsti.

Eiropā pēc ES ierosmes tiek veidota vienota zinātnes telpa, kurā jau iesaistījušies arī kandidātvalstu zinātnieki. Katrai valstij, arī Latvijai, ir nepieciešama sava nacionāla, labi subsidēta zinātnes sistēma, savas nacionālās programmas, zinātnei jāattīstās harmoniski pietiekami plašā nozaru diapazonā.

LZA katru gadu izdod savu Gadagrāmatu, kurā raksturoti svarīgākie notikumi akadēmijas dzīvē. Tajā tiek fiksēti Latvijas zinātnieku lielākie sasniegumi un arī iegūtās atzinības. Tās nav iedomājamas bez LZA goda mecenātu, kuru vidū pirmā ir a/s “Aldaris”, atbalsta.

Šā gada balvu pretendentus 13. maijā vērtēja a/s “Aldaris” un Latvijas Zinātņu akadēmijas izveidota ekspertu komisija – Jānis Stradiņš, Vitālijs Gavrilovs, Juris Ekmanis, Jānis Bērziņš, Raimonds Valters, Elīna Jankovska, Alma Edžiņa. Kā ikkatru gadu, laureāti saņēma naudas prēmijas (balvu kopējais fonds ir Ls 4000), diplomus un īpašas nozīmes. Pēc LZA goda locekļa tēlnieka Jāņa Strupuļa meta tās zeltā un sudrabā darinājis tēlnieks, medaļu mākslinieks Jānis Mikāns.